Runas par steidzamu nepieciešamību subsidēt jūras vēja parkus 2,6 miljardu eiro apmērā sākās ar milzīgu ūdeņraža ražošanu, kas Igaunijā radīs tūkstoš darbavietu, raksta "Postimees.ee".

Saskaņā ar lobiju tikšanos reģistru pagājušā gada oktobrī Igaunijas klimata ministre Joko Alendere (Reformu partija) ūdeņraža rūpnīcas būvniecības apspriešanai pieņēma kompānijas "Clean Industrial Solutions Holding asi" (CIS) pārstāvi norvēģi Rūnu Ulvangu. Neilgi pirms tam Alendere un vicekanclers Jaanus Uiga divas reizes pārrunāja ūdeņraža infrastruktūras būvniecību ar valsts kompāniju "Elering". Tas noticis ap to pašu laiku, kad degvielas gigants "Shell" ekonomisko problēmu dēļ Roterdamas ostā apturēja Eiropā lielākās ūdeņraža rūpnīcas būvniecību, kas pēc sākotnējiem plāniem bija jāuzceļ 2025. gadā.

"Tas vienmēr ir aizraujoši, kad ar tevi sazinās ziņkārīgi žurnālisti," Ulvangs atbildēja uz "Postimees.ee" jautājumiem par ūdeņraža ražošanas apmēriem, ko CIS vēlas izveidot Igaunijā, par to, vai kompānija sadarbojas ar Igaunijas uzņēmumiem un vai tai ir stratēģiskie investoru partneri.

"Tā ir taisnība, ka mēs pētām iespējas izveidot zaļā ūdeņraža ražotni Igaunijā," sacīja Ulvangs. "Tomēr mēs pagaidām neesam identificējušies ar konkrētu vietu un pašlaik izskatām vairākus variantus. Mūsu flagmanis ir CIS Liepāja Latvijā, kur iegūstam vērtīgas zināšanas un pieredzi zaļūdeņraža projektu izstrādē. Mēs esam apņēmušies šīs zināšanas un pieredzi pielietot Igaunijā."

Viņš neatbildēja uz jautājumu par investoriem, lai gan rūpnīcu celtniecība Latvijā un Igaunijā izmaksātu vairāk nekā miljardu eiro.

Ideju pilns cilvēks bankrotējis Norvēģijā

2011. gadā komūnas laikraksts no "Sor-Varanger" (iedzīvotāju skaits ap 10 000), kas atrodas uz Norvēģijas, Krievijas un Somijas robežas Finnmarkas apriņķī, uzteica Rūni Ulvangu par grandiozā nekustamā īpašuma celtniecības projekta uzsākšanu - gandrīz 30 privātmājām un vairākām daudzdzīvokļu mājām. "Ulvangs ir vienkārši fantastisks. Viņš ir ideju pilns," vietējais laikraksts rakstīja 2018. gada decembrī, kad firma "Ulven Investment" pievērsās butilētam ūdenim, tūrisma attīstībai un citiem iesākumiem.

2019. gadā "The Barents Observer" rakstīja, ka Ulvangs dodas uz Ķīnu, lai noslēgtu partnerattiecību vienošanos starp viņa dzimto pilsētu Kirkenesu un Ķīnas ostas pilsētu Inkou ostas infrastruktūras attīstībai.

Bet 2020. gada beigās pagasta avīze "Sør-Varanger Avis" rakstīja par "Ulven Investment" bankrotu, kura rezultātā kreditori palikuši bez gandrīz sešiem miljoniem eiro. Pēc laikraksta ziņām, kompāniju sagrāvušas pārmērīgas investīcijas tūrismā - koronavīrusa pandēmija devusi nāvējošu triecienu.

Maestro dzīves laikā devies uz jaunām zemēm

Kamēr kreditori Norvēģijā lādēja Ulvangu, viņš apprecējās ar pazīstamo Latvijas stila ikonu Maiju Silovu un pārcēlās dzīvot pie viņas uz Latviju. "Man nevajadzēja daudz laika, lai viņu pārliecinātu," viņa sacīja žurnālam "Santa".

"Ideju pilns" Ulvangs savai sievai nekļuva par dīvāna rotu, bet izvērsa aktīvu darbību Latvijā un Igaunijā.

Kompānija "Clean Industrial Solutions Holding AS" (Ulvanga daļa ir 25 procenti), pēc Norvēģijas biznesa reģistra datiem, kas izveidota 2023. gada oktobrī, savā lapā paziņo: "CIS ir zināšanas un pieredze enerģētikā un rūpniecībā un veido nozīmīgu projektu portfeli enerģētikā un zaļajā rūpniecībā. Mēs īpašu uzmanību veltām vēja enerģētikai, saules enerģijai un ūdeņradim."

Kompānijas apgrozījums ir nulle, un pat prasība pēc pašu kapitāla netiek izpildīta, taču tas netraucē Ulvangam un viņa biznesa partneriem.

Bankrota meistaru pievilkšanas centrs

Pagājušā gada novembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) publicēja paziņojumu par pieteikuma parakstīšanu Liepājas rūpnieciskā mezgla izveidei Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ). Starp vienošanās parakstītājiem bija kompānija "CIS Liepaja", kas plāno ražot ūdeņradi no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Bez norvēģiem 16% daļu meitas kompānijā CIS ir arī skandalozi slavenais Latvijas biznesmenis Andris Griģis, kurš bankrotēja 2014. gadā un aizdevējiem bija parādā 38,4 miljonus eiro.

Arī pārējie projekti ir ambiciozi: dziļūdens terminālis jūras vēja parkiem, tā sauktās zaļās aviācijas degvielas rūpnīca (SAF), lidmašīnu ražošana ar ūdeņraža degvielu, kā arī ogļskābās gāzes uzglabāšana un transportēšana, kas tiek izmesta un uztverta rūpniecībā un enerģētikā.

LIAA atzīst, ka uzņēmēju, kas plāno grandiozas ražotnes, mērķis ir saņemt finansiālu atbalstu no Latvijas un Eiropas Savienības.

Lai iegūtu papildu informāciju par CIS, Ulvangs ieteica vērsties pie sava biznesa partnera un firmas "Tors: vadītāja Arnes Pedersena. Saskaņā ar viņa "LinkedIn" kontu šī cilvēka pamatdarbs ir pārvalde Ulvangas dzimtenē pašvaldības kompānijā, kas apkalpo četras hidroelektrostacijas un vietējo elektrotīklu.

Pedersens apgalvo, ka iepriekš sadarbībā ar Francijas kompāniju "Neoen" viņš vadījis vairāku vēja enerģētikas projektu izveidi Zviedrijā. Tāpat nenoteikti norādīts: "Tika īstenotas iniciatīvas, lai kombinētu risinājumus atjaunojamās enerģētikas jomā Baltijas reģionā ar megaprojektiem, kas orientēti uz ekoloģiski tīru ūdeņradi."

Jautāts, kur CIS plāno rast naudu lielajām investīcijām, Pedersens pauda cerību saņemt atbalstu no dažādu valstu valdībām, kā arī atrast investorus, tiklīdz CIS liks pamatus projektā.

Paredzamās elektroenerģijas izmaksas metanolrūpniecībā radījušas aizdomas.

Otrs Kristena Mihala (Reformu partija) valdības pieteiktā enerģijas patēriņa dubultošanās PR projekts Igaunijā ir metanola rūpnīca Pērnavā.

Metanola ražošanas rūpnīcas vajadzība pēc enerģijas norādīta EISA investīciju portfelī 3,15 TWh gadā. Kompānijas "Power2X" ntervijā "Postimees" aprakstītā tehnoloģija, kas paredz metanola ražošanai izmantot milzīgā elektrolīzerā lielos daudzumos saražoto ūdeņradi, patiešām spēj patērēt tik daudz elektroenerģijas, lai gadā saražotu 500000 tonnu metanola. Ņemot vērā, ka vidējā elektroenerģijas cena Somijā ir 50 eiro par MWh, tikai elektroenerģijas cena metanola ražošanai būs 350 eiro par tonnu. Tā ir pašreizējā metanola cena pasaules tirgū. Tāpat jāpērk zeme un jābūvē rūpnīca. Arī koksni neviens neuzdāvinās.

Pērnavas pārvaldē stingri paziņoja, ka tā nav sprādzienbīstama rūpnīca, un līdz ar to nav nepieciešamības ierosināt speciālu tās būvniecības plānu. Apgalvojums šķiet kļūdains, jo rūpnīcai plānotais 300-400 MW jaudas elektrolīzers saražos 150-160 tonnas ūdeņraža dienā. Vairāk nekā 50 tonnu daudzums uzskatāms par bīstamu.

Igaunijas valsts mežu pārvaldes centrs galarezultātā atzina, ka kompānija "Power2X" viņiem sniegusi datus nevis par koksnes metanola ražošanas tehnoloģiju, bet gan par pavisam parastu tehnoloģiju, kur ūdeņraža un elektrības patēriņš ir minimāls.

"Tam nav nekāda sakara ar elektrolīzi. H2 pievienošana elektrolīzes rezultātā tiek izmantota tikai labākai oglekļa saistīšanai. Daudzi to dara tieši tāpēc, lai viss ogleklis paliktu apritē un nebūtu jāizmanto kvotas," skaidroja konkursa komisijas loceklis un Igaunijas Dabaszinātņu universitātes ķīmiķis Timo Kikass.

Saskaņā ar "ScienceDirect.com" pērn publicētajiem rentabilitātes aprēķiniem koksnes spirta ražošanas pašizmaksa ir vismaz 550 eiro, taču, visticamāk, ap 600-750 eiro, tātad katra tonna nesīs vismaz 200 eiro zaudējumus.

Šobrīd Eiropas Savienībā nepastāv risinājums, kas ļautu segt starpību starp metanola tirgus cenu 350 eiro un tā dēvētā zaļā metanola ražošanas cenu. Tomēr koksnē ieinteresēto Igaunijas valsts mežu pārvaldes centra biznesa plānus izvērtējušās komisijas vadītājs Indreks Kings no Ekonomikas un komunikāciju ministrijas paziņoja, ka gan "Power2X", gan kompānijas "Biojet" plāni ir ekonomiski īstenojami, tomēr atteicās no sīkākiem skaidrojumiem.

"Power2X" projekta vadītājs Igaunijā Pēters Daemens neatbildēja uz jautājumiem par faktiskajām elektroenerģijas izmaksām rūpnīcas būvniecības pirmajā un otrajā kārtā. Uz jautājumu, kā var tirgot degvielu uz e-metanola bāzes, kas maksā divreiz dārgāk nekā parastā aviācijas degviela, CIS vadītājs Pedersens atbildēja: "Nepieciešamā e-degvielas daļa, 1,2 procenti no visas aviodegvielas, ir tik maza, ka pat tad, ja tā maksās divreiz dārgāk, kopējā degvielas cena palielināsies tikai nedaudz."

Projekti par četriem miljardiem, sola tikai 130 miljonus

Cilvēkiem no "Power2X" izdevies sapīt medijus savā dzimtenē pat vairāk nekā Igaunijā. "No visām pusēm skan trauksmes signāli, bet diviem holandiešu uzņēmumiem ir cerība: "Power2x" un "Rotterdam Advario" paziņojuši par jaunas rūpnīcas būvniecību Roterdamas ostā," oktobrī rakstīja Nīderlandes dienas laikraksts NRC. "Viņi vēlas ražot e-SAF degvielu no tā dēvētā zaļā metanola, kas tiek ražots no ūdeņraža un CO2."

Tiek lēsts, ka rūpnīca, kas saražos 250 000 tonnu e-SAF gadā un kļūs par pasaulē lielāko šāda veida uzņēmumu, tiks uzbūvēta līdz 2030. gadam par 1,5 miljardiem eiro. "Power2x" atbalsta lielais Kanādas pensiju fonds CPP, bet "Advario" savu investīciju daļu varēs iegūt no saviem līdzekļiem, laikrakstam paziņojis "Advario" vadītājs.

Taču, pēc laikraksta ziņām, gala investīciju lēmums vēl nav pieņemts, nemaz nerunājot par līgumiem par izejvielu iepirkšanu un degvielas pārdošanu.

CPP, kurai pieder "Power2X" akciju kontrolpakete, ir pietiekami daudz naudas. Pēc vietnes datiem, pirms diviem gadiem CPP rezervēja 32 miljardus dolāru ilgtspējīgas enerģētikas projektiem.

Reālas investīcijas nav paredzamas, lai gan "Power2X" Eiropā palaidusi megaprojektus aptuveni četru miljardu eiro kopvērtībā. Bez Igaunijas un Nīderlandes projektiem tika minēta ūdeņraža rūpnīca Spānijā, kā arī ūdeņraža un zaļā amonjaka ražošana Portugālē.

Divu gadu senais solījums investēt tikai 130 miljonus (nevis četrus miljardus!) eiro "Power2X" projektos joprojām karājas gaisā.

Lai gan "Power2X" ir deklarējusi gan Igaunijā, gan Holandē, ka finansējums tiek veikts no pensiju fonda, pēc vietnes datiem, portugāļu projekts joprojām meklē investorus, lai projektu "atgrieztu dzīvē".

Šobrīd ūdeņradi nav kur likt, jo plānotais Eiropas ūdeņraža cauruļvads pagaidām paliek tikai uz papīra. Arī pazīstamu lielu pircēju nav. Atbildes no Kanādas pensiju fonda investīciju kompānijas saņemt neizdevās.

Biodegvielas attīstība palēninās

Nīderlandes dienas laikraksts NRC pērn oktobrī rakstīja, ka biodegvielas attīstība ir apturējusies, jo potenciālie pircēji, pirmām kārtām aviokompānijas, nevēlas iegādāties dārgu biodegvielu.

Degvielas gigants "Shell" paziņojis, ka plānotās rūpnīcas būvniecība Roterdamā uz laiku apturēta finansiālu problēmu dēļ. Naftas un gāzes gigants BP atklājis, ka biodegvielas ražošana kompāniju varētu vājināt. Plāns bija ražot reaktīvo kurināmo no izlietotas pārtikas eļļas, kas atšķirībā no koksnes neko nemaksā - tā vietā par utilizāciju pat piemaksā.

"Lidojums ar ūdeņradi joprojām ir ilūzija," norādīja laikraksts par aviāciju.

Kā pamatu sava biznesa panākumiem uzņēmēji atsaucās uz Eiropas Savienības noteikumiem, saskaņā ar kuriem no 2030. gada lidsabiedrībām jāizmanto e-SAF degviela vismaz 1,2 procentu apjomā no kopējā degvielas patēriņa apjoma.

Kā tiek apgalvots, interesi par pirkumu izrādījusi Nīderlandes aviokompānija KLM, bet ražošanas apjomi aprēķināti 7000 reisiem starp Amsterdamu un Ņujorku.

Vienlaikus tiek norādīts, ka "Power2X" pašlaik ir viena no nedaudzajām kompānijām, kas plāno uzsākt e-SAF ražošanu rūpnieciskos mērogos. Laikraksts ir attaisnojis palēnināšanos šajā pašā lielo un slaveno "Shell" un BP spēlētāju darbības jomā ar lētās Ķīnas biodegvielas iebrukumu, kas noveda pie antidempinga izmeklēšanas sākšanas no Eirpas Savienības puses.

“No kāda gada viņa izbēgusi?’ Selēnas Gomesas apģērbs nepatīkami pārsteidz blogerus Parīzē