Par to 12. martā Jelgavā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) telpās nozares seminārā "Komercuzskaites skatītāji un ar tiem saistītās inovācijas" sprieda ūdenssaimniecības nozares līderi un reģionālo ūdenssaimniecības uzņēmumu vadītāji.

Semināru atklāja un vadīja Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) izpilddirektors Sandis Dejus, uzsverot, ka komercuzskaites modernizācija nodrošina ne tikai patērētā ūdenssaimniecības pakalpojuma apjomu, bet arī sniedz iespēju organizēt efektīvāku resursu pārvaldību.

Tomēr svarīgi ir atcerēties, ka ūdens uzskaites sistēmu radītājām izmaksām ir jābūt samērojamām ar paša ūdenssaimniecības pakalpojuma izmaksām, jeb ūdens uzskaite nedrīkst būt dārgāka par pašu ūdeni.

“Nosalusi” ūdens aka sauc palīgā

Ar lietu internetu (jeb IoT – Internet of Things) apzīmē tīklu, kurā parastas fiziskas lietas ir savienotas ar internetu, ļaujot tām vākt datus un sazināties savā starpā bez tiešas cilvēka iejaukšanās. Tagad to var darīt ne tikai datori vai viedtālruņi, bet arī, piemēram, ūdensskaitītāji vai ledusskapji.

Komunālie uzņēmumi visā Latvijā pakāpeniski maina komercuzskaites skaitītājus jeb kopējos mājas skaitītājus no mehāniskajiem manuāli nolasāmajiem skaitītājiem uz tīklā savienotiem attālināti nolasāmiem skaitītājiem, kas visu nepieciešamo informāciju sūta pats. Nosūtīta tiek ne vien ūdens patēriņa informācija, bet jaunie skaitītāji var signalizēt arī par dažādiem riskiem – noplūdēm, avārijām, sasalšanas draudiem utt. Tirgū ir pieejami risinājumi, kas ļauj arī esošos mehāniskos skaitītājus aprīkot ar speciālām to nolasīšanas iekārtām. Tas ļauj attālināti nolasīt skaitītāja rādījumus, taču viedskaitītāju papildfunkciju klāsts (noplūdes, sasalšanas trauksmes u.c.), šādam risinājumam visbiežāk nav pieejams.

PSIA “ŪDEKA” Klientu daļas vadītāja Katrīna Saulīte no Ventspils uzsvēra, ka inkasācijas (apbraukāšanas) metodes nolasīšana vairs nav efektīva: “Datus saņemam tikai vienreiz mēnesī, nav nekādas informācijas par noplūdēm un par patēriņa dinamiku. Darbiniekam ir jābrauc uz vietas un jānolasa rādījumi. Bieži šie datumi iekrīt arī brīvdienās un svētku dienās. Šobrīd visu attālināto skaitītāju nolasīšana vienam darbiniekam aizņem apmēram divas dienas.”

Savukārt SIA “Valmieras ūdens” Klientu apkalpošanas daļas vadītājs Dagnis Muižnieks uzsver, ka viedie skaitītāji ļauj uzņēmumam strādāt bez liekiem starpposmiem un manuālas datu ievades: “Mēs uzliekam ultraskaņas skaitītāju un otrā rītā mums norēķinu sistēmā jau ir rezultāts. Ir arī integrācija ar grāmatvedības sistēmu.”

SIA “Bauskas novada komunālserviss” Ūdenssaimniecības daļas vadītāja Anita Krūmiņa: "Tagad mūsu rīcībā ir pilnvērtīgāka informācija par ūdens patēriņa izmaiņām, ko nepieciešamības gadījumā varam uzrādīt arī klientam. Bija klients, kuram bija šaubas par savu patēriņu, un pusotras stundas laikā atrisinājām viņa problēmu – atradām viņa tīklā divus “sulojošos” savienojumus, ko pats līdz šim nebija atradis.”

Apjomīgas pārmaiņas

Rīgā kā jau galvaspilsētā skaitītāju nomaiņas process ir visvērienīgākais. SIA “Rīgas ūdens” Patēriņa kontroles vadītājs Dainis Drikšņa skaidro, ka piecgades plāns paredz modernizēt 22 660 mēraparātus. Tostarp 2026. gada mērķis ir modernizēt jau aptuveni 10 000 vienību. Jārēķinās gan, ka katru gadu nāk klāt arvien jauni klienti.

SIA “Valmieras ūdens” ir ūdenssaimniecību apvienošanās gaidās, jo palielināsies apsaimniekojamā teritorija un klientu skaits. No trim pilsētām un četriem ciematiem uzņēmums no 2026. gada 1. jūnija paplašināsies līdz piecām pilsētām un 35 ciematiem. Šobrīd uzņēmumam ir aptuveni 5 600 skaitītāji, un četru gadu laikā visus skaitītājus ir iecerēts nomainīt pret ultraskaņas skaitītājiem.

Arī “Bauskas novada komunālserviss”, kas apkalpo divas pilsētas (Bausku un Iecavu), kā arī 65 ciemus, četru gadu laikā plāno nomanīt visus esošos 4 541 komercskaitītājus.

Savukārt Ventspilī vairāk nekā 2100 klientiem ir uzstādīti ultraskaņas skaitītāji. Arī SIA “Madonas ūdens” Skaitītāju daļas vadītājs Deniss Kovtuns stāstīja, ka pilnīgi visas no aptuveni 1 500 viņu pārziņā esošajām akām Madonā ir aprīkotas ar dažāda tipa attālinātajiem skaitītājiem. Pēc viņa teiktā, lielas rūpes gan tagad sagādā nesen pārņemtie Ērgļi, kur daudzos īpašumos cilvēki dzīvo tikai vasaras sezonā, savukārt ziemas sezonā skaitītāji tiek pamesti neapsildītās telpās, un aukstā ziemā skaitītājiem tas nozīmē sasalšanu. Tāpēc tagad cilvēkiem tiek piedāvāts speciāls pakalpojums – skaitītāju noņemšana uz periodu, kamēr īpašumā neviens nedzīvo.

Vietējās tehnoloģijas un risinājumi

Mehānisko skaitītāju nomaiņa uz attālināti nolasāmajiem vairs nav izvēle, bet gan nepieciešamība efektīvai saimniekošanai. Tomēr vienota "pareizā" tehnoloģiskā standarta nav – katra komunālā saimniecība izvēlas savai specifikai, finanšu resursiem un personāla kapacitātei atbilstošāko risinājumu. Tirgū ir pieejamas dažādas tehnoloģijas, piemēram, LoRa/W-Mbus risinājumi, mehāniskie ūdens skaitītāji ar PULSE nolasītājiem un ultraskaņas skaitītāji ar iebūvētu NB-IoT moduli u.c. Visas šīs tehnoloģijas nodrošina galveno mērķi – pāreju uz automatizētu datu uzskaiti, taču atšķiras pēc nepieciešamās iesaistes tīkla pārvaldībā. Kamēr daļa uzņēmumu, piemēram, Ventspilī, izvēlas paši organizēt un uzturēt savu datu pārraides tīklu un informācijas sistēmu, citi, kā Valmiera un Bauska, dod priekšroku jau gataviem risinājumiem. Galīgā izvēle ir atkarīga no tā, kāds modelis visprecīzāk atbilst uzņēmuma iekšējiem procesiem un plānotajam investīciju apjomam ilgtermiņā.

Praksē šie modernizācijas ceļi mēdz atšķirties arī vēsturiskās pieredzes dēļ, tomēr šobrīd iezīmējas tendence, ka efektīvas saimniekošanas un ērtības nolūkos lielākā daļa ūdenssaimniecības uzņēmumu izvēlas jau gatavus vietējos risinājumus.

Liepāja, Valmiera un Bauska ūdensskaitītāju sistēmas modernizācijā sadarbojas ar LMT. Galvenā motivācija ir “samazināt galvassāpes” un izmantot jau gatavu un sevi pierādījušu pilna servisa lietu interneta biznesa modeli. LMT risinājums ietver ne tikai datu pārraidi, bet arī datu uzglabāšanu un analīzi serverī, izmantojot ekskluzīvu frekvenci, kas nodrošina spēcīgu signālu pat sarežģītos apstākļos un grūti pieejamās vietās.

“LMT sistēma jau šobrīd ir fiksējusi vairāk nekā 3000 trauksmes ziņojumu par noplūdēm un vairāk nekā 1000 ziņojumu par sasalšanas riskiem. Ārkārtīgi lielais datu apjoms parasti ir arī lielākais izaicinājums. Nav jātērē laiks, apbraukājot objektus – visu apgabalu var pārraudzīt kartē savā datorā. Tas ļauj uzņēmumiem reaģēt preventīvi, negaidot, kad radīsies lieli zaudējumi vai avārijas,” uzsver LMT pārstāvis Kristaps Makbets.

No citiem atšķirīgu ceļu ir gājusi Ventspils. Tur pilnībā pašu spēkiem ir izveidots un uzturēts savs tīkls ar 18 bāzes stacijām. Ir izstrādāta arī pašiem sava informācijas sistēma, stāsta K. Saulīte.

Savukārt “Rīgas ūdens” pēc neveiksmīga klupiena ar pirmo iepirkuma mēģinājumu pērn ir noslēdzis sadarbības līgumu ar “Sadales tīklu” par esošo skaitītāju aprīkošanu ar attālinātās nolasīšanas ierīcēm. “”Sadales tīkls” nodrošina mūsu skaitītāju aprīkošanu ar nolasīšanas moduli un savieno to ar impulsa lasītāju. Nosūta datus reizi diennaktī. Izmantojam jau esošo pakalpojuma sniedzēja platformu, lai pašiem nekas jauns nebūtu jāizstrādā,” skaidro D. Drikšņa.

Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, Latvijas ūdenssaimniecības modernizācija aktīvi turpinās. Komunālie uzņēmumi kā efektīvāko ir atzinuši visu sistēmas elementu modernizēšanu – gan mēriekārtas un attālinātās nolasīšanas risinājumus, gan arī datu apkopošanu un apstrādi. Šāda kompleksa pieeja ļauj komunālajiem uzņēmumiem ne tikai iegūt precīzus datus, bet arī preventīvi reaģēt uz noplūdēm un avārijām, tādējādi būtiski optimizējot saimnieciskos resursus.

Komunālajiem uzņēmumiem ir, no kā izvēlēties – mēriekārtu jomā Latvijas tirgū ir pieejams plašs un līdzvērtīgs skaitītāju piedāvājums – Kamstrup, Axioma, Zenner, Pietro Fiorentini, Sagemcom Siconia u.c. Automātiskās datu nolasīšanas un nosūtīšanas jomā var izvēlēties mobilo sakaru operatoru piedāvātos NB-IoT risinājumus, LoRa/Wmbus nolasītājus vai PULSE nolasīšanas iekārtas. Savukārt IoT platformu ziņā piedāvājums ir visplašākais, sākot no ārzemju platformām – Kamstrup Ready, beidzot ar vietējām izstrādēm – Metbox, Energodati.lv, LMT, smartliving.lv u.c. Atliek vienīgi izvēlēties savām vajadzībām, tehniskajiem uzstādījumiem un finansiālajām iespējām atbilstošāko risinājumu.

Nosaukta lēta Eiropas valsts dzīvei pensijā; saule tur spīd gandrīz 230 dienas gadā