"Bigbank" klientu un noguldījumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Mārika Rusulainene un krāpniecības novēršanas nodaļas vadītājs Kristofers Everts, balstoties uz Baltijas valstu pieredzi, sniedz septiņus ieteikumus, kam pievērst uzmanību, sazinoties ar bankas pārstāvi vai krāpnieku, kas izliekas par tādu, lai nekļūtu par upuri, vēsta "Postimees.ee".

Banku speciālisti uzsver, ka ne visa krāpniecība notiek acumirklī, kad noziedznieki izvilina jūsu kodus vai nozog digitālos datus un nauda pazūd no konta vai uz jūsu vārda tiek noformēts kredīts dažu stundu laikā.

Uz āķa

Lielākā daļa krāpniecības shēmu paredz ilgstošu procesu un tiešu saziņu, kurā var būt iesaistīti vairāki cilvēki. Ar upuri cenšas uzturēt kontaktu, izveidot uzticību un savākt pēc iespējas vairāk personiskas informācijas.

Mērķis - noturēt cilvēku "uz āķa" pēc iespējas ilgāk un ietekmēt viņu tā, lai viss sacītais šķistu paša domas, t. i., panākt pilnīgu psiholoģisku ietekmi jeb "smadzeņu skalošanu".

Līdzīgs scenārijs ir arī mīlas krāpšanā - cilvēku manipulē, līdz viņš sāk sūtīt naudu, un pēc tam naudas plūsma kļūst nepārtraukta. Tāpat notiek ieguldījumu (investīciju) afērās: cilvēkam sūta grafikus un tabulas ar it kā milzīgu peļņu, pat piedāvā izņemt "peļņas daļu". Pēc tam summas pieaug, līdz kādā brīdī visa nauda pazūd, bet "ieguldījumu iespēju sniedzējs" vairs nav sasniedzams.

Mūsdienās, pēc "Bigbank" speciālistu teiktā, ir vienkāršs noteikums:
ja ar jums uzstājīgi cenšas sazināties svešs cilvēks, kuram, šķiet, vispār nevajadzētu par jums interesēties, un viņa solījumi izklausās pārāk labi, lai būtu patiesi - diemžēl, visbiežāk tas ir krāpnieks. Ar laiku cilvēks zaudē modrību - un tieši tad viss arī notiek.

"Krāpniecisko shēmu meistari, tāpat kā prasmīgi manipulatori, cenšas atrast cilvēka vājās vietas - vai viņš nav vientuļš, necieš grūtības, nav vīlies kādā - un tad sāk "piespiest", lai iegūtu informāciju, kas palīdzētu īstenot shēmu un galu galā izvilināt naudu," atzīmē "Bigbank" eksperti.

Apstrādā mēnešiem ilgi

Patiesībā ļoti līdzīgas krāpniecības shēmas ar nelielām vietējām niansēm izplatās visā pasaulē. Nesen Lietuvā "Bigbank" bija klients - ap 60 gadus vecs vīrietis, kurš nonāca krāpnieku lamatās. Nav zināms, kā viss sākās, taču nav šaubu, ka krāpnieki viņam zvanīja daudzas reizes.

Rezultāts bija bēdīgs: noziedznieki pilnībā apmuļķoja vīrieti ar izdomātām sazvērestības teorijām. Viņu "apstrādāja" divus līdz trīs mēnešus, līdz iedvesa pārliecību, ka viņam it kā nepieciešams paņemt kredītu un nodot naudu krāpniekiem.

Turklāt vīrietim bija arī noguldījums, kuru viņš vēlējās izņemt ar to pašu mērķi. Telefonsarunas laikā bankas darbiniekam radās aizdomas, ka klients ir maldināts - uz to norādīja vairāki pazīmes.

Klientu uzaicināja uz filiāli personīgai sarunai, lai noskaidrotu viņa nodomus. Ieradies bankā, viņš uzreiz paziņoja, ka viņu jau esot brīdinājuši: bankas darbinieki it kā sāks uzdot dažādus jautājumus un mēģinās viņu maldināt, jo paši piedaloties shēmā, bet viņš pats esot iesaistīts slepenā operācijā, par kuru nedrīkstot runāt.

Pēc ilgām pārrunām darbinieks izsauca policiju, lai apliecinātu jautājumu pamatotību un paskaidrotu, ka vīrietis tūlīt kļūs par finanšu krāpniecības upuri.
Taču vecākais vīrietis neticēja pat policijai un sacīja, ka viņu brīdinājuši: varot atnākt cilvēki, kas izliekas par policistiem. Galu galā izdevās viņu pierunāt doties uz iecirkni, un pēc ilgām sarunām ar vairākiem cilvēkiem viņš beidzot noticēja patiesībai.

Šoreiz viss beidzās labi - vīrietis nezaudēja savu naudu. Taču tā notiek ne vienmēr.

Zemāk "Bigbank" speciālistu padomi, kam pievērst uzmanību, lai samazinātu risku kļūt par krāpnieku upuri:

1. Kad banka zvana klientam

Banka vienmēr zina, ar ko tā runā un kāpēc. Zvanīšanas iemesls parasti ir nepieciešamība reaģēt uz klienta iesniegumu vai jautājumu, kas saņemts citā kanālā.

Piemēram, klients ir nosūtījis e-pastu ar jautājumiem vai iesniedzis kredīta pieteikumu - banka sazinās, lai precizētu informāciju vai pieprasītu dokumentus.

Daudzas darbības klients var veikt internetbankā patstāvīgi, tāpēc, pat ja banka atgādina par noguldījuma līguma termiņa beigām, un klients nevēlas sniegt datus pa telefonu, viņš var droši pabeigt visu internetbankā.

2. PIN kodi un paroles

Ne banka, ne jebkura cita iestāde nekad neprasīs PIN kodus vai paroles pa telefonu. Ja kāds tos pieprasa - tā ir krāpniecība.

Diemžēl vecāka gadagājuma cilvēki dažkārt paši tos izpauž, ja jūtas apjukuši vai baidās, ka nespēs iesniegt dokumentus.

Pat ja uzticaties bankai, nekad neatklājiet PIN kodus pat bankas darbiniekiem.
Mēs nosūtīsim instrukcijas e-pastā vai paskaidrosim pa telefonu, kā rīkoties pareizi.

3. Neatbildiet uz aizdomīgiem zvaniem

Zvans no bankas parasti nāk no fiksētā numura, nevis mobilā. Ja redzat ārvalstu numuru vai neparastu priekšnumuru, labāk pārzvaniet uz oficiālo bankas tālruni - tur atskanēs "Bigbank" oficiālais sveiciens. Ja rodas šaubas, vienmēr var piezvanīt uz informācijas līniju, un jūs savienos ar īsto darbinieku.

4. Kā atšķirt krāpnieku no bankas darbinieka

Krāpnieks nezina, ar ko runā; viņa informācija balstās tikai uz publiskiem datiem vai sociālajiem tīkliem. Banka vienmēr pārliecinās, ka runā ar īsto klientu, un neatklāj sarunas saturu trešajām personām.

Krāpnieks turpinās sarunu, pat nepārbaudot jūsu identitāti. Bankas darbinieks pārbauda datus - piemēram, kredīta līguma numuru vai citus svarīgus faktus. Ja izrādās, ka runā ne ar klientu, saruna tiek nekavējoties pārtraukta.

5. Sarunas valoda

Banka zina, kādā valodā klients dod priekšroku saziņai. Lielākā daļa darbinieku brīvi runā trīs valodās, un daudzi krievvalodīgie klienti mēdz pārbaudīt, vai darbinieks runā igauņu valodā (vai latviešu) - jo daudzi krāpnieki neprot igauņu (latviešu) valodu, un tas bieži atklāj viņu patieso būtību.

6. Steidzināšana un spiediens

Krāpnieki parasti rada steidzamības sajūtu: "Dariet to tūlīt pa telefonu!"; "Pretējā gadījumā mēs nekavējoties bloķēsim jūsu kontu!" Ja rodas šaubas - pabeidziet sarunu un sazinieties ar banku citā, drošā kanālā (e-pastā vai oficiālajā tālrunī).
Jums vienmēr ir tiesības apdomāt situāciju un nepieņemt sasteigtus lēmumus.

7. Banka nekad neprasa naudu par "paātrinājumu"

Banka neprasa maksājumus, lai "paātrinātu procesu" vai "prioritāri izskatītu pieteikumu". Ja kāds prasa šādu maksu, tas ir skaidrs krāpniecības signāls.

Kredīta pieteikuma apstrāde ir standarta pakalpojums, un visi ar to saistītie maksājumi (līguma noslēgšana, ķīlas vērtējums, notārs u. c.) vienmēr norādīti bankas cenrādī vai līgumā. Ja kāds pieprasa "paātrinājuma maksu" - saruna jāpārtrauc uzreiz.

Dailes teātris ņem kredītu "Swedbank", ieķīlājot "ķermeniskos pamatlīdzekļus"