Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gan brīdina, ka partijām jau tagad ir problēmas ar valsts budžeta finansējuma lietošanas disciplīnu un ierobežojumus atcelšana radītu vēl lielākus riskus.

Aiz Saeimas izplatītajām relīzēm par to, ka nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, sabiedrības nepamanīti palika dramatiski notikumi, kas risinājās atbildīgajā Saeimas komisijā, skatot šos lakoniskos likuma grozījumus.

Budžeta komisijai nodotais grozījums likumā paredzēja tikai vienu punktu, kas faktiski nozīmētu partiju finansējuma atstāšana šī gada līmenī arī nākamgad – neko nemainot, tas pieaugtu, jo tā aprēķinu ietekmē minimālā alga, kas šogad tika palielināta.

Tomēr AS frakcija uz otro un galīgo lasījumu iesniedza septiņus priekšlikumus, kuri būtiski mainītu sistēmu. Divi no tiem atkārtoja jau oktobrī Budžeta komisijai atsevišķā likumprojektā iesniegtas idejas: uzdevums KNAB savā mājaslapā publicēt detalizētu informāciju par partiju izlietoto valsts budžeta finansējumu, kā arī partijām maksājamās naudas neliela samazināšana un šīs summas iesaldēšana līdz pat 2030.gadam.

Taču aiz šiem atklātību un taupību veicinošiem grozījumiem slēpās arī citi – daudz bīstamāki, secināja sabiedriskās politikas centrs “Providus”. “Tad, kad mēs pamanām partiju finansēšanas jautājumus valsts budžeta paketē, tas mums vienmēr ir kā tāda sarkanā degoša lampa un jautājums “Kas tagad notiek?”, jo mums ir bijusi ne visai veiksmīga pieredze arī 2019. gadā, kad partijas vienkārši caur budžeta paketi steidzamības kārtā būtiski paaugstināja valsts finansējumu,” stāsta domnīcas “Providus” vadošā pētniece Līga Stafecka. “Likumā toreiz tika iestrādāts šis ierobežojums, kādās proporcijās valsts finansējumu un kur vispār var tērēt. Tad šie priekšlikumi iet tieši pretējā virzienā, ka viņi grib noņemt šīs barjeras, ka turpinājumā mēs tad varēsim tērēt, kā mums pašiem labpatīk. Un, visticamāk, jau tā vilkme parasti ir, ka šāds finansējums, ja nav ierobežojumu, aizies priekšvēlēšanu kampaņām.”

Savukārt otra grozījumos steigā iekļautā lieta bija būtiska sankciju mazināšana par pārkāpumiem valsts finansējuma izlietojumā. AS rosināja no likuma svītrot normu par valsts finansējuma izmaksas apturēšanu uz gadu. Likums šādu pienākumu KNAB paredz gadījumos, kad partijas pretlikumīgi izmantotā summa pārsniedz 30 tūkstošus eiro gadā. Saskaņā ar AS ieceri, partijām turpmāk arī nebūtu jāatmaksā pretlikumīgi iztērētā summa – KNAB to vienkārši ieturētu, izmaksājot nākamo valsts finansējuma porciju.

“Tur var būt vismaz divi izskaidrojumi. Viens, ka tā ir vienkārši politiska nekaunība: noņemt tos traucēkļus, kas mums traucē dzīvot kā partijai; lai mums mazāk vajadzētu domāt, kā tērēt naudu, vienkārši noņemam jebkādus ierobežojumus šim valsts finansējumam. Bet otrs daudz nopietnāks izskaidrojums varētu būt, ka, iespējams, vilks zina, ko viņš ir ēdis,” komentē Stafecka. “To mēs īstenībā saucam par valsts nozagšanu, ja mēs tā pavisam nopietni uz to skatāmies. Ja mēs likumus pakārtojam kaut kādām savām vajadzībām izvairīties no nākotnes soda, tad tā ir ļoti nopietna lieta.”

KNAB pārstāvji uz likumprojekta izskatīšanu Budžeta komisijā gandrīz netika – sākotnēji tos bija paredzēts skatīt piektdienas rītā, bet komisija izlēma tos skatīt ceturtdienas vakarā jau pēc darba laika. KNAB kritizēja gan šādu būtisku izmaiņu skatīšanu steidzamība kārtā, gan to būtību. KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma intervijā “de facto” uzsvēra: “Jāatgādina, ka partijas saņem ļoti dāsnu valsts budžeta finansējumu. Ja mēs runājam par 2025.gadu, tad kopumā 13 partijas saņem 6,6 miljonus eiro. Es domāju, ka šis ir ļoti liels cipars. Un sabiedrībai kopumā ir tiesības prasīt partijām noteikt tādus būtiskus ierobežojumus, aizliegumus, lai tieši partijas mudinātu ievērot šos ierobežojumus, lai politika notiktu jēgpilni, lai valsts budžeta finansējums tiktu tērēts jēgpilni.”

KNAB arī norāda, ka ir bijušas vismaz trīs reizes, kad dažādām partijām apturēta valsts finansējuma izmaksāšana, un tas liecinot, ka šāds kontroles mehānisms nav lieks. Iepriekš tas piemērots “Vienotībai” un “Par cilvēcīgu Latviju” jeb bijušajai “KPV LV”. Nesenākais bija 2024.gada jūnija lēmums uz gadu apturēt finansējumu Nacionālajai apvienībai (NA), kas KNAB ieskatā pagājušo Saeimas vēlēšanu gadā par 210 tūkstošiem eiro pārsniedza pieļaujamo limitu politiskajai aģitācijai.

Finansējuma izmaksa NA šī gada vidū ir atjaunota, tomēr partija turpina tiesāties ar KNAB – arī par pienākumu atmaksāt šo summas budžetam. “de facto” noskaidroja, ka Administratīvā apgabaltiesa novembra vidū atstāja spēkā KNAB lēmumu, taču NA sola iet līdz pat Augstākajai tiesai.

“de facto” zināms, ka apmulsuši par to, kā paskaidrot savas frakcijas priekšlikumus Saeimas Budžeta komisijā, bija pat AS deputāti, kas tajā darbojas. Komisijas deputāts Edgars Putra “de facto” atzīst: “Šādā rakursā mēs par šiem priekšlikumiem konkrētajiem nediskutējām, bet mēs runājam par būtību. Teiksim, šāds piedāvājums no frakcijas vadītāja nenāca, teikšu godīgi. Jāsaka tā, ka mēs budžeta pieņemšanas laikā ļoti daudz priekšlikumus iesniedzām un katram blokam bija savs atbildīgais. Un sanāca tā, ka tieši Budžeta komisijas sēdē mēs ļoti veiksmīgi tajā ceturtdienā virzījāmies uz priekšu. Un likumprojekts, kas bija paredzēts nākamajā dienā, piektdienā, vēl tika pieķerts klāt ceturtdienā, un ziņotājs, kas būtu nācis ziņot, būtu bijis Tavara kungs par šo likumprojektu.”

AS frakcijas vadītājs Edgars Tavars “de facto” stāsta, ka iepriekš iesniegtais likumprojekts par lielāku atklātību un finansējuma iesaldēšanu iestrēdzis komisijā, tāpēc viņam radušās bažas, ka līdz nākamā gada sākumam to pieņemt nevarēs. Savukārt ierobežojumus noņemošie vai mīkstinošie priekšlikumi nākot ar to komplektā. Lai partijām ir brīvākas rokas, bet sabiedrība var vērtēt, kur valsts piešķirtā nauda tērēta, skaidro Tavars.

AS frakcijas vadītājs arī ir neizpratnē par KNAB iebildumiem: “Piedodiet, atvainojiet, mēs esam kā likumdevējs deleģējuši KNAB šo partiju finansēšanu uzraudzīt. Ko nozīmē: KNAB atbalsta vai KNAB neatbalsta? Kāds tam ir sakars? Kāds sakars ir KNAB tieši ar konkrēti 60% griestiem [pieļaujamie tēriņi no piešķirtā valsts finansējuma vienai pakalpojumu grupai]? Mēs esam deleģējuši to funkciju KNAB uzraudzīt, un KNAB arī ļoti korekti... Visu cieņu KNAB darbiniekiem, tur nav nekādu pārmetumu. Tik, cik kā partijas vadītājs es ar viņiem saskaros, viņi ļoti korekti arī visām tām normām velk līdzi, visiem skaitļiem velk līdzi. Un es domāju, ka lielākajai daļai partiju nav nekādu problēmu, un visi saprot, ka ir tie 60% griesti un tamlīdzīgi. Bet, kad es uzdodu jautājumu “Kādēļ?”, tad [KNAB atbild]: “Jūs paši, likumdevēji, tādu normu ielikāt”. Nu tad tagad es veru vaļā šo likumu!”

Tavars vairākkārt sarunas laikā uzsvēra, ka AS piedāvā vairākas versijas, ko Saeimai darīt, un priekšlikumi jāskata kompleksi. Ar NA viņš par priekšlikumiem neesot runājis, bet finansējuma apturēšana tai, lai gan likumīga, neesot taisnīga.

Balsojumi Saeimas sēdē gan rāda, ka “nacionāļi” atbalstīja normas, kas atceltu limitus un sodus, bet Tavara idejas par lielāku atklātību komplektā gan neņēma. NA valdes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Ilze Indriksone to pamato šādi: “Kā partijas vadītāju es uz to skatītos un šobrīd skatos ļoti piesardzīgi, jo, ņemot vērā, cik mums ļoti populāri pēdējā laikā ir vispār apšaubīt jebkuras politiskas darbības jēgu un nozīmi... Arī mediji tai skaitā ļoti uzbrūkoši attiecas pret cilvēkiem, kas sadarbojas ar kādu no politiskajām partijām. Tas, manuprāt, radītu riskus, ka cilvēki, arī eksperta līmeņa speciālisti, kurus partijas piesaista dažādu jautājumu sagatavošanā, izpētei, konsultācijām, nevēlēsies ar partijām sadarboties, jo tas graus viņu prestižu. Faktiski tas ir ļoti riskanti, kas ierobežos iespējas partijām saņemt kvalitatīvus pakalpojumus.”

Galu galā Saeima noraidīja visus AS priekšlikumus – arī KNAB oficiālā vēstulē atbalstīto ieceri samazināt valsts budžeta finansējumu, izmantojot tā aprēķinā 2023.gada minimālo algu. Saeimas lielākās frakcijas JV vadītājs un arī lielāko valsts finansējumu saņemošā politiskā spēka JV valdes loceklis Edmunds Jurēvics klāsta – par to vajadzētu lemt nākamajai Saeimai, un vēlēšanās partijām būtu jānāk ar savu redzējumu par valsts finansējuma sistēmas attīstību: “Mēs pret saviem vēlētājiem bijām atklāti, ka nevar tas finansējums pieaugt, bet tā voluntāri vienkārši uz populistiskas augsnes šo vienreizēja iebalsot un iesaldēt uz mūžīgiem laikiem nebūtu pareizi. Skaidrs, ka tas būtu populāri, bet tas nebūtu, manuprāt, pareizi no tādas politiskās sistēmas viedokļa kā tāda.”

Minimālās algas celšana nākamgad būtu nekorekta pret uzņēmējiem, uzskata LTRK