Uzņēmuma "Nelleulla" radītāja Laura Sebre, kura biznesa vidē darbojas jau vairāk nekā 12 gadus, sociālajā tīklā "Facebook" publiskoja ierakstu, atklājot, ka uzņēmums nonācis finanšu grūtībās, kuru pamatā ir pasaules kakao krīze. Taču tā vietā, lai palīdzētu līdz šim veiksmīgi strādājošam uzņēmumam, VID burtiski liedzot tam turpināt darbu.

Savā publiskajā paziņojumā uzņēmēja neslēpj sašutumu un izmisumu par to, kā valsts pārvalde izturas pret vietējo biznesu grūtību brīžos.

"Es esmu uzņēmēja jau vairāk nekā 12 gadus. Esmu izveidojusi zīmolu, kas Latvijas vārdu nesis pasaulē un eksportējis uz 12 valstīm. Pēdējo divu mēnešu laikā VID gandrīz ir iznīcinājis uzņēmumu," situācijas nopietnību iezīmē zīmola radītāja.

Viņa raksta, ka uzņēmums grūtībās nonācis ārēju apstākļu dēļ: “Pēc pasaules kakao krīzes, kad izejvielu cenas pieauga par 500–600%, mūsu iepriekšējais biznesa modelis vienā dienā kļuva nerentabls.”

Lai glābtu situāciju, uzņēmumam bija nepieciešams laiks, lai pārkārtotos.

"Mēs iesniedzām TAP [Tiesiskās aizsardzības procesa] plānu, vēlāk arī norādījām uz grozījumu nepieciešamību VID, jo investors, uz kuru plāns sākotnēji balstījās, nepievienojās," norāda uzņēmuma pārstāve.

Vēstules, sodi un nobloķēts konts

Tā vietā, lai ļautu uzņēmumam pārkārtoties un turpināt darbu, pēc uzņēmējas teiktā, VID burtiski paralizējis uzņēmuma darbību. “VID pēdējo divu mēnešu laikā (no 2. marta) ir atsūtījis 10 vēstules, ierosinājis 2 administratīvā pārkāpuma lietas, piemērojis sodu 150 eiro apmērā par atskaitēm un bloķējis uzņēmuma kontu bez rīkojuma!" sašutumu pauž uzņēmēja.

Viņa norāda, ka iestādei tika savlaicīgi iesniegtas visas pieprasītās atskaites par laika periodu no janvāra līdz martam, kā arī pilnā apmērā nomaksāti kārtējie nodokļi, kuru summa sasniedza 16 tūkstošus eiro. Vēl 22. aprīlī VID gan mutiski, gan rakstiskā formā bija apliecinājis, ka nekādas sankcijas netiks piemērotas un bankas konti paliks neskarti. Tomēr, neskatoties uz solījumiem un izpildītajām saistībām, jau nākamajā dienā, 23. aprīlī, uzņēmuma konts negaidīti tika bloķēts, kas paralizējis uzņēmuma darbību.

"Kāpēc ir jāsoda, nevis jāvienojas?"

Nespējot izprast iestādes rīcības loģiku, uzņēmēja uzdod virkni skarbu jautājumu: "Kā augstāk minētie lēmumi ir ekonomiski pamatoti? Kādēļ ir jāsoda nevis jāvienojas? Kas maksā to darbinieku algas? Kas tos vada? Kāda ir viņu misija?"

Viņa uzsver, ka uzņēmumam ir nākotne un izredzes atgūties. To pierāda pērnā gada rudens un ziemas sezona (no septembra līdz decembrim), kas jau ir uzrādījusi pozitīvus rezultātus, apliecinot, ka ieviestās pārmaiņas strādā.

"Kāpēc jāiznīcina uzņēmums, kas desmit gadu laikā nodokļos samaksājis vairāk nekā 700 000 eiro? Kāpēc neļaut strādāt uzņēmumam, kas pēc krīzes varētu turpināt maksāt nodokļus arī nākamos desmit gadus?" jautā Sebre.

Grūtības norēķināties ar valsti

Skaidrojot šo situāciju un atbildot uz uzņēmējas pārmetumiem, VID portālam Jauns.lv uzsver, ka dienests izprot tirgus svārstību ietekmi uz biznesu, taču norāda, ka uzņēmumam "Nelleulla" jau ilgstoši ir bijušas grūtības norēķināties ar valsti.

VID uzsver, ka jau kopš 2023. gada mēģinājis rast dažādus risinājumus finanšu grūtību pārvarēšanai.

Sarunu ceļā astoņas reizes tika piešķirti nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumi, turklāt ļaujot uzņēmumam pašam sastādīt sev ērtu un izpildāmu maksājumu grafiku.

“Diemžēl uzņēmums nevienā reizē neizpildīja savu apņemšanos,” VID atzīst.

Mēģinot stabilizēt situāciju, 2025. gada 21. augustā tiesa apstiprināja uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu, kas paredzēja iekrāto parādu dzēšanu četru gadu laikā. Tomēr arī šis glābšanas riņķis nav devis cerēto rezultātu, jo uzņēmums nav pilnā apmērā pildījis tajā noteiktās saistības, vienlaikus audzējot jaunus nodokļu parādus.

VID uzņēmumam arī pārmet, ka tas par vairākiem mēnešiem kavējas ar nodokļu deklarāciju iesniegšanu. kā arī nav veicis nodokļu maksājumus pilnā apmērā.

“Neiesniedzot deklarācijas uzņēmums nedeklarē darba spēka nodokļus, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir būtiskas darbinieku sociālās drošības nodrošināšanai slimības vai bezdarba gadījumā,” dienests uzsver.

VID norāda, ka vairākkārt ir vērsies pie uzņēmuma, nosūtot oficiālas vēstules ar aicinājumiem izpildīt likumā noteiktos pienākumus.

Bumba Lietuvas banku pusē

Skaidrojot situāciju ar bloķētajiem banku kontiem, kas raisīja publisku sašutumu, VID norāda, ka tiklīdz no uzņēmuma saņemts apliecinājums, ka tas varēs pildīt savas saistības, dienests nekavējoties vērsies pie visām bankām, lai atceļ "Nelleulla" kontiem noteiktos ierobežojumus.

Latvijas bankās esošajiem kontiem piemērotie ierobežojumi tika atcelti uzreiz, ļaujot uzņēmumam ar tiem brīvi rīkoties. Citādi ir ar Lietuvas bankām. Kā skaidro VID, vienlaikus tika nosūtīts pieprasījums arī Lietuvas nodokļu administrācijai pārtraukt piedziņu un atbloķēt uzņēmuma norēķinu kontu kaimiņvalstī. Taču atšķirībā no Latvijas bankām, kas uz iestādes rīkojumiem spēj reaģēt ļoti ātri, bieži vien pat tajā pašā dienā, Lietuvas nodokļu administrācijas reakcija uz šādu pieprasījumu nebūt nav tik operatīva.

Tas arī izskaidro, kāpēc uzņēmuma konts, kas atvērts Lietuvas bankā , netika atbloķēts.

VID ieskatā uzņēmumiem ir jādod iespēja atgūties. Dienests norāda, ka ir atvērts turpmākai sadarbībai un uzņēmums var atkārtoti vērsties ar lūgumu saskaņot TAP plāna grozījumus. Tomēr pirms tam uzņēmumam ir jānokārto savas saistības: jāiesniedz kavētās deklarācijas, jāaprēķina budžetā maksājamās summas un godprātīgi jāveic kārtējie nodokļu maksājumi.

“Uzņēmējdarbība ir saistīta ar dažādiem riskiem, un līdzās uzņēmēju tiesībām pastāv arī pienākumi, kurus nevar ignorēt. Gadījumos, kad nodokļu maksātājs noteiktajos termiņos un pilnā apmērā nepilda savas saistības pret valsts budžetu, ir jāņem vērā iespējamās tiesiskās sekas,” uzsvērts dienesta atbildē.

