Karadarbība Tuvajos Austrumos ir radījusi jaunu neskaidrības vilni par globālās ekonomikas tālāko attīstību. Kādas ir jūsu prognozes - kā tas var ietekmēt investoru interesi par Latviju?

Protams, ģeopolitiskie apstākļi ietekmē investoru izvēles, bet tas nav stāsts tikai par Latviju, tas ir stāsts par to, kādus vispār lēmumus investori pašlaik ir gatavi pieņemt īsākā vai garākā termiņā.

Savukārt tieši Latvijas gadījumā es gribētu norādīt, ka mums pašlaik ir arī zināmas priekšrocības. Piemēram, ļoti aktuāla pašlaik ir aizsardzības industrijas attīstība, un mēs redzam, ka ir ļoti liela interese no investoru puses skatīties uz Latviju šādu projektu kontekstā, jo mēs esam izdevīgā lokācijā. Tālākas valstis uz Latviju skatās arī kā uz ieejas punktu Eiropas Savienībā. Mēs sevi pozicionējam kā stratēģiski izdevīgu vietu un šajos ģeopolitiskajos apstākļos redzam vairāk iespēju, un nekoncentrējamies uz tiem investoriem, kas šajos apstākļos nav gatavi pieņemt investīciju lēmumus. Piemēram, mēs redzam iespējas piesaistīt kādus lielos datu centrus, jo esošās situācijas dēļ Tuvajos Austrumos ir lielie spēlētāji, kas vērtē savu datu centru pārdislokāciju uz Eiropu. Viss ir atkarīgs no tā, cik izdevīgu piedāvājumu mēs šobrīd varam izteikt.

Tādēļ tagadējie apstākļi mums var arī spēlēt par labu, jo ir virkne investoru, kas sāk skatīties uz citādākām izvēlēm, nekā tas bija ierasts "miera laikos".

Kā ir ar eksportētāju iespējām? Tagad problēmas ar naftas un gāzes piegādēm ceļ cenas un inflāciju. Vai nebūs tāda pati situācija, kā, sākoties karam Ukrainā, kad eksports piedzīvoja sabremzēšanos?

Protams, tas ietekmē. Bet mēs jau pirms vairākiem gadiem, kad notika Krievijas iebrukums Ukrainā, redzējām, ka Latvijas uzņēmumi iemācījās pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un sāka diversificēt savus riskus arī ģeogrāfiski. Mēs redzam, ka uzņēmumi arī ar LIAA palīdzību meklē eksporta paplašināšanās iespējas un vairs nepaļaujas tikai uz tiem tirgiem, kur jau ir nostabilizējušies. Arī eksporta statistikā vairs nav redzama tāda izteikta eksporta koncentrēšanās uz vienu vai dažām valstīm. Protams, mūsu "top" tirgi ir Lietuva un Igaunija, kam par labu ir loģistika, bet citādi eksporta ģeogrāfija ir ļoti plaša. Uzņēmēji ir sapratuši, pielāgojušies un spēj iet līdzi mainīgiem apstākļiem.

Jūs teicāt, ka arī ar LIAA palīdzību meklē jaunus eksporta tirgus. Kuras pašlaik jūsu skatījumā ir vietas, kur Latvijas uzņēmumiem ir eksporta potenciāls?

Tā joprojām ir Vācija, kas ir tirgus ar milzīgām iespējām. Tā ir Skandināvija, kas ir maksātspējīgs tirgus, un tur lieliski var atrast iespējas mūsu augstas pievienotās vērtības, ilgtspējīgiem produktiem. Tāpat vēl neizmantotas iespējas ir tālajos tirgos - Japānā, Dienvidkorejā, ASV, kur arī ir mūsu pārstāvji un mēs redzam, ka uzņēmumu interese par šiem tirgiem ir, vienkārši ir jāiet un apņēmīgi jāstrādā. Katram tirgum gan ir savas nianses. Piemēram, japāņi lēmumus pieņem ilgāk, bet, ja sadarbība izveidojas, tad tās ir attiecības praktiski uz mūžu.

Kāda ietekme ir visai mainīgajiem lēmumiem par ASV tarifu piemērošanu pēc Donalda Trampa stāšanās amatā?

Īstenībā kaut kādā ziņā tas mūsu uzņēmumiem pat palīdz, ja Eiropas precēm ASV piemēro 10-15% tarifu, tad Ķīnas precēm - 40%. Līdz ar to mūsu produkti pat ar 15% tarifu ir kļuvuši konkurētspējīgāki par Ķīnas produktiem. Man tiešām vairāki uzņēmēji ir pat teikuši, ka tas viņiem ir palīdzējis.

2026. gada LIAA mērķi investīciju piesaistē ir viens miljards eiro, kas ir līdzīgi 2025. gada rezultātam. Vai tagadējā situācija tomēr nerada bažas, ka šogad tik gludi neies?

Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, un arī pagājušajā gadā mēs zinājām, ka tas nav viegli izpildāms rezultāts. Tajā pašā laikā bija labas iestrādes un arī, protams, apstākļi kaut kādā ziņā nospēlēja mums par labu, kā rezultātā mums izdevās šo mērķi sasniegt. Papildus jāpiebilst, ka LIAA reorganizācijas gaitā tika izveidots jauns departaments, kas strādā prioritāri tikai ar investīcijām. Līdz ar to ir arī uzbūvēta investīciju projektu apkalpošanas sistēma. Tādēļ mēs ceram tādu pašu rezultātu sasniegt arī šogad.

Apstākļi, kurus minēju sarunas sākumā, ir nospēlējuši par labu, piemēram, aizsardzības industrijas investīcijām, kas citos apstākļos, iespējams, Latvijā vietu nemaz nemeklētu. Tas pats jāsaka par datu centriem, enerģētikas projektiem, kas visi ir kapitālietilpīgi pasākumi. Jāsaprot arī tas, ka šo miljardu eiro var sasniegt ar vismaz pāris lieliem projektiem. Arī investīcijas ap 10 miljoniem eiro ir daudz, bet ar tām mēs šo miljardu sasniegt nevarēsim. Līdz ar to ir jābūt vismaz dažiem lieliem projektiem.

Vienlaikus es nebūt negribu likt uzsvaru tikai uz šo miljardu, jo mums ir svarīgi arī citi investori, piemēram, biznesa centri, jo tie savukārt piesaista augsti kvalificētus darbiniekus un maksā tiem konkurētspējīgu atalgojumu. Tas attiecas uz "fintech" industriju, IT pakalpojumiem. Te mēs, piemēram, varam paskatīties, kā klājas Lietuvai, kura iepriekšējos gados mērķtiecīgi strādāja šajā virzienā, un šodien ir redzams, kā nodokļi papildina Lietuvas budžetu. Tādēļ arī šajā virzienā mēs intensīvi strādājam.

LIAA uzdevums ir investīciju projektus uz Latviju atvest, bet vai arī sekojat, cik no tiem realizējas, cik kādā brīdī apstājas?

Tādu sekošanu līdzi projektiem mēs esam uzsākuši tikai līdz ar LIAA reorganizāciju, un iepriekš tas netika darīts koordinēti. No tās informācijas, ko esam apzinājuši par periodu no 2021. līdz 2024.gadam, faktiskais investīciju apjoms ir 686 miljoni eiro. Tas ir apjoms, ko iepriekš investori bija solījuši un arī ieguldījuši. Tomēr šie ir dati, ko publiskos reģistros mēs neredzēsim, un tas ir uzzināms, tikai runājot ar investoriem.

Ja investīcijas sākotnēji domātajā apjomā nav notikušas, tad kas ir biežākie iemesli?

Kā mēs visi zinām, dzīvē daudz kas var mainīties, piemēram, tā pati ģeopolitiskā situācija, var mainīties situācija un investora attīstības plāni mājas tirgū, un investīcija nenotiek nevis tādēļ, ka mēs kaut ko neizdarījām, bet investoram pašam ir mainījušies apstākļi. Biznesa darbībā var mainīties ļoti daudz, un nekad nav garantēts, ka viss notiks tikai veiksmīgi.

Tagad līdz ar reorganizāciju mēs nodrošinām investoru pēcapkalpošanu, esam ar viņiem regulārā kontaktā, un visam tam sekojam līdzi.

Cik projektu pašlaik tiek virzīti pa investīciju "zaļo koridoru"?

Tieši pašlaik izskatīšanā ir viens projekts, bet kopumā gada pirmajos mēnešos ir apstiprināti septiņi pieteikumi ar kopējo plānoto investīciju apjomu apmēram 76 miljoni eiro. Kopumā no 2021. gada ir apstiprināti 126 pieteikumi kopumā par 8,6 miljardiem eiro.

"Zaļais koridors" nozīmē, ka investors var tikt apkalpots paātrinātā kārtībā. Visbiežāk tas ir saistīts ar ietekmes uz vidi novērtējumiem un būvniecības procesiem. Iepriekš mēs šajā "zaļajā koridorā" proaktīvi paši ielikām 600 uzņēmumus un sapratām, ka tā tas īsti nestrādās, jo tad "zaļais koridors" zaudē savu jēgu un iestādes, kurām ir jāsniedz pakalpojumi, sāka brīdināt pa problēmām. Šā gada sākumā tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, paaugstinot kritērijus nonākšanai "zaļajā koridorā", un tagad tiem atbilst ap 300 komersantu. Ekonomikas ministrija arī regulāri seko līdzi, kur veidojas "pudeles kakli" un iestādes netiek galā ar "zaļā koridora" investoru rindu, lai nav tā, ka mēs investoram solam paātrinātu apkalpošanu, bet praksē tas nav iespējams. Tas ir ļoti svarīgs, jo arī citas valstis, ar kurām mēs konkurējam par investoru piesaisti, nodrošina šādu "zaļo koridoru".

Kur pašlaik veidojas šie "pudeles kakli"?

Visbiežāk tas ir saistīts ar ietekmes uz vidi novērtējumiem un citām atļaujām, kas ir saistītas ar vides jautājumiem. Šie izvērtēšanas procesi ir ļoti komplicēti, it īpaši lieliem projektiem, un cilvēkresursi to veikšanai nereti nav pietiekami, tādēļ arī neizdodas nodrošināt to ātrumu, kas būtu nepieciešams. Te ir jāmeklē risinājumi. Jo arī investori, kad viņiem jautā, kas ir tie kritēriji, kādēļ viņi pieņem lēmumus par labu ieguldījumiem vienā vai otrā valstī, norāda, ka tas ir lēmumu pieņemšanas ātrums, lai investīcijas varētu veikt noteiktā termiņā.

Pērn tika izveidots "zaļais koridors" īpaši militārās ražošanas investīciju projektiem. Kā vērtējat rezultātus?

Kopumā sarakstā ir iekļauti 11 militārās ražošanas projekti, un kopējā plānotā investīciju summa ir 223 miljoni eiro. Neko vairāk par šiem projektiem gan es nevarēšu atklāt, bet militārajiem projektiem lēmumu pieņemšanas ātrums ir vēl kritiskāks, jo šajos ģeopolitiskajos apstākļos militārajā industrijā ir jāsāk ražot rītdien vai pat vakardien. Tādēļ izšķirošs ir ātrums, lai ražotne var sākt strādāt.

Pēc mēroga pārējie projekti ir līdzīgi jau apstiprinātajai "Rheinmetall" munīcijas ražotnei vai arī mazāki?

"Rheinmetall" noteikti ir lielākais projekts no izziņotajiem. Bet ir projekti, kurus investori ir gatavi paplašināt un attīstīt tālāk, ja sākums būs veiksmīgs. Starp tiem ir projekti vairāku simtu miljonu eiro vērtībā.

LIAA ir Ministru kabineta izveidotās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sekretariāts. Padome skata ne tikai investīciju projektus virs 10 miljonu eiro vērtības, bet arī dažādus ar investīcijām saistītus problēmjautājumus. Kas ir tās akūtās lietas, kas Latvijai jārisina?

Mums kā valstij pašiem ir jāsaprot un jāidentificē problēmas konkrētajā jomā, kuru dēļ jauni investori pat neskatās uz Latviju.

Jautājumi, kas Lielo investīciju projektu padomē ir skatīti, ir bijuši saistīti ar atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanas atļauju piešķiršanas paātrināšanu. Īpaši tas attiecas uz vēja un hibrīdparkiem, kur vēja un saules tehnoloģijas var likt kopā, jo tas ir kritiski svarīgi energoražošanas jaudu kapacitātes celšanai. Tāpat ir skatīts jautājums par teritorijas attīstības plānošanas procesa saīsināšanu. Pašlaik šis process, kamēr iet caur pašvaldībām, ir ļoti ilgs, bet, kamēr nav galīgā apstiprinājuma, investors nevar saprast, kurā teritorijā ko var darīt. Tāpat ir jautājums par industriālo teritoriju un infrastruktūras pieejamību, konkrētāk par Ziemeļu transporta koridora attīstību Rīgā, jo šobrīd nokļūšana uz Rīgas brīvostu un brīvostas industriālo teritoriju nav īpaši ērta. To sakārtojot, paveras lielas iespējas šīs teritorijas attīstībai, un investoriem tā ir daudz interesantāka. Tāpat svarīgi ir zemes dzīļu izmantošanas skaidri noteikumi, kas savukārt ļoti svarīgi ir "Schwenk" uzņēmumam, kas plāno piecu simtu miljonu eiro investīciju projektu CO2 savākšanai. Svarīga ir arī speciālo ekonomisko zonu regulējuma pilnveide.

Tās visas ir pamata lietas, kuras mēs paši laikus identificējot un sakārtojot, kļūstam daudz pievilcīgāki konkrētiem investīciju projektiem.

Cik lielas iespējas pārskatāmā nākotnē ir sakārtot virkni no šiem jautājumiem, jo mēs visi zinām, kāda pārsvarā gadījumu ir vietējo iedzīvotāju attieksme pret vēja parkiem, vai to kādus lēmumus par saviem teritoriju plānojumiem pašlaik ir pieņēmušas Bauskas un Preiļu novada domes?

Jā, situācija ir sarežģīta. Man arī jāsaka, ka, ļaujot pašvaldībām pieņemt šos lēmumus, interešu konflikts veidojas jau saknē, jo skaidrs, ka pašvaldības rūpējas par saviem vēlētājiem, kas vēja parkus nevēlas, savukārt valsts līmenī ir kritiski svarīgi, lai tiktu attīstītas enerģijas ražošanas jaudas. Protams, ka vienai tantei kādā ciematā kopējā ekonomiskā attīstība, iespējams, dzīvē neko būtiski nemainīs, bet valsts līmenī tas ir kritiski svarīgi. Tādēļ, iespējams, būtu jāmaina lēmumu pieņemšanas sistēma, saprotot, ka pašvaldību līmenī ir klātesošs šis interešu konflikts. Mēs jau tagad redzam, kā mēs būtiski atpaliekam no Lietuvas, kur jau šodien ir 20 reizes vairāk uzbūvētas vēja parku jaudas nekā Latvijā.

Tomēr vai ar investoriem tiek runāts par to, kā jāveido sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem? Nu kaut vai šis piemērs ar vēja parka izbūvi Drustu pagastā, kur, vēl pirms iestājās lielais sals, grants ceļi tika izdangāti tādā apmērā, ka vietējie iedzīvotāji ar vieglajām automašīnām tik tikko varēja tikt ārā no savām mājām. Savukārt vēja parka būvnieki tikai samaksāja sodus un turpināja tāpat, neko nemainot. Šādos gadījumos ir visai naivi cerēt, ka starp vēja parka investoru un vietējo sabiedrību veidosies labas attiecības.

Protams, ka no investora puses būtu tikai godīgi, ja tiktu sekots līdzi notiekošajam, jo tās ir ilgtermiņa attiecības. Tagad likumā ir paredzēts, ka ir līdzmaksājumi pašvaldībai, ko saņems gan iedzīvotāji konkrētajā teritorijā, gan pašvaldība, bet skaidrs, ka ir jāveido arī normāla sadarbība.

Kā mēs investīciju piesaistē pašlaik izskatāmies, salīdzinot ar kaimiņvalstīm?

