Režisors un Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis rudenī paziņoja, ka kopā ar uzņēmēju Armandu Broku, ekonomistu Guntaru Vītolu, Saeimas deputātu Didzi Šmitu un mācītāju Pēteri Sproģi izveidojuši kustību “Bez partijām”, kuras mērķis ir mainīt vēlēšanu sistēmu Latvijā.

“Mēs nesākām partijas dibināšanu ar to, ka ir nodrukāti visiem smuki T-krekli un cepures, un visi rokās sadevās un himnu dziedāja. Mums šis posms izpalika. Līdz ar to mēs tā kā būvēsim mašīnu, mašīnai jau braucot,” oktobrī intervijā LTV stāstīja Hermanis.

Drīz pēc tam nodibināja arī biedrību, kurā pieciem kustības aizsācējiem pievienojās arī programmētājs un konferenču “Demos” rīkotājs Jāzeps Baško. Jau decembra sākumā Baško no kustības izstājās. Decembra vidū par aiziešanu no kustības paziņoja arī Hermanis, pārmezdams Brokam “dīvainu uzvārdu” parādīšanos biroja vadības personāla izvēlē. Vecā gada pēdējā dienā Hermanis paziņoja, ka viņi ar Baško iestājušies savulaik no “KPV LV” atliekām veidotajā partijā “Republika”. To iecerēts pārsaukt par partiju “Mēs mainām noteikumus” un statūtos paredzēt mērķus – vēlēšanu kārtības maiņu un “10 punktus, kā uzlabot valsti”. Hermanis arī pauda gatavību kļūt par pārveidotās partijas vadītāju.

“de facto” vēlējās intervēt Hermani kā jaunas politiskas kustības topošo līderi. Telefonsarunā viņš vispirms atgādināja, ka gribot runāt tikai tiešraidēs, jo tajās neesot iespējama montāža, tomēr apsolīja dienas gaitā atbildēt, vai intervijai piekrīt. Atbildes vietā Hermanis izvēlējās publiski apsaukāties savos sociālajos tīklos.

Arī Baško intervijai nepiekrita, rakstiski to pamatojot šādi: “Mēs esam gatavi atbildēt uz visiem jautājumiem, ja sižets nav montēts. Tiklīdz notiek montāža, mēs kļūstam par citu veidota manipulatīva stāsta dalībniekiem pret pašu gribu. (..) Ieraksts vai tiešraide nav tik svarīgi, cik tas, vai mūsu sacītais tiek pasniegts kā mūsu sacītais, vai kā detaļa kaut kādā pavisam citā stāstā. Manā ieskatā, “de facto” formāts balstās detaļu izvilkšanā, kas ir derīgs varbūt izmeklējošai žurnālistikai, bet ne godīgai diskusijai.”

Tikmēr Broks, kurš jau iepriekš bija paziņojis, ka “Bez partijām” savu darbību turpinās, pirmdien bija lielās intervijas viesis Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Sazvanīts dienu pēc tam, Broks piekrita sarunai ar “de facto” ceturtdienā.

Tomēr arī šī intervija nenotika: ceturtdien Broks publiski paziņoja, ka “iepauzē savu politisko darbību”, jo neesot izdevies pārliecināt daudzus būt drosmīgākiem un nākt politikā. “Man nav nepieciešams karot ar melno PR vai lauzties caur aizvērtām durvīm,” paziņoja Broks. Intervijā LTV rudenī viņš uzsvēra, ka gribot mainīt politikas netīrību: “Protams, ka mēs būsim caurspīdīgi. Tas jau ir tas, kāpēc mēs nākam un ko mēs vēlamies. Tieši mēs gribam panākt, ka ir šī necaurspīdība caur partijām, ka cilvēki nezina, kam viņi pievienojas, un pat negrib pievienoties tādām partijām.”