Apturēta uzņēmuma "asinsrite"

Sarunā ar portālu Jauns.lv "Nelleulla" vadītāja Laura Sebre nenoliedz, ka dienests iepriekšējos gados tiešām ir nācis pretim uzņēmumam, taču uzsver, ka šī brīža krīze ir saistīta ar pēdējo mēnešu notikumiem un pašreizējo situāciju, kas apdraud uzņēmuma turpmāko pastāvēšanu. Lai spētu norēķināties ar valsti un izpildītu saistības, “Nelleulla” lūgusi veikt grozījumus TAP plānā. Taču pirms uzņēmums nav izpildījis iepriekšējās saistības VID to liedz.

Komentējot VID paziņojumu par kontu atbloķēšanu, uzņēmums vieš skaidrību: lai gan Latvijas banku konti patiešām ir atvērti, ražotnes "asinsrite" ir apturēta. Lielākā daļa finanšu līdzekļu, tostarp nozīmīgi ienākumi no starptautiskajiem sadarbības partneriem, atrodas finanšu platformas "Revolut" kontā, kas joprojām ir slēgts.

Turklāt no šī konta parādu dzēšanai jau ir automātiski ieturēti 7000 eiro, kas bija paredzēti ražošanas nodrošināšanai.

Kā norāda uzņēmuma vadītāja, līdzekļu iesaldēšana nozīmē to, ka nav iespējams iegādāties izejvielas un ražot produkciju. Šī iemesla dēļ pēdējo trīs nedēļu laikā lielo pasūtījumu izpilde ir pilnībā apstājusies. Šobrīd "Nelleulla" spēj nodrošināt tikai nelielus pasūtījumus, kas veikti interneta veikalā Latvijā.

"Cilvēki nāk pretim un pērk, jo zina, ka mums ir sarežģīti, taču lielo pasūtījumu izpilde ir apstājusies. Tiklīdz saņemam naudu – tā uzreiz ražojam, bet kopumā situācija nav laba," atklāti stāsta "Nelleulla" vadītāja.

Prasa nomaksāt, bet liedz strādāt

Izveidojusies situācija atgādina apburto loku - no vienas puses, valsts pieprasa steidzami nomaksāt nodokļu parādu, bet no otras burtiski sasien rokas, bloķējot kontus un liedzot iespēju šos līdzekļus nopelnīt.

VID prasība nomaksāt aptuveni 30 tūkstošu eiro lielo tekošo parādu būtu saprotama un pilnībā izpildāma iestādes nosauktajos termiņos. Taču absurds slēpjas faktā, ka vienu dienu izskan prasība par naudas atmaksu, bet jau nākamajā dienā uzņēmuma konti tiek nobloķēti.

Līdzekļu iesaldēšana nozīmē to, ka nav iespējams iegādāties izejvielas un turpināt ražošanu. Lai samaksātu valstij nodokļus, uzņēmumam ir jāražo un jātirgo sava produkcija, taču šobrīd tas ir fiziski neiespējami.

"Lielo pasūtījumu izpilde ir pilnībā apstājusies, un "Nelleulla" jau trīs nedēļas atrodas uz izdzīvošanas robežas, kas var novest pie uzņēmuma maksātnespējas," atzīst Sebre.

Zaudēti ieņēmumi

"Es nevaru nomaksāt to, ko viņi man prasa, jo viņi man neļauj normāli strādāt," skaidro uzņēmēja, norādot, ka kontu bloķēšana notikusi uzņēmumam finansiāli vissvarīgākajā brīdī. "Tā nauda mums bija vitāli nepieciešama tieši tad , jo tuvojās Mātes diena un bija plānotas dažādas mārketinga aktivitātes, kas ļautu uzņēmumam nopelnīt naudu un segt parādus."

Valsts gan sola atgriezt ieturēto naudu, bet kā norāda uzņēmēja, pēc mēneša uzņēmums varbūt jau būs bankrotējis tā dēļ, kas netika izdarīts pirms divām nedēļām. "Šis trieciens trāpīja ļoti svarīgā brīdī. Citā sezonā tā varbūt nebūtu liela summa, bet tieši šobrīd tas ietekmē uzņēmuma tālāko dzīvotspēju. Tas ir ļoti sāpīgs trieciens," rezumē uzņēmēja.

"Tallink" prāmji no šodienas uzsāk regulāros reisus uz Helsinkiem