Kopumā mēs izskatāmies labi. Igaunija savus pagājušā gada rezultātus vēl nav izziņojusi, jo viņu investīciju aģentūrā notiek liela reorganizācija, bet Lietuva ir paziņojusi, ka pērn piesaistītas investīcijas ap 300 miljoniem eiro, kas ir trīs reizes mazāk nekā Latvijā. Protams, vienmēr var teikt, ka Lietuva savukārt pirms tam ir piesaistījusi lielākas investīcijas, bet šie rezultāti liecina, ka Latvija pašlaik ir pievilcīga vieta investīcijām. Mūsu galvenās priekšrocības ir lēmumu pieņemšanas ātrums un prognozējamība. Ir arī labas atsauksmes no investoriem. Mēs arī no LIAA puses ļoti sekojam līdzi, lai uz visiem investoru jautājumiem ir atbildēts, nepieciešamā informācija ir sniegta. LIAA arī ir novērtēta kā labākā investīciju aģentūra Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā reitingu aģentūras "Reinvantage" vērtējumā. Šis reitings balstās nevis uz to, cik labi valsts māk sevi pārdot vai uz piesaistītajiem eiro, bet uz to, kā investoriem tiek sniegta informācija un kāda ir tās kvalitāte, lai viņi varētu pieņemt savus lēmumus. Vēl viena komponente, kas tiek vērtēta, ir investoru pēcapkalpošana, jo viena lieta ir saņemt investora lēmumu par investīciju veikšanu, bet pēc tam ir jāveic vēl ļoti liels darbs, lai investors kādā brīdī nenolemtu, ka viss ir tik sarežģīti, ka no investīcijām vieglāk ir atteikties. Mēs pie tā ļoti cītīgi strādājam.

Jau pieminējāt valstis, uz kurām LIAA koncentrējas eksporta veicināšanā. Kuras valstis ir fokusā, runājot ar investoriem?

Prioritārās valstis investīciju piesaistē ir Ziemeļvalstis, Vācija, Nīderlande. Tāpat mēs koncentrējamies uz tālajām valstīm - ASV, Japānu. Te uzreiz jāuzsver, ka mūsu prioritārās valstis iet kopā ar to, kur atrodas LIAA pārstāvji. Norvēģijā, Somijā, Vācijā un ASV mums ir pa diviem pārstāvjiem, no kuriem viens strādā ar investīcijām, otrs ar eksportu, jo mēs šajās valstīs redzam lielu potenciālu gan vienam, gan otram. Mēs tiešām redzam, cik lielu darbu dara mūsu pārstāvji, jo mēs pēc ienākošo investīciju plūsmas redzam, ka daudzi ir no mūsu pašu proaktīvi uzrunātajiem investoriem. No valstīm, kur mūsu pārstāvju nav, mēs vairāk redzam investīcijas no uzņēmumiem, kuri Latviju ir atraduši paši, un, protams, šī plūsma ir mazāka.

Vai ir valstis, kurās arī vajadzētu LIAA pārstāvjus?

Noteikti tādas redzam, bet izšķirošs jautājums ir pieejamais finansējums.

Šobrīd mēs ļoti skatāmies uz Poliju, kas attīstās ļoti strauji, un tur ir potenciāls gan investoru piesaistē, gan eksportā. Tāpat runa ir par Ukrainu. Ukrainā vienmēr ir bijis viens LIAA pārstāvis, bet mēs redzam, ka tur būtu ko darīt vismaz diviem pārstāvjiem. Tāpat potenciāls ir kādā no tālajiem tirgiem. Pagaidām jauni pārstāvji gan nav plānoti, un skatīsimies, kā būs ar pieejamo finansējumu. Tomēr mēs redzam, ka tas, cik izmaksā LIAA pārstāvji pret viņu pienesumu Latvijas ekonomikai, ir vismaz reiz desmit un vēl vairāk.

Ja pievēršamies Latvijai, tad LIAA līdz marta beigām aicina pieteikties Biznesa inkubācijas programmai, kas paredzēta jauniem uzņēmumiem, lai stiprinātu Latvijas inovatīvo, tehnoloģisko, radošo un eksportspējīgo uzņēmumu dzīvotspēju. Vai jau varat raksturot, kāda ir atsaucība?

Atsaucība ir ļoti laba. Kopumā mēs programmā plānojam uzņemt 87 jaunus komersantus un paredzam, ka pieteikumu būs divas reizes vairāk. Vislielākā interese ir no tehnoloģiju uzņēmumiem.

Kas būtu jāsasniedz, lai varētu teikt, ka šī programma ir izdevusies?

Izdevies rezultāts ir nodibināts uzņēmums, kurš attīstās un eksportē. Šī ir programma, kuru izejot, uzņēmējs ir spējīgs attīstīt produktu, atrast noieta tirgus un piesaistīt investīcijas.

2024. gada nogalē Valsts kontrole revīzijā norādīja, ka Eiropas Savienības fondu izlietojums nav sniedzis labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, tostarp bijusi vērojama nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām, LIAA un plānošanas reģioniem. Vai un kas kopš tā laika ir mainījies?

Ir mainījies ļoti daudz. Mēs esam izveidojuši reģionālos klientu apkalpošanas centrus, kuros speciālisti rūpējas arī par pašvaldības vajadzībām. Esam rīkojuši arī pašvaldību speciālistu apmācības par investīciju piesaisti, kā arī regulāri nodrošinām atgriezenisko saiti ar pašvaldībām par to, ko tieši meklē investori, un investoru galvenās vēlmes pašlaik ir saistītas ar sakārtotu teritoriju un infrastruktūru, jo, ja tā nav sakārtota, tad ir vajadzīgs daudz ilgāks laiks, lai investīciju projekts sāktu strādāt. Regulāri strādājam arī ar problēmjautājumiem, kuru dēļ kaut kas nenotiek, un ejam un risinām tos jau ministriju līmenī.

Tātad, ja Valsts kontrole veiks nākamo revīziju par šo tēmu, tad LIAA vārds tur vairs nebūs minēts?

Tā nevajadzētu būt.

Ir pagājis vairāk nekā gads kopš LIAA reorganizācijas. Cik tā ir bijusi sekmīga, un vai ir parādījušās problēmas, kuras vēl būtu jārisina?

Kopumā reorganizācija ir bijusi veiksmīga. Ir izveidots investīciju apkalpošanas departaments, kur mēs proaktīvi strādājam ar investoriem un dažādiem investīciju piesaistes jautājumiem. Līdz ar to tas tagad notiek daudz fokusētāk un efektīvāk. Esam konkrēti noteikuši rezultātus, kas katram darbiniekam ir jāsasniedz. Protams, ir arī procesi, kuri vēl būtu jāpilnveido, jo ir lietas, kas tika veidotas no nulles, darbinieki mācās, un nav tā, ka viss notiek perfekti jau no pirmās dienas. To turpinām pilnveidot.

Kas pašlaik notiek ar LIAA pārziņā esošo atkrastes vēja parka "Elwind" projektu? Daudzi no atkrastes vēja parku projektiem Eiropā pašlaik tomēr tiek iepauzēti.

"Elwind" projekts mums ir kopīgs ar Igauniju, un tam ir piesaistīti arī Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Pašlaik tiek strādāts pie projekta dokumentācijas sagatavošanas. Joprojām notiek 2023. gadā uzsāktais ietekmes uz vidi novērtējums. Tas ir ļoti laikietilpīgs un paredz daudz darbību, ir uzsākti 13 tehniskie pētījumi, un kopā to ir 20. Pētījumus ir plānots pabeigt 2028. gadā, un ietekmes uz vidi novērtējumu varēs sagatavot 2029. gada pirmajā pusē. Ja rezultāti būs pozitīvi, tiks rīkota izsole, kurā uzvarējušais attīstītājs iegūs tiesības realizēt "Elwind" projektu. Līdz ar to ir plānojams, ka vēja parks darbu varētu sākt 2035. gadā. Indikatīvi mēs ticam, ka interesei par izsoli būtu jābūt, tomēr es šodien nevaru atbildēt uz jautājumu, kas notiks pēc desmit gadiem.

Pauls prāto par Eirovīziju: "Ja nav ko sūtīt, tad varbūt vajag kādu gadu arī izlaist..."