Kāda pašlaik ir aizsardzības industrija Latvijā, kādi uzņēmumi ir jūsu federācijā un ko viņi ražo?

Šī tēma vienmēr ir diezgan jūtīga, jo ir jāņem vērā, ka to, ko mēs runājam, uzzinās ne tikai mūsu līdzcilvēki, bet arī tie, kuriem mēs šo informāciju negribētu pasniegt uz paplātes.

Arī šobrīd, kad tiek runāts par finansējuma palielināšanu aizsardzības jomai - ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā un kopumā NATO aliansē -, protams, runa ir ne tikai par rūpnieciskiem ražojumiem, laukums ir daudz plašāks. Mēs federācijas biedrus grupējam komitejās. Viens bloks ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kiberaizsardzība, atsevišķi vēl ir nodalīta kosmosa tehnoloģiju joma. Nākamais bloks ir kolektīvais un individuālais ekipējums, kas ietver daudzas lietas, sākot ar munīciju un beidzot ar sauso pārtiku un apģērbu. Vēl viena grupa ir saistīta ar transportu un loģistiku, kas šobrīd ļoti aktīvi attīstās. Joma, par kuru mēs mazāk runājam, bet kur ir diezgan daudz darāmā, ir viss, kas saistīts ar infrastruktūras attīstību, īpaši uzsverot kritiskās infrastruktūras attīstību.

Šobrīd federācijā ir jau 140 juridiskās personas. To skaitā ir ne tikai uzņēmumi, bet arī Latvijas lielākās izglītības un pētniecības iestādes, jo bez tiem inovācijas nav iespējamas. Tāpat federācijā ir nozīmīgākie ārvalstu ražotāji, kas arī strādā pie Latvijas aizsardzības spēju attīstības.

Cik daudz jums ir ārvalstu biedru?

Kopā ārvalstu juridiskās personas federācijā ir 15. Viens no tiem ir "Baltic Institute of Advanced Technology" (BPTI), pārējie ir lielie uzņēmumi, kas katrs ir savā valstī ietekmīgākie ražotāji aizsardzības jomā.

Kāds ir jūsu federācijā esošo aizsardzības nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums?

2024. gada revidētie dati par visiem uzņēmumiem vēl nav zināmi. 2023. gadā uzņēmumu apgrozījums pārsniedza 1,6 miljardus eiro, tādēļ par pagājušo gadu es varu prognozēt, ka apgrozījums būs ap 2 miljardiem eiro. Svarīgi ir arī tas, ka eksporta apjoms veido ap 400 miljoniem eiro. Līdzīga summa varētu būt arī samaksātajos nodokļos.

Mēs redzam arī ļoti strauju biedru skaita pieaugumu, kas nozīmē, ka daudzi uzņēmumi redz iespēju attīstīties arī aizsardzības nozarē. Var teikt, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos regulāri kā piegādātāji parādās apmēram 500 uzņēmumi, bet daudzi mūsu biedri arī strādā tikai eksportam. Tāpat ir uzņēmumi, kas strādā iekšlietu sistēmas vajadzībām.

Vienlaikus svarīga ir arī detalizācija, lai neiznāk, ka mēs runājam par vidējo temperatūru slimnīcā. Piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmās loģiski, ka piegādes nāks no ārvalstu uzņēmumiem. Ja mums izdosies pierādīt mūsu industrijas kompetenci, mēs iesaistīsimies lokalizācijas darbos. Tajā pašā laikā visā, kas saistās ar kiberdrošību, IKT, kritisko infrastruktūru, Latvijas uzņēmumu pienesums un līdz ar to arī iespējas atgriezt ieguldīto naudu atpakaļ ekonomikā jau ir ap 80%, ja maksimāli izmantojam Latvijā radītos būvmateriālus un pakalpojumus.

Svarīgi sabiedrībai ir arī saprast, vai tad mums būtu jādara viss un visur? Protams, ka nē. Latviešiem ir savas unikālās lietas, kuras mēs darām perfekti. Bet tajā pašā laikā ir lietas, kur visdrīzāk nemaz nav jēgas investēt resursus. Dažiem mūsu asociētajiem ārvalstu biedriem gada apgrozījums divas reizes pārsniedz Latvijas valsts budžetu, un 10% no tā tiek ieguldīti inovācijās. Vai mēs ar viņiem varētu sacensties? Es domāju, ka tas nav vajadzīgs. Mums ir jāinvestē un jāattīstās gudri.

Kādēļ šie lielie ārvalstu uzņēmumi ir federācijas biedri? Viņiem ir nodoms kaut ko investēt Latvijā vai viņi sadarbojas ar NBS, Latvijas uzņēmumiem?

90% no viņiem jau ir sadarbība ar mūsu bruņotajiem spēkiem, un viņiem ir ļoti svarīgi, lai būtu lokālie piegādātāji, kas var uzturēt vai remontēt viņu sistēmas, piegādāt komponentes. Mums ir ļoti liels prieks, ka ir uzņēmumi, kuri ir spējuši sevi pierādīt ne tikai šajā lokālajā piegādes ķēdē, bet iziet jau starptautiskās piegādes ķēdēs. Tie, piemēram, ir tādi uzņēmumi kā "Hansa Matrix", "Axon Cable".

Bet vai mēs varam gaidīt, ka Latvijā tiek veidotas tādas ražotnes, kā Lietuvā to pašlaik dara Vācijas "Rheinmetall"?

Šobrīd tomēr vairāk runa ir par lokalizāciju, uzturēšanu un sistēmu integrāciju.

Mūsu asociētie biedri ir gatavi investēt, daudziem no viņiem jau ir projekti, daudzi ir gatavi attīstīties šeit vairāk, ja nāk papildu biznesa iespējas. Latvijas uzņēmumus savukārt gribētu iedrošināt sevi šajā jomā vairāk pozicionēt un parādīt savu varēšanu.

Ja mēs runājam par aizsardzības industrijas attīstību, tad man ir bažas, ka mēs jau atkal sākam ļoti atslābt un domāt, ka mēs te varēsim nebeidzami "tīkloties", runāties utt. Ja mēs gribam kaut kādas lietas izdarīt tiešām ātri, tad lielie ārvalstu uzņēmumi meklē iespējas ienākt kā stratēģiskam investoram uzņēmumos, kuriem jau ir inženieri, kuriem jau ir kaut kāda infrastruktūra, jau ir kaut kādas iekārtas. Viņi ir gatavi nākt kā stratēģiskie investori, un tas ir daudz svarīgāk, nekā tad, ja atnāk, piedodiet, "onkulis Sems" nedaudz pastrādā un aizbrauc projām. Tas nav tas, kas aizsardzības industrijā mums būtu stratēģiski svarīgi.

Ir dzirdēts, ka vairāki ārvalstu uzņēmumi ir interesējušies par ieceri Baltijā veidot tā saucamo "dronu sienu". Pie jums ir vērsušies?

Mana pirmā reakcija uz to ir tāda, ka mēs paši esam dronu lielvalsts. Ja mēs saprotam, ka ir vajadzīga noteikta kritiskā masa, lai nosegtu lielāku perimetru, lai diversificētu sistēmas un radītu mazāku ievainojamību, protams, sadarbība var notikt, un arī Lietuvā un Igaunijā ir ļoti labas dronu un pretdronu sistēmas. Tas, ka ir liela interese arī no citiem ražotājiem… Jā, loģiski, jo "dronu siena" būtu liels projekts, un lieli projekti piesaista lielus spēlētājus.

Savukārt otra svarīgā lieta, par kuru atbildīgajiem ir jādomā vairāk, ir jautājums, kuros sektoros mēs tad tos investorus piesaistām. Šobrīd man sajūta ir tāda, ka mēs esam gatavi visur un visu publisko pasūtījumu atdot ārvalstu piegādātājiem un investoriem. Bet kāpēc ārvalstu investors, kas atnāk un ar valsts atbalstu ir gatavs attīstīt ražotni, ir svarīgāks par Latvijas uzņēmumu, kas 20 gadus ir ieguldījis savus resursus, lai attīstītu līdzīgu produktu?

Ir svarīgi, lai arī vietējais kapitāls šeit augtu un attīstītos.

Nesen apstiprinātā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025.-2036. gadam paredz līdz 2028. gadam līdz 20% palielināt vietējās industrijas iesaisti NBS bruņojuma iepirkumos. Tas ir sasniedzams?

Pareizāka atbilde būtu, ka tas ir sasniedzams, bet svarīgi ir, lai tas ir ilgtspējīgi. Piedodiet par atklātību, bet mēs jau varam sadibināt vēl 50 uzņēmumus, kas tirgos ārvalstu produktus, un principā mēs it kā būsim Latvijas uzņēmumus atbalstījuši. Var arī tādā veidā atbalstīt industriju. Bet var tomēr runāt ar tiem uzņēmumiem, kuriem šobrīd ir inženieri, kuri ir ieguldījuši, piemēram, dronu sistēmu attīstībā, lai tur tiktu uzturēta pētniecības kapacitāte, lai tad, kad mums ir skaidrs, kādas būs NBS vajadzības, nepieciešamo var saražot. Tas ir stāsts par ilgtermiņa noturīgām attiecībām, lai stiprinātu industriju.

Pašlaik gan Latvija, gan Eiropa iet uz finansējuma palielināšanu aizsardzībā. Ja mēs skatāmies uz Latvijas uzņēmumiem, tad kāda ir to kapacitāte šo papildu finansējumu iegūt un jēgpilni ieguldīt?

Es teiktu, ka finansējums ir "paceļams", bet lielākais izaicinājums, tāpat kā šobrīd visām citām nozarēm, ir cilvēkresursi. Mēs redzam atsevišķus projektus, par kuriem uzņēmumi saka, ka nevar tos uzņemties. Dažiem mūsu biedriem pasūtījumi ir līdz 2030.gadam. Cilvēkresursi un gudri cilvēkresursi ir izaicinājums. Piemēram, inženieri ir uz izķeršanu.

Tāpēc ļoti svarīga ir saruna, svarīgs ir dialogs, lai mēs zinātu, kurā laikā un kas būs nepieciešams. Pēc mūsu pagājušā gada Industrijas dienas panācām vienošanos par vadlīniju izstrādi industrijas iesaistei aizsardzības jomā. Šobrīd jaunās stratēģijas kontekstā šīs vadlīnijas vajadzētu aktualizēt, jo šogad ir pilnīgi citādāka finansējuma pieejamība un arī ambīciju līmenis nekā vēl pērn.

Kā vispār vērtējat jauno aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju? Tur ir paredzēts daudz dažādu lietu. Tā dos grūdienu attīstībai?

Es domāju, ka viennozīmīgi. Mēs arī esam devuši labākās mūsu idejas, pie kā bijām arī daudzus gadus strādājuši, un priecājamies, ka tās stratēģijā ir parādījušās. Priecē arī tas, ka dokumenti nav divi, kā sākumā bija domāts, - industrijai viens un inovācijai otrs -, jo industrija neattīstās bez inovācijām. Ļoti labi, ka ir ņemts vērā arī tas, ka pagājušajā gadā tika apstiprināta Eiropas aizsardzības industrijas stratēģija, un mēs neveidojam kaut ko atrautu no kopējā kursa.

Tostarp Eiropas aizsardzības industrijas stratēģija pasaka skaidru uzdevumu, ka 30% ir jāveido apvienotajiem Eiropas iepirkumiem. Ja tiek aktualizētas manis pieminētās vadlīnijas industrijas iesaistei aizsardzības jomā, tad mums principā ir jābūt godīgai sarunai ar Aizsardzības ministriju par to, uz kuru pusi mēs ejam un ko mēs attīstām. Pilnīgi skaidrs, ka tas nav viss, jo 30% mums ir pienākums iepirkt kopā ar citām Eiropas valstīm.

Protams, ka būs vesela rinda ar uzņēmējiem, kas paudīs savu neapmierinātību un teiks, ka mēs varam saražot arī to un to, bet kaut kādas izvēles būs jāizdara. Tas arī ļautu uzņēmumiem neinvestēt gana dārgus resursus tur, kur tas nav nepieciešams.

Vai un cik liels valsts atbalsts ir nepieciešams inovācijām?

Es teikšu, ka strādāt ar Eiropas finansējumu daudzas nozares lieliski prot. Aizsardzības industrijā apzināti vai neapzināti šādas privilēģijas piesaistīt Eiropas naudu nav bijis. Arī šobrīd, ja mēs paskatīsimies, tad tieši aizsardzības industrijai finansiālā atbalsta nav, tāds ir tikai duālā pielietojuma produktiem. Tas nozīmē, ka aizsardzības industrija lielā mērā ir attīstījusies pati uz savu, privāto resursu bāzes, un būtu svarīgi valstij neiejaukties un "nekanabalizēt" investīcijas.

Nesen Saeimas Budžeta komisijā uzņēmēji arī pārmeta koordinācijas trūkumu starp Aizsardzības ministriju un Ekonomikas ministriju, kā arī teica, ka daudzi jaunos prototipus izgudro un izstrādā paši uz savu risku, jo beigās aizsardzības resors var nopirkt vienkāršāku un lētāku ārvalstu ražojumu. Kā to var mainīt?

