Pērn decembra beigās valdība apstiprināja pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā 2026. gadam.

Iekšlietu ministrijas izstrādātais pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas bēgļiem Latvijā nosaka valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un komersantu īstenojamos pasākumus un iesaistāmos resursus, nodrošinot saskaņotu rīcību, lai šogad spētu uzņemt un nodrošināt nepieciešamo atbalstu Ukrainas bēgļus.

Pasākumu plāns 2026. gadam veidots, ņemot vērā tās izmaiņas atbalsta apjomā, kas tika ieviestas ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Pasākumu plāna īstenošanai 2026. gadam novirzītais finansējums ir 39 717 846 eiro.

Ņemot vērā to, ka šobrīd ir stabilizējusies valstī no jauna ieceļojošo Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma, kā arī kopējā situācija Latvijā ir kļuvusi stabilāka, tika pārskatīti likumā noteiktie atbalsta veidi un apjoms.

Ukrainas bēgļiem turpmāk tiks nodrošināta uzturēšanās un tiesības uz nodarbinātību apliecinošu dokumentu izsniegšana, informācijas sniegšanas pakalpojumi, izmitināšana līdz 60 dienām un ēdināšana līdz 30 dienām, sociālā palīdzība, finansiālā atbalsta pasākumi, piekļuve izglītībai un veselības aprūpei, ar nodarbinātības veicināšanu saistīti atbalsta pasākumi, valodas apmācības, kultūrorientācijas un citi integrācijas pasākumi.

Pasākumu plāns arī paredz nepilngadīgo bez vecāku pavadības ieceļojušo personu tiesību un interešu nodrošināšanu. Ukrainas bēgļiem iespējamā atbalsta apmērs vienam cilvēkam ir veidots, ievērojot pamatprincipu, ka sniedzamo pakalpojumu un atbalsta apjoms nepārsniedz Latvijas iedzīvotājiem pieejamo atbalsta apmēru.

Pasākumu plāns attiecas gan uz tiem Ukrainas bēgļiem, kas jau uzturas Latvijā, gan uz tiem, kas ieceļos šogad.

Šogad Ukrainas bēgļiem būs tādi paši braukšanas maksas atvieglojumi dotētajos reģionālas nozīmes maršrutos, kādi jau šobrīd normatīvajā regulējumā paredzēti noteiktajām pasažieru kategorijām.

Vienlaikus bēgļiem tiek noteikts pienākums veikt pacienta līdzmaksājumu, izņemot, ja persona iekļaujas kādā no jau šobrīd noteiktām personu grupām, kuras ir atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma. Vienlaikus Ukrainas bēgļi saglabā tiesības arī turpmāk saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus vienlīdzīgā apjomā kā Latvijā valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātām personām.

Ukrainas civiliedzīvotājiem vairs netiks nodrošināts nodarbinātības vai pašnodarbinātības uzsākšanas pabalsts. Vienlaikus viņi saglabā piekļuvi Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumiem.

Tāpat Ukrainas bēgļiem vairs netiks nodrošinātas pētniecības stipendijas zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai.

Tāpat pagarināts termiņš - 2027. gada 4. marts - līdz kuram par derīgiem Latvijā tiks uzskatīti Ukrainā izsniegti ceļošanas dokumenti, kuru termiņš ir beidzies.

Turpmāk Ukrainas bēgļiem, kuriem tas būs nepieciešams, tiks nodrošināta izmitināšana līdz 60 dienām un pārtika līdz 30 dienām, kā arī atlīdzība mājsaimniecībām par šādu personu izmitināšanu līdz 60 dienām. Šis atbalsta veids būs pieejams līdz 2026. gada 31. decembrim.

Lai nodrošinātu īpašu atbalstu mazaizsargātajām Ukrainas civiliedzīvotāju personu grupām, likumprojekts paredz, ka likumā definētās deviņas mazaizsargāto personu grupas izmitināšanas atbalstu varēs saņemt līdz 180 dienām. Tāpat par 180 dienām par šo personu grupu izmitināšanu atlīdzību varēs saņemt mājsaimniecības.

Pašvaldība pēc minētā 180 dienu izmitināšanas perioda beigām pārliecināsies, vai Ukrainas bēgļiem joprojām nepieciešama valsts nodrošināta izmitināšana, nepieciešamības gadījumā pieņemot lēmumu turpināt to līdz 180 dienām. Šis atbalsta veids pagarināts līdz 2026. gada 31. decembrim.

Ukrainas bēgļiem profesionālo un amata pienākumu veikšanai būs pienākums divu gadu laikā pēc pagaidu aizsardzības piešķiršanas apgūt valsts valodu vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2), savukārt piecu gadu laikā - tādā apjomā, kādu attiecīgo profesionālo un amata pienākumu veikšanai noteicis Ministru kabinets.

Ukrainas bēglis zaudēs pagaidu aizsardzību Latvijā gadījumā, ja pēc pagaidu aizsardzības piešķiršanas persona būs apmeklējusi Krieviju vai tās okupētās teritorijas.

Šodien stājas spēkā arī Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par veterinārām prasībām Ukrainas civiliedzīvotāju dzīvnieku ievešanai Latvijā, kas paredz, ka dzīvnieka reģistrācijas un dzīvniekam obligāto veselības prasību izpildei nepieciešamajiem pasākumiem maksās dzīvnieka īpašnieks vai turētājs.

ZM norāda, ka Ukrainas civiliedzīvotāju masveida ieceļošanas posmā atbalsts ir sasniedzis savu mērķi, un patlaban dzīvniekiem, kas Latvijā tiek ievesti caur citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir nodrošināta apzīmēšana un obligāto veselības prasību izpilde.

Tāpat ministrijā informē, ka robežkontroles punktos uz robežas ar trešajām valstīm pērn netika ievesti Ukrainas civiliedzīvotājiem piederoši dzīvnieki, tāpēc turpmāk dzīvnieku obligāto veselības prasību izpilde un dzīvnieku reģistrācija Latvijā ir uzskatāma par īpašnieku atbildību.

Tādējādi, ievērojot atbalsta ieviešanas mērķi, vairs nav aktuāli turpināt šāda atbalsta sniegšanu, skaidro ministrijā.

Kopumā uz 2025. gada 1. decembri Latvijā Fizisko personu reģistrā bija iekļauti 31 412 Ukrainas iedzīvotāji, kuriem noteikts pagaidu aizsardzības statuss, no tiem sievietes - 17 111, bet vīrieši - 14 301, nepilngadīgie - 6 904, bet personas vecumā 65 gadi un vairāk - 2 228.

2025. gadā Latvijā pār ārējo robežu kopumā ir ieceļojuši 18 210 Ukrainas pilsoņi, un plūsma saglabājas mērena un stabila, ar nedaudz pieaugošu tendenci vasaras periodā. Lielākā daļa Ukrainas pilsoņu Latvijas teritoriju šķērso tranzīta nolūkos.

Uz 2025. gada 25. novembri aktuālās darba tiesiskās attiecībās bija 10 449 Ukrainas iedzīvotāji. Kopš 2022. gada pakāpeniski un stabili audzis gan nodarbināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, gan to bruto darba ienākumu apmērs.

Dziedātāja Teilore Svifta fanei uzdāvinājusi vairākus tūkstošus Kanādas dolāru