Sen neesat manīts sabiedrībā. Kā tā?

Neeju vispār ne uz kādiem pasākumiem, pat ne uz basketbola mačiem. Vairs nepatīk, gana jau esmu savā dzīvē izstaigājies. Mana dzīve vispār ilgus gadus ir bijusi ļoti publiska.

Bet virtuālajā pasaulē esat aktīvs, redzams un populārs.

Jā. Man soctīklos ir vairāk sekotāju nekā veselam baram influenceru. Kādreiz biju “mazs cilvēciņš”, par kuru šad un tad uzrakstīja dzeltenie, un visi pārējie atreferēja. Tagad mediju telpā varu atbildēt. To pašu Lemberga rokaspuišu attieksme medijos tagad ir neuzbāzīga un pieklājīga, jo zina, ka dabūs no manis pretī.

Jūs tomēr bijāt zvaigzne un tagad esat leģenda...

Ar to jau ir par maz. Ir leģendas, kas aiziet savā purvā un nelien ārā, bet otrs, ka tu ar savu statusu un reputāciju vari ko jēdzīgu sabiedrībai iedot arī pēc tam, kad aktīvi vairs neesi sportā. Tagad, ja vien man iedos pilnvaras, esmu apņēmies ķerties klāt, lai sakārtotu bērnu un jauniešu sportu. Tur ir daudz darāmā.

Jūsu "YouTube" raidījums "Ģenerāļa un Buļa naglas" ir topā.

Jā! Pirms tam ar Armandu Puči un Andri Buli arī "Overtime" raidījumā kopā strādājām. Andris bija tas Guntis ar masku.

Man personīgi ir miljons skatījumu gadā. Naglām katru pirmdienu "YouTube" ir seši septiņi tūkstoši skatījumu. Neieskaitot "Spotify", tiktoku un instagramu, kur arī liekam ārā. Esam vienīgais privātais sporta medijs Latvijā. Sezonu noslēdzām, nofilmējot jau 300. pārraidi. Ar Buli jau septiņarpus gadus vadām šo raidījumu.

Un cik ilgi ar sievu Agnesi esat kopā?

Tikai 25 gadus! (Smejas.) Sudrabkāzas jau bija. Esam noskaņojušies izvilkt arī līdz zelta kāzām. Starp citu, ar pirmo sievu laulībā nodzīvoju 24 gadus. Par vienu gadu Agnese ir ielikusi Zentai!

Šovasar jums būs 68. dzimšanas diena. Saviem gadiem lieliski, pat apskaužami izskatāties. Vai tas ir, pateicoties krietni jaunākajai sievai, vai aizvien ikdienā nodarbojaties ar kādām fiziskām aktivitātēm?

Visu laiku trīs reizes nedēļā darbojos ar trenažieriem – gan sporta zālē, gan arī mājās. Mājās ir velotrenažieris, štanga, zviedru siena, visādi tepiķīši. Tie ir spēka, sprinta un izturības vingrojumi, ar ko sevi uzturu formā un pie veselības. Ak jā, un vēl futbolu regulāri spēlēju Vecāķos. Jau 52. sezona! Spēlēju visās iespējamās pozīcijās – varu būt gan vārtsargs, gan uzbrucējs, gan aizsargs. Patiesībā bērnībā biju viens no Latvijā talantīgākajiem futbolistiem, tikai pēc tam pārgāju uz basketbolu, un atklājās, ka esmu vēl labāks basketbolists nekā futbolists.

Visiem to saku – ja kustēsies un sportosi, ikvienā vecumā jutīsies labi!

Basketbola bumbu arī kādreiz vēl grozā iemetat?

Basketbolu es ciest nevaru! Darīju nesen to tikai tāpēc, ka meita palūdza, lai iemācu viņai metienu. Bet vispār esmu pret sieviešu basketbolu. Jāspēlē ir puišiem!

Mans mazdēls Valdis arī ir basketbolists. Gājis tēva un vecātēva pēdās. Valdiņam jau 17 gadu, tūlīt brauks uz Ameriku studēt un spēlēt basketbolu. Viņš ļoti labi spēlē. Redz, ko gēni un uzvārds dod!

Tad jau jums puse mazbērnu Amerikā.

Jā, arī Sanda meita Luīze studē un dzīvo Amerikā. Gribēju viņu nointervēt, lai pastāsta, kā iet studentam Amerikā, bet viņa neparko nebija pielaužama. Viņa dzīvo savu dzīvi un negrib to atpazīstamību. Ļoti gudra meitene. Pabeidza bakalauru psiholoģijā, ies tālāk studēt maģistrantūrā. Bērni drīz būs gudrāki par vecākiem un vecvecākiem.

Un, skat, mana mazā Anniņa arī jau izaugusi par lielu meiteni – viņai jau 14. Arī spēlē tenisu, vieglatlētikā trenējas. Un labi mācās skolā. Arī brauks mācīties uz Ameriku.

Tramps laidīs iekšā?

Uz to laiku, kad Annai būs jābrauc, Trampa tur vairs nebūs!

Cik nu iespējams, visiem bērniem stāstu – ja tev ir talants sportā, ar to nākotnē var par velti dabūt izglītību. Labiem sportistiem mācoties Amerikā vēl labi maksā. Daudzi nesaprot, uzskata, ka mācības un sportu nevar savienot. Bet to var un vajag savienot!

Vēl par būtisku lietu, kas jāmāca jaunajiem sportistiem, – ka jāprot ar savu enerģiju tikt galā. Vienam ir par maz, otram par daudz. Šī problēma bija manam dēlam Kristapam. Beidzot viņš ir pie kaut kādas saprašanas. Alkoholam ir pateicis uz redzēšanos. Tā principā viņam bija galvenā problēma. Tagad, šķiet un ceru, ir iemācījies – dzīvo labi, trenē, atvēris savu akadēmiju. Pats savu laimi kaļ. Un es par viņu esmu ļoti priecīgs.

Atzīšu godīgi, bija laiks, kad gan Sandis, gan Kristaps dzīvoja tā, it kā no ķēdes būtu norāvušies.

Savā laikā viņi tā ņēmās, vispār bez robežām, ka likās – pašam būs kauns kaut kur ārā no mājas rādīties. Pats Kristapu esmu ņēmis no policijas ārā… Piedzeras, sabļaustās, šo ieliek būrī, un tad ir zvans man – atbrauc, izvelc mani ārā. (Smejas.)

Un kā klājas jūsu vecākajam dēlam Sandim? Viņš Latvijā laikam iegriežas reti.

Sandis nu jau vairākus gadus dzīvo Amerikā. Biju tur šopavasar aizbraucis – gan viņu, gan mazbērnus satikt.

Sandim un viņu bērnu mātei Elīzai izvērtās tāda ļoti skandaloza šķiršanās. Viņam ir iespēja piedalīties rūpēs par meitu un dēliņu?

Tur viss nomierinājās, ir kārtībā. Tiesa bērnu lietu sakārtoja. Amerikā šis jautājums ir ļoti stingri regulēts. Tēvam ir jābūt ar bērniem tik un tik stundas kopā, un punkts. Latvijā šīs lietas nav normāli sakārtotas. Tiesā, kad cilvēki šķiras, viens pasaka savu taisnību, otrs – savu... Rezultātā, cik nav dzirdēts, ka bērniem tiek liegta iespēja uzturēt kontaktu ar kādu no vecākiem. Skumji.

Ar ģimeni aizvien dzīvojat Baltezerā?

Jā. Meitai šovasar nopirku siltumnīcu, tādu pavisam nelielu, taču viņa ar lielu aizrautību tur audzē savus dārza labumus.

Nekādu sensāciju, ko pastāstīt, man nav. (Smejas.) Mūsu ģimenē viss ir kārtībā – vairs neviens nedzer, skandālu nav...

Sirsnīgi FOTO: Magone Šutoviene ar jaundzimušo meitiņu dodas mājās no slimnīcas