Tik liels neprecīzu un pat reizēm klaji nepatiesu apgalvojumu skaits vienā runā parasti nav raksturīgs demokrātisku valstu līderiem. Trampa nepatieso apgalvojumu atmaskojumi sekoja nekavējoties.

“...Es atrisināju astoņus karus...” (šis formulējums Tramps Davosas runā atkārtojas kā “I settled eight wars”).

Faktu pārbaudītāji norāda, ka tas ir būtiski pārspīlēts apgalvojums. No konfliktu saraksta, kurus Tramps parasti pieskaita šiem astoņiem, daļa nemaz nav kari, bet gan spriedzes situācijas (piemēram, Ēģiptes un Etiopijas strīds par aizsprostu), daļā gadījumu ir panākti tikai īslaicīgi pamieri vai nepilnīgas vienošanās, bet vairākos virzienos viņa loma tiek apstrīdēta vai arī rezultāti izrādījušies nestabili (atsākās kaujas, miera līgumi netika ratificēti u. tml.).

“Mēs ar milzīgu pārsvaru esam pasaules līderi mākslīgā intelekta jomā. Mēs ļoti tālu apsteidzam Ķīnu.”

Mākslīgā intelekta nozares eksperti šo pārsvaru raksturo daudz piesardzīgāk. Tiek lietoti formulējumi, ka Ķīna atpaliek tikai par ļoti īsu laiku (no “nanosekundēm” tēlainā izteiksmē līdz “dažiem mēnešiem”). Turklāt tiek minēti konkurētspējīgi Ķīnas modeļi, kas parādījušies, neraugoties uz mikroshēmu ierobežojumiem. Tas neapstiprina tēzi par “milzīgu” pārsvaru.

“Ķīna ražo gandrīz visus vēja ģeneratorus… bet es nevaru atrast Ķīnā nevienu vēja elektrostaciju.”

Ķīnai ir lielākās vēja enerģijas jaudas pasaulē, un tā ir arī viena no galvenajām vēja enerģijas ražotājām un patērētājām. Ķīnai ir vairāk uzstādītas vēja jaudas nekā jebkurai citai valstij, tiek īstenoti milzīgi jauni projekti, un tās saražotā vēja elektroenerģija veido ļoti lielu daļu no pasaules kopējā apjoma.

“Ķīna pati neizmanto vēja enerģiju, bet pārdod to ‘muļķiem’, kuri to pērk.”

Bez tā, ka Ķīnā pastāv plaši un liela mēroga vēja parki, faktu pārbaudēs minēts, ka Ķīna vienlaikus ir gan lielākā jaudu būvētāja un ieviesēja, gan arī viens no lielākajiem elektroenerģijas ražotājiem no vēja. Tādējādi loģika “ražo, bet neizmanto” sabrūk, saskaroties ar faktiskajiem datiem.

“Pēc kara mēs atdevām Grenlandi atpakaļ Dānijai. Cik stulbi...”

Grenlande nekad nav piederējusi ASV, līdz ar to ASV nevarēja to “atdot atpakaļ”. Dānija Grenlandes koloniālo statusu bija nostiprinājusi jau krietni pirms Otrā pasaules kara, bet ASV klātbūtne kara gados balstījās līgumā par salas aizsardzību, atzīstot Dānijas suverenitāti. Pēc kara tika apspriesti ASV militārās klātbūtnes un nomas nosacījumi, nevis teritorijas “atdošana” kā ASV īpašums.

“Inflācija ir uzvarēta… inflācijas praktiski nav.”

Inflācija ASV joprojām saglabājās jūtama. Sākumā inflācija gan samazinājās, bet pēc tarifu lēmumiem atkal paātrinājās. Tādējādi apgalvojumi “uzvarēta” un “praktiski nav” neatbilst datiem tādā formā, kādā tos pasniedz Tramps.

“Pie Baidena bija stagflācija… tagad ir tieši pretēji.”

“Stagflācija” nozīmē stagnējošas izaugsmes un augstas inflācijas apvienojumu. Baidena prezidentūras sākumā inflācija tiešām bija augsta, taču ekonomiskā izaugsme saglabājās. Tādēļ apzīmējums “stagflācija” kā vispārējs šā perioda raksturojums ir nekorekts.

“Mēs nodrošinājām investīciju saistības rekordlielā apjomā – 18 triljonus...”

Baltā nama oficiālajā tīmekļa vietnē figurē mazāka summa – apmēram 9,6 triljoni. Šādas “saistības” vai “plāni” nav tas pats, kas garantēti ieguldījumi – daļa paziņojumu var netikt īstenoti vai arī izskatīties pārspīlēti attiecībā pret attiecīgo ekonomiku apjomiem.

“Mēs NATO dodam tik daudz, bet saņemam tik maz… tā ir vienvirziena iela.”

Kolektīvā aizsardzība NATO ietvaros nostiprināta Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā. Šis pants tika aktivizēts pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ASV, un sabiedrotie piedalījās operācijās un misijās, arī ciešot zaudējumus. Tādējādi tēze, ka ASV “neko nesaņem”, jau pamata līmenī ir apšaubāma gan formālo saistību, gan reālā sabiedroto atbalsta dēļ.

“Divdesmit gadus mēs karojām Afganistāna, un, godīgi sakot, daudzi mūsu sabiedrotie karoja ļoti slikti. Viņi tur bija, bet patiesībā neko nedarīja. Visas kaujas, visas īstās darbības veica Amerikas Savienotās Valstis. Sabiedrotie pārsvarā vienkārši bija klāt.”

Kopš 2001. gada operācija Afganistānā bija koalīcijas operācija. Dažādos periodos valstī atradās militārie kontingenti no vairāk nekā 50 valstīm, tostarp Apvienotās Karalistes, Kanādas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Polijas, Dānijas, Nīderlandes, Austrālijas un citām. Piedalījās arī Latvija.

Sabiedrotie ne tikai “bija klāt”, bet arī piedalījās kaujas operācijās, patrulēšanā, bāzu apsardzē, Afganistānas drošības spēku apmācībā un pretterorisma misijās. Daudzi no viņiem cieta smagus zaudējumus. Piemēram, Apvienotā Karaliste Afganistānā zaudēja 457 karavīrus, Kanāda – 158, Vācija – 59, Dānija – 44, Polija – 44. Vairākām valstīm šie zaudējumi bija lielākie kaujas zaudējumi kopš Otrā pasaules kara. Latvija Afganistānas operācijā zaudēja 4 karavīrus.

Turklāt tieši sabiedrotie uzņēmās atbildību par atsevišķiem valsts reģioniem. Vācija atbildēja par Afganistānas ziemeļiem, Apvienotā Karaliste – par Helmendas provinci, Kanāda – par Kandahāru. Šajos reģionos notika intensīvas kaujas.

Pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem pirmo un vienīgo reizi Ziemeļatlantijas līguma vēsturē tika aktivizēts 5. pants par kolektīvo aizsardzību – tieši Amerikas Savienoto Valstu atbalstam. Sabiedrotie nosūtīja karaspēku nevis piespiedu kārtā, bet gan formālu sabiedroto saistību ietvaros.

Eksperti arī norāda, ka Trampa retorika ignorē politiskos ierobežojumus, kādos darbojās sabiedrotie, kā arī faktu, ka spēka pielietošanas noteikumus un atbildības zonas noteica NATO kopīgā komandvadība, nevis atsevišķu valstu patvaļīga pasivitāte.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Vai eiropieši Afganistānā neko nedarīja? Analizējam Trampa melus Davosā" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.

12. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē