Jūs esat Latvijā jaunākais pašvaldības vadītājs. Kāpēc vispār radās doma iesaistīties politikā?

Lokālā politika, kas ir pašvaldības līmenī, vienmēr šķitusi ļoti būtiska. Parasti tiem, kas kandidē, tas izriet no vēlmes kaut ko mainīt savā dzimtajā vietā, pagastā vai pilsētā. Arī mans stāsts šajā ziņā nav īpaši oriģināls. Es visu savu apzināto dzīvi esmu pavadījis Līvānu novadā, un, protams, ka tajos brīžos, kad redzi, ka kādi procesi, tavuprāt, sāk pieklibot vai nerit vairs tik raiti, rodas vēlme iesaistīties, un tas notiek dabiski.

Man apkārt bija arī komanda, līdzīgi domājošu cilvēku grupa, kuriem arī bija svarīgi kaut ko mainīt savā pašvaldībā. Līdz ar to līdz startam pašvaldību vēlēšanās nonācām diezgan organiski.

Kādas bija tās "nepareizās lietas", kas jums likās, ka jādara citādi? Kas mudināja startēt?

Tajā brīdī, kad mēs ienācām politikā, Līvānu novada pašvaldību 23 gadus bija vadījis viens cilvēks. Iespējams, problēmas pamats nebija viena konkrēta cilvēka vadīšana, bet tas, ka šim politiskajam spēkam iepriekšējos sasaukumos bija absolūts vairākums. Tas noveda ne tik daudz pie ekonomiskas vai procesu stagnācijas, cik pie varas un pārvaldes stagnācijas - novads tika vadīts diezgan vienpersoniski, autoritatīvi, bez redzējuma par novada tālāku attīstību, bez iedzīvotāju uzklausīšanas. Lielā mērā trūka komunikācijas ar sabiedrību.

Nevar teikt, ka paši procesi būtu bijuši slikti, bija gan Eiropas Savienības fondu apguve, citi projekti, bet pārvalde tomēr ir liels kopums, kas ietver daudzus elementus, tostarp ļoti svarīga ir komunikācija un uzticība starp varu un iedzīvotājiem. Ja šī uzticība sāk zust līdz ar daudziem "soļiem", un es pat teiktu, politiskās divkosības dēļ, tad rodas sajūta, ka pārmaiņām ir jānotiek.

Ņemot vērā, ka iepriekš pašvaldību vadīja viens cilvēks tik ilgi, cik daudz jūs saskaraties ar pretestību vai aizkulišu spēlītēm no pašvaldību darbiniekiem?

Ir pagājuši vairāk nekā trīs mēneši, savā ziņā "adaptācijas periods" darba attiecībās ir noslēdzies. Protams, saglabājas arī sava veida piesardzība pret daudziem procesiem, jo ir tāda kā neticība pārmaiņām, kas arī prasa lielu skaidrošanas darbu, izstāstīt, kāpēc mēs vēlamies darīt citādi, jo dzirdam frāzes, ka vienmēr taču esam darījuši tā.

Skaidrs, ka pašvaldības kā darbavietas ir diezgan konservatīvas, pārmaiņas nenotiek tik ātri, kā mēs gribētu. No otras puses arī darbiniekiem ir jājūtas komfortabli pārmaiņu procesā. Arī mēs savas kļūdas atzīstam, un, iespējams, vēl pietrūkst iekšējās komunikācijas procesu virzībā.

Ja runājam par tiešu un apzinātu pretestību, tad es gribētu ticēt, ka tās īsti nav. Protams, ir diezgan daudz zemūdens akmeņu, sasaistīšanās punktu, kad īsti nesaproti, kāpēc tas ir strādājis, vai tas bijis efektīvi, jo ir bijušas "pazīšanās" vai kādas citas lietas. Tas ir diezgan filigrāns uzdevums - izprast šo "zirnekļu tīklu".

Vai šajā laikā ir notikušas kādas plašākas kadru mainības?

Nē, mainība nav bijusi. Atsevišķi kolēģi ir devušies pensijā. Ir nomainījies izpilddirektors, taču šis konkrētais cilvēks devās strādāt uz Preiļu pašvaldību, kur viņš jau iepriekš bija strādājis. Nedomāju, ka tas ir saistīts ar mums. Visādi citādi kolektīvs ir palicis tas pats.

Vai pats jūtaties stabili un droši savā krēslā, ņemot vērā politisko spēku sadalījumu domē?

"Drošība" politikā ir ļoti relatīvs jēdziens, īpaši tad, ja tev nav vairākuma. Bet šobrīd es nedomāju, ka pastāv kāds apdraudējums. Protams, pirmais budžets varētu iezīmēt zināmas disonanses starp mūsu redzējumu un Latvijas Zaļo partiju, piemēram, par prioritātēm. Taču es domāju, ka tās nav nepārvaramas. Kopumā šobrīd situācija ir diezgan stabila.

Vai opozīciju, kas ir izveidojusies un sastāv no bijušajiem varas deputātiem, varētu saukt par konstruktīvu opozīciju?

Es teiktu, ka konstruktīvisma opozīcijā pagaidām ir maz. Tā šobrīd ir vairāk emociju diktēta opozīcija, un, kamēr tas nebeigsies, tur konstruktīvisma nebūs. Protams, ka arī opozīcijas deputāti visi nav vienādi savos uzskatos un darbībās, ir cilvēki, kas aktīvi piedalās komisiju darbā, dalās ar pieredzi, un tas ir jānovērtē. Taču teikt, ka mēs visi kopā strādātu vienotam mērķim, tā tas diemžēl nav.

Kas ir svarīgākie darbi vai lēmumi, ko varat minēt kā pozitīvos sasniegumus šajā laikā?

Manuprāt, būtiskākais ir nesenais lēmums par pirmsskolas pedagogu slodžu atjaunošanu. 2024.gadā šīs slodzes tika samazinātas, taču mēs esam atraduši līdzekļus, lai tās atkal palielinātu. Tas ir ļoti būtiski, jo skar pašus izglītības pamatus.

Nozīmīgi ir arī tas, ka šos līdzekļus ieekonomējām, samazinot sabiedrisko attiecību un televīzijas budžetu uz pusi. Četru gadu laikā tas ļaus ietaupīt apmēram 100 000 eiro. Tas ir viens no virzieniem, kā mēs domājam par tēriņu efektivitāti. Un tas nav vienīgais gadījums, līdzīgi strādājam arī citās pozīcijās, piemēram, autoparka izmantošanā un citos izdevumu posteņos. Līdzekļi jau bija ierobežoti gan iepriekšējai vadībai, gan mums, bet jautājums ir par prioritātēm - vai tērēt televīzijai vai pirmsskolas pedagogiem.

Vēl viens nozīmīgs virziens, pie kura šobrīd strādājam, ir iedzīvotāju padomju izveide. Esam apstiprinājuši nolikumu un sākuši šo procesu.

Tāpat esam startējuši vairākos attīstības projektos. No tiem lielākais projekts šobrīd ir gājēju tilta remonts. Kopējās izmaksas ir 700 000 eiro, no kuriem aptuveni puse ir Eiropas Savienības finansējums, bet otra puse pašvaldības līdzfinansējums.

Jūs minējāt, ka vajadzētu uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, bet tajā pašā laikā sabiedrisko attiecību budžetu samazinājāt. Kā uzlabosiet komunikāciju un informēšanu?

Patiesībā šodienas digitālā pasaule ļauj ikvienam bez pamatīga tehniskā aprīkojuma kļūt par satura veidotāju. Tāpēc jautājums ir, vai ir jēga veidot dārgus, vairāku simtu eiro vērtus televīzijas sižetus, vai arī labāk izmantot pieejamākus formātus, piemēram, tiešraides ar iedzīvotājiem. Man šķiet, ka tieši tiešraižu formāts ir efektīvāks, neizlietojot nevienu eiro.

Cilvēki sagaida, ka arī domes vadība pati iesaistās šajā procesā, tādēļ esmu arī pats pievērsies komunikācijai ar iedzīvotājiem, esam izveidojuši kanālu "WhatsApp", komunikāciju sociālajos tīklos, tiešraides, tāpat esmu izbraukājis visus pagastus, tiekoties ar iedzīvotājiem.

Cenšamies ieklausīties iedzīvotājos, pat ja ne visus jautājumus iespējams atrisināt uzreiz. Cilvēki novērtē šādu atklātu komunikāciju. Daudz jautājumu tiek iesūtīti tiešraidēs, daudz cilvēki raksta arī sociālajos tīklos. Es katru dienu vismaz stundu ārpus darba laika veltu tam, lai atbildētu uz šiem jautājumiem. Manuprāt, tas palīdz mazināt arī birokrātiju. Cilvēkam nav jāraksta oficiāls iesniegums, lai pajautātu kaut ko vienkāršu, viņš var uzrakstīt sociālajos tīklos, un mēs uzreiz sniedzam skaidrojumu vai virzām jautājumu tālāk atbildīgajai struktūrai. Kopumā es teiktu, ka arī pati sabiedrība kļūst atvērtāka komunikācijai.

Un kā ir ar atsaucību iedzīvotāju padomēm? Vai redzat, ka tās būs efektīvas?

Skatoties uz citiem piemēriem, padomju darbu lielā mērā ietekmē tas, cik efektīvi pašvaldība pati grib strādāt ar šīm padomēm. Likumā deleģētās funkcijas tām ir mazas, tās ir konsultatīvas, ieteicošā formātā un par konkrētu jautājumu loku.

Bet tas, kā mēs to redzam, ir konkrēto pašvaldību speciālistu sasaiste ar šīm padomēm. Piemēram, mums ir ceļu inženieris, un tad ir padomē esošie cilvēki, kas zina, kuri ir tie kritiskie ceļa posmi pagastā, kas jālabo prioritāri. Tas būtu veids, kā mēs redzam padomju tiešāku ietekmi uz pašvaldību darbu un lēmumiem.

Bet, atbildot uz jautājumu par aktivitāti, es domāju, ka tas ļoti atšķirsies no pagastiem - mums ir pieci pagasti. Ir pagasti, kuros jau šobrīd ir stiprāka kopiena un aktīvisti, jo padomes balstās uz aktīvistu principa un cilvēkiem, kas spēj virzīt procesus. Tas arī mums nozīmēs mērķtiecīgi uzrunāt konkrētus cilvēkus, kurus mēs redzam, ka viņi varētu iesaistīties. Galvenais, manuprāt, būtu izvairīties no tā, lai padomes kļūst par politisko domes paplašinājumu politisko jautājumu saspīlējumam. Ir tādas pašvaldības, kur tas ir noticis, un es domāju, ka tas nekādi neievirza pašvaldības un padomju darbu produktīvā gultnē.

Domājot par nākamā gada budžetu, kādu jūs to redzat, kādi būs efektivitātes pasākumi, galvenie izaicinājumi?

Budžets būs diezgan izaicinošs. Mums, pirmkārt, ir diezgan liels atvērtu projektu portfelis, ko visdrīzākais finansēsim ar aizņēmumiem. Bet vienlaikus arī tehniskie apsekojumi parāda, ka novadā ļoti daudzas ēkas ir sliktā stāvoklī, kas gada līdz trīs gadu periodā prasīs lielas investīcijas. Ar šo jautājumu mums būs jāstrādā, jo tās ir mūsu skolas, tās ir mūsu administratīvās ēkas. Tās ir kritiskas lietas, kas jārisina, un to nevar atlikt. Tātad noteikti izdevumi infrastruktūras uzturēšanai būs prioritāte.

Tas, ko mēs redzam, ka administrācijas darbā efektivizācijas un taupīšanas pasākumi strādā. Mēs arī vairākās nodaļās esam raduši iespēju neatvērt jaunas vakances, kad cilvēki noslēdz darba gaitas - gan grāmatvedības nodaļā, gan finanšu nodaļā. Skatīsimies, kur vēl līdzīgas situācijas varētu veidoties. Lai arī uzstādījums par taupību nāk ar ļoti dažādiem signāliem, kā tas būtu jādara, mēs no savas puses to uzskatām par labu iespēju - ja spēj darbu paveikt efektīvāk, ar kompaktākiem resursiem, tad ir iespēja atlikuma finansējumu vairāk novirzīt algās. Nav noslēpums, ka pašvaldībā strādājošajiem nav pašas augstākās algas, turklāt samazinās arī atalgojuma atšķirība starp dažādiem amatu līmeņiem. Piemēram, ja kultūras nama vadītājs jau saņem to pašu, ko tehniskais darbinieks, tad, protams, tas nerada darba motivāciju. Tādēļ arī algu jautājums būs diezgan kritisks.

Kā jau teicu, līdzekļi tāpat būs jāatrod iekšēji pašiem, jo nekas lielāks neparādīsies. Protams, ir paredzams neliels ienākuma nodokļa pieaugums, kas varētu būt 600 000 eiro. Bet, kad paskatījāmies visas kārtējās izmaksas, kas pieaug, siltuma tarifs un citas pozīcijas, tad liela daļa no šī pieauguma automātiski tiek "noēstas".

Kuri ir tie lielie projekti, kas turpmākajos gados noteikti ir jāīsteno?

Lielie attīstības projekti, kuros līdzekļi būs jāaizņemas, ir, piemēram, mūsu centrālā tranzīta iela - Rīgas iela, arī Zaļā iela, viens ceļa posms Sutru pagastā, Pussalas pielāgošana klimata neitralitātes pasākumiem, krastu stiprināšana, labiekārtošana un atpūtas vietu izveide šī projekta gaitā, kā arī gājēju tilts. Šo projektu kopējā summa veido četru miljonu eiro portfeli, un tie ir Eiropas Savienības līdzfinansētie projekti.

Ja runājam par ēkām, tad tās ne vienmēr ir fundamentāli lielas renovācijas, bet gan, lai nodrošinātu drošu ēku ekspluatāciju - elektroinstalāciju sakārtošana, signalizācijas sistēmas, kāpņu remonts un tamlīdzīgi. Līdz šim atsevišķās ēkās šie darbi ir atlikti līdz brīdim, kad nu jau tie ir sasummējušies. Ja pēc tehniskās apskates laikā regulāri nenovērš mazus bojājumus, tad ar laiku tas noved pie daudz lielākām problēmām.

Vai ir paredzētas kādas izmaiņas arī skolu tīklā?

Skolu tīkla jautājums ir ārkārtīgi interesants un šobrīd joprojām atvērts, ņemot vērā, ka jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" kritēriji vēl nav līdz galam apstiprināti. Jāatzīst, ka mani patīkami pārsteidza vēstule, ko mēs saņēmām no Izglītības un zinātnes ministrijas. Tajā ministrija bija pārsteidzoši iedziļinājusies situācijā - gan izglītības tīkla kopējā struktūrā, gan arī konkrēti mūsu, Līvānu novada, apstākļos. Viņi ieklausījās tajā, ko mēs esam aizstāvējuši, piemēram, par lauku vidusskolu Rudzātos.

Tur skolēnu skaits pēdējo desmit gadu laikā ir bijis stabils. Un šobrīd indikācijas, ko esam saņēmuši, liecina, ka tiks samazināti kritēriji gan Līvānu 1.vidusskolai, gan Rudzātu vidusskolai. Tas ļautu nodrošināt šo skolu darbību ar valsts līdzfinansējumu.

Mūsu uzstādījums pēc būtības nav par skolu tīkla pārkārtošanu, ja vien tas tiešām neizriet no ministrijas reformas, pēc kurām mums ir jālīdzfinansē konkrētas izglītības pakāpes vai skolas pilnībā.

Skaidrs, ka reģionālai politikai skolu jautājums ir ļoti kritisks. Es uzskatu, ka, lai vispār varētu runāt par jebkādu lauku attīstības stratēģiju, bez skolu tīkla tas nav iespējams. Protams, arī mēs, tiekoties ar skolu vadītājiem, esam godīgi runājuši, ka būs kaut kāds brīdis, pie kura visi sapratīs, ka šī skola vairs nav rentabla vai ilgtspējīga. Bet, kamēr skolēnu skaits turas stabils, kāds tas ir bijis līdz šim, es uzskatu, ka ir diezgan netaisnīgi ķerties pie skolu reorganizācijas, jo kāds tad ir pamatojums, lai tā rīkotos.

Vai pašvaldībai ir skaidrs, kādas pārmaiņas gaidāmas saistībā ar slimnīcu no valsts puses?

Arī šīs sarunas vēl ir atvērtas, un arī mums kopā ar slimnīcas vadību nav īsti skaidrs, kādā modelī mūs redz Veselības ministrija. Protams, mēs loģiski saprotam, ka piedāvājums, ko var sniegt Līvānu slimnīca, var neatbilst esošajai pakāpei, jo Līvānu slimnīcā ir arī ilgstošās aprūpes centrs, ir speciālisti, kas brauc, darbojas arī ģimenes ārsti. Tomēr svarīgi ir nosargāt to, lai šeit ir dežūrdaļa, kur var saņemt neatliekamo palīdzību. Skaidrs, ka tajā nebūs visu speciālistu, bet tas, lai palīdzība būtu pieejama, ir ļoti svarīgi.

Gan skolu, gan slimnīcu reformas ir līdzīgas pēc būtības. Vienīgi slimnīcu jomā mēs, iespējams, esam mazliet labāk pielāgojušies, jo ar to, kas mums ir, esam spējuši daudz paveikt. Bet jāatzīst, ka speciālistu piesaiste reģionos ir ļoti smaga, īpaši, ja runa ir par specifiskiem medicīnas speciālistiem.

Vai jūs redzat kādu risinājumu? Varbūt speciālistu piesaistes programmas, mājokļu vai stipendiju piedāvājumi?

Mūsu pirmā prioritāte ir ģimenes ārsti, jo situācija ir sarežģīta - lielākā daļa mūsu ģimenes ārstu ir pirmspensijas vecumā. To mēs redzam kā kritiskāko nepieciešamību.

Problēma ir arī tāda, ka stipendiju programma pēc būtības vairs nespēj palīdzēt, tāpēc mēs individuālā veidā uzrunājam potenciālos cilvēkus, kas varētu nākt te strādāt, runājam par pašvaldības dzīvojamā fonda piešķiršanu. Bet ir milzīga konkurence par ģimenes ārstiem reģionos - katra pašvaldība piedāvā savu "burkānu", un, ja cilvēkam nav cita veida piesaistes konkrētajai vietai, tad viņu pārliecināt nākt pie mums pat ar labu piedāvājumu ir ļoti grūti. Ģimenes ārsti arī saņem atbalstu no valsts, pārņemot prakses.

Tāpēc es negribētu teikt, ka par šo jautājumu nav domāts, arī valstiskā līmenī ir atbalsts, taču nevienu jau nevar piespiest, izvēle beigās ir brīvprātīga. Mēs faktiski cīnāmies reģionu konkurencē - Rīga pret pārējo Latviju, un arī ar lielajām pilsētām pret mazākiem centriem, kā, piemēram, Līvāni.

Šobrīd mēs vairāk strādājam tieši ar individuālu pieeju - runājam ar vairākiem kandidātiem, kas viņiem nepieciešams un kādu atbalstu varētu sniegt, arī caur Līvānu slimnīcas vadību, koordinējot procesu.

Tāpat ir sarunas ar zobārstniecības speciālistiem par potenciālo jauno kabinetu izvietojumu. Mēs varam piedāvāt telpas īrei, pielāgot tās, piemēram, ar labierīcībām cilvēkiem ar invaliditāti, lai tās atbilstu visiem kritērijiem. Ja pašam speciālistam tas jāsedz no sava budžeta, tad tie ir diezgan lieli ieguldījumi.

Ja runājam par sociālo jomu, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, daudzām pašvaldībām ir problēmas ar vietu nodrošināšanu sociālās aprūpes centros. Kā ir Līvānu novadā?

Jā, mums ir divas iestādes - "Rožlejas" Rožupē un Līvānu slimnīcā ir ilgstošās rehabilitācijas nodaļa, kas faktiski darbojas kā sociālā aprūpe. Ja "Rožlejās" tiktu īstenota centra paplašināšana, tad piepildījums noteikti būtu. Protams, šobrīd šādas investīcijas nav iespējamas. Skaidrs, ka tas tad būtu liels projekts, kuru varētu realizēt tikai ar valsts vai Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti.

Realitāte ir tāda, ka problēma ar laiku tikai samilzīs, un līdz ar to arī sociālie jautājumi kļūs arvien aktuālāki. Mums šobrīd situāciju atvieglo tas, ka blakus novados ir vairāki sociālās aprūpes centri, līdz ar to cilvēkus ir iespējams pārvirzīt tur, kur šis pakalpojums ir pieejamāks.

Es teiktu, ka situācija vēl nav kritiska, bet nākamajos četros gados mums noteikti jāizstrādā plāns sociālo aprūpes pakalpojumu jomā, ņemot vērā iedzīvotāju vecuma struktūras tendences.

Līvāni ir viena no tām pašvaldībām, kur vidējā alga tomēr ir augstāka nekā reģionā kopumā. Kā vērtējat uzņēmējdarbības vidi, un vai uzņēmējiem ir nepieciešams lielāks atbalsts no pašvaldības?

Sadarbība ar uzņēmējiem pašvaldībai ir laba. Esam vairākkārt tikušies ar mūsu vietējiem uzņēmējiem, lai saprastu viņu vajadzības. Iezīmējas viena viskritiskākā problēma, un tā ir kvalitatīvs dzīvojamais fonds. Tā ir ļoti daudzšķautņaina problēma, jo Līvānos pēdējos gados nav uzbūvēti jauni mājokļi.

Mēs esam sākuši sarunas ar privātajiem attīstītājiem, taču ir jāsaprot, ka, lai šādus projektus vispār varētu realizēt, nepieciešams viens priekšnoteikums. Mēs kā pašvaldība esam apzinājuši potenciālos zemesgabalus, un esam gatavi uzņemties arī komunikāciju un inženierkomunikāciju pievadu izbūvi, bet brīdī, kad privātais attīstītājs sāk būvniecību, viņš vēlas garantiju, ka mājokļi tiks izpirkti. Un te rodas problēma, jo neviens šo garantiju nevar dot.

Mēs plānojam ar privātajiem attīstītājiem vienoties, ka viņi nāk ar konkrētu piedāvājumu, kādas būs mājokļu cenas. Tad mēs savukārt uzrunātu vietējos uzņēmumus un viņu darbiniekus, lai jau pirms būvniecības būtu skaidrs, kam šie dzīvokļi būs nepieciešami. Varētu pat parakstīt nodomu protokolus vai veikt pirmās iemaksas, lai nostiprinātu šo mājokļu iegādes nodomu.

Problēma gan arī ir apstāklī, ka nekustamo īpašumu cenas Līvānos būs tikpat augstas kā Rīgā, jo būvniecības izmaksas nekādi neatšķiras. Piemēram, ja jauns dzīvoklis maksā 180 000 eiro par aptuveni 80-100 kvadrātmetriem, tad rodas bažas, vai būs pietiekama aktivitāte un pieprasījums. Un te man jāsaka, ka šajā ziņā iztrūkst valsts atbalsta, dodot garantiju attīstītājam par šiem dzīvokļiem. Mēs kā pašvaldība nevaram uzņemties risku aizņemties divus miljonus eiro, lai izpirktu visus dzīvokļus. Kā uz to skatītos Valsts kontrole? Bet uzņēmēji, protams, arī nevar vienpersoniski garantēt par šiem mājokļiem, tādējādi veidojas apburtais loks.

Redzēsim, kā mums veiksies ar stratēģiju, kurā katram potenciālajam dzīvoklim meklēsim lietotāju, bet arī citi risinājumi ir valstiski jādomā. Uzņēmēji arī atgādina, ka viņi ir gatavi virzīties uz priekšu, attīstīt ražošanu arī nākotnē, piemēram, optisko šķiedru ražošanā, bet viņiem vajag kvalificētu darbaspēku. Lai šāds darbaspēks ierastos Līvānos, ir nepieciešama dzīvesvieta.

Vai Līvānu novadā nāk arī jauni uzņēmumi no jaunām nozarēm, vai optiskās šķiedras ražošana tomēr ir pamatā?

Es domāju, ka mums uzņēmējdarbība novadā ir pietiekami diversificēta. Līvānos ir ļoti dažādas nozares - gan pārtikas ražotāji, piemēram, konditoreja un saldējums, gan arī metālapstrāde, gan arī uzņēmumi, kuri pārstāv augsto tehnoloģiju sektoru. Ir arī loģistikas uzņēmumi un, protams, lauksaimniecība.

Priecē tas, ka mēs neesam pilnībā atkarīgi no vienas nozares, bet, protams, pievienotās vērtības ziņā optiskās šķiedras ražošana ir lielākā nozare.

Jaunas augstvērtīgas investīcijas piesaistīt, protams, ir diezgan sarežģīti. Taču esošo uzņēmumu attīstībā, arī pašvaldībai ir jāizdara savs mājasdarbs. Piemēram, par siltumenerģijas jautājumu - augot uzņēmumu kapacitātei, arī mums ir jādomā, kā nodrošināt jaudas.

Es domāju, ka optiskās šķiedras un metālapstrādes nozarēs mūsu uzņēmumiem ir labas perspektīvas. Tomēr, protams, mēs nekad nevaram būt pilnīgi droši pret ekonomiskiem satricinājumiem, tāpēc šobrīd prioritāte ir noturēt un atbalstīt to, kas mums jau ir. Bieži mēs koncentrējamies uz jaunu investoru piesaisti, bet aizmirstam, ka tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai esošie uzņēmēji šeit justos komfortabli un gribētu palikt.

Runājot par pašvaldības kapitālsabiedrībām, jūs esat viena no retajām pašvaldībām, kurai ir maz kapitālsabiedrību. Kā redzat to attīstību?

Mums ir gan slimnīca, gan "Līvānu siltums", gan komunālā saimniecība. Mēs šobrīd vērtējam iespēju apvienot siltuma un komunālās saimniecības. Jau pašlaik, gan citu iemeslu dēļ, pārvaldību veic vienas un tās pašas personas abās kapitālsabiedrībās. Šāds modelis nav slikts. Mēs neesam tik liela pilsēta vai novads, lai varētu atļauties šķelt administratīvos resursus, tas nav ekonomiski pamatoti. Tāpēc plānojam veikt izvērtējumu, kā šī apvienošana varētu izskatīties praksē un kādu ekonomisko ieguvumu tas dos.

Pēc tam, protams, būs jādomā par abu kapitālsabiedrību attīstības stratēģiju. Galvenais uzdevums ir nodrošināt augstvērtīgus pakalpojumus, īpaši māju apsaimniekošanas jomā. Par māju apsaimniekošanu ir daudz iedzīvotāju sūdzību. Pilsētas "daļā", piemēram, jaunu komunikāciju ievilkšanā, pilsētas uzturēšanā, mums veicas labāk, bet māju uzturēšanā, apsaimniekošanā ir problēmas. Iedzīvotājiem trūkst pamatojuma, trūkst pietiekamas skaidrības, kur paliek uzkrājuma līdzekļi, kā tie tiek izmantoti, un ir jautājumi par paveikto darbu kvalitāti. Saprotams, ka iedzīvotāji maksā par māju apsaimniekošanu un to grib redzēt labā kvalitātē.

Līvānu novads gan neatrodas tiešā pierobežā, bet tomēr Latgalē. Vai vajadzētu noteikt atsevišķus kritērijus un atbalsta programmas pierobežas un Latgales pašvaldībām, lai palīdzētu tām attīstīties?

Šī diskusija īpaši aktualizējās saistībā ar pretmobilitātes infrastruktūras likuma virzību. Tas konkrētām pašvaldībām, kas ir pierobežā, kaut kādā ziņā pasliktina situāciju, tāpēc, manuprāt, būtu jāparedz kompensējošs mehānisms.

Ja raugāmies kopumā, Latgales statuss vienmēr ir bijis nedaudz citādāks, tāpat pierobežai - Alūksnei, Smiltenei. Ja skatāmies uz Latgali kā daļu no pierobežas, tad atsevišķi risinājumi, manuprāt, ir palīdzējuši. Piemēram, speciālās ekonomiskās zonas, ko izmanto arī Līvānu uzņēmumi. Līdzīgā veidā varētu domāt arī par citu regulējumu, piemēram, attiecībā uz skolu tīklu vai skolēnu skaitu. Tas ļautu saglabāt vietu noturību, jo pretējā gadījumā, ja piemērosim visiem vienādus kritērijus, Latgales pašvaldības daudz ātrāk "sarausies". Tāpēc es noteikti atbalstu, ka šie jautājumi jānostiprina likumā, ar skaidri definētiem nosacījumiem, kas ir pierobeža un kādi atbalsta mehānismi tai pienākas.

Otra lieta, kurai, manuprāt, līdz šim nav pievērsta pietiekama uzmanība, ir duālā infrastruktūra. Mēs novirzām lielākus līdzekļus aizsardzībai, bet nav tādas aizsardzības, kas neizriet no duālās infrastruktūras vajadzībām. Piemēram, runājot ar Satiksmes ministriju, esam atzīmējuši, ka mums ir tilts pār Dubnu. Tas ir ļoti svarīgs savienojums visai transporta plūsmai no Rīgas uz Daugavpili. Tiltam ir nepieciešams nopietns remonts, un es domāju, ka šādi projekti būtu īstā vieta, kur izmantot mobilitātes līdzekļus. Jo militārā loģistika jau balstās uz civilās infrastruktūras kvalitāti - ceļiem, tiltiem, piekļuves ceļiem.

Runājot par civilo aizsardzību, cik patvertņu ir pašvaldībā un ko vēl šajā jomā plānojat darīt?

Mēs patvertņu projekta kārtā nestartējām. Veicām ekonomisko aprēķinu par patvertnēm, kur izvērtējām, cik izmaksātu patvertņu labiekārtošana, lai tās atbilstu prasībām. Rezultāts bija tāds, ka izmaksas pārsniedz 100 000 eiro vienai patvertnei, bet valsts piedāvātais finansējums ir tikai nedaudz virs 30 000. Tas nozīmē, ka pašvaldībai jāsedz 75% no projekta.

Droši vien ir pašvaldības, kurām jau ir tādas ēkas, kurām nevajag lielus pielāgojumus, bet mums tā nav. Mums esošajā situācijā, lai patvertnes atbilstu visām prasībām, tās ir lielas summas, un būtībā šīm ēkām nevarētu atrast duālu pielietojumu. Tās tiešām būtu tikai tam, ja nedod Dievs, pienāktu "X stunda".

Mēs šajā jautājumā esam piegājuši tādā veidā, ka ir telpas, kuras būtu jāatbrīvo, piemēram, noliktavas, un pēc tam skatīties. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir iezīmējis tādas ēkas kā potenciālās patvertnes, tām ir piešķirts statuss. Tās īstermiņā varētu būt vietas, kur paglābties, bet tās neizpilda prasības par ventilāciju, kanalizāciju.

Esam sūtījuši oficiālu vēstuli Iekšlietu ministrijai ar lūgumu pārskatīt atbalsta intensitāti, jo pašreizējais līdzfinansējuma apjoms pašvaldībām ir nesamērīgs. Tad ir jāņem aizņēmums, bet tas nav reāli. Man gribētos, lai šim jautājumam pieiet individuālāk, nevis - te ir programma, ir nauda un tad startējat vai nē. Mūsu gadījumā patvertnes nav tādas, kur pietiktu ar nelieliem uzlabojumiem.

Vai esat jau saņēmis atbildi no Valsts drošības dienesta par pielaidi valsts noslēpumam?

Jā, pozitīvu. Arī vietniece ir saņēmusi pozitīvu atbildi. Izpilddirektora vietniecei jau ir iepriekš spēkā esoša pielaide, bet izpilddirektors ir nesen sācis strādāt. Viņš ir iesniedzis pieprasījumu, bet atbildes vēl nav.

Vai, ņemot vērā veiksmīgo startu pašvaldību vēlēšanās, neplānojat kandidēt arī Saeimas vēlēšanās nākamgad?

Drīzāk, ka nē. Ir iekšēja atbildība iedzīvotāju priekšā, un starts pašvaldību vēlēšanās nozīmēja gatavību uzņemties pašvaldības vadību uz konkrētu termiņu. Tas nebūtu korekti pret iedzīvotājiem.

Valsts svētku mēnesī kā dāvana Latvijai pie skatītājiem dosies jauns koncertstāsts “Sirdspuksti”