Uz šodienas komisijas sēdi, kurā tiek vētīts nākamā gada budžets, bija aicināti Siliņa un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Siliņa komisijas sēdē teica, ka šis ir budžets, kurā veiktas investīcijas cilvēkos. Piemēram, nodrošinot finansējumu aizsardzībā, nereti cilvēki neaizdomājas, "kur tā nauda aiziet".

Vienlaikus premjere norādīja, ka liels izaicinājums bija budžeta sabalansēšana - finanšu līdzekļi bija nepieciešami gan aizsardzībai, gan izglītībai, gan citiem mērķiem, piemēram, demogrāfijas jautājumiem.

Premjere arī sacīja, ka izpildīts solījums "nepalielināt nevienu lielo nodokli", piemēram, pievienotās vērtības nodokli. Tiks strādāts, lai mazinātu birokrātiju, uzņēmējiem radītu lielāku elastību, rastu ietaupījumus, solīja premjere.

Ašeradens komisijas sēdē klātesošos iepazīstināja ar nākamā gada budžetu, tā prioritātēm un veidošanas procesu. Viņš norādīja, ka Latvija pieņēmusi lēmumu necelt nodokļus, lai arī citas valstis Eiropā rīkojoties citādāk. Šādu lēmumu Ašeradens pamatoja ar vēlmi nodrošināt ekonomikas izaugsmi, neradot lieku slogu.

Saeimas deputāts Kristaps Krištopans (LPV) teica, ka ir atrasts samērā niecīgs finansējuma samazinājums, kas nozīmē, - ja tiktu mērķtiecīgāk strādāts, tiktu atrasti vairāk līdzekļu.

Savukārt opozīcijas deputāts Artūrs Butāns (NA) vēlējās zināt, kāpēc iepirkumos, piemēram, Lietuva tērē mazāk, ja kopējo iepirkumu summu salīdzina pret iekšzemes kopproduktu. "Mēs redzam kapitālsabiedrību rebrendingus," kā piemēru minēja Butāns un aicināja vērtēt, vai taupības apstākļos šādi izdevumi ir nepieciešami.

Ašeradens sacīja, ka Latvijas iepirkumu apjoms ir nedaudz mazāks par vidējo Eiropā. "Mums šādu datu par Lietuvu nav," piebilda ministrs.

Siliņa sacīja, ka valsts kapitālsabiedrības ir aicinātas samazināt savus izdevumus, vienlaikus esot jāatceras tas, ka kapitālsabiedrības konkurē tirgū, tāpēc uzreiz mazināt izdevumus nevar.

Butāns sacīja, ka pašlaik nav skaidrs, kā tiks izlietota liela daļa līdzekļu, kas tikuši aizņemti. Viņš aicināja vairāk skaidrot to, kā šī nauda tiks tērēta, paužot bažas par tās nelietderīgu izmantošanu.

"Atšifrējums mazinātu sabiedrības skepsi par to, kāpēc līdzekļi tiek aizņemti," pieļāva opozīcijas deputāts.

Savukārt Krištopans komisijas sēdē pārmeta "dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem", norādot, ka nevar visu laiku aizņemties, jo līdzekļi būs jāatdod.

Pēc tam komisijas sēdē klātesošie tika iepazīstināti ar Ministru kabineta kopējo budžetu, kas 2026. gadam ir 23 151 933 eiro, salīdzinājumā ar 2025. gadu tas ir samazināts par 1 579 407 eiro budžeta programmā "Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika".

Šis samazinājums galvenokārt attiecas uz atlīdzības un preču/pakalpojumu izdevumu samazināšanu. Salīdzinājumā ar 2025. gadu samazinātas atlīdzības un preču un pakalpojumu izmaksas, optimizējot amata vietu skaitu un pārskatot funkciju sadalījumu.

Budžeta prioritātes ietver krīzes vadības centra stiprināšanu, vienotās tīmekļvietņu platformas un TAP portāla attīstību, cilvēkresursu pārvaldības sistēmas ieviešanu, kā arī valsts attīstības plānošanas dokumentu izstrādi līdz 2050. gadam. Tiek turpināta arī agrīnās preventīvās atbalsta sistēmas ieviešana bērniem un vienotā pakalpojumu centra izveide.

Komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) mudināja Valsts kanceleju aktīvāk strādāt, lai citas iestādes spiestu aktīvāk meklēt ietaupījumus, jo gadījumos, kad netiek noteikti konkrēti mērķi, netiek arī izdarīti konkrēti darbi, kas noved pie stagnācijas. Tāpat aktīvāk jāstrādā pie aktīvo vakanču likvidēšanas.

"Ir arī stāsts par uzaudzētām funkcijām, kuras īstenībā nevajadzētu," runājot par vakancēm, teica Čakša, akcentējot nepieciešamību pēc reformām.

Parlamentārieši 16. oktobrī skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi - 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.

Kādreiz to ēda nabagi, bet tagad pasaule jūk prātā: milzu auglis, kuru iecienījuši arī Latvijā