Kā notikumi Tuvajos Austrumos pašlaik ietekmē elektroenerģijas tirgu, un kā šī ietekme izpaužas?

Karadarbības Irānā ietekmi uz elektroenerģijas cenām varēja sajust nekavējoties, jo elektroenerģijas cenu ļoti ietekmē dabasgāzes cenas, un, neraugoties uz svārstībām, tās joprojām atrodas līmenī, kas ir būtiski augstāks nekā pirms karadarbības sākuma. Ņemot vērā, ka, sākoties karadarbībai, pieauga arī dabasgāzes finanšu instrumentu cenas, tad pieauga arī fiziskās dabasgāzes tirdzniecības cenas Baltijas biržā. Turklāt, sākoties karadarbībai, Latvijā dabasgāze vēl tika izmantota elektroenerģijas ģenerācijai. Līdz ar to tajā mirklī ražotājiem, kas izmanto dabasgāzi, sadārdzinājums bija jāieceno pašizmaksā. Tomēr novērtēt precīzi, cik liela ir karadarbības ietekme, ir ļoti grūti, jo elektroenerģijas cenu nosaka dažādi faktori, bet skaidrs, ka ietekme bija. Mums paveicās tādā ziņā, ka, karadarbībai Irānā sākoties, pie mums beidzās aukstais laiks un dabasgāzes patēriņš būtiski samazinājās. Tāpat tas sakrita ar laiku, kad sākās palu periods un ar pilnu jaudu sāka strādāt hidroelektrostacijas (HES), kā arī pieauga vēja un saules enerģijas īpatsvars elektroenerģijas ražošanā. Līdz ar to ietekme bija limitēta, un pašlaik jau mēs varam teikt, ka ietekmes uz elektroenerģijas cenām vairāk nav, jo dabasgāze vairs netiek izmantota elektroenerģijas ģenerācijai un pietiek ar atjaunīgajiem energoresursiem.

Lai gan pašlaik neviens neņemas prognozēt, kā attīstīsies notikumi, ja pārskatāmā nākotnē karadarbība tomēr beidzas, cik lielas ir cerības, ka gāzes cenas varētu atgriezties sākotnējā līmenī? Vai arī, ņemot vērā, piemēram, Katarā nopostīto infrastruktūru, cerības uz gāzes cenu atgriešanos iepriekšējos līmeņos ir nereālas?

Tirgū pašlaik ir ļoti atšķirīgi viedokļi par to, kas var notikt ar dabasgāzes cenām. Viens viedoklis ir, ka radušās problēmas pašlaik dabasgāzes cenās vēl nav pilnībā atspoguļotas, jo ir ne tikai bloķēts Hormuza šaurums, bet ir bojāta daļa no sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kapacitātes Katarā, kas ir ļoti nozīmīgs globālais spēlētājs LNG eksportā. Eiropa dabasgāzes piegādēs pašlaik lielā mērā balstās uz LNG, tādēļ ietekme uz Eiropu būs.

Šobrīd Eiropā vēl pilnā apjomā nav sākusies dabasgāzes krātuvju piepildīšanas sezona, tā ir pašā sākuma posmā. Te mēs varam vilkt paralēles ar 2022. gadu, kad sākās karadarbība Ukrainā. Jā, tai sākoties, cenas pieauga, bet lielākais pieaugums bija tieši vasaras otrajā pusē, kad bija jāsāk aktīvāk piepildīt dabasgāzes krātuves. Tādēļ viens no scenārijiem ir, ka visas problēmas dabasgāzes cenās vēl nav iecenotas un vēl vienu cenu kāpuma vilni mēs varam gaidīt tuvāk vasaras vidum un vasaras otrajā pusē, kad būs jāpiepilda dabasgāzes krātuves un globālā konkurence par LNG pieaugs. Turklāt tas ir situācijā, ja Hormuza šaurums tiek atbloķēts un atjaunojas kravu plūsmas.

