Uzstājoties izbraukuma sēdē Urālu federālajā apgabalā, Šoigu stāstīja, cik ļoti viņa priekšnieks Putins rūpējas par Krievijas drošību, un tad sekoja pārsteidzošas atklāsmes, vēsta Krievijas aģentūra TASS.

Izrādās, kā atzinis Šoigu, Ukraiņas armija 2025. gadā gandrīz četras reizes palielinājusi uzbrukumu skaitu Krievijas infrastruktūrai, tika veikti vairāk nekā 23 tūkstoši gaisa uzbrukumu dažādiem objektiem. Turklāt ukraiņi šobrīd apšauda galvenokārt militāros objektus, kā arī degvielas un enerģētikas kompleksus, atzina Šoigu, kamēr krievu propaganda vaimanā par “teroristiskajiem” uzbrukumiem civiliedzīvotājiem.

Vēl vairāk, vēl nesen drošībā bijušie Urāli jau ir tieši apdraudēti. “Vēl nesen Urāli bija nepieejami gaisa triecieniem no Ukrainas teritorijas, bet šodien tie jau atrodas tiešās apdraudējuma zonā,” atzina Šoigu.

Eksministrs pat atzina, ka Ukrainas tālās darbības ieroču attīstības dinamika ir tāda, ka vispār Krievijā vairs nav neviens drošas vietas. “Neviens Krievijas reģions nevar justies droši,” stāstīja Šoigu.

Nesen viņš apgalvoja, ka pret Krieviju karo veselas 56 valstis, kas cenšas veikt diversijas kritiski svarīgajos objektos.

Sergejs Šoigu bija Krievijas aizsardzības ministrs no 2012. līdz 2024. gadam, kad Putins viņu atlaida par nespēju salauzt Ukrainas pretošanos. Vairāki viņa bijušie vietnieki jau atrodas aiz restēm par liela mēroga ekonomiskiem noziegumiem.

Tikmēr ierasto meldiņu dzied Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs. Komentējot Ukrainas masveida uzbrukumus Krievijas militārajiem objektiem, viņš atteica, ka Krievijas reģionu drošību nodrošina Krievijas armija. “Mūsu bruņotie spēki turpina speciālo militāro operāciju un turpina izpildīt mērķus, kā arī nodrošināt Krievijas reģionu drošību,” viņš sacīja. “Kijivas režīms turpina pilnīgi bezjēdzīgu pretošanos, nevis pieņemt nepieciešamo atbildīgo lēmumu un atvērt ceļu miera procesa turpināšanai,” klāstīja Putina runasvīrs, stāstot, ka Ukrainas stāvoklis ar katru dienu pasliktinās, kamēr Kijivā “lieliski zina, kas jādara”.

Arī viņa priekšnieks Putins pirms dažām dienām izblamējās, kad Kremlī tikās ar “Doneckas tautas republikas” vadītāju Denisu Pušiļinu un mēģināja palielīties par kara sekmēm. “Pavisam nesen mēs uzskatījām, ka Kijivas varas iestāžu kontrolē atrodas apmēram 25 procenti “Doneckas tautas republikas” teritorijas, burtiski pirms pusgada. Cik daudz, kā vērtējat, tagad atrodas Kijivas režīma kontrolē?” diktators vaicāja Pušiļinam. “Pašlaik apmēram 17 procentu,” atbildēja Pušiļins. “Man ziņo: 15-17 procenti,” norādīja Putins. “Jā, šajās robežās,” atteica Pušiļins.

Tādējādi laikā, kad katru dienu Krievijas amatpersonas un mediji bazūnē par nepārtraukto progresu frontē, aizvien jaunām “atbrīvotajām” apdzīvotajām vietām un bezcerīgo Ukrainas stāvokli, kuras armija un fronte “tūlīt, tūlīt” sabruks, Putins atklāti atzinis, ka kara 1483. dienā — jau piektajā gadā! — krievu okupanti tā arī nav spējuši pilnībā iekarot Donbasu, kura “atbrīvošana” 2022. gada 24. februārī tika pasludināta par vienu no galvenajiem “speciālās militārās operācijas” mērķiem.

Mazs atgādinājums: Krievijas propagandas lielākais svētums "Lielais tēvijas karš" pret nacistisko Vāciju, kas beidzās ne tikai ar vācu iekarotās Padomju Savienības plašo teritoriju atkarošanu, bet arī Austrumeiropas, Vācijas austrumu un pašas Berlīnes ieņemšanu, ilga "tikai" 1418 dienas.

Vēl vairāk, jau pirms invāzijas apmēram viena trešā daļa Donbasa jau bija krievu okupantu kontrolē, kuri pēc 2014. gada aprīlī sāktā kara tur izveidoja divus separātistu veidojumus “Doneckas tautas republiku” un “Luhanskas tautas republiku”, kuru “neatkarību” Putins atzina trīs dienas pirms invāzijas, bet 2022. gada 30. septembrī oficiāli anektēja kopā ar Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, kurus krievi kontrolē vēl mazāk. Jāpiebilst, ka krievi pat pēc vairāk nekā četru gadu kara un ASV visnotaļ labvēlīgās attieksmes kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā nav spējusi iekarot ne tikai nevienu Ukrainas apgabala centru, bet pēdējā gada laikā arī nevienu kaut cik vērā ņemamu pilsētiņu. Faktiski atzīstoties savā impotencē, Krievija visu laiku pieprasa, lai Ukraina pati labprātīgi atdod tās Donbasa un citu formāli anektēto apgabalu teritorijas, kuras krievu okupanti tā arī nav spējuši sagrābt.

Zviedru autogigants "Volvo Cars" pasaulē atsauc 167 000 automobiļu