Līdztekus šiem ciniskajiem meliem dominējošie ideoloģiskie vēstījumi ir tie paši vecie - šķērslis mieram Ukrainā ir Eiropas "kara partija", kas vēlas turpināt karot, lai iznīcinātu Krieviju. Savukārt par iespējamo Krievijas diktatora Vladimira Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos krievi melīgi ziņo, ka Putins ir gatavs tikties nevis lai diskutētu, bet noslēgtu mieru uz Krievijas nosacījumiem. Kamēr Zelenskis tos nepieņem, nekāda tikšanās notikt nevar.

Maskava aizvien vairāk pozicionē ASV un Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu kā savu sabiedroto. Odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs pat pamanījās paziņot, ka drīzumā Krievija kopā ar ASV strādās pie Eiropas "denacifikācijas" un "atbrīvos Parīzi, Berlīni un citas Rietumu galvaspilsētas no nacionālistiskajiem uzurpatoriem".

Svētdienas, 30. augusta, lielajās ziņās krievi visu uzmanību veltīja Putina uzsāktajai vizītei Ķīnā, kur notiek Šanhajas ekonomiskais forums. Propagandisti vēstīja, ka Putins ir pats priviliģētākais viesis, kuru Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins uzņēmis vissirsnīgāk. Jau kuru reizi tiek atkārtota mantra, ka Ķīnā notiekošais nozīmējot Rietumu hegemonijas beigas.

Kijivas traģēdijā vaino ES, NATO un Zelenski

"Ja Zelenskis būtu pieņēmis Kremļa nosacījumus, miera līgums jau būtu parakstīts. Un nekādi triecieni pa Kijivu nebūtu vajadzīgi," Krievijas televīzijā pauda militārais propagandists Igors Korotčenko. Viņa skatījumā, kas atspoguļo oficiālo Kremļa nostāju, pie tā, ka Krievija 28. augustā veica asiņainus triecienus pa Ukrainas galvaspilsētu, esot vainojama Eiropas Savienība (ES), NATO un Zelenskis, jo viņš nepiekrīt Krievijas izvirzītajiem miera nosacījumiem un nevēlas noslēgt miera līgumu. Tādēļ krievu triecieni pa Kijivu esot bijuši nepieciešami, lai iznīcinātu ukraiņu militāro infrastruktūru.

Propagandisti televīzijas sižetos skrupulozi uzskaitīja iznīcinātos militāros mērķus, civiliedzīvotāju upurus nepieminot, nemaz nerunājot par tādiem "sīkumiem" kā sagrautas dzīvojamās mājas, izglītības iestādes un transporta infrastruktūra. Postījumi nodarīti arī ES misijas un Britu padomes birojiem.

Šos nežēlīgos civilās infrastruktūras postījumus krievi pašsaprotami nevienā brīdī neuzskata par terora aktiem, kamēr jebkurus ukraiņu triecienus pa tiešām pārbaudītiem militāriem mērķiem Krievijas iekšienē uzreiz dēvē par starptautisku terorismu.

Solovjovs arī klāstīja izdomātus faktus, ka ukraiņi esot plānojuši terora aktus pret Krievijas civiliedzīvotājiem 1. septembrī un tikai varonīgie specdienesti šos plānus esot izjaukuši. Krievi nevienā brīdī nav atzinuši, ka Ukrainas triecieni Krievijas iekšienē būtu iznīcinājuši kādu militāru objektu, lai gan tie ir pārbaudīti fakti. Tā vietā tiek ziņots par civiliedzīvotāju upuriem, kas savukārt ir safabricējums.

Proti, krievu ideoloģiskajā aizspogulijā ukraiņi sit pa civiliedzīvotājiem, bet krievi tikai pa militāriem mērķiem. Šādi ciniski meli ir vērsti primāri uz vietējo auditoriju, bet, kas ir ne mazāk svarīgi, domāti Trampa ausīm.

Vairāki propagandisti, pieminot Eiropas līderu nosodījumu brutālajam uzbrukumam, pauda, ka eiropiešu "histēriskā" reakcija esot vērsta uz to, lai sanaidotu Trampu ar Putinu un liktu Baltajam namam novērsties no Krievijas.

Mieru noslēgt neļauj Eiropa

Vadošais krievu ideoloģiskais naratīvs ir nemainīgs: Eiropas "kara partija" neļauj Ukrainai pieņemt Krievijas nosacījumus kara izbeigšanai un miera noslēgšanai, jo Eiropas mērķis esot nemainīgs - Krievijas federācijas stratēģiska sakāve.

"Eiropas "kara partija" turpina pieturēties pie savas galvenās līnijas. Viņi nenomierināsies. Tas krasi kontrastē, piemēram, ar mūsu prezidenta Putina, kā arī ASV prezidenta Trampa pieeju, kuru centienus virzīt procesu miermīlīgā virzienā ir grūti pārvērtēt - mēs esam pateicīgi par šiem centieniem. Tomēr eiropieši viņus kavē. Eiropieši liek spieķus riteņos; eiropieši visos veidos atbalsta un, iespējams, iedrošina Kijivas režīmu tā pilnīgi absurdajā neatlaidībā un nepiekāpībā. Tā ir liela kļūda, ļoti liela kļūda. Tas nenāks par labu Kijivas režīmam. Gluži pretēji, tas vēl vairāk pasliktinās Kijivas režīma situāciju. Tikmēr Krievija saglabā savu nostāju. Mēs esam gatavi atrisināt problēmu ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem, bet, tā kā mēs neredzam savstarpīgumu no Kijivas puses, mēs turpinām īpašo militāro operāciju," šāds ir jaunākais oficiālais izplatītais Kremļa vēstījums.

Propagandisti klāsta, ka Krievija Putina personā vairākkārtīgi pa punktiem ir iezīmējusi, kādai jāizskatās Ukrainai pēc miera noslēgšanas. Taču pretējā puse [lasi, Eiropa un Ukraina] par to nesaka neko. Jo viņu mērķis ir Krievijas stratēģiska sakāve. Turklāt mieru esot aizstājušas sarunas par drošības garantijām, taču nav skaidrs, ko garantēt.

Krievi uzsver, ka viņiem ir leģitīmas monopoltiesības noteikt, kādai jābūt Ukrainai pēc kara beigām. Viņu ieskatā Ukraina pati par to lemt nevar. Maskavas uzstādījums ir nemainīgs: denacifikācija, kas nozīmē Krievijai draudzīgu valdību, demilitarizācija, neitralitāte.

Vienlaikus "kremlini" ar ārlietu ministru Sergeju Lavrovu priekšgalā turpina uzstāt, ka Zelenska prasības Rietumiem par drošības garantijām esot nereālas un Maskavai nepieņemamas. Ukrainas drošības garantēšanā vadošajai jābūt Krievijai ar veto tiesībām, un jebkādi Rietumvalstu miera uzturētāji Kremļa ieskatā ir "ārvalstu intervence".

Līdztekus Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka tikšanos ar Putinu nevēloties Zelenskis, jo nepieņemot Krievijas nosacījumus kara izbeigšanai, līdz ar to neesot sarunas priekšmeta. Citi propagandisti pauda, ka Eiropas "kara partija", mudinot uz Putina un Zelenska tikšanos, esot izlikusi viltīgas lamatas. Proti, ja abu valstu līderu tikšanās beigtos bez rezultāta, eiropieši paziņotu, ka miers nav iespējams un jāturpina karš. Tas arī esot Eiropas īstais mērķis.

Tā kā Krievijas mērķis esot miers, tad Maskava nepieļaus tādu tikšanos, kas beidzas bez rezultāta. Šāda demagoģiska sazvērestības teorija ir apzināta spēle vienos vārtos, kas nozīmē, ka upurim ir jāpiekāpjas agresoram.

Tikmēr Krievijas Drošības padomes priekšsēdētājs Dmitrijs Medvedevs sociālajā tīklā "X" kritizēja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu par Francijas un Vācijas iesaistīšanos ASV centienos izbeigt karu Ukrainā. Medvedevs apgalvoja, ka Mercs un Makrons ir "aizmirsuši Otrā pasaules kara mācības" un ka "viss varētu beigties tāpat kā 1945. gadā - arī [Makrons un Mercs] varētu tikt identificēti pēc zobiem".

Savukārt domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja uzskata, ka "šodienas realitāte ir tāda, ka Maskava nepārskata savas maksimālistiskās prasības, Savienotās Valstis ir ceļā uz izstāšanos no konflikta, un Tramps, iespējams, vēlēsies pilnībā atteikties no konfrontācijas ar Maskavu. Savukārt Eiropa ir pārāk vāja, lai mainītu kara gaitu bez aktīvas ASV iesaistes - vismaz tādā pašā mērā, kā Džo Baidena administrācija bija gatava to darīt Kijivas labā. Taču neatkarīgi no tā, ko Putins piespiedīs Kijivu parakstīt, viņš neiegūs "draudzīgu" Ukrainu. Taktiski puses var uzvarēt, bet stratēģiski uzvarētāju nevar būt".

Krievu ideoloģiskā kampaņa

Propagandisti turpina uzturēt spēkā savus melus, ka pie kara Ukrainā ir vainojama NATO paplašināšanās un Ukrainas centieni iestāties aliansē. Tas esot bijis drauds Krievijas drošībai un krievvalodīgajiem Donbasā.

Lai ietekmētu starptautisko domu, īpaši Baltā nama viedokli, "kremlini" aktīvi vaino Eiropu fašisma atdzimšanā, paziņojot, ka vācieši joprojām esot "bīstama nācija". Vienlaikus krievi absolūti lepojas ar saviem panākumiem frontē, tos ārkārtīgi pārspīlējot. Arī tā ir informatīvā kara sastāvdaļa un spiediens gan uz Ukrainas sabiedrotajiem Eiropā, gan ASV.

Starptautiskā domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW) uzskata, ka Kremlis īsteno daudzpusīgu informatīvu kampaņu, kuras mērķis ir atturēt Rietumu atbalstu Ukrainai un graut Eiropas dalību miera procesā. Kremlis pēdējā laikā ir pastiprinājis trīs retoriskās līnijas, kuru mērķis ir ietekmēt Rietumu lēmumu pieņemšanu Kremļa labā. Proti, Eiropas valstis tiek apsūdzētas kara pagarināšanā Ukrainā, tiek izteikti kodoldraudi Rietumvalstīm un apgalvots, ka Krievijas uzvara Ukrainā ir neizbēgama.

ISW norāda, ka Krievijas Aizsardzības ministrija mēģināja izmantot lielu daudzumu kvalitatīvu datu, lai izteiktu apgalvojumus par Krievijas neapturamo virzību uz priekšu - datus un apgalvojumus, kurus ISW novērtē kā pārspīlētus.

Maskavas teritoriālie ieguvumi joprojām ir nesamērīgi ierobežoti un lēni salīdzinājumā ar lielajiem zaudējumiem. Ukrainas Ģenerālštābs 30. augustā ziņoja, ka Krievijas spēki Harkivas, Luhanskas un Doņeckas apgabalos no 2025. gada janvāra līdz augustam cieta 210 000 personāla zaudējumus, kas ir vidēji 26 250 upuru mēnesī.

Kā 29. augustā ziņoja Krievijas opozīcijas mediji "Meduza" un "Mediazona", Krievijas Mantojuma lietu reģistra dati liecina, ka 2024. gadā gājuši bojā vismaz 93 000 Krievijas militārpersonu - gandrīz divreiz vairāk nekā 2023. gadā, un, izmantojot prognozēšanas modeli, tiek lēsts, ka kopš 2025. gada sākuma gājuši bojā vismaz 56 000 Krievijas karavīru.

"Krievijas ieguvumi daudzu mēnešu laikā ir bijuši lielākoties pakāpeniski un "lienoši", un Krievijas virzības temps ir neticami lēns, ņemot vērā mūsdienu mehanizētās karadarbības normas. Jebkurā Krievijas kaujas lauka snieguma un spēka novērtējumā ir jāņem vērā gan virzības temps, gan zaudējumi, kas rodas, lai panāktu šos ieguvumus," raksta ISW.

Interesanti, ka domnīca atsaucas uz Krievijas militārajiem blogeriem, kas kritizē Krievijas Aizsardzības ministriju par tās kaujas lauka panākumu pārspīlēšanu. Blogeri asi kritizēja Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka armijas ģenerāļa Valērija Gerasimova 30.augusta apgalvojumus, ka Krievijas spēki kopš 2025. gada marta ir ieņēmuši 35 000 kvadrātkilometru teritorijas un 149 apmetnes, un noraidīja Gerasimova apgalvojumu, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši pusi no Kupjanskas.

Blogeri raksturoja Gerasimova skaitļus kā "ļoti lielu pārspīlējumu" un jautāja, kuri Krievijas militārās komandstruktūras elementi sniedz nepatiesus ziņojumus Krievijas augstākajai vadībai.

ISW pierādījumos balstītie novērojumi liecina, ka Krievijas spēki laikā no 1. marta līdz 30. augustam ir ieguvuši tikai aptuveni 2346 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas un ieņēmuši 130 apmetnes.

Somu līcī pieaug spriedze: Krievijas armija uzņēmusies aizsardzību pār Putina "ēnu floti"