"Daba sievietei ir paredzējusi konkrētu dzīves posmu, kad tā ir spējīga laist pasaulē veselīgus pēcnācējus. Lai cik ļoti mums to negribētos pieņemt, reproduktīvais periods nav mūžīgs. Vairumam sieviešu iespēja ieņemt bērnu dabiskā veidā pēc 40 gadu vecuma strauji samazinās. Protams, vienmēr ir izņēmumi. Kādai ir sanācis palikt stāvoklī arī dzīves piektā gadu desmita nogalē, tomēr auglīgākais dzīves periods ir no pilngadības līdz 35 gadu vecumam," norāda ginekologs.

"Tas nozīmē, ka pāriem tomēr vajadzētu bērnu laišanu pasaulē izvirzīt augstāk dzīves prioritāšu sarakstā, lai sievietei pirmā atvase piedzimtu līdz 30 gadu vecumam. Īpaši nevajadzētu kavēties arī ar otro bērnu. No demogrāfijas viedokļa divi bērni ģimenē būtu minimums, lai iedzīvotāju skaita samazināšanās apstātos, bet nācijas izaugsmei būtu nepieciešamas trīs bērnu ģimenes. "

"Skaidrs, ka tas nozīmē atbilstošu plānošanu un atbalsta pasākumus arī no valsts un darba devēju puses. Ir jārada mehānismi, kas pamudina vecākus pieņemt lēmumu veidot lielāku ģimeni, jābūt pieejamiem bērnudārziem, skolām un darba devējiem jābūt pretimnākošiem darbiniekiem, kuri dodas bērnu kopšanas atvaļinājumā. Nepieciešams pārskatīt māmiņalgu piešķiršanas kārtību, lai sievietēm starp grūtniecībām nebūtu jāatgriežas darbā veikt nodokļu iemaksas un tādējādi nodrošināties ar vismaz tikpat lielu nākamo bērnu kopšanas pabalstu. Māmiņalgas samazināšanos pacientes nereti minējušas kā svarīgu iemeslu, kādēļ intervāls starp pirmo un nākamo bērnu ir nevis viens gads, bet trīs, četri vai pieci."

"Ļoti iespējams, nepieciešams pat bezbērnu nodoklis veselīgiem cilvēkiem virs 30 gadu vecuma, lai liktu piekoriģēt vērtību sistēmu. Karjeras veidošana un pasaules apceļošana ir iespējama arī kopā ar bērniem. Skaidrs, ka tas ir sarežģītāk, tomēr ir izdarāms. Tam ir neskaitāmi pierādījumi."

"Tomēr svarīgāk par sankcijām ir uzlabot izpratni, ar kādiem riskiem sieviete var saskarties, pārlieku atliekot grūtniecības iestāšanos. Mediķu novērojumi liecina, ka līdz trīsdesmit gadu vecumam bērna iznēsāšana un dzemdības vairumā gadījumu ir vieglākas nekā četrdesmitgadniecēm. Arī spontānā aborta un iedzimto ģenētisko pataloģiju risks ir ievērojami zemāks. Pat ja nepieciešama neauglības ārstēšana, jaunākām sievietēm izredzes tikt pie bērna ir krietni lielākas nekā sievietēm, kuru reproduktīvās spējas sākušas mazināties."

"38 gadi ir robeža, kad reproduktīvā funkcija sāk izsīkt un sievietei jāsastopas ar aizvien vairāk izaicinājumiem. Pat mākslīgā apaugļošana uzreiz var nenest cerēto rezultātu, tādēļ vēlīnai grūtniecībai nopietni jāsagatavojas," norada ginekologs.

"Jaunībā jāuzkrāj sasaldētas olšūnas, psiholoģiski jānobriest sarežģītākai grūtniecības gaitai un jāsarod ar domu, ka bērns pilngadību sasniegs vien tad, kad paši vecāki jau tuvosies pensijas vecumam. Un diemžēl arī jāpieņem risks, ka var nākties mūžu nodzīvot bez bērniem. Savā ārsta praksē esmu sastapies ar pārāk daudz gadījumiem, kad sievietes vienkārši nokavē savu auglīgo vecumu. Nepalīdz ne nožēla, ne asaras, ne modernākā medicīna. Ķermenis nepārprotami paziņo, ka "vilciens ir aizbraucis" - tas vairs nespēs laist pasaulē jaunu dzīvību."

"Šo iemeslu dēļ jau ģimenēs un skolā ar pusaudžiem vairāk jārunā par ģimenes veidošanu un ģimenes nozīmi sabiedrības veidošanā. Rodas iespaids, ka šodienas jauniešu dzīves plānos ģimenes veidošanai atvēlēta diezgan zema vieta. Cilvēki ir pārņemti ar domām par pašizaugsmi, naudas pelnīšanu un hobijiem, un, šķiet, piemirst, ka bez jaunās paaudzes nākotnē nebūs iespējama ne labklājība, ne pensiju sistēma."

"Arī tie, kuri šodien uzskata, ka pasaule ir pārapdzīvota, pēc dažām desmitgadēm būs spiesti konstatēt, ka miljardu populācijas Āzijā automātiski nenozīmēs lielas pensijas Latvijā. Tādēļ labāk savu ego mazliet pieklusināt un padomāt par visas sabiedrības interesēm, vai arī rēķināties, ka par ērto dzīvi būs jāmaksā. Nav svarīgi – ar mazākām pensijām, vēlāku pensionēšanos, lielākiem nodokļiem vai citā veidā, taču vājās demogrāfijas negatīvā ietekme uz tautsaimniecību būs jākompensē!"

"Vēl smagāks jautājums ir par nācijas izdzīvošanu. Izvirzot par prioritāti ērtu dzīvi bez pienākumiem, mēs riskējam ar to, ka latviešu tauta fiziski izzudīs vai pārskatāmā nākotnē kļūs par minoritāti paši savā zemē. Vai tiešām tas ir tas, ko vēlamies? Aicinu par to aizdomāties arī tiem vairāk nekā trešdaļmiljonam latviešu, kas devušies laimes meklējumos uz ārzemēm. Vai tiešām jūs jūtaties komfortabli, dzīvojot kā etniskā minoritāte citā zemē un vērojot, kā jūsu bērni asimilējas vietējā kultūrā? Vai tomēr dziļi sirdī vēlaties stiprināt latviešu tautu mūsu pašu zemē?"

Konteksts

"Latvijas Bankas" 28. maijā rīkotajā ekspertu sarunā "Kāpēc Latvijā krīt dzimstības rādītāji un kā to mainīt?" izskanējušie fakti un argumenti, atklāj Gasiņš, noveduši viņu pie pesimistiska, taču loģiska secinājuma: jaundzimušo skaits tuvākajā nākotnē turpinās samazināties. Jautājums ir tikai par samazinājuma apmēru."

Viņš norāda, ka "demogrāfiskā bedre" veidojas vairāku cēloņu rezultātā – vidējais bērnu skaits ģimenē sarūk, pirmo pēcnācēju sieviete pasaulē laiž tuvāk 30 gadu vecumam, un dzimstības samazināšanās 1990. gados novedusi pie tā, ka šobrīd vienkārši ir mazāk sieviešu auglīgā vecumā nekā bija, piemēram, 1980. gados. Turklāt situācija ar katru gadu kļūst sliktāka. 2016. gadā Latvijā piedzima gandrīz 22 tūkstoši bērnu, pērn vairs tikai 12,5 tūkstoši, un šogad jaundzimušo skaits varētu pat nesasniegt desmit tūkstošus. Salīdzinājumam, 1987. gadā Latvijas iedzīvotāju rindas papildināja 42 tūkstoši mazuļu."

VIDEO: Stavropolē likvidēts krievu majors, kurš deva pavēli bombardēt Mariupoli