Atsaucoties tieši uz šo sarunu Saeimā, ir vēl viens stāsts. Ja mēs gribam palīdzēt Ukrainai ar Latvijas ražotāju produktiem, tad darām to, nevis Latvijas nodokļu maksātāju naudu iztērējam par produktiem, kas nāk no citām valstīm. Tas nav pareizais ceļš. Aizsardzības nozarei un iekšlietu nozarei ir atsevišķs regulējums, ar kur var virzīt vietējo ražotāju piegāžu drošībai, lai viņiem ikdienā būtu uzticami sadarbības partneri. Bet, ja runā par Ekonomikas ministrijas atbalsta mehānismiem Ukrainas atjaunošanai, tad tur Latvijas ražotājiem nav nekādas privilēģijas, un viss beidzas ar lētāko cenu. Tad ir jautājums, vai tāda programma mūs kā sabiedrību apmierina.

Otra lieta - man šķiet tikai loģiski, ka valsts iestādes ar valsts iestādēm sadarbojas un par to rakstīt dokumentos ir diezgan liels absurds, bet jau pieminētā stratēģija lielā mērā ir par to. Tajā pašā laikā stratēģijā ir ļoti maz pieminētas institūcijas, kuras ir kritiski svarīgas aizsardzības nozares attīstībai - Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Ārlietu ministrija vispār nav pieminēta, lai gan tieši tā veido ārpolitiku un drošības politiku. Stratēģijas griezumā es redzu, ka sadarbosies trīs iestādes, un neviena cita tur nav pieminēta. Ko tad mēs pārējā sabiedrība darīsim, gaidīsim to rezultātu? Kā mums iesaistīties? Federācijai, mums kā ilggadējai un lielākajai aizsardzības un drošības industriju apvienojošajai industrijai, piemēram, neviena uzdevuma stratēģijā nav.

Izskatās, ka publiskais sektors un politiķi zina labāk, kā attīstīt uzņēmumus.

Taču galvenā problēma, kas tiešām ir svarīga, ir izšķiršanās par to, kas tad ir tās spējas, ko mēs attīstām paši Latvijā, ko mēs iepērkam no ārienes. Tas arī ļauj saprast, kādus investorus un kurā sektorā mums ir jāpiesaista. Nevis kā tagad pa visu laukumu "tīklojamies", sadarbojamies, taisām pasākumus… Kāda ir jēga dedzināt dārgāko mūsu resursu - laiku? Vai tad mēs visiem produktiem taisāmies piesaistīt ārvalstu investorus? Nu ne tak!

"Valsts aizsardzības korporācija" ir konkrēts uzdevums uzbūvēt divas rūpnīcas līdz 2036. gadam.

Un te mums kā industrijai ir jautājumi, kuras rūpnīcas privātie uzņēmēji nevarētu uzbūvēt? Kāpēc mums tas ir jādara par publisko naudu? Un te ir arī atbilde, kādēļ "Rheinmetall" rūpnīca tiek būvēta Lietuvā. Tāpēc, ka lielie uzņēmumi var būvēt un investēt paši, viņiem nevajag iesaistīties čaulas kompānijā.

No otras puses "Rheinmetall" klātbūtne Lietuvā ir loģiska, jo tur bāzējas NATO Vācijas kontingents, viņi visu laiku ir apgādāti un "Rheinmetall" par nodomu veidot loģistikas centru Lietuvā paziņoja jau 2018. gadā. Kāpēc ASV kompānija "Northrop Grumman" pateica, ka savu ražotni veidos Lietuvā, tas ir nopietns jautājums.

Pēc analoģijas ar Vāciju, Latvijā vadošā NATO kontingenta valsts ir Kanāda. Vai ar Kanādas militārās industrijas uzņēmumiem dibiniet kontaktus?

Strādājam ar kanādiešiem kopš 2013. gada NATO ietvarā. Pašlaik meklējam dažādus risinājumus infrastruktūras, dronu jomā. Šogad ar plašu Aizsardzības ministrijas vadītu delegāciju arī plānojam piedalīties mūsu partnerorganizācijas - Kanādas Aizsardzības un drošības industrijas asociācijas - rīkotajā lielajā gada pasākumā CANSEC maija beigās.

Bet vai ir arī vēsmas, ka kāds Kanādas uzņēmums varētu ienākt līdzīgi "Rheinmetall" Lietuvā?

Vēsmas ir. Pirmkārt, diezgan daudz kanādiešu produktu jau mums ir. Patiesībā mēs pat runājam par Amerikas aizsardzības industriju, jo ASV un Kanāda šajā ziņā ir ļoti cieši saistītas. Tagad visas šīs attiecības tiek grautas un Kanādas industrija meklē jaunus tirgus, jaunas iespējas. Protams, ka Eiropa ir tā vieta, uz kuru viņi skatās, un mums ir fantastiskas iespējas un potenciāls būt viņu bāzes vietai visai Eiropai. Tādēļ vēsmas ir, bet, lai no sākuma viss notiek, tad arī varēs publiski runāt.

Veiksmes stāsts Latvijā ir "Patria", un mēs ceram, ka izdosies izveidot labu sadarbību arī ar citiem uzņēmumiem. Ir cīņas, kas nav bijušas veiksmīgas, bet ir arī izdevušies projekti.

Kādas mācības no Ukrainas kara tiek ņemtas vērā?

Ļoti liela tēma ir par aizsardzību urbānā vidē. Piemēram, Ukrainā vairs nebūvē bērnu rotaļu laukumus bez iespējas bērniem paslēpties zem tur esošas mārītes vai tārpiņa, ja trieciena vilnī apkārtējās mājās tiek izsisti logi un apkārt lido stikla lauskas. Tāpat Aizsardzības un drošības industrijas gada balvu saņēma Latvijas un Ukrainas sadarbības projekts, kurā "Stratex" un "Jēkabpils PMK" izstrādāja drošo sabiedriskā transporta pieturu dizainu, jo kara gadījumā neder pieturas ar skaistiem stikliem.

Daudz mācību ir ne tikai militārajā, bet arī civilās aizsardzības jomā, kas būtu jāņem vērā.

Vai valsts puse, NBS pietiekami domā par kiberaizsardzības funkciju, un cik mēs esam spēcīgi šajā jomā?

Šodien daudz spēcīgāki nekā vakar. Tā ir pozitīvā ziņa, jo pēdējo gadu laikā mēs esam gājuši cauri kiberdrošības stratēģijas saskaņošanas procesam, un šobrīd tiek gatavoti noteikumi, tostarp par to, kādiem ir jābūt kiberpārvaldniekiem mūsu organizācijās. Ļoti daudzi procesi ir izkustējušies, lielā mērā pateicoties arī tam, ka kiberdrošības jeb NIS direktīva tika pieņemta Eiropas Savienības līmenī. Tas arī nozīmē, ka ir pieejami papildu resursi grantu veidā, lai varētu attīstīties.

Ja runājam militārā griezumā, tad Latvijas kiberaizsardzības komanda pēdējās NATO mācībās ieguva pirmo vietu, kas ir lielisks panākums. Tas apliecina, ka speciālisti mums ir. Lieliski savu darbu dara "Cert.lv" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, kompetence attīstās arī privātā sektora pusē - "BITE Latvija" un citi operatori. Ja skatāmies uz starpsektoru jomām, te arī ir labākais piemērs sadarbībai, kā gatavoties apjomīgākām krīzēm, jo visiem ir skaidrs, ka tikai valsts vai tikai pašvaldības šādā gadījumā neko atrisināt nespēs.

Esat noslēguši sadarbības līgumu ar Latvijas Kosmosa industrijas asociāciju. Ko šī sadarbība paredz?

Mūsu interese ir saistīta ar to, ka NATO līmenī kosmosa spējas ir kļuvušas par piekto domēnu, un arī industrijai ir atsevišķa sadarbības grupa ar NATO vienībām, kas šajā jomā strādā. Daudzu valstu armijās nu jau ir ne tikai kibervienības, bet arī kosmosa vienības. Mēs tā visa nozīmi redzam arī Ukrainā. Kosmosa tehnoloģijas nāk iekšā visā, kas ir saistīts ar transporta kustību, kartēšanu, ģeodēziju utt. Arī mūsu biedru vidū ir uzņēmumi, kas šajā sektorā strādā. Latvijai esot Eiropas Kosmosa aģentūrā, mums ir iespēja iet iekšā lielākās programmās.

Pēc Noras Ikstenas grāmatas motīviem uzņemtā filma "Mātes piens" kino būs skatāma jau februārī