Varētu šķist, ka Broka lēmumu par pauzi iespaidoja sociālajos tīklos lasāmā kritika pēc viņa izteikumiem radio. Piemēram, ka, izvēloties starp diviem partneriem teorētiskā nākotnes koalīcijā, “Jaunā Vienotība” būtu drošāks partneris nekā Ainārs Šlesers.

Tomēr dienu pēc intervijas radio Broks sazinājās ar žurnālistu Māri Rožānu, kura uzņēmums uztur “Facebook” kontu “Ogres Ziņas”. Broks, kuru Rožāns iepriekš nemaz nepazina, sarunas laikā pauda tik pārsteidzošus izteikumus, ka žurnālists sapratis – uzņēmējs ir sajaucis adresātus. Viņš nolēmis spēlēt līdzi un sarunu ierakstīt, bet pēc tam atsūtīja to “de facto”.

Telefonsarunas atšifrējums

Armands Broks: “Nē, vai tad tu jau ieliki to, es jau nepareizi sapratu...?”
Māris Rožāns: “Nē, nē, iepriekšējo to ieliku.”
AB: “Jā, jā, bet nu tagad tipa, ka Armands ar “Vienotību” un jābalso par Šleseru. Man liekas, tas būtu labs kaut kāds...”
MR: “Mhm. Nu labi, bet kad laist augšā?”
AB: “Nu nezinu, tagad var kaut kad, jo tā jau ir aktualitāte tagad. Nu tipa, ka vakar bija tas tur, “Krustpunktos”, Armands tur pateica, ka “Vienotība” mazākais ļaunums, balsojiet par Šleseru, Armands slikts un kāds tur.”
MR: “Mhm.”
AB: “Mani iekrāsot “Vienotības” krāsās un Šlesers tipa tur varonis kaut kāds. Nu kaut kāds, nu... Nu tu jau aptuveni zini, kā...”
MR: “Es zinu, zinu, protams, ka zinu. A kādas tur tās – bildi tāpat kā iepriekšējo kaut kādu tādu ķēmīgu, ja?”
AB: “Nu, vārdu sakot, tā, lai tas izskatās tā, kā tu to arī dari, nu, zini kā.”
MR: “Mhm. Nu labi, labi.”
AB: “Tad arī tas pilnībā sajauks kārtis, jo mēs neko nekad neatbildējām tur. Tur bija tipa, ka Alvis traks un tagad Armands arī slikts, un Šlesers labais – es domāju, tad tas viss tur atrisināsies.”
MR: “Mhm. Nu samaksa kā parasti, jā?”
AB: “Kā, lūdzu?”
MR: “Nu kaut ko derētu arī par to...”
AB: “Jā, jā, nu es taču saprotu, jā. Tas jau, klausies... Tā, pie kā mēs palikām? Jā, vārdu sakot, jā, man liekas, tas tad to visu atrisina un mēs ar to visu neesam saistīti un viss – beidzās tā ballīte.”
MR: “Mhm. Nu jā, jā, jā, tas loģiski, jā. Skaidrs. Tad tev rekvizīti mani ir?”
AB: “Rekvizīti man tavi nav, bet Montai tā kā tu lūdzi, tad es arī Montai visu...”
MR: “Nu skaidrs, labi, tūlīt visu izdarīšu.”
AB: “Jā, labi, tad laimīgu Jauno gadu!”
MR: “Paldies, tev arī Armand!”
AB: “Jā, pagaidām. Čau, čau!”
MR: “Čau!”

Visticamāk, Broks patiesībā vēlējies sazināties ar citas – ļoti līdzīgi nosauktās – “Facebook” lapas “Ogres Ziņas LV” veidotājiem. Nav zināms, vai vēlāk Broks saprata kļūdu un nodeva ziņu īstajiem cilvēkiem, taču otrdienas vakarā “Ogres Ziņas LV” publicēja viņa iepriekš paustajām vēlmēm atbilstošu ierakstu, vēsta "de facto".

