Izmaiņas skars visus - no jaundzimušajiem līdz senioriem. Pieaugs minimālā alga un sociālie pabalsti, gada vidū lētākai jākļūst maizei un pienam, bet dārgāka būs degviela, alkohola, cigaretes, elektrība, atkritumu izvešana un arī personu apliecinošo dokumentu izdevumi, dārgāk par biļetēm maksāsim sabiedriskajā transportā, kurš kursēs retāk.

Darba alga un nodokļi

No 1. janvāra minimālā mēneša darba alga pieaugs līdz 780 eiro bruto (“uz papīra”), salīdzinot ar pašreizējiem 740 eiro.

Tas nozīmē, ka standarta situācijā (bez apgādājamajiem) darbinieks, kurš pārtiek vien no minimālās algas, “uz rokas” saņems apmēram 668 eiro. Šobrīd pie 740 eiro bruto minimālās algas tie ir aptuveni 640 eiro. Ja darbiniekam ir apgādājamie, summa var būt lielāka.

Vienlaikus pieaugs arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums – no 510 eiro līdz 550 eiro mēnesī, kas palielinās ienākumus strādājošajiem ar zemāku algu.

Izmaiņas pensiju sistēmā

Pensijas vecums nemainās un tas saglabāsies nemainīgs - 65 gadi gan sievietēm, gan vīriešiem. Vecuma pensiju varēs saņemt personas ar vismaz 20 gadu apdrošināšanas stāžu, kā to paredz likums “Par valsts pensijām”.

* Ja pensionārs turpinās strādāt un veikt sociālās iemaksas, no 1. aprīļa pensija tiks pārrēķināta automātiski, ja iepriekšējos 12 mēnešos ir veiktas sociālās iemaksas. Līdz šim pārrēķinam bija jāiesniedz iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

* Kā ierasts, oktobrī pensijas tiks indeksētas, pielāgojot tās inflācijai un dzīves dārdzībai. Tiek lēsts, ka rudenī pensijas varētu pieaugt par septiņiem-astoņiem procentiem.

* Nākamgad pieaugs minimālās pensijas un pabalsti. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts pensijas vecumu sasniegušām personām būs 187 eiro mēnesī (tagad - 166 eiro), cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 226 eiro līdz 255 eiro.

* Turpināsies piemaksu piešķiršanas atjaunošana par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim – 2026. gadā to saņems personas, kuras pensijā devās no 2018. līdz 2020. gadam.

* Palielināsies minimālo invaliditātes pensiju apmēri. Minimālās invaliditātes pensijas aprēķina bāze palielināsies no 189 eiro līdz 213 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 226 eiro līdz 255 eiro. III invaliditātes grupas gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes apmērā, savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensiju I un II invaliditātes grupas gadījumā, aprēķina bāzei tiek piemēroti koeficienti: I invaliditātes grupai - 1,6, bet II invaliditātes grupai - 1,4. Palielināsies arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu minimālais apmērs, kas nevar būt mazāks par attiecīgās invaliditātes grupas minimālo invaliditātes pensiju.

Garantētais minimums

Garantētais minimālais iztikas minimums pirmajai personai mājsaimniecībā būs 187 eiro un 131 eiro katrai nākamajai personai (tagad - 166 eiro mēnesī pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 116 eiro mēnesī katrai nākamajai personai
mājsaimniecībā).

Trūcīgas mājsaimniecības slieksnis nākamgad būs – 425 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 298 eiro mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā (2025. gadā attiecīgi – 377 un 264 eiro)

Trūcīgas mājsaimniecības statusu nosaka pašvaldību sociālie dienesti, kas izvērtē mājsaimniecības kopējos ienākumus salīdzinājumā ar šiem sliekšņiem. Statuss dod tiesības uz dažādiem valsts un pašvaldību atvieglojumiem un atbalstu (piemēram, nodokļu atvieglojumiem, bezmaksas veselības pakalpojumiem un citu palīdzību).

Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 680 eiro (līdz šim – 604 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 476 eiro (līdz šim – 423 eiro).

* Palielināsies minimālais atbalsts pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes. Pabalsts ikmēneša izdevumiem būs 187 eiro mēnesī (līdz šim – 166 eiro), jaunietim ar invaliditāti – 255 eiro (līdz šim – 226 eiro). Vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai pieaugs līdz 340 eiro (līdz šim – 302 eiro), jaunietim ar invaliditāti – 510 eiro (līdz šim – 453 eiro). Vienreizējs pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei pieaugs līdz 1445 eiro (līdz šim – 1283 eiro).

Lētāka maize, bet dārgāks alkohols un cigaretes

No 2026. gada 1. jūlija uz vienu gadu tiks samazināts pievienotās vērtības nodoklis no 21 % uz 12 % pamata pārtikas produktiem: * maizei; * pienam; * svaigai mājputnu gaļai un olām.

Savukārt jau no 1. janvāra pieaugs akcīzes nodoklis alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Prognozes liecina, ka 0,5 litru stiprā alkohola pudele var kļūt dārgāka par aptuveni 0,27 eiro, bet 20 cigarešu paciņas cena pieaugs par apmēram 62 eirocentiem. Arī karsējamā tabaka, e-šķidrumi un nikotīna spilventiņi kļūs dārgāki.

Akcīzes nodokļa dēļ 2026. gadā pieaugs arī degvielas cenas: benzīnam un dīzeļdegvielai par aptuveni trijiem centiem litrā, bet autogāzei par 7 centiem litrā.

Vienlaikus ap 97% mājsaimniecību pieaugs elektrības sadales maksājumi, jo beigsies iepriekš noteiktais valsts atbalsts, kas tika piemērots pēc straujā energoresursu kāpuma 2022./23. gadā. Atkarībā no pieslēguma jaudas rēķins var pieaugt par 0,24 līdz vairāk nekā 4 eiro mēnesī.

Sociālie pabalsti un ģimenes atbalsts

2026. gadā būtiski pieaugs atbalsts ģimenēm: * bērna kopšanas pabalsts – 298 eiro mēnesī līdz 1,5 gadu vecumam (2025. gadā tas bija 171 eiro); * vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts – 600 eiro (līdz šim – 421 eiro); ģimenes valsts pabalstu varēs saņemt arī par studentiem līdz 20 gadu vecumam, ja viņi studē pilna laika mācību programmā (līdz šim šo pabalstu varēja saņemt tikai par bērniem, kas mācās vidusskolā vai profesionālajā skolā).

Ievērojami palielināsies arī pabalsti aizbildņiem un audžuģimenēm, adopcijas pabalsti un atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi: * aizbildņiem par bērnu uzturēšanu: līdz septiņiem gadiem – 390 eiro mēnesī, no septiņiem līdz 18 gadiem – 468 eiro mēnesī (līdz šim attiecīgi 215 un 258 eiro); * atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu - 298 eiro mēnesī (šobrīd - 54 eiro); * adopcijas pabalsts bērnam līdz septiņiem gadiem – 195 eiro (šobrīd - 107,5 eiro), bērnam no septiņiem līdz 18 gadiem – 234 eiro (šobrīd - 129 eiro); * vienreizējā atlīdzība par bērna adopciju - 2433 eiro (iepriekš – 1422 eiro); * atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi: ja pabalsts piešķirts no 2026. gada – 1041 eiro mēnesī, ja pabalsts piešķirts 2025. gadā un turpinās – līdz 956 eiro mēnesī (šobrīd – 171 eiro).

Tāpat tiek palielināts valsts pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz septiņu gadu vecumam – 213 eiro mēnesī (līdz šim – 189 eiro), no septiņu gadu vecuma – 255 eiro mēnesī (līdz šim – 226 eiro).

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs personām ar III invaliditātes grupu būs 187 eiro mēnesī (līdz šim – 166 eiro), savukārt cilvēkiem ar III invaliditātes grupu no bērnības – 213 eiro mēnesī (līdz šim – 189 eiro).

Izmaiņas veselības aprūpē

Nākamgad gaidāmi vairāki uzlabojumi: * valsts apmaksās trīs medicīniskās apaugļošanas mēģinājumus; * bērniem tiks paplašinātas diagnostikas un ambulatoro pakalpojumu iespējas; * bērniem un jauniešiem uzlabosies psihiskās veselības pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē; * no 1. jūlija plānotas valsts apmaksātas uztura speciālistu konsultācijas pieaugušajiem ar hroniskām slimībām un daļēji apmaksātas endoprotezēšanas operācijas.

Dārgāki atkritumi

No 2026. gada 1. janvāra dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu poligonā pieaugs no 120 līdz 130 eiro par tonnu, kas palielinās atkritumu apsaimniekošanas maksu visā valstī. Pašvaldības jau brīdina par tarifu kāpumu.

Dārgākas pases un identifikācijas kartes

Sākot ar janvāri, noformējot personu apliecinošus dokumentus – pasi un eID karti, tiks piemērotas jaunās valsts nodevas: par pases izsniegšanu 10 darba dienu laikā tā būs 50 eiro, bet par izsniegšanu divu darba dienu laikā - 75 eiro (līdz šim attiecīgi – 44 un 70 eiro), bet par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanai desmit darba dienu laikā valsts nodeva būs 30 eiro, savukārt divu darba dienu laikā — 45 eiro (līdz šim – 25 un 40 eiro).

“Temu nodeva” – trīs eiro

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri vienojušies no 2026. gada 1. jūlija ieviest trīs eiro nodevu zemu vērtību sūtījumiem (līdz 150 eiro), kas ik gadu nonāk bloka dalībvalstīs, galvenokārt no Ķīnas. Šī nodeva būšot pagaidu pasākums un saglabāsies spēkā līdz 2028. gadam, kad visā ES importētajām precēm tiks piemērota muitas nodeva neatkarīgi no to vērtības.

Šobrīd ES ir spēkā bezmuitas statuss sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro un kas tiek importēti tieši patērētājiem, bieži vien izmantojot tādas platformas kā Ķīnas “Temu” un “Shein”. Tādējādi ES cīnās ar straujo lēto e-komercijas preču pieplūdumu Eiropā.

Nekustamais īpašums un pašvaldību maksājumi

Valsts līmenī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes nemainās, taču pašvaldības var piemērot stingrākus noteikumus. Piemēram, Rīgā samazinātā NĪN likme būs spēkā tikai īpašumiem ar deklarētu dzīvesvietu, tāpat arī citās pašvaldībās NĪN likme tiek paaugstināta īpašumiem, kuros nav deklarēta dzīvesvieta. Piemēram, tas var attiekties uz pilsētnieku lauku mājām.

Pieaugs maksas arī citās jomās. Piemēram, Jūrmalā, no 2026. gada iebraukšanas maksa palielināsies no trim līdz pieciem eiro.

Dārgākas biļetes

No 15. janvāra reģionālajā sabiedriskajā transportā palielināsies biļešu cenas, paziņojusi Sabiedriskā transporta padome. Dzelzceļa pārvadājumu tarifi vidēji palielināsies par 6,6%, bet autobusu pārvadājumu tarifi - aptuveni par 7,5%.

Piemēram, maršrutā Rīga-Sigulda vilciena biļešu cena palielināsies no 2,5 līdz 2,8 eiro, bet maršrutā Rīga-Daugavpils par 1,2 eiro - no 8,7 eiro līdz 9,9 eiro, bet autobusa biļešu cena maršrutā Rīga-Liepāja palielināsies par 20 centiem — no 10,4 eiro līdz 10,6 eiro, kā arī vilciena biļešu cena maršrutā Rīga-Liepāja palielināsies par 20 centiem. Elektrovilcienu biļešu cenas A zonā (Rīgas robežās) gan nepalielināsies un tās paliks līdzšinējā līmenī – pusotrs eiro.

Tāpat jārēķinās ar to, ka 2026. gadā sabiedriskais transports kursēs retāk. Valsts dotētais autobusu maršruta tīkls plānots 56,1 miljona kilometru apmērā – tas ir par 16% mazāk nekā 2025. gadā. Samazinājums skars reģionus, kur reisu rentabilitāte un pasažieru skaits ir viszemākais.

* * *

Lai arī 2026. gads daudziem nozīmēs augstākus ienākumus, palielināsies arī ikdienas izdevumi. Valsts mēģina līdzsvarot inflāciju ar pabalstu pieaugumu, taču daudzās jomās – par degvielu, komunālajos maksājumos un pakalpojumos – maksāsim vairāk.

Kā dārdzība ietekmē ikdienas tēriņus, un ar kādu algu var izdzīvot Latvijā? Atbild cilvēki ielās