“Kas Jauns Avīzei” Krista atzīst: “Es no sava darba gūstu ļoti lielas emocijas. Pēc katrām dzemdībām, lai arī pa nakti strādāts, šķiet – tūlīt varu iet un atkal darīt. Tas dod vēl vairāk enerģijas un spēka.” Par iegūto titulu bijis ļoti liels pārsteigums. “Tas bija māmiņu novērtējums, tāpēc vēl vairāk man sniedz prieku. Uzreiz saprotu, ka visu daru pareizi, bet varu darīt vēl labāk.”

Stress, adrenalīns, laimes sajūta

Krista jau bērnībā, mācoties pamatskolā, izdomāja, ka grib būt vecmāte: “Pat īsti nezinu, kur man radās šī doma, kad mammai to atklāju, viņa vaicāja: vai tu vispār zini, kas tas tāds ir? Atbildēju: jā, – pieņemt dzemdībās bērnus, aprūpēt jaunās māmiņas. Mamma vispār nav saistīta ar medicīnu, bet pēc tam uzzināju, ka mana vecvecmāmiņa bijusi bērnu māsa, laikam kāds gēns pārmantots. Man kopš bērnības patīk mazi bērni, daudz spēlējos ar lellēm, gribēju būt mamma, un vecmātes darbs saistās ar sieviešu un bērnu aprūpi.”

Beidzot pamatskolu, Krista piedalījās arī Ēnu dienās, vienreiz ēnoja bērnu ārsti, citā gadā ginekologu, bet vidusskolas noslēgumā vecmātes Rīgas Dzemdību namā. “Atrados īstajā vidē, un tajā brīdī radās apziņa, ka man ir interese doties tālāk. Sapratu – jā, tas ir mans.”

Kristai gribas būt līdzās un atbalstīt grūtnieces un jaunās māmiņas, viņai ļoti patīk stāstīt un mācīt. “Dzemdībās bieži piedalās arī jaunie tēti, un man patīk arī viņiem visu izskaidrot. Viss process ir ļoti sarežģīts un grūts, bet ir tik skaisti redzēt, ka sieviete pēc smagā brīža ierauga mazuli un uzreiz visas sāpes pazūd, viņa ir tik laimīga. Tas mirklis ir vienkārši piepildījums, ko grūti vārdos izstāstīt,” emocionāli saka Krista.

Viņa atceras savas pirmās pieņemtās dzemdības 2021. gadā, kad radies ļoti labs kontakts ar slimnīcas vecmāti Baibu Mincenbergu. “Es uzticējos viņai un Baiba man. Tajā brīdī apzinājos – tagad esmu viena, jāiegūst sievietes uzticība. Sajūta kad bērniņš piedzima, ir vārdos neaprakstāma, tur ir tik daudz emociju. Tas ir stress, arī adrenalīns, laimes sajūta. Man, protams, trīcēja rokas – kā būs?” Kad tikko sākusi strādāt, pašai nereti izsprukušas asaras, kad pasaulē ienākusi jaunā dzīvība.

Divos gados 100 dzemdību

Krista saskaitījusi, ka divos gados pieņēmusi 100 dzemdību: “Iedomājos – ja 100 cilvēki sastātos vienā telpā? Tas ir tik daudz! Neieskaitīju tos brīžus, kad vispār esmu piedalījusies dzemdībās arī prakses laikā. Ne visas dzemdības ir vieglas, bijušas arī sarežģītas. Ir grūti brīži, ļoti svarīgs ir komandas darbs, un līdzās ir arī ginekologs. Mums viss kopā ir jādara, tāpat arī sievietei, viņa ir tikpat svarīga.”

Kristai ir ļoti laba sadarbība ar jaunajām māmiņām. “Bijušas situācijas, kad pirms dzemdībām, mani ieraugot, sievietes pasaka – jūs esat tik jauna, vai tiešām pieņemsiet manu bērniņu? Beigās par to mēs kopā pasmejamies. Kad redzu jauno māmiņu, pajautāju, ko viņa vēlas, kas viņai ir svarīgi. Un galvenais, ko man atbild – lai ir drošība bērniņam un arī pašai. Ir mammas, kuras izvēlas kādas konkrētas lietas – vai bērniņu ilgāk uzlikt uz krūtīm, uz punča. Ļoti krasas vēlmes gan nav bijušas.”

Kad mazuli pēc dzemdībām uzliek mammai ir uz vēdera, rodoties nereāla sajūta – tikko vēl atradās puncī, un nu pasaulē ienākusi jauna personība. Krista pati nav pieņēmusi dvīņus, bet prakses laikā bijusi klāt šādās dzemdībās. Visi čubinās ap pirmo bērniņu, bet mammai atkal ir jāsaņem spēki un jālaiž pasaulē otrais mazulis. “Tad interesantākais un svarīgākais ir nesajaukt – kurš bija pirmais, kurš otrais,” pasmaida Krista.

Tētim tiek lielais gods

Arī daudzi tēti piedalās dzemdībās, un viņu uzvedība esot dažāda. Ir tādi, kas ļoti gatavojušies šim svarīgajam brīdim. “Protams, ir arī vīrieši, kuri nejūtas tik ērti, jo tā tomēr ir jauna vide un notikums. Es cenšos iedrošināt vīrus, jo sievietei ir svarīgi, ka ir atbalsta persona. Vīri patur sievai roku, pamasē muguru, ja vajag, aiziet pēc kakao vai šokolādes, vai pēc mazuļa drēbītēm, ja kaut kas piemirsies.”

Bieži vien tētim ir lielais gods uzrakstīt visus datus – bērna piedzimšanas laiku, augumu, svaru, tad viņi jūtas īpaši lepni. “Ir tādi, kuri skaļi uzņem bērniņa piedzimšanu, ir klusie, piezemētākie. Taču, kad atvase piedzimst, var redzēt, ka arī tētim norit asaras, jo vīrieši ir emocionāli. Ir, kas emociju iespaidā noģībst. Pilns emociju spektrs,” novērojusi vecmāte.

Jaunā māmiņa kā laba draudzene

Varbūt ne uzreiz, bet bieži pēc pāris dienām Kristai gadījies dzirdēt ļoti siltus vārdus no jaunajām māmiņām – viss bijis tik droši, vecmāte uzklausījusi sievietes vēlmes, viņa bijusi sadzirdēta.

“Pirms tam izrunājamies, ir svarīgi, lai būtu saskaņa. To gan vislabāk var iegūt, kad sieviete grūtniecības laikā bijusi uzskaitē un ar vecmāti radies labs kontakts. Arī man ir svarīgi zināt, ko sieviete gaida no dzemdībām. Varbūt ir kādas bailes, neskaidri jautājumi, ko mums pirms nozīmīgā procesa kopīgi jāizrunā, tad sievietei uzreiz ir mierīgāks prāts.”

Pasmejas, padzen jokus, parunājas, un rodas draudzīga atmosfēra. Kristai dzemdību brīdī esot sajūta, ka jaunā māmiņa ir laba draudzene, ir īpaša saikne. Nereti pēc kāda laika atsūta sirsnīgas vēstulītes, kurās vēlreiz saka paldies par dzemdībām, kuras palikušas atmiņā uz visu mūžu.

“Mūsu slimnīcā dzemdību skaits nav tik liels, un tas man patīk. Kādreiz gadā bija ap 500 dzemdībām, bet šobrīd ir ap 400. Ja skaits mazāks, sievietei vieglāk iegūt labāku aprūpi, tas ir īpašāks moments, uzmanība, vairāk kopā būšanas, atbalsta,” uzskata vecmāte.

“Pēdējā laikā bieži dzirdu vārdus, ka esmu savā īstajā vietā un man jāturpina tas, ko daru. Es profesiju nevēlos mainīt, tikai doties uz priekšu,” teic jaunā sieviete.

Jauna elpa pie dabas

Vaicāta, kādām rakstura īpašībām jāpiemīt vecmātei, Krista atzīst, ka noteikti jābūt empātiskai, draudzīgai, jāveido uzticības sajūta, lai visi jautājumi būtu atbildēti, jābūt arī zinošai savā jomā. Un noteikti jāmīl cilvēki.

Reizēm vecākiem ir divi varianti bērna vārdam, un Kristai bijis jāpasaka, kurš labāks. Prakses laikā kādai māmiņai viens no variantiem bija Krista. Tā kā Krista dzemdībās atradās blakus un bijis labs kontakts, izvēle krita uz šo vārdu.

Ārpus darba Krista atslēdzas un gūst jaunu elpu pie dabas. Viņa dzīvo tuvu jūrai, un tā ir lieliska iespēja skaisti pavadīt laiku, dodoties pastaigās. “Izbraucu arī ar riteni. Man ļoti patīk ceļot. Liela daļa Eiropas izbraukāta, nesen biju arī Arābu Emirātos. Visspilgtākie iespaidi man ir par Skotiju, tur gribētu vēl atgriezties. Mani vilina daba – kalni, ūdeņi, burvīgie skati. Laikapstākļi gan tur pelēcīgi, bet daba visu atsver. Pēc ceļojuma atkal varu strādāt ar jaunu elpu un enerģiju.”

Mātes dienā Krista visām māmiņām novēl, lai viņām apkārt vienmēr ir daudz mīlestības, ir spēks un enerģija darboties!

Būtiska informācija tiem cilvēkiem, kas pensijā devušies pēc 2012. gada