Iepriekš, Vecgada vakarā šis konts ievietoja ar mākslīgā intelekta rīkiem veidotu Alvja Hermaņa karikatūru un kritisku rakstu par viņa vēlmi veidot jaunu partiju. Neilgi pēc tam uz to reaģēja Ogres mērs Egils Helmanis (NA). Viņš publiski apgalvoja, ka raksta autors esot Broks, un aicināja viņu “necīnīties pret Alvi ar šādām metodēm”.

Pēdējo mēnešu laikā “Ogres Ziņas LV”, kura veidotāji publiski nav zināmi, labvēlīgā gaismā atspoguļo tikai dažus politiķus – starp tiem ir pats Helmanis un partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Šlesers. Kopš oktobra vidus uzslavas regulāri tika veltītas arī kustībai “Bez partijām”, kā arī Brokam un Hermanim personīgi. Taču dienā, kad Hermanis paziņoja par kustības atstāšanu, “Ogres Ziņas LV” attieksmi pret viņu mainīja, viņam pretī nostatot Broku, kura pozīcija esot: “mazāk patosa, vairāk darba”.

Broks, kurš pēc “politikas iepauzēšanas” atcēla interviju, sarakstē ar “de facto” savu vēlmi “sajaukt kārtis” noliedza: “Nelasu Ogres ziņas, piedod. (..) Tāpēc arī no šī visa aizeju, pārāk daudz intrigas un nekādas produktivitātes. (..) Man tiešām ar to nav nekāda sakara. (..) Es par saviem iepauzēšanas iemesliem esmu visu pateicis savā paziņojumā. Ja jums ir vēlme izdomāt savus iemeslus, es to nevaru jums aizliegt.”

“de facto” arī “Ogres Ziņas LV” kontam nosūtīja jautājumus par komunikāciju ar Broku par satura veidošanu un iespējamo samaksu par to. Atbildi pēc būtības “Ogres Ziņas LV” nesniedza.

Kamēr Broks pauzē un Hermanis tikai gatavojas kļūt par kādas partijas līderi, savu mērķi – gadu pirms vēlēšanām nodibināt partiju – sasniedza nacionālistu organizācija “Austošā saule”. Biedrības vadītājs, kādreizējais Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts tagad ir partijas “Austošā saule Latvijai” (ASL) valdes priekšsēdētājs. Viņš gan atzīst – partijai vēl krietni jāpiestrādā, lai varētu kandidēt vēlēšanās, jo tagad tai esot apmēram puse no likumā prasītajiem vismaz 500 biedriem un jāmeklē arī ziedojumi kampaņai.

“Strādāsim uz rekrutēšanu. Tas ir galvenais mērķis. Nu, ja neizdosies, tad ir apvienotā, kopīgā partiju saraksta variants. Nu tad jau jāskatās uz partneriem,” saka Zeltīts. “Šobrīd ir tikai pašu ziedojumi, bet ir jārunā arī ar uzņēmējiem. Manuprāt, ir interesantas lietas varbūt arī priekš uzņēmējiem, kam varētu būt interesanti atbalstīt mūsu partiju. Mēs varam solīt lietas, ko citi nevar, jo mēs neesam atkarīgi no tās pašas birokrātijas, ko visi tagad sola samazināt. Mēs esam tādā ziņā brīvi savos solījumos.”

Zeltīts atzīst: ASL, kuras pamatā esot “uz rīcību vērsta nacionālisma un konservatīvisma ideoloģija”, neizslēgtu iespējamu sadarbību ar Hermani, kurš arī esot pietiekami konservatīvs savos uzskatos. Vispirms gan būtu jāsaprot, kādi vēl cilvēki būs režisora partijā un kāds tieši būs tās piedāvājums.

Zeltīts arī pauda atvieglojumu, ka viņiem izdevās nodibināt pašiem savu partiju un tāpēc noteikti nebūs jāveic Latvijas politikā nereti ierastie manevri – ka neilgi pirms vēlēšanām tiek pārņemta kādas mazaktīvas partijas čaula, nomainot vadību, nosaukumu vai abus.

Latvijā cūkgaļa sadārdzinās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā