RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs neslēpj savu sarūgtinājumu par kriminālprocesu, kuru nākamā gada janvārī sāks skatīt Rīgas pilsētas tiesa. “Es neesmu ne pie kā vainīgs. Diemžēl tas tagad ir jāpierāda tiesā. Bet es ticu tam, ka taisnība uzvarēs un ka es varēšu turpināt normāli strādāt, normāli strādāt bez stresa, bez nepārtrauktām domām par to, kāda milzīga netaisnība vispār notiek,” intervijā saka ārsts.

Višņakovs ir apsūdzēts pēc trim Krimināllikuma pantiem. Apsūdzība par krāpšanas atbalstīšanu ir arī viņa vietniekam klīnikā Genādijam Ričardam Rusanovam, bet par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – nu jau bijušajam slimnīcas medicīnas tehnoloģiju direktoram un vairāku iepirkumu komisiju vadītājam Gintam Cīrulim.

“de facto” noskaidroja, ka apsūdzība ir par pasākumu kultūras pilī “Ziemeļblāzma” 2024.gada janvāra sākumā, ko, piemēram, Višņakova vietnieks pats tolaik nosauca par ilgi gaidīto klīnikas balli. Sociālo tīklu ieraksti liecina, ka saskaņā ar apsūdzību 14,5 tūkstošus eiro izmaksājušā vakara vadītājs bija aktieris Normunds Bērzs, muzicēja grupa “Deficīts”, pasākumā bija arī dīdžejs.

No prokuratūras relīzes par lietu var secināt: Višņakovam apsūdzība uzrādīta par to, ka viņš, sapratis, ka ar darbinieku brīvprātīgajām iemaksām nepietiks, lai apmaksātu telpu nomu, vakara vadītāju, mūziķus un ēdināšanas un servisa pakalpojumus 150 personām, esot uzkūdījis valsts amatpersonu – slimnīcas medicīnas tehnoloģiju direktoru Cīruli, lai tas prettiesiski pieprasītu no vairākiem uzņēmumiem ēdināšanas pasākumu apmaksu 6500 eiro apmērā.

“Nav nekādas saiknes starp mani un amatpersonu, un to, ko jūs runājāt... Es nesaskatu nekādu, teiksim, likumpārkāpumu tajā, ka es runāju ar kolēģiem. Turklāt Gints Cīrulis nav bijis vienīgais, ar kuru es runāju par šo jautājumu,” šo sadaļu komentē Višņakovs. Vaicāts, kas bija sponsori, kuri apmaksāja muzikantus un ēdināšanu un tamlīdzīgi un vai viņš ar tiem komunicēja, Višņakovs attrauc: “Mēs tagad ejam jau lietas detaļās. Es tomēr gan negribētu paust viedokli par to, kas, iespējams, vēl jāpierāda. Un man liekas, ka pa īstam tam nav nekāda baigā nozīme.”

Tāpat saskaņā ar apsūdzību ar sava vietnieka Rusanova atbalstu Višņakovs esot sagatavojis viltotu dokumentu, ar kura palīdzību no kāda nodibinājuma izkrāpti gandrīz 4,5 tūkstoši eiro, ko izmantoja ēdināšanas, mūziķu grupas un inventāra pakalpojumu apmaksai. Višņakovs apgalvo, ka nekad nevienu dokumentu neesot viltojis, un nekomentē arī to, vai ar nodibinājumu prokuratūra domājusi RAKUS Atbalsta fondu.

Apsūdzētais Cīrulis no pienākumiem RAKUS, kas saistīti ar iepirkumu jomu, pēc KNAB prasības tika atstādināts pērn rudenī, no sava amata – šogad pavasarī, bet pavisam aizgāja no slimnīcas uz vienošanās pamata augusta beigās. Viņš nenoliedz: par iespējām atbalstīt Višņakova vadītās klīnikas pasākumu runājis ar vairākiem uzņēmumiem, kuru nosaukumus gan neatklāj.

Tomēr Cīrulis kategoriski nepiekrīt tam, ka viņš to būtu darījis, izmantodams iepirkumu komisijas locekļa amata priekšrocības un lomu vai ka maksājumi būtu prettiesiski pieprasīti: “Dakteris [Višņakovs], taisot savu konferenci, uzrunāja daudzus dažādus, droši vien viņam varat prasīt, ko un cik daudz, iespējamos sponsorus vai atbalstītājus. Un paralēli, kamēr viņš meklēja, viņš arī uzjautāja man, vai es kādu zinu, kam pajautāt? Un es, protams, uzjautāju, vēloties palīdzēt organizēt šo semināru. Tad tie, kurus es uzrunāju, atsaucās, iespējams, ātrāk nekā tie, kurus dakteris uzaicināja.”

Cīrulis apgalvo, ka šajā gadījumā bija nosacījums no firmām, ka viņi var atbalstīt, ja viņiem tiek dota iespēja prezentēt, popularizēt viņu produkciju. Vaicāts, vai iecere bija tos popularizēt konkrētajā “Ziemeļblāzmas” pasākumā, bijušais RAKUS medicīnas tehnoloģiju direktors saka: “Likumā, es domāju... Es tik sīki nepārzinu, bet tur, manuprāt, nav uzrakstīts, tieši cik liels ir attālums laika ziņā starp prezentāciju un kaut kādu tādu...”

Sadaļā par telpu nomu “Ziemeļblāzmā” apsūdzība nevienam nav uzrādīta, taču ne jau tāpēc, ka par to būtu sametušies klīnikas darbinieki. Šos 3000 eiro, ieskaitot PVN, apmaksāja medicīnas iekārtu un preču tirgotājs “Arbor Medical Korporācija”. Uzņēmuma, kas ir biežs RAKUS iepirkumu dalībnieks, īpašniece un vadītāja Dace Rātfeldere “de facto” stāsta, ka ar Cīruli viņa par pasākumu nav runājusi – komunikācija bijusi ar klīnikas vadītāja vietnieku Rusanovu, kuram valsts amatpersonas statusa nav.

“Jā, mēs apmaksājām telpu nomu. Mums neviens nespieda, jā. (..) Šis pasākums nebija izklaides pasākums, jā, jo tas fakts ir tāds... (..) Mums ir ļoti tādas specifiskas, mazas tādas ierīces. Un es teicu, ka es gribētu labprāt semināru rīkot, pastāstīt... Un es, protams, teicu, kā es vēl varētu palīdzēt. Es saku: nu labi, tas saliedēšanās pasākums, nu tad es atnākšu vienkārši pastāstīt, atļaujiet man. (..) Bet es tur nestāstīju tāpēc, ka tur bija no mūsu puses aizgājusi menedžere, bet viņa tur nestāstīja. Jā, viņa tiešām nestāstīja ne par vienu produktu tur. Viņa teica, ka tur nebija kur stāstīt, jo visiem cilvēkiem bija... Nu, es pat nezinu, cik tur bija cilvēku, piedodiet...” šādu skaidrojumu ārstu pasākuma telpu apmaksai sniedz Rātfeldere.

RAKUS valdes priekšsēdētāja pienākumus kopš vasaras pilda profesors Haralds Plaudis. Intervijas laikā viņš vairākkārt uzsver slimnīcas pozīciju: runa esot par privāti organizētu saliedēšanas pasākumu, kas nav noticis ne slimnīcas telpās, ne tur ir izmantoti slimnīcas līdzekļi. Cīrulis, kas bija valsts amatpersona, slimnīcā vairs nestrādā, bet Višņakova un Rusanova darbības KNAB nav lūdzis ierobežot. Cīruļa šonedēļ pausto, ka slimnīca ar viņu esot izrēķinājusies, jo tā notiekot ar nevēlamiem darbiniekiem, Plaudis sauc par privātu viedokli un atturas komentēt.

Vaicāts, vai RAKUS valdei kādreiz ir bijušas aizdomas par kādām iespējamām aizdomīgām darbībām iepirkumos Cīruļa laikā, Plaudis saka: “Nu saprotiet, ja mums šādas aizdomas kaut mazākās būtu radušās, es domāju, ka mēs kā godīgi un rūpīgi saimnieki pret Cīruļa kungu vai pret jebkuru no mūsu darbiniekiem būtu jau vērsušies. Līdz ar to atbilde ir “nē”. Līdz šim šādu aizdomu mums nebija.”

RAKUS valsts kapitāldaļu turētāja, Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene to, ka trīs augsta ranga slimnīcas darbinieki iesaistīti šādā kriminālprocesā, uzzinājusi tikai pēc prokuratūras relīzes un detalizētas informācijas pieprasīšansa no RAKUS uzreiz pēc tam. Tiesa lems, vai tur ir bijis noziedzīgs nodarījums vai nav, bet jebkurā gadījumā šis pasākums šobrīd ir metis šaubu ēnu uz visu sistēmu, un tas nav labi, uzskata Vaļuliene.

“Mēs jau no savas puses vēl pirms šī gadījuma uzzināšanas jau bijām uzsākuši pārskatīt kārtības, kas ir mūsu kapitālsabiedrībās, kas attiecas tieši uz korupcijas risku uzraudzību. Šobrīd mums kā reiz ir apkopota informācija par to, cik sen šādām kārtībā ir atjaunots saturs, un to šobrīd kā reiz mūsu eksperti ministrijā analizē. Un šis gadījums mums dod vēl vienu aspektu analīzei un tālāk jau sarunai ne tikai ar RAKUS, bet ar visām kapitālsabiedrībām,” saka VM valsts sekretāre. Viņa arī pieļauj, ka sadarbībā ar KNAB būs jāskatās arī uz to, kā pastiprināt normatīvus par ziedojumiem slimnīcām.

Tikmēr par normu grozīšanu runā arī Višņakovs: “Visā literatūrā, visās publikācijās pēdējā laikā tiek ļoti uzsvērts tas, cik ļoti būtiski ir organizēt šāda veida pasākumus, tai skaitā kontekstā par izdegšanu un par pašnāvību skaitu darbinieku vidū, tieši ārstu vidū. Un mums ir daudz un dažādi ieteikumi, rekomendācijas un viss pārējais, kuri nevar tikt realizēti, jo nav tāda reglamenta tādā izpildījumā, ka būtu skaidri un caurspīdīgi saprotams, kā nofinansēt konkrētu pasākumu. Tā ir tā problēma, kas būtu jārisina.”

Nopērkot namu Salacgrīvā, kāds iedzīvotājs zem tā atrod 30 gadus slēptu padomju bunkuru