Ar skeneriem balsu skaitīšanu gribēja padarīt caurspīdīgāku

Vēlēšanas pavadošais sauklis “katra balss ir svarīga” nozīmē tieši to – pāris balsis var izšķirt partijas likteni. “Latgales partija” Krāslavas novadā, pateicoties divām balsīm, pārkāpa pāri 5% robežai. Savukārt Jelgavas novadā bijušā vadītāja Madara Lasmaņa partijai “Latvijas attīstībai”, lai iekļūtu domē, pietrūka četras balsis. Bija paredzēts, ka ar jaunajiem biļetenu skeneriem balsu skaitīšanu, kurā izšķiroša nozīmē ir katrai balsij, padarīs caurspīdīgāku.

Vēl šī gada aprīlī nu jau bijusī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja raidījuma “Rīta panorāmas” žurnālistiem apliecināja, ka gatavošanās vēlēšanām “rit pēc plāna”. Aprīlī viss šķietami varēja ritēt pēc plāna, jo vēl nebija noticis ģenerālmēģinājums tam, kā elektroniskā biļetenu skenēšanas sistēma izturēs vēlēšanu nakts slodzi.

Ģenerālmēģinājums bija vēlēšanu nakts

“Būtībā ģenerālmēģinājums visam, vai strādā un vai visi savu darbu izdarījuši ir pietiekami labi, bija sestdiena. Tātad atziņa – darbs tika veikts slikti,” “de facto” pauda Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš vada šī gada februārī izveidoto starpinstitūciju darba grupa sekmīgai vēlēšanu procesa vadībai. Šī darba grupa šonedēļ secināja – veiktspējas tests elektroniskās vēlēšanu sistēmas pēdējam posmam vai visam kopumam būtu uzrādījis sistēmas kļūdu. Taču, ņemot vērā, ka šis tests principā bija vēlēšanu nakts, kļūda uzrādījās naktī uz svētdienu.

Gada laikā izstrādātās IT sistēmas izmēģinājumi notika maijā, un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) jauno balsu skaitīšanas sistēmu ekspluatācijā pieņēma dienu pirms vēlēšanām. Šī laika līnija atbildīgajiem neviesa bažas.

Zviedra trauksmes celšanu Saulīte tulkoja kā sabotāžu

Laikus uz iespējamām problēmām norādīja Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris. “Tās bažas man jau bija jau mēnešiem ilgi, un es tās paudu jau iepriekš publiski, ka nekas neliecināja, ka varētu būt gludi. Pirmām kārtām martā bija deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana. Jūs varat pajautāt deputātu kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā viņiem ar to veicās. Arī tur jau bija problēmas,” pēc negulētas vairāk nekā diennakts teica Zviedris.

“De facto” zināms, ka bijusī CVK vadītāja Saulīte aptuveni nedēļu pirms vēlēšanām kādai augstai politiskai amatpersonai Zviedra centienus viest trauksmi tulkoja kā neuzticības sēšanu digitālajai vēlēšanu platformai. Zviedrs šobrīd izskan kā viens no iespējamajiem kandidātiem CVK vadītāja amatam.

Sistēmu izstrādāja “Baltic Software factory”

Kopumā digitālā vēlēšanu infrastruktūra sastāv no vienas platformas, četrām sistēmām un trīs piegādātājiem. Vēlēšanu naktī jaudas nepietika vienai no šīm četrām sistēmām, kuru sauc “SKEN IS”. Tās izstrādātājs ir 2023. gadā reģistrētais uzņēmums “Baltic Software factory”. Uzņēmuma valdes loceklis Oskars Vilītis norāda, ka konfidencialitātes līgumu dēļ neko nedrīkstot teikt.

“Ap pusnakts laiku bija pamanāma pārslodzes vienai no sistēmām, kas atbildīga tieši par ieskenēto rezultātu datu apstrādi. Un attiecīgi tas radīja kaskādes efektu, kur iecirkņos cilvēki to sajuta kā lēndarbību. Ilgāk bija jāgaida uz procesiem, lai tie beigtos. Tas nenozīmē, ka viņi nestrādāja pilnībā, bet tiešām bija ilgi jāgaida,” paskaidroja kiberincidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Šeit būtiska nianse – sistēmas lēnā darbība ir sekas. Šobrīd nav precīzi zināms to cēlonis. Tieši to arī izmeklēs līdz 7. jūlijam. Kā norāda Teivāns, šobrīd var izdarīt pieņēmumu, ka problēma bija tieši visas platformas kopējā arhitektūrā. Citiem vārdiem – tajā, kā viss “līmējās” kopā.

Signāli par neapdomātām tehniskajām prasībām

Vēl kā problēmu cēlonis, kas pastarpināti izskan no izstrādātājiem, saistās ar to, ka uzņēmumi jeb piegādātāji ir vien tehniski prasību izpildītāji. Šīs izpildāmās prasības, kuras noteica starptautiskā auditoru kompānija “Ernst & Young”, bijušas nepārdomātas. Pati auditoru kompānija komentāru šobrīd atsakās sniegt.

Problēmas vēlēšanu arhitektūrā iepriekš pamanīja VDAA atstādinātais vadītājs Jorens Liopa: “Šīs sistēmas arhitektūra, uzbūve ar infrastruktūras uzbūvi, kas dod šo enerģiju spēku, tātad jaudas – tā arī, manuprāt, ir nekorekti veidota un neatbilstoši visiem, arī, manuprāt, pat iespējams, drošības standartiem.”

Kā tas nākas, ka iestādes vadītājs par to necēla trauksmi iepriekš? Viņš stāsta, ka vēlēšanu digitalizācijas un automatizācijas projektu saņēma, stājoties amatā pirms mazāk nekā gada. Bija atlikuši astoņi mēneši līdz šo sistēmu jāliek lietā. Līdz ar to projektā iestrādātās lietas neesot vienkārši maināmas.

Atkāpjas, pēc divām stundām pārdomā

Lielākais vēlēšanu nakts haoss saistās ar neorganizēto komunikāciju. Kamēr mīņājās elektroniskā biļetenu skenēšanas sistēma, vēlēšanu iecirkņos strādājošie ilgi gaidīja CVK lēmumu par to, kā rīkoties tālāk. Šīs iestādes bijušās vadītājas izlēmībai simboliska ir viņas pašas atkāpšanās no CVK vadītājas amata un pārdomāšanas divas stundas vēlāk. “Es esmu balts zvirbulis starp visiem pārējiem. Līdz ar to es paziņoju, ka es demisionēšu. Bet es neuzņemos pilnīgi nekādu atbildību par to,” trešdien Saeimas komisijas sākumā paziņoja Saulīte.

Divas stundas vēlāk viņa “de facto” skaidroja, ka viņa negaidīja dusmīgas reakcijas no deputātiem par lēmumu amatu atstāt. “Nāca diezgan dusmīga reakcija no vairākiem deputātiem par to, ka mans lēmums ir bezatbildīgs, ņemot vērā to, ka Saeimas vēlēšanas ir jau nākošgad, kad process ir iesācies. Jā, taisnība. Mēs jau pie Saeimas vēlēšanām strādājam kopš marta,” viņa paskaidroja.

Taču līdz dienas beigām Saulīte tomēr izlēma oficiāli amatu atstāt. Tiesa, ja arī viņa pati šo gala lēmumu nepieņemtu, ceturtdien par viņas atstādināšanu lemtu Saeima.

Savu atbildību notikušajā Saulīte neredzēja. Viņa līdz pēdējam uzstāja, ka lēmumu par pāreju uz manuālu balsu skaitīšanu pieņēma precīzi tad, kad tas bijis iespējams. Un arī pie neorganizētās komunikācijas starp CVK un iecirkņiem vainīgi esot citi. Proti, komunikācijas starpposms – pašvaldību vēlēšanu komisijas – no CVK saņemtās ziņas nodevušas tālāk jau kopā ar savām interpretācijām.

Saulīte vadītājas amatu ieņēma pēc tam, kad bijušais Valsts prezidents Egils Levits rosināja mainīt CVK pārvaldības modeli. Saulīte cita starpā ir arī diplomēta krīzes vadītāja. 2023. gadā viņa intervijā laikrakstam “Ventas Balss” teica: “Krīzes menedžments mani kaut kādā veidā pievelk, tas ir interesants izaicinājums. Un gandarījums pēc tam, kad ir sakārtots. Gribu, lai ilgtermiņā viss turpinās, uzvest visu uz pareizām sliedēm. Tas varbūt nav populāri, bet man ir ļoti svarīgi, kas aiz manis paliek.” Aizvadītās vēlēšanas ir arī viena no retajām reizēm, kad Levits publiski izteica savu vērtējumu. Viņš notikušo sauca par “tehnisku aizķeršanos”.

Izšķiršanās par to, vai Saeimas vēlēšanās skaitīt manuāli

Atbildīgā meklēšana izsauca izmaiņas arī Ministru kabineta sastāvā, jo atkāpās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no “Jaunās Vienotības”. Savu lēmumu viņa skaidroja ar to, ka Valsts digitālās attīstības aģentūra bija viņas vadītās ministrijas paspārnē.

Lai sagatavotos gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ir mazliet vairāk nekā gads. Raugoties uz to, ka balsu skenēšanai paredzēto sistēmu ekspluatācijā pieņēma tikai dienu pirms aizvadītajām vēlēšanām, katra diena ir no svara. “Visticamāk, ir tā, ka jaunu sistēmu šajā laikā izstrādāt nav iespējams. Līdz ar to ir visiem jāsadarbojas gan Valsts digitālās attīstības aģentūrai, (..) gan protams, Centrālajai vēlēšanu komisijai, kurai ir virsatbildība,” paskaidroja Bērziņa.

Šobrīd iestādes, kurām jāsadarbojas, lai organizētu Saeimas vēlēšanas, ir bez vadītājiem. Ja nebūs pārliecības, ka par 1,8 miljoniem izbūvēto vēlēšanu platformu varēs salabot, izšķiršanās atliks vien par to, vai un kad pieņemt lēmumu, ka nākamgad balsis skaitīs manuāli.

Madars Lasmanis, partijas “Latvijas attīstībai” saraksta līderis Jelgavas novadā CVK rezultātu apstrīdēja. Viņš lūdza tos pārskaitīt. CVK lūgumu noraidīja. Jelgavas novada vēlēšanu komisijas vadītāja norādīja, ka 19 no 20 iecirkņiem balsis paspēja saskaitīt elektroniski un nebija pierādījumu, ka notika balsu skaitīšanas pārkāpumi iecirknī, kurā visu skaitīja ar rokām. Lai kliedētu bažas par iespējamām kļūdām vēlēšanu rezultātos, arī Zviedris norādīja, ka Rīgā vēlēšanu naktī vismaz piecos iecirkņos balsis saskaitīja gan ar rokām, gan elektroniski, un šajos iecirkņos rezultāti sakrita.

Annemarija Moiseja. Vai Latvijas mūzikas jaunā zvaigzne? VIDEO