Varētu šķist, ka pilsētu ielās un laukumos sapulcējušies ne tikai visi konkrētās vietas un plašākās apkārtnes iedzīvotāji, bet arī daudz tūristu, jo interese par karnevālu – vienu no lielākajiem un gaidītākajiem pasākumiem – ir milzīga. Karnevālu tradīcija gadu desmitiem ilgi tiek kopta arī Latvijā.

Tradīcija cauri gadu desmitiem

Ļoti lielu popularitāti ir iemantojis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu organizētais karnevāls, kas šogad 6. februārī notiks jau 86. reizi. Tā ir ikgadēja un stipra tradīcija – ar vislielāko nopietnību gatavojas gan paši studenti, gan arī ļaudis ārpus LMA, kuri šo pasākumu apmeklē ar lielu interesi. Karnevāli akadēmijā nenotika vienīgi Otrā pasaules kara gados, kā arī pandēmijas laikā.

“Par Mākslas akadēmijas karnevāliem var uzrakstīt veselu grāmatu,” pauž māksliniece keramiķe Marta Prēdele – LMA absolvente, kura studiju gados no 2016. līdz 2018. gadam darbojusies Studentu padomē un aktīvi iesaistījusies karnevāla organizēšanā. “Akadēmijas karnevālus apmeklēju kopš 16 gadu vecuma. Pirms es sāku studēt, jau tolaik iesaistījos arī kā brīvprātīgā, veidojot dekorācijas kādai no telpām. Ik gadu, izstrādājot scenogrāfiju, tiek pieaicināti iesaistīties radoši, aktīvi cilvēki telpu dekorēšanā,” stāsta keramiķe.

Iekāpt citā identitātē

Marta norāda, ka visvilinošākais šajā notikumā ir tā gatavošanās process – tērpa radīšana, ar kuru vari pārsteigt ne tikai apkārtējos, bet, ja labi izdodas, arī pats sevi. Jautājot, vai iespējams karnevālam sagatavoties tā, ka tevi nepazīs pat vistuvākie cilvēki, Marta iesmejas: “Protams!” Akadēmijas karnevāls ir tieši tā vieta, kur var redzēt visneparastākās maskas un tērpus Latvijā. “Māka un māksla ir tajā, ka šie tērpi ir pašu darināti. Tie nav pasūtīti internetā – ar popkultūras klišejām akadēmijas radošo personību, studentu un personāla vidū nepaspīdēsi. Tāpēc tērpi pārsvarā ir ļoti oriģināli, ekspresīvi, pārsteidzoši, asprātīgi, smieklīgi, pat absurdi,” stāsta Marta. Skaidrs, ka tie ir atbilstoši karnevāla būtībai – iespējai uz vienu nakti iekāpt citā identitātē, citā tēlā. Šādā veidā iespējams konfrontēt ne tikai citus, bet arī pašam sevi. “Arī es pati, darinot sev tērpus, esmu pamanījusi, ka ar to palīdzību vēlos pārtapt par ko tādu, kas ikdienā neesmu. Par kaut ko pretēju savai būtībai,” teic Marta. Lai tiktu pie tāda oriģināla tērpa, daudzi studenti to sāk gatavot jau labu laiku pirms karnevāla. “Ja ir smalkas detaļas, jākonstruē piegrieztnes, ja ir jāšuj vai jāveido metāla karkass, nepieciešams laiks. Taču ir arī tādi tērpi, kas itin viegli top pēdējā brīdī, ja ir pieejami visi materiāli,” pauž māksliniece. Viņai mājās ir izejmateriālu un tērpu detaļu kaste, kas paredzēta tieši karnevāliem: “Tā man gatavībai, jo zinu, ka ātrā laikā varu sakombinēt un radīt ko neparastu.” Karnevālam nepieciešams ir ne tikai tērps, bet arī dekoratīvā kosmētika, ar kuras palīdzību izmainīt sejas pantus. Arī par to ir jādomā, gatavojot savu tēlu.

“Baltais caurums” un citas tēmas

Gluži tikai ar fantāzijas palīdzību sev veidot tērpu, gatavojoties LMA karnevālam, arī nav iespējams, jo katru gadu ir cita tēma, kuru piedāvā akadēmijas Studentu padome un par ko iepriekš ir nobalsojuši studenti. Kad tēma izvēlēta, tad iespējams to radoši interpretēt, tajā skaitā arī gatavojot tērpu. “Karnevāla tēmas bijušas ļoti dažādas. Pirmā karnevāla, uz kuru biju 16 gadu vecumā, tēma bija par viduslaikiem,” atceras Marta. “Vienā gadā bija tēma “Melnbaltā planēta”, kas man īpaši spilgti palikusi atmiņā, jo tieši krāsa noteica, ka visa vide, telpa pārtop citādā realitātē. Savukārt 80. jubilejas karnevāla, kurā biju iesaistīta kā dekorāciju kuratore, tēma bija “Baltais caurums”, kas bija domāts kā pretstats “melnajiem caurumiem”. Astrofiziķiem ir teorija, ka pastāvot arī “baltie caurumi” – vieta Visumā, kur matērija tiekot atgrūsta atpakaļ.” LMA karnevālu tēmas parasti ir abstraktas, jo mērķis ir rosināt iztēli, lai cilvēki var atraisīti un radoši izpausties.

No maza pasākuma līdz nozīmīgam notikumam

Ne vienmēr LMA karnevāls bijis tik plaša mēroga notikums ar lielu atpazīstamību kā mūsdienās. “Savos pirmsākumos karnevāls bija maza mēroga iekšējs pasākums pāris telpās. Pat vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tas vēl bija samērā slēgts pasākums tikai pašiem studentiem un viņu tuvākajiem draugiem. Lielāku atpazīstamību tas ieguva astoņdesmitajos gados un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas,” precizē Marta Prēdele. Pēdējos gados karnevāla mērogs ir izpleties pa visiem trim LMA stāviem, gandrīz pa visām telpām. Gatavošanās šim ikgadējam notikumam sākas jau iepriekšējā gada rudenī. Visu LMA nodaļu studentiem ir iespēja iesaistīties tā organizēšanā, kas nozīmē jaunas pieredzes iegūšanu – jāmācās sadarboties, uzrunāt sponsorus, plānot scenogrāfiju un daudz citu noderīgu prasmju. “Katrai mazajai telpai ir sava tematika un programma, tajās notiek performances, mazāki koncerti, kino, taču ir vismaz divas lielās skatuves, kur pūlī izdejoties – karnevāla programma katru gadu ir ļoti piesātināta.”

Uz šī gada karnevālu biļetes ir iespējams iegādāties jau labu laiku. Iepriekšējos gados aicināts bija ikviens interesents, ne tikai LMA un tuvie kultūras nozares ļaudis, bet šogad karnevāls esot plānots kā nedaudz slēgtāks pasākums. Tas nozīmē, ka uz to varēs ierasties LMA, Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti, absolventi un mācībspēki, kā arī kultūras nozares aktīvisti.

Neparasti pārsteigumi – vienmēr

Jautājot Martai, kas ir visneparastākais, kas viņas pieredzē ir atgadījies LMA karnevālā, māksliniece nopūšas: “Man jau šķiet, ka neparastas lietas karnevālā notiek katru gadu, jo tā ir šī notikuma būtība. Tā kā es studēju keramikas apakšnozarē, bija īpašs prieks, kad 82. karnevāla laikā 2020. gadā toreiz vēl studente Ieva Jurka savas ugunsskulptūras apdedzinājumu ieplānoja nokurt karnevāla ietvaros akadēmijas pagalmā, kulmināciju – skulptūras atvēršanu – īstenojot tieši karnevāla “pīķa stundā”. Tas ir ļoti iespaidīgs notikums jau pats par sevi, bet vēl karnevālā ar mūziku un tērptiem skatītājiem – tas bija neaizmirstami!”

LMA Studentu padome vienmēr izdomā, lai karnevāla laikā apmeklētājiem tiktu pa kādam negaidītam pārsteigumam. “Esmu pārliecināta, arī senākos gados pārsteigumu ir bijis ne viens vien,” pasmaida māksliniece. Vēl viņa novērojusi, ka ārzemju studenti, kuri Rīgā ierodas saistībā ar ERASMUS apmaiņas programmu, par LMA karnevālu ir stāvā sajūsmā: “Viņus izbrīna, ka kaut ko tādu spēj dabūt gatavu paši studenti! Protams, karnevāli notiek arī Spānijā, Francijā, Itālijā un citviet, bet tos organizē producentu kompānijas.”

Nedaudz iz Rīgas vēstures

Vēstījot par agrākos laikos Rīgā notikušajiem karnevāliem, ir grēks nepieminēt vēl kādu iestādi, kam gan ar LMA nav nekādas saistības. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu nogalē un septiņdesmitajos gados kolosāli Jaungada karnevāli tika rīkoti Sarkandaugavā – slavenajā kultūras namā “Draudzība”. Rīgā tolaik darbojās 45 kultūras nami, taču droši apgalvojams, ka “Draudzība” bija viens no vispopulārākajiem, ja ne pats populārākais. Kopš 1957. gada to vadīja Emanuēls Sotņiks – vīrs ar gudru galvu un labiem sakariem. Viņa vadībā tika rīkoti atpūtas vakari, deju vakari un citas aktivitātes, tajā skaitā karnevāli, lai tikai kultūras nams gūtu arvien lielāku popularitāti. Un viņam tas lieliski izdevās. Piemēram, uz ikgadējo Jaungada karnevālu dabūt biļetes nav bijis iespējams. Ļaudis, kas pie biļetes netika, kāpuši iekšā pa kultūras nama logiem, lai tikai varētu piedalīties.

Sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito sākumā kultūras namā “Draudzība” uzstājās Audra Loginova (tolaik – Grīnberga) duetā ar estrādes mākslinieku Andreju Lihtenbergu (22.05.1938.– 1979.), kurš pāragri mira traģiskā nāvē. Arī “Draudzībā” ikgadējam karnevālam gatavojās ļoti laikus. Sotņikam bija iespēja no Rīgas teātriem sagādāt tērpus, no kuriem sev nepieciešamo varēja izvēlēties gan abi dziedātāji – Audra un Andrejs, gan pārējie mūziķi. Tie bija karnevāli, kur jautrība sita ļoti augstu vilni un kuru vecākās paaudzes cilvēki nespēj aizmirst vēl joprojām.

Tuvākajā laikā cenas būtiski celsies teju visam, lēš ekonomists