"D vitamīns ietekmē daudzus fizioloģiskos procesus organismā," skaidro Tallinas centrālās slimnīcas klīniskā farmaceite Kairi Marlēna Antoniaka. Piemēram, D vitamīns ir nepieciešams, lai uzturētu kalcija un fosfora līdzsvaru organismā, kas savukārt ir svarīgi normālai kaulu un muskuļu darbībai. Tāpat, pēc Antoniakas teiktā, D vitamīns ietekmē imūnšūnu attīstību un vielmaiņu, kā arī netieši darbojas pretiekaisuma veidā.

Ja mūsu organismā ilgstoši novērojams D vitamīna deficīts, imūnsistēma var pavājināties. "Imūnšūnu veidošanās notiek, izmantojot bioķīmiskus procesus, kuriem nepieciešams D vitamīns. Ja organismā nav aktīvo D vitamīna formu, imūnsistēma nepilda savas funkcijas pilnvērtīgi," skaidro Tartu Universitātes sporta traumatoloģijas zinātniskais līdzstrādnieks Leho Rips.

Mūsu organisms ražo D vitamīnu, kad āda nonāk saskarē ar saules UVB starojumu. Tomēr ziemā šī starojuma intensitāte nav pietiekama, lai organisms spētu saražot vajadzīgo D vitamīna daudzumu. Ideālā gadījumā trūkstošo D vitamīna daļu varētu uzņemt ar pārtiku, taču tas izdodas tikai nedaudziem.

Milzīgas pārtikas porcijas nepalīdz

"Lai uzņemtu pietiekami daudz D vitamīna ar uzturu, būtu jāēd produkti, kuros tas ir ļoti lielā daudzumā," norāda Rips. Piemēram, lasis satur daudz D vitamīna - 100 grami audzētā laša satur 5-10 mikrogramus D vitamīna. Kopumā veselam pieaugušam cilvēkam ieteicams papildus uzņemt 15-20 mikrogramus (600-800 starptautiskās vienības) D vitamīna dienā. Tātad, lai apmierinātu diennakts vajadzību tikai ar lasi, būtu jāapēd apmēram 150-400 grami šīs zivis dienā.

Tomēr gados vecākiem cilvēkiem un daudziem citiem var būt nepieciešams ievērojami lielāks D vitamīna daudzums. Piemēram, ārsts var ieteikt lietot līdz 10 000 starptautisko vienību D vitamīna dienā, ja organismā ir izveidojies izteikts šī vitamīna deficīts. Dažu slimību gadījumā vai pie lielas fiziskās slodzes ieteicams uzņemt 4000-6000 vienību D vitamīna dienā. Lai šo daudzumu iegūtu tikai ar pārtiku, būtu jāapēd līdz trim kilogramiem laša dienā. Tik lielas pārtikas porcijas viegli var novest pie liekā svara.

Turklāt D vitamīns ir sastopams arī citās treknās zivīs, piena produktos, nelielā daudzumā olās, taču arī tur tā nav īpaši daudz.

"Neviens nevarēs katru dienu izdzert litru kefīra un apēst puskilogramu siera," piemēru min Leho Rips. D vitamīns ir sastopams arī sēnēs un citos augos, taču, kā skaidro Rips, tajos tas ir organismam mazāk pieejamā formā.

Pēc zinātnieka domām, D vitamīna deficīta iemesls slēpjas pilsētu iedzīvotāju dzīvesveidā. "Mūsdienās mēs mazāk uzturamies ārā, aizsedzamies ar apģērbu un lietojam saules aizsargkrēmus, lai pasargātu ādu no saules," skaidro Rips.

Rips norāda, ka D vitamīna trūkuma viltība slēpjas tajā, ka cilvēks neapjauš deficītu, kamēr tas jau neizraisa nopietnākas problēmas organismā, piemēram, osteoporozi vai imūnsistēmas pavājināšanos.

Mīts par dienvidzemju iedzīvotājiem

Izplatīts mīts, ka dienvidzemju iedzīvotājiem nav nepieciešami D vitamīna uztura bagātinātāji, arī neatbilst patiesībai. Lai gan dienvidzemēs ziemā ir mazāk tumšo stundu, vajadzība pēc papildinājumiem ir atkarīga, cita starpā, no gada laika, vecuma, fiziskās slodzes un dzīvesveida. "Arī spāņi strādā birojos un meklē ēnu dienas laikā," skaidro Rips.

Turklāt nav taisnība, ka ziemeļzemju iedzīvotājiem nepieciešams mazāks D vitamīna daudzums tāpēc, ka viņi ir pieraduši dzīvot aukstumā un tumsā.
"Nav nekādas ģenētiskas adaptācijas uz zemu D vitamīna līmeni," uzsver viņš. Iemesls, kāpēc daudzi cilvēki pagātnē spēja iztikt bez bagātinātājiem, slēpjas viņu dzīvesveidā.

"Cilvēki saka: vectēvs iztika, nodzīvoja līdz 85 gadiem, bet - lūdzu, ņemiet vērā - vectēvs strādāja ārā 12 stundas, kamēr bija gaišs. Viņš bija labākā fiziskajā formā un saņēma daudz vairāk D vitamīna no saules," piemēru min Rips.

Antoniaka papildina, ka bērniem un gados vecākiem cilvēkiem, kuri biežāk uzturas telpās un maz pastaigājas, D vitamīns jālieto uztura bagātinātāju veidā visu gadu. Pārējiem ieteicams veikt asins analīzi, lai noteiktu D vitamīna līmeni.

To jāveic no decembra līdz aprīlim, jo tieši šajā laikā D vitamīna līmenis parasti ir pārāk zems. Ja kādam pat vasarā novērojams D vitamīna deficīts, ziemā tas, visticamāk, kļūs vēl lielāks.

Pārmērības nav veselīgas

Lai gan D vitamīns ir ārkārtīgi svarīgs organismam, darbojas pazīstams likums - pārāk liels daudzums var būt kaitīgs. Ja asinīs D vitamīna līmenis pārsniedz 125 nanomolus litrā, pēc Antoniakas teiktā, var attīstīties hipervitaminoze, ko sauc arī par vitamīnu intoksikāciju. Tas var notikt, ja veselīgs pieaugušais cilvēks no pārtikas un uztura bagātinātājiem kopumā saņem ievērojami vairāk nekā 4000 starptautisko vienību (SV) D vitamīna dienā.

Ja organismā ir pārāk daudz D vitamīna, kalcijs, un dažkārt arī fosfāti, sāk uzkrāties pārmērīgi. Pārlieku daudz kalcija var savukārt izraisīt nierakmeņu veidošanos un asinsvadu kalcifikāciju.

D vitamīna pārdozēšanas sekas var ietvert arī:

apjukumu
miegainību
aizkaitināmību
vājumu
neparastu un pastāvīgu slāpes sajūtu
gremošanas traucējumus, piemēram, nelabumu, vemšanu, aizcietējumus, sāpes, sausu muti un dehidratāciju.

"Tā kā D vitamīns uzkrājas organismā, nepatīkamās blakusparādības var saglabāties vairāk nekā divus mēnešus pēc lietošanas pārtraukšanas," uzsver Antoniaka.

Kafija traucē uzsūkšanos

D vitamīna deficīts var attīstīties pat tad, ja lieto uztura bagātinātājus precīzi ārsta vai farmaceita ieteiktajā devā. Tam var būt vainojama ieradums lietot D vitamīnu kopā ar rīta kafiju vai tablešu formā. "D vitamīns vislabāk uzsūcas, ja to lieto kapsulās ar eļļu vai pilienu veidā," norāda Rips.

Sievietēm ļoti bieži novēro dzelzs deficītu, kas arī var izraisīt ar D vitamīna trūkumu saistītas veselības problēmas. Risinājums var būt dzelzs saturošas tabletes, taču tās nevajadzētu lietot, kamēr deficīts nav apstiprināts ar asins analīzi, jo nekontrolēta dzelzs bagātinātāju lietošana var nopietni kaitēt veselībai.

Ukrainā vervē viesstrādniekus Latvijai. Kādus un par kādu algu?