Ukrainas mediķi ziņo par gāzes gangrēnas gadījumiem, kas savulaik bija cieši saistīta ar Pirmā pasaules kara tranšejām un Eiropā ilgi tika uzskatīta par gandrīz izskaustu.

Bakteriālā infekcija, kas nāvējošā ātrumā iznīcina muskuļu audus, ir atkal uzliesmojusi Ukrainā mūsdienu tranšeju kara skarbās realitātes dēļ.

Militārie mediķi laikrakstam "The Telegraph" pastāstīja, ka bezpilota lidaparātu karadarbība ir padarījusi ievainoto karavīru evakuāciju gandrīz neiespējamu, un šie apstākļi izraisa infekcijas, kas kādreiz bija atstātas vēstures grāmatās, un to izplatīšanos satraucošā ātrumā.

"Mēs redzam traumu komplikācijas, kādas kara laikā nekad nav redzējis neviens dzīvs cilvēks," sacīja Alekss, ārvalstu brīvprātīgais mediķis Zaporižjas apgabalā.

"Šāda veida aizkavēta evakuācija pēdējo 50 gadu laikā nav pieredzēta – iespējams, kopš Otrā pasaules kara, un varbūt pat ne kopš tā laika. Un mēs novērojam patoloģiju, ko nekad iepriekš neesam redzējuši."

Gāzes gangrēna ir smaga muskuļu infekcija, ko galvenokārt izraisa Clostridium baktērijas, kas nosauktas zemādas gāzes burbuļu dēļ.

Clostridium baktērijas plaukst skābekļa trūkumā esošajos, nekrotiskajos audos, izraisot pacientam stipras sāpes, pietūkumu, audu krāsas izmaiņas un plaisāšanas sajūtu, gāzēm pārvietojoties.

Parasti gangrēna rodas sliktas asinsapgādes dēļ, nav saistīta ar baktēriju toksīniem vai gāzu veidošanos, un tā attīstās daudz lēnāk nekā gāzes gangrēna.

Infekcija parasti rodas pēc traumatiskiem ievainojumiem, piemēram, dziļām šautām vai sprādziena brūcēm, īpaši, ja medicīniskā aprūpe tiek kavēta, kā Ukrainā notiek bieži.

"Mums slimnīcā nonāk cilvēki, kuri ir ievainoti pāris nedēļas, vienkārši sēž pazemes stabilizācijas punktos un tiek uzturēti dzīvībā, cik vien labi varam," sacīja Alekss.

"Gāzes gangrēna ir kaut kas tāds, par ko māca skolā... Tomēr Ukrainā to var redzēt, jo cilvēki sēž ar šāda veida brūcēm un nesaņem pienācīgu aprūpi - viņus vienkārši nevar pietiekami ātri nogādāt atpakaļ slimnīcā, lai pienācīgi ārstētu."

Gāzes gangrēnas ārstēšana ir sarežģīta, un atveseļošanās nebūt nav garantēta pat labākajās slimnīcās.

"Parasti gāzes gangrēnas ārstēšana ietver ķirurģisku attīrīšanu [inficētās miesas izņemšanu] kopā ar ļoti spēcīgām intravenozu antibiotiku devām," sacīja daktere Lindsija Edvardsa, mikrobioloģijas vecākā lektore Karaļa Koledžā Londonā.

"Tā ir ārkārtīgi dzīvībai bīstama infekcija: ja to neārstē, mirstības līmenis ir tuvu 100 procentiem."

Taču Ukrainā attīrīšana, kā arī mērķtiecīga antibiotiku lietošana bieži vien ir gandrīz neiespējama tūlīt pēc traumas gūšanas, jo ir ierobežota piekļuve laboratorijām.

"Parasti mikrobi tiktu pārbaudīti, tos kultivētu un izmantotu dažādas metodes, lai noteiktu, vai pastāv zāļu rezistence," skaidroja Edvardsa.

"Jūs arī pārbaudītu, kuras antibiotikas būtu visefektīvākās… Protams, tas viss tiek aizmirsts lauka slimnīcā nekurienes vidū."

Gāzes gangrēna vēsturiski tiek saistīta ar Pirmo pasaules karu, pateicoties unikālajai kaujas lauka apstākļu, smagu ievainojumu un ierobežotas medicīniskās aprūpes kombinācijai.

Karavīri cīnījās dubļainās, mitrās tranšejās un laukos, kas bieži tika mēsloti ar kūtsmēsliem, kuros abos bija Clostridium baktērijas.

Šāviņi, piemēram, lodes un šrapneļi, izraisīja dziļas, sarežģītas brūces ar plašiem atmirušajiem audiem, radot ideālu vidi bakērijai, lai tā vairotos.

Evakuācija un ķirurģiska iejaukšanās bieži tika atlikta, un bez tūlītējas brūču attīrīšanas infekcijas strauji izplatījās.

Antibiotikas vēl nebija pieejamas, un brūču higiēna bija rudimentāra.

"Vēsturiski to uzskatīja par Pirmā pasaules kara laika parādību. Kopš tā laika tā ir kļuvusi daudz retāka, galvenokārt pateicoties agrīnai brūču attīrīšanai, savlaicīgai operācijai, antibiotikām un labākai brūču aprūpei," skaidroja Alisters Bīvens, ortopēdijas konsultants un medicīnas darbinieks 202. lauka slimnīcā, kurš dienējis Afganistānā.

"Tomēr visiem šiem pasākumiem ir nepieciešami ievērojami resursi, tostarp medicīniskais atbalsts, loģistika un spēja ātri pārvietot cietušos."

Otrā pasaules kara laikā antibiotiku ieviešana ievērojami samazināja mirstību no kaujas lauka infekcijām.

Tomēr mūsdienās Ukrainā evakuācijas un antibiotiku lietošanas problēmas ļauj atkal parādīties slimībām, kas kādreiz tika uzskatītas par nolemtām pagātnei.

Zāļu rezistence tagad bija nopietna problēma, sacīja Edvardsa. "Ja rodas celms, kas ir rezistents pret antibiotikām, ārstēšana kļūst daudz sarežģītāka."

Antimikrobiālā rezistence (AMR) Ukrainā pieaug konfliktu izraisītu traumu, aizkavētas vai nepilnīgas antibiotiku terapijas, traucētu veselības aprūpes pakalpojumu un plaša spektra antibiotiku biežas lietošanas dēļ, kas viss veicina zāļu rezistentu baktēriju izplatīšanos.

"Viena no lielākajām problēmām, ar ko mēs saskaramies, ir milzīgs antibiotiku rezistences pieaugums," sacīja Alekss.

Dronu karadarbība ir arī piespiedusi cilvēkus doties pazemē. "Ja jūs iziesiet atklātā laukā, jūs nogalinās drons. Tas nav pārspīlējums," sacīja Alekss.

Viņš piebilda, ka lielākā daļa medicīniskās aprūpes tagad notiek pamestu ēku bunkuros un pagrabos – vienīgās vietas, kur droni nevar nokļūt.

Kāds mediķis, kurš nesen atgriezās no kādas šādas pagaidu klīnikas, gandrīz trīs nedēļas neizkāpa virszemē, jo tas vienkārši ir pārāk bīstami.

Alekss apgalvo, ka šīs pazemes iestādes ir slikti aprīkotas, lai tiktu galā ar komplikācijām, kas izraisa gāzes gangrēnu.

"Viņi veiks tā saukto bojājumu kontroles operāciju," sacīja Alekss. "Tas būtībā nozīmē tikai visneatliekamāko, dzīvībai bīstamāko traumu novēršanu pirmajās 24 līdz 48 stundās.

Iestādes bieži vien ir arī nesterilas, un pat piegādāt tām aprīkošanai nepieciešamos materiālus ir ārkārtīgi grūti, jo bieži vien uzbrukumu mērķis ir konvoji un transportlīdzekļi.

"Mums slimnīcā ierodas cilvēki, kuri ir ievainoti pāris nedēļas, vienkārši sēž pazemes stabilizācijas punktos un tiek uzturēti pie dzīvības, cik vien labi var," sacīja Alekss.

Bīvena kungs piebilda: “[Bet] Jo ilgāk jūs gaidāt, jo ierobežotākas kļūst jūsu rekonstrukcijas iespējas mirušo un mirstošo audu progresēšanas dēļ... galvenās bažas rada infekcija šāda veida brūcēs."

Alekss apgalvo, ka ķirurgu komandas tagad ir gatavas un gaida, lai sniegtu nepieciešamo dzīvību glābjošo ārstēšanu, taču pacienti gaida stundām ilgi, jo evakuācija ir pārāk sarežģīta.

Ietekme uz cilvēku dzīvībām ir bijusi postoša.

"Mēs redzam arvien vairāk cilvēku ar ievainojumiem, ar kādiem vajadzētu izdzīvot – piemēram, amputācijām vai gadījumiem, kad kādam nepieciešama tikai asins pārliešana –, kuri mirst kaujas laukā,” sacīja Alekss. “Tik daudzus no viņiem nevar laikus evakuēt, un viņi vienkārši neizdzīvo."

“Rīgas satiksmes” dāsnāk algotie konsultanti: žurnālists, divi domnieki un Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs