Iepriekš ģenerālprokuratūra paziņoja, ka šī struktūra tika izmantota kā ekstrēmistiskās darbības finansēšanas avots. 2025. gada jūlijā Ivanovas apgabala Rodņiku rajona tiesa arestēja SIA “Rižskij hļeb” 50% daļu kā nodrošinājumu ģenerālprokuratūras prasībā par vairāku ārzemju maizes cepšanas uzņēmumu un to īpašnieku atzīšanā par ekstrēmistu apvienību.

Ģenerālprokuratūra prasīja Krievijā aizliegt apvienību, kurā ietilpstot Ukrainā reģistrēti uzņēmumi “Rižsskij hļib” (Рижський хлiб) un “Hļibnij hurman” (Хлiбний гурман), Latvijas uzņēmums “SIA “N.Bomja maiznīca “Lielezers”” un fonds „Ziedot.lv”, kā arī to īpašnieki — Latvijas pilsonis un Ukrainas pilsone, apgalvojot, ka tie “veic ekstrēmistiskas darbības, kas vērstas pret Krievijas interesēm”.

Jauns.lv pērn vēstīja par agresorvalsts Krievijas varasiestāžu apgalvojumiem, ka Bomis sponsorē Ukrainas bruņotos spēkus un Ukrainas brigādi “Azov”, izmantojot "Ziedot.lv", kurā dažādās kampaņās tiek vākti ziedojumi arī Ukrainai. Kā toreiz rakstīja izdevums "Kommersant", Latvijas uzņēmējs "Lielezers" mājaslapā publicējis aicinājumu Eiropas Savienības iedzīvotājiem piedalīties līdzekļu vākšanā Ukrainas armijas atbalstam, kā arī "Lielezers" maiznīcas telpās atvēris sociālo centru Ukrainas armijas karavīru rehabilitācijai. Savukārt Prihodko sociālajos tīklos diskreditējot Krievijas armiju un slavinot Ukrainas formējumu dalībnieku rīcību.

Jauns.lv jau iepriekš ziņoja, ka Krievijā Bomim pieder 50% uzņēmumā "Rižskij hļeb" Ivanovas apgabala Rodņikos. Otra puse uzņēmuma pieder Ukrainā dzimušam Krievijas pilsonim Sergejam Sirenko, kurš ilgstoši kā nepilsonis dzīvojis Latvijā. "Kommersant" rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmuma aktīvi tiek lēsti 700 miljonu rubļu (seši miljoni eiro pēc ECB kursa 2022.gada 1.martā, kad rubļa nestabilitātes dēļ banka pārtrauca publicēt rubļa kursu) apmērā, bet ieņēmumi - 1,5 miljardi rubļi.

Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī Sirenko aktīvi atbalstīja agresori un sastrīdējās ar savu biznesa partneri. Pēc viņa teiktā, Bomis pieprasīja, lai viņš slēdz 2006. gadā dibināto Krievijas uzņēmumu un pārdod aktīvus, bet Sirenko atteicās.

Kaut gan Bomis abu attiecības savulaik aprakstīja kā "brālīgas", Sirenko bija sajūsmā, kad Bomi pērn izslēdza no dibinātāju saraksta. "Nespēju noticēt, ka uzņēmuma dibinātāju sastāvā beidzot nebūs šī naciķu mīlētāja. Vismaz tagad var mierīgi strādāt. Trīsarpus gadi pagāja, lai pierādītu savu taisnību. Mēs ticējām, ka uzvarēsim, kaut gan, atzīšos, reizēm radās šaubas par taisnīgu rezultātu, tik daudz asiņu šis Bomis no mums izdzēra," Sirenko sajūsmu par "latviešu nacionālista" izēšanu 2025. gada augustā citēja "Komsomoļskaja pravda".

To, ka tagadējais “Rižskij hļeb” ideoloģiski ir pilnībā iekļāvies jaunajā reihā, atbalstot tā asiņaino karu Ukrainā, apliecinājusi arī uzņēmuma direktore Jeļena Uļitina. Izdevumam “Abzac” viņa paziņoja, ka ziņas par šāda nosaukuma uzņēmuma iekļaušanu Krievijas “teroristu un ekstrēmistu” sarakstā neattiecas uz viņas vadīto uzņēmumu. “Viss sākās ar to, ka Normundam Bomim bija vairāki uzņēmumi. Viņš sen bija mūsu “Rižskija hļeb” dibinātājs. 2022. gadā, kad sākās militārā operācija, viņš prasīja no otra mūsu dibinātāja, Krievijas pilsoņa, pārdot biznesu un visu naudu izvest. Mūsu otrais dibinātājs viņam atteica, un kopš tā laika Bomis sāka nodarboties ar kaitniecību. 2025. gadā Ģenerālprokuratūra viņu izslēdza no mūsu dibinātāju saraksta, un viņš izveidoja tāda paša nosaukuma uzņēmumu Ukrainā. Tāpēc Bomim ar mums nav nekāda sakara, tie ir tikai vienādi nosaukumi. Ļaudis ieraudzīja “Rižskij hļeb”, netika skaidrībā, paskatījās, nopriecājās par šādu sensāciju un metās rakstīt. Izņemot vienādu nosaukumu, mūs ar viņiem nekas nesaista,” viņa sacīja, uzsverot, ka uzņēmums aktīvi atbalsta jau gandrīz četrus gadus ilgstošo asiņaināko agresiju Eiropā kopš Hitlera laikiem, sūtot saviem “varoņiem” humāno palīdzību.

Tik tiešām, jau 2024. gadā sociālajos tīklos parādījās video, kurā krievu okupantu karavīri pateicas saviem atbalstītājiem, tostarp “Rižskij hļeb”. Pats Bomis tolaik paziņoja, ka kopš Krievijas invāzijas viņam ar uzņēmumu Krievijā vairs nav kontaktu. “Man personīgi ir liegums iebraukt Krievijas Federācijā, jo esmu no nedraudzīgās valsts, un esmu līdzīpašnieks ceptuvei Ukrainā,” viņš paziņoja.

2008. gadā Bomis bija iekļauts "Dienas Biznesa" veidotajā "Latvijas 1000 miljonāru" sarakstā. Savulaik Bomis mēģināja iesaistīties Latvijas politikā, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) sarakstā Vidzemē 2010. gadā kandidējot uz deputāta mandātu 10. Saeimā. Par Saeimas deputātu viņš nekļuva.

FOTO: ar vērienu atzīmē Latvijas Mākslas akadēmijas modes skates 30 gadu jubileju