Ja problēmas turpināsies un dabasgāzes piegādes būs traucētas arī turpmāk, visticamākais, ka globālā konkurence par LNG būtiski pieaugs. Eiropa nosacīti ir labākā situācijā, jo Eiropa par dabasgāzi var samaksāt vairāk nekā, piemēram, virkne Āzijas valstu, kur cenu pieauguma sāpju slieksnis ir daudz zemāks. Turklāt, ja atkal salīdzinām ar 2022. gadu, tad Eiropai lielākais cenu šoks bija tādēļ, ka pilnībā vai gandrīz pilnībā apstājās dabasgāzes imports pa cauruļvadu no Krievijas, kas radīja fizisku dabasgāzes trūkumu, jo vēl nebija attīstītas LNG kapacitātes. Šo četru gadu laikā LNG kapacitāte ir būtiski attīstīta, un tāpat ir pieaudzis arī atjaunīgo energoresursu apjoms, kas arī mīkstina dabasgāzes trūkuma ietekmi. Līdz ar to mēs visdrīzāk nevarētu sagaidīt tādu dabasgāzes cenu pieauguma šoku, kāds bija 2022. gadā.

Man gan tuvākajā laikā ir grūti iztēloties scenāriju, kurā dabasgāzes cenas atgriežas līmenī, kāds bija pirms karadarbības Irānā. Pašlaik ir ļoti grūti prognozēt precīzas dabasgāzes cenas, jo svārstības tirgū notiek visu laiku.

Vienlaikus ir redzams, ka jau tiek izteiktas prognozes, ka nākamajā apkures sezonā izmaksas par apkuri būs līdzīgā līmenī kā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Šādas prognozes ir patiesas vai tā pagaidām vairāk raksturojama kā panikas celšana?

Es domāju, ka šādi apgalvojumi ir stipri pārspīlēti. Kā jau es minēju iepriekš, situācija Eiropā, salīdzinot ar 2022. gadu, ir labāka. Toreiz cenu šoku izraisīja fizisks dabasgāzes trūkums. Šobrīd Eiropa par dabasgāzi var samaksāt arī nedaudz dārgāk, un es domāju, ka LNG piegādes turpināsies. Protams, nevar izslēgt faktorus, kas var vienkārši sakrist ar augstākām dabasgāzes cenām. Piemēram, arī nākamā ziema var būt ļoti auksta, vasaras beigās pilnībā nav piepildītas dabasgāzes krātuves, rodas kādas piegādes problēmas u.tml. Tad mēs varam gaidīt lielas apkures izmaksas, bet šobrīd es nedomāju, ka būtu pamats tik lielam cenu šokam kā 2022. gadā.

Vai mēs esam tikpat atkarīgi no dabasgāzes arī elektrības ražošanā kā 2022. gadā? Vai kopš tā laika ir darīts gana, lai dažādotu ģenerācijas jaudas?

Baltijā kopumā un it sevišķi Latvijā ir būtiski pieaugusi atjaunīgās enerģijas jauda. Latvijā vairāk tas attiecas uz saules enerģiju. Bet, protams, arī šajā gadījumā būtiska loma ir laikapstākļiem, kas ietekmē gan atjaunīgo enerģiju, gan arī dabasgāzes patēriņu. Šogad janvāris un februāris bija rekorda mēneši elektroenerģijas patēriņa ziņā gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Tas bija saistīts ar aukstumu un to, ka ir būtiski pieaudzis elektroenerģijas patēriņš siltumapgādē, jo daudzas mājsaimniecības ir uzstādījušas siltumsūkņus, kuru elektroenerģijas patēriņš īpaši aug aukstos laikapstākļos. Lai nosegtu šo elektroenerģijas patēriņu, bija intensīvi jāstrādā arī termoelektrocentrālēm (TEC). Bija brīži, kad, manuprāt, Baltijā vairs nebija pieejamu dabasgāzes staciju jaudu, ko vēl ieslēgt, un pilnībā tika noslogotas arī importa jaudas. Līdz ar to mēs noteikti nevaram atteikties no dabasgāzes kā viena no avotiem arī elektroenerģijas ģenerācijai.

Savukārt jau no marta arvien vairāk parādījās saules enerģijas ģenerācija, pieauga vēja un hidroenerģijas ģenerācija, un jau faktiski no marta dabasgāze elektroenerģijas ģenerācijai vairs netiek izmantota. Es domāju, ka tāda tendence arī saglabāsies, ka no marta sākuma, kad stabilizējas gaisa temperatūras, dabasgāze elektroenerģijas ģenerācijā vairs nav nepieciešama.

Kas vēl ir jāņem vērā Tuvo Austrumu krīzes dēļ?

Gan pandēmijas laikā, gan 2022. gadā, gan it īpaši tagad ļoti spilgti parādās, ka esam cieši saistīti ar globālo ekonomiku un esam daļa no globālā energoapgādes tirgus. Jebkuri notikumi pasaulē mūs uzreiz ietekmē, un uz Latviju kā salīdzinoši mazu valsti ietekme var būt ļoti liela. Tādēļ katra investīcija, katrs solis, kā mēs veicinām energoneatkarību, arī fizisko energoneatkarību, palielinot atjaunīgo energoresursu īpatsvaru, mazina globālo notikumu ietekmi uz vietējo ekonomiku un stiprina mūsu spēju apgādāt pašiem sevi ar nepieciešamajiem energoresursiem.

Teorētiski Tuvo Austrumu krīzei vajadzētu radīt papildu stimulu atjaunojamo energoresursu projektu attīstīšanai. Vai šādas vēsmas jau ir jūtamas?

2022. gadā, izņemot hidroenerģiju, mums Latvijā bija ļoti maza atjaunīgo energoresursu kapacitāte. Tad arī bija skaidrs, ka ir vērts investēt saules enerģijas ģenerācijā, un to darīja gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi. Šobrīd saules ģenerācijas jauda Latvijā un arī Baltijā kopumā ir sasniegusi to apjomu, kāds mums ir pietiekams. Ar saules saražoto elektroenerģiju mēs varam nodrošināt paši sevi un arī vēl eksportēt. Līdz ar to jaunām saules enerģijas jaudām ienākt tirgū un to ekonomiski pamatot kļūst arvien sarežģītāk. Savukārt vēja enerģijas ģenerācijas jaudas Latvijā joprojām ir nepietiekamas.

Tomēr ar vēja enerģijas projektiem Latvijā īpaši strauji uz priekšu neiet. Piemēram, Latvijas Investīciju attīstības aģentūra norāda, ka ir arī visai grūti virzīties uz priekšu, ja valstiskā līmenī šāda ražošana ir nepieciešama, bet visu var nobremzēt pašvaldība, kurai savukārt par valsts līmeņa interesēm svarīgāks ir vietējā vēlētāja viedoklis. Vai tas nozīmē, ka ir nepieciešamas izmaiņas regulējumā, lai šie projekti tiktu īstenoti?

Manuprāt, mēs esam nonākuši ļoti nevēlamā situācijā, kad pašvaldības un iedzīvotāji iestājas nevis par attīstību savā teritorijā, bet gan pret jebkādu jaunu projektu īstenošanu. Ar atsevišķiem izņēmumiem tieši tā lielākoties notiek. Iemesls tīri cilvēcīgi ir saprotams, jo kaut kādā mērā tiek ietekmēta apkārtējā vide un ainava, kas rada negatīvas emocijas. Savukārt, no otras puses, mēs redzam, ka vēja enerģija pozitīvi ietekmēs situāciju visā Latvijā un arī Baltijā, jo vēja enerģija noteikti samazinās elektroenerģijas cenu un ieguvēja būs visa sabiedrība.

Līdz ar to, manuprāt, ir jādomā, kā pašvaldības un iedzīvotāji, kurus tiešā veidā ietekmēs vēja enerģijas parku izvietošana, varētu saņemt lielākas kompensācijas. Turklāt kompensācijām nebūtu tik daudz jānāk no attīstītājiem, cik būtu jāveido mehānisms, kā tas tiek piešķirts caur valsts budžetu, jo valsts budžetā veidojas ieņēmumi no tā, ka vēja enerģija tiek ražota Latvijā. Ieguvēja ir visa sabiedrība, jo ilgtermiņā tas palīdz nodrošināt zemāku elektroenerģijas cenu. Tādēļ būtu jāpalielina monetārais ieguvums, ko iegūst tās pašvaldības un iedzīvotāji, kas dzīvo vēja parku tiešā tuvumā. Tas ļautu nonākt situācijā, kurā pašvaldības un iedzīvotāji būtu ieinteresēti, lai tiek uzstādītas vēja turbīnas, jo tad varētu saņemt konkrētu un regulāru kompensāciju. Ja kompensācijas apmērs ir pietiekams, sabiedrība būtu daudz gatavāka pieņemt ietekmi uz ainavu, apzinoties arī konkrētu ieguvumu savā ikdienā. Manuprāt, tā ir fundamentāla pieeja, kas būtu jāpamaina, jo vēja enerģija rada ieguvumu visai sabiedrībai.

Ir pagājis gads pēc atslēgšanās no BRELL elektrības pārvades loka, kas mūs savienoja ar Krieviju un Baltkrieviju, un balansēšanas tirgus ieviešanas. Sākotnēji tirgotājiem par to bija zināmas bažas. Kā situāciju var raksturot pašlaik?

To var dalīt divās daļās. Viena kategorija bija riski, kas saistīti ar atslēgšanās tehniskajiem risinājumiem un to, vai nebūs tehnisku problēmu. Process noritēja veiksmīgi, un tehniski viss tika izdarīts ļoti labi. Otras bažas bija saistītas ar to, kā mainīsies balansēšanas izmaksas, kas tiešā veidā ietekmē gan patērētājus, gan elektroenerģijas ražotājus. Atslēdzoties no BRELL, tika ieviests jauns norēķins par balansēšanas izmaksām. Es gribētu teikt, ka šis mehānisms vairāk ir ietekmējis atjaunīgās enerģijas ražotājus - jo svārstīgāka ir ražošana vai patēriņš, jo izmaksas ir augstākas. Līdz ar to atjaunīgās enerģijas ražotājiem izmaksas ir pieaugušas, kā jau tas bija paredzams. Šobrīd šīs izmaksas sāk mazināties, un tas ir saistīts ar to, ka tirgū pieaug enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) apjoms. Tomēr par strauju izmaksu kritumu vēl ir pāragri runāt. Turklāt šogad īpaši redzam to, ka Latvijā pie tīkla ir pieslēgtas ļoti lielas saules enerģijas jaudas, kas vēl vairāk padara elektroenerģijas ražošanu svārstīgu, un attiecīgi balansēšanas izmaksām tādā situācijā ir salīdzinoši grūti mazināties.

Kā tas var ietekmēt elektrības cenu?

Gala patērētāju elektroenerģijas cenas tas ietekmē jau no brīža, kad atslēdzāmies no BRELL tīkla, jo tirgotāji savās cenās bija iekļāvuši balansēšanas izmaksas. Skatoties uz nākotni, ja balansēšanas izmaksas kritīsies, tas ietekmēs arī elektroenerģijas cenu, un šajā komponentē elektroenerģijas cena varētu nedaudz mazināties. Bet, protams, jāsaprot, ka elektroenerģijas cenu ietekmē ne tikai balansēšanas izmaksas, bet arī virkne citu faktoru.

Balansēšanas tirgū viens no svarīgiem elementiem ir jau pieminētās BESS, kuru apjoms joprojām Latvijā ir nepietiekams. Kā var raksturot pagājušo gadu? Ja paskatās uz pieteiktajiem projektiem, tad rodas iespaids, ka BESS būs pat diezgan daudz.

Šobrīd ir ļoti grūti spriest, vai esošais apjoms ir pietiekams. Protams, no vienas puses, ja piedāvājums būtu daudz lielāks, tad arī mazinātos balansēšanas izmaksas. No otras puses, BESS īpašniekiem un investoriem ir jāsaņem pietiekama finanšu atdeve, lai šie projekti būtu rentabli. Šobrīd tirgū arvien vairāk parādās jauni projekti, kas plāno sniegt regulēšanas pakalpojumus. Tostarp izbūves stadijā ir arī liela mēroga projekti. Tomēr, jā, pagaidām kopējais BESS apjoms, kas ir pieslēgts tīklam un sniedz regulēšanas pakalpojumus "Augstsprieguma tīklam", ir salīdzinoši neliels. Es domāju, ka situācija mainīsies šī gada otrajā pusē un nākamajā gadā, kad tīklam tiks pieslēgti arī lielāki projekti.

BESS ieņēmumu struktūru veido divu veidu ieņēmumi. Viens ir regulēšanas pakalpojumi, kas ir saistīti ar dalību balansēšanas tirgū, otrs ir darbība elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū, kur ieņēmumi tiek gūti no cenas arbitrāžas. Šajā segmentā redzam, ka cenu starpības mēdz būt salīdzinoši lielas, un tas dažkārt BESS projektiem ļautu darboties pat bez dalības balansēšanas tirgū. Jo lielāks būs BESS apjoms, jo vairāk tas veicinās sistēmas stabilitāti un mazinās potenciālās cenu svārstības.

BESS uzstādīja arī "Augstsprieguma tīkls". Kas nākotnē dominēs šajā tirgu - valsts uzņēmumi vai tomēr privātās kompānijas?

Šobrīd "Augstsprieguma tīkla" BESS projektiem ir liela ietekme uz kopējo regulēšanas pakalpojumu tirgu. Es uzskatu, ka šobrīd "Augstsprieguma tīklam" BESS tirgū nebija jābūt, jo sākotnējais nosacījums paredzēja tā iesaisti tikai gadījumā, ja tirgū trūkst privāto spēlētāju. Privātie spēlētāji šobrīd tirgū ir. Tāpēc uzskatu, ka "Augstsprieguma tīkla" dalība patiesībā kropļo regulēšanas pakalpojumu tirgu un sūta nepareizus signālus arī investoriem jautājumā, vai viņiem turpināt investēt BESS projektos. Protams, ka mūsu visu interesēs ir, lai BESS būtu vairāk, jo tas ilgtermiņā veicina izdevīgāku elektroenerģijas cenu. Šobrīd "Augstsprieguma tīkla" darbība regulēšanas pakalpojumu tirgū samazina privāto spēlētāju ieņēmumu potenciālu, un tādējādi investoriem šis tirgus paliek mazāk pievilcīgs. Nākotnē, protams, tirgū dominēs privātie spēlētāji, tostarp arī Baltijas valstu energokompānijas - "Latvenergo", "Ignitis" un "Enefit".

Vai kādā brīdī tirgū var veidoties arī pārsātinājums un pēdējiem, kuri pienāks, BESS projekti var pat neatmaksāties?

Tāds risks, protams, pastāv. Jo vēlāk šajā tirgū kāds iesaistās, jo potenciālais ienesīgums mazināsies. Tiesa, patērētājiem ir izdevīgi, ka tirgū ir vairāk spēlētāju, vairāk BESS nozīmē arī zemāku elektroenerģijas cenu. Piemēram, ja dienas laikā spīd saule, BESS uzlādējas, un vakarā, kad pieprasījums pēc elektroenerģijas pieaug, elektroenerģija tiek nodota tīklā, mazinot cenu šajā laikā.

Pašlaik ar dažāda veida enerģētikas projektiem valda sava veida bums, bet cik viegli vai grūti tiem ir piesaistīt investīcijas?

Šobrīd investīciju piesaistīšana ir sarežģītāka tāpēc, ka tad, kad pirms četriem gadiem bija saules parku "bums", gan investori, gan komercbankas lielā mērā pieņēma, ka augsto elektroenerģijas cenu periods saglabāsies ilgstoši. Taču dabasgāzes cenas kritums samazināja arī elektroenerģijas cenu. Rezultātā ir investori, kas ar ieguldījumiem saules parkos ir "nedaudz apdedzinājušies". Es domāju, ka arī komercbankas šobrīd daudz rūpīgāk vērtē, cik rentabli ir aizdevumi enerģētikas projektiem un kā tie tiks atmaksāti. Tas kopējo piesardzības līmeni šobrīd tirgū ceļ. To mēs redzam arī BESS kontekstā. Bankas finansē, bet daudz piesardzīgāk, nekā savulaik finansēja saules parku projektus, lai gan, manuprāt, BESS savā ziņā ir drošāks segments. Tiesa, lai izveidotu un sekmīgi pārvaldītu BESS projektu, ir jābūt lielākām zināšanām enerģētikā, nekā būvējot saules parku.

Vai pašlaik ir jēga veidot saules vai vēja parku, ja komplektā nav BESS?

Šobrīd visiem jaunajiem projektiem komplektā jau ir paredzētas BESS. Ja nav, tad jau projektā ir paredzēts, ka BESS varēs uzstādīt vēlāk. Tas šobrīd jau ir industrijas standarts.

Vai nākotne ir vecākiem projektiem, kuriem BESS nebija paredzētas?

Arī esošajiem projektiem, kuros BESS sākotnēji nebija paredzētas, pašlaik šie risinājumi tiek integrēti, un to darām arī mēs pie saviem saules parkiem. Tas ir iespējams, jo projektiem jau ir pieslēgums tīklam, ir pieejama vieta BESS izvietošanai un nav pārmērīgi lielas papildu investīcijas. Ilgtermiņā BESS noteikti rada papildu pievienoto vērtību saules parkam.

Cik sekmīgi pēc atslēgšanās no BRELL esam iekļāvušies kopējā Eiropas elektroenerģijas apgādes sistēmā? Vai mainās importa un eksporta plūsmas?

Tehniskās importa un eksporta plūsmas noteikti mainās, jo tīkla balansēšana notiek Baltijā un Polijā, komerciālās importa plūsmas pievienošanās BRELL neietekmēja.

Pēc NATO "Baltijas sardzes" misijas izveides nu jau gandrīz ir piemirsušies regulārie "Estlink" zemūdens kabeļu pārraušanas gadījumi. Kā pašlaik vērtēt Baltijas energoapgādes sistēmas drošības līmeni?

Manuprāt, tas, ka mēs šī gada janvārī un februārī nepiedzīvojām nevienu veiksmīgu sabotāžas gadījumu, ir ļoti labs rādītājs. Par konkrētiem mēģinājumiem man informācijas nav, un izteikšu hipotēzi, ka tādus mēs noteikti esam piedzīvojuši, bet tas, ka neviens nav bijis veiksmīgs, nozīmē, ka drošība reģionā ir uzlabota un visas iesaistītās institūcijas savu darbu ir paveikušas augstā līmenī.

Janvāris un februāris bija mēneši, kuros ietekme uz energosistēmu, pārvades sistēmas importa kapacitātēm vai lielajiem ģenerācijas aktīviem varētu radīt būtisku kaitējumu Baltijas valstīm. Tas bija labvēlīgs brīdis šādu risku īstenošanai, un, ja tas nenotika, gribētos domāt, ka mūsu pretdarbības ir bijušas ļoti augstā līmenī. Skaidrs, ka apdraudējumi nepazūd, bet man ir pārliecība, ka energosistēmai šobrīd tiek pievērsta liela uzmanība un mēs varam justies gana droši, lai turpinātu attīstīties.

Kā kopumā pašlaik var raksturot elektroenerģijas cenu tendences? Vai pašlaik arī kaut ko vispār var prognozēt?

Kādreiz bija teiciens, ka ir viegli prognozēt to, kas notiks pēc 10 gadiem, bet ir ļoti grūti prognozēt to, kas notiks rīt. Šobrīd esam nonākuši situācijā, kurā nevaram prognozēt teju neko. Viena no stabilām tendencēm ir tā, ka elektroenerģijas cenas arvien vairāk ietekmē atjaunīgie energoresursi. Tad, kad tie ir pieejami, elektroenerģijas cenas būtiski krīt. Vienlaikus līdz ar atjaunīgo energoresursu īpatsvara pieaugumu, diennakts laikā cenas paliek arvien svārstīgākas. Mēs varam piedzīvot ļoti zemas cenas dienas vidū un naktī, bet augstas cenas patēriņa pīķa stundās.

Ir notikusi arī pāreja no stundas uz 15 minūšu cenu noteikšanas intervālu, kas arī nozīmē, ka elektroenerģijas cenas svārstās daudz straujāk. Savukārt, ja skatāmies uz elektroenerģijas ilgtermiņa vai vidēja termiņa cenu - gads vai divi -, tad šobrīd mēs nevaram runāt par būtisku cenu samazināšanos tieši tādēļ, ka pieaugusi ir dabasgāzes cena, un ziemā dabasgāzes cenas komponente noteikti diktēs arī elektroenerģijas cenu. Attiecīgi tas šo ilgāka termiņa cenu prognozi ietekmē diezgan būtiski.

Vai cenu svārstības ietekmē arī patēriņu? Laikam visi atceramies aicinājumus veļu mazgāt naktīs, bet vai tas ietekmē arī nozīmīgākus elektrības patērētājus, piemēram, vai rūpniecības uzņēmumi elektrības izmaksām pielāgo laiku, kad darbina savas automatizētās līnijas?

Protams, kā jau katrā sabiedrībā, arī pie mums ir cilvēki un uzņēmumi, kuri ļoti aktīvi seko līdzi elektroenerģijas cenām un mēģina pielāgot savus paradumus. Tas ir ļoti labi, bet lielākā daļa uz to nekoncentrējas. Tādēļ mums būtu vairāk jādomā par industriālā līmeņa patēriņu, kas pielāgojas elektroenerģijas cenām.

Šobrīd ir divas galvenās tendences. Viena ir transports, kas arvien vairāk elektrificējas, un tur daudz iespējams darīt pat mikrolīmenī, piemēram, mājsaimniecībās elektroauto uzlādējot tad, kad elektroenerģijas cena ir zemāka. Otrs virziens ir siltumenerģijas ģenerācija. Arī centralizētā siltuma ģenerācijā, manuprāt, arvien lielāka loma būs elektroenerģijai, jo siltumu uzkrāt ir lētāk, nekā uzkrāt elektroenerģiju. Tāpēc siltumu var ražot tad, kad elektroenerģijas cenas diennaktī ir zemākas, un nodrošināt vienmērīgu siltuma piegādi centralizētai siltumapgādei. Tam ir ļoti liels potenciāls, un tas pozitīvi ietekmē arī energosistēmu kopumā.

Kāds kopumā ir paredzamais elektroenerģijas patēriņš? No vienas puses, cilvēku skaits Latvijā nepieaug, arī tādi lieli elektrību potenciāli patērējoši projekti kā "Rail Baltica" buksē, no otras puses, arvien vairāk mūsu dzīvē ienāk dažādas elektrību patērējošas ierīces, sākot no siltumsūkņiem un beidzot ar elektroauto.

Pagājušajā gadā elektroenerģijas patēriņš pret 2024. gadu pieauga par nedaudz vairāk kā 3%. Tas ir arī vairāk nekā Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums. Iepriekš mēs piedzīvojām būtisku elektroenerģijas patēriņa kritumu 2022. gadā un arī sekojoši 2023. gadā. Tas bija saistīts gan ar enerģētisko krīzi un