Savas vizuālās pārvērtības – krūšu uzlabošanas operāciju, filleru un botoksa injekcijas – Lāsma Novika drosmīgi rāda sociālajos tīklos. “Jā, es nebaidos. Latvijā tas ir diezgan drosmīgs solis – rādīt kaut ko saistībā ar mākslīgo skaistumu, jo cilvēki zākāja mani, ka es tādā vecumā esmu ielaidusi filleri un ielikusi krūtis,” saka 22 gadus vecā dāma.

“Nākotnē neizskatīšos kā lelle”

“Bet es nevēlos maldināt cilvēkus par savu izskatu un uzskatu, ka Latvijā ir ļoti maz informatīvu video par mākslīgo skaistumu – filleriem, botulīna injekcijām un cita veida manipulācijām, it īpaši par krūšu operācijām. Tā iemesla dēļ nolēmu parādīt savu piemēru citiem – un ko tur slēpt, jo man nav viss dabisks. Es zinu, kur ir robeža, un nākotnē neizskatīšos kā lelle, jo tāds nav mans mērķis. Man bija pāris nepilnību, kas mani neapmierināja,” par skaistuma uzlabošanu sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" stāsta Lāsma.

Pirmā korekcija viņas izskatā bija lūpu formas uzlabošana. “Tā nu ģenētiski sanācis, ka manas lūpas gandrīz nevarēja redzēt, tās bija ļoti mazas. Tas uztrauca manu sirsniņu – gribējās uzkrāsot lūpas, bet nevarēju, jo nebija laukuma, ko krāsot. Tāpat arī viena lūpa bija zemāka par otru. Tāpēc 20 gadu vecumā nolēmu mazliet palielināt lūpas ar filleriem. Tagad ir panākts rezultāts, ka lūpas ir vienādas, esmu laimīga, jo varu skaisti un sievišķīgi justies. Uzkrāsoju lūpas un uzreiz jūtos daudz pārliecinātāka. Un es neredzu nekādu kaitējumu no šīm injekcijām,” stāsta Novika, kura “uzpildīt lūpas” dodas reizi gadā.

“Vēl man ir ievadītas botulīna injekcijas pierē un tā saucamajā dusmu rievā. Tas arī viss, kas man darīts saistībā ar injekcijām; diezgan adekvāti manam vecumam,” viņa uzskata un iesaka iet pie speciālistiem, kuriem ir medicīniskā izglītība, jo “nevar būt tā, ka sejā špricē kosmetologs”. “Redzu, ka daudzas meitenes iekrīt, ejot pie šarlatāniem, izbojā seju. Nedod dievs, iešpricēs vēl ne tur; tad pat akls var palikt! Pret injekcijām jāattiecas ļoti nopietni.”

Krūšu korekcija 21 gada vecumā

Pirms gada Lāsma ar savu labāko draudzeni Sintiju devās uz plastiskās ķirurģijas klīniku un veica krūšu uzlabošanas operācijas. “Man ir veikta krūšu pacelšana ar saviem audiem, ievietoti implanti ar adekvātu tilpumu, lai krūtis būtu pilnīgākas. Šai operācijai briedu ļoti ilgu laiku, un tā tika veikta tāpēc, ka, pirms pāris gadiem, nometot desmit kilogramu, krūtis nevis samazinājās, bet noslīdēja ļoti zemu. Ķermenis mani apmierināja, jā, es labi izskatījos, bet krūtis bija riktīgi tukšas. Nejutos komfortabli ar tādām krūtīm. Prātojot, ko varētu iesākt, ar draudzeni aizdomājāmies par krūšu operāciju. Mums katrai bija savi nopietni iemesli, kāpēc tā rīkoties. Ļoti ilgi domājām, vai tiešām vajag, meklējām klīniku, pētījām video. Un atkal varu teikt, ka Latvijā ir pārāk maz informācijas ar reālu cilvēku pieredzi,” uzskata Lāsma.

“Jāteic, tagad internetā esmu pamanījusi, ka influencerēm krūšu taisīšana ir aizgājusi kā tāds trends. Bet tas nav nekāds trends, tam ir dziļa un individuāla sakne, kāpēc sieviete veic šo operāciju. Krūšu operācija ir ļoti nopietna manipulācija, kas tiek veikta pilnā narkozē. Tas nav traļi vaļi, ieliek implantu un viss. Tāpēc vēlos oponēt visiem tiem kliedzējiem no malas, kuri “nekad dzīvē neparakstītos uz tādu manipulāciju”. Īpaši tie ir vīrieši, kuri pat nezina, kā ir – būt sievietei. Protams, tas nebija vienas dienas lēmums, kāpēc gūlos zem skalpeļa. Ja man krūtis nebūtu noslīdējušas un būtu mazāka izmēra, es neparakstītos uz tādu operāciju.”

Novika atklāj arī savas izjūtas: “Pirmā nedēļa pēc operācijas man bija ļoti grūta, jo bija grūti elpot un gulēt. Likās, ka man ir iecementēta augšdaļa. Mēnesi vajadzēja pavadīt miera režīmā, jo operācija ir sarežģīta – man ne tikai ielika implantus, bet arī pacēla krūtis, līdz ar to ir vairāk šuvju. Divus mēnešus varēju gulēt tikai uz muguras. Dzīšanas process man izvērtās sarežģīts, radās arī citas problēmas, jo stress ņēma virsroku un, iespējams, pārāk ātri atgriezos ikdienas skrējienā. Kad uz ādas parādījās alerģija – pleķi –, klīnika mani ļoti apčubināja, es norimu ar darbiem, un situācija uzlabojās, tad noslēdzās arī dzīšanas process. Tāpēc arī apgalvoju, ka krūšu operācija nav nekāds fufelis.”

Tagad viņas jaunās krūtis izskatoties dabiski, neuzkrītoši. “Vienkārši tās ir pilnākas un paceltas, un atrodas tur, kur tām anatomiski jāatrodas. No sieviešu perspektīvas ir tik daudz plusu krūšu uzlabošanas operācijai! Ar neapbruņotu aci pat nepateiksiet, ka ir veikta ķirurģiska operācija. Implantiem ir mūža garantija, bet jāskatās, kā organisms tos pieņems; to nevar prognozēt. Es dzīvoju ar apziņu, ka veikšu vēl vienu operāciju, jo ķirurgs atklāti pateica, ka man pēc bērnu dzimšanas krūtis atkal var noslīdēt.”

Kas palīdz labi izskatīties?

“Mans dzīves perfektais balanss ir uzturs un sportiskās aktivitātes. Tīņu gados izmēģināju ļoti daudz diētu, bet tas ir īstermiņa rezultāts – pēc diētas svaru var atgūt trīs reizes vairāk, nekā tas bija iepriekš. No pieredzes vadoties, saku nē diētām, jo zinu, ka man tas nestrādā. Ar tām diētām var arī sabojāt savu veselību. Tāpēc diētas, manuprāt, jāievēro tikai tiem, kam to ārsts ir noteicis,” savu viedokli pauž Lāsma. Viņa pati dzīvo kaloriju deficītā – neēd daudz, bet bieži, un to, ko vēlas.

“Savulaik nodarbojos ar mākslas un estētisko vingrošanu. Sports man ir iemācījis disciplīnu, tāpēc es neesmu atmetusi sportiskās aktivitātes. Sporta zāles apmeklējums man dod laimes hormonu. Manuprāt, jākustas ir ikvienam cilvēkam. Tā kā ar mākslas vingrošanu savā vecumā vairs nevaru nodarboties, dažas reizes nedēļā eju uz sporta zāli, divas reizes apmeklēju dejas, kurās kārtīgi izkustos un iegūstu tonusu ķermenim. Sievietēm ir jājūt savs ķermenis, un izjust to dejās ir ļoti forša sajūta. Dejošana ir vienīgā aktivitāte, kur es nolieku malā telefonu, atslēdzu prātu un fokusējos uz to, kā kustas mans ķermenis,” savu labā izskata formulu atklāj Lāsma.

“Virši”, atverot līdz šim jaudīgāko elektroauto uzlādes staciju, dāvinās bezmaksas uzlādi