Diennakts laikā Policijas un robežsardzes departaments reģistrējis 75 ziņojumus par telefona un interneta krāpniecību. Desmit gadījumos cietušajiem nodarīti materiāli zaudējumi kopumā 143 213 eiro apmērā.

Liela daļa krāpniecisko zvanu joprojām tiek veikta dažādu iestāžu vārdā -aizbildinoties ar elektrības skaitītāja nomaiņu vai kompensācijas saņemšanu par ārstēšanu, fiksēti 32 šādi zvani. Turklāt krāpnieki izmantojuši arī shēmu "radinieks nonācis nelaimē" un uzdevušies par banku vai valsts iestāžu darbiniekiem.

39 gadus vecam Tallinas iedzīvotājam piezvanījuši krāpnieki, kuri sākumā izlikās par Veselības kases, bet pēc tam - par bankas "Luminor" pārstāvjiem. Persona, kas sevi nosauca par kiberdrošības speciālistu, sarīkoja videozvanu ar it kā "policistu". Cietušais piešķīra piekļuvi datora ekrānam un apstiprināja darbības ar Smart-ID, kā rezultātā zaudēja 67 000 eiro.

33 gadus vecai Harju apriņķa iedzīvotājai piezvanīja, it kā lai nomainītu elektrības skaitītāju, bet vēlāk - it kā no bankas drošības dienesta. Sarunas laikā krāpnieki viņu maldināja, un sieviete, sekojot viņu norādēm, ievadīja savus PIN kodus. No viņas konta uz nezināmas firmas kontu tika pārskaitīti 22 700 eiro.

41 gadu vecam Tallinas iedzīvotājam sākumā piezvanīja "no Veselības kases". pēc tam "no bankas" un "policijas". Vīrietis apstiprināja Smart-ID kodu, kas bija redzams viņa tālrunī, pēc kā uz viņa vārda tika noformēts kredīts uzņēmumā "Bondora". Turklāt pēc krāpnieku norādījuma viņš atstāja savu bankas karti "Omniva" pakomātā. Kopējie zaudējumi sasniedza 7500 eiro.

35 gadus vecs Tallinas iedzīvotājs saņēma e-pastu, it kā no uzņēmuma "Elisa", ar paziņojumu par neapmaksātu rēķinu un saiti tā apmaksai. Pēc pāriešanas uz saiti un ievadot bankas kartes datus, no viņa konta tika noņemti 528 eiro, vēsta "Postimees.ee".

Jāatzīmē, ka arī Latvijā krāpnieki turpina izmantot dažādas shēmas, lai izvilinātu naudu, un diemžēl visbiežāk par upuriem kļūst tieši vecāka gadagājuma cilvēki.

Valsts policija brīdina, ka turpina uzdarboties telefonkrāpnieki

Šobrīd visizplatītākais krāpšanas veids ir vikšķerēšana jeb telefonkrāpšana. Krāpnieki zvana, uzdodoties par komunālo pakalpojumu, piemēram, "Elektrum", "Latvenergo", "Sadales tīkls" un citu, banku vai pat policijas darbiniekiem. Sākotnēji viņi informē par it kā nepieciešamību nomainīt skaitītājus vai pārbaudīt datus, iztaujā par dzīvesvietu un personīgo informāciju, tostarp prasa pases datus.

Drīz pēc tam seko otrs zvans - šoreiz it kā no policijas vai bankas pārstāvja. Sarunas laikā tiek apgalvots, ka iepriekšējais zvans bijis no krāpniekiem un, lai pasargātu naudu, tā jānodod "drošībā" kurjeram, kurš it kā atbrauks pakaļ. Nereti tiek jautāts, vai mājās glabājas skaidra nauda, apgalvots, ka tā jādeklarē, vai pat piedraudēts ar kratīšanu, ja persona nesadarbosies.

Kad cilvēks piekrīt nodot naudu "drošībā", ierodas krāpnieku sūtīts kurjers, paņem naudu, bankas kartes un piekļuves datus - un pazūd. Tieši šādi arvien biežāk tiek apkrāpti seniori, zaudējot ievērojamas naudas summas.

Lai pasargātu sevi un tuviniekus, Valsts policija atgādina:

Nekad neizpaudiet pa tālruni personīgos datus – pases vai ID informāciju, bankas kartes numurus, internetbankas pieejas datus.
Nesekojiet nepazīstamu personu norādījumiem vai prasībām, īpaši, ja tiek lūgts instalēt programmas vai veikt neparastas darbības ierīcēs.
Lietojiet stipras un atšķirīgas paroles katram kontam.
Neizmantojiet paroles veidošanā personīgos datus.
Ieslēdziet divu faktoru autentifikāciju (internetbankai, e-pastam).
Regulāri mainiet paroles un neatkārtojiet tās dažādās interneta vietnēs.
Izmantojiet atsevišķu maksājumu karti tiešsaistes pirkumiem.
Lejupielādējiet un aktivizējiet mobilajās ierīcēs DNS ugunsmūri (CERT.LV un NIC izstrādāta lietotne, kas pasargā no krāpnieciskām saitēm un bloķē krāpnieciskus zvanus).
Runājiet ar saviem vecāka gadagājuma radiniekiem un paziņām par šiem riskiem!

VIDEO: Andri Kiviču par slaveno "tiešraidi no vannas" nostrostē piecu bērnu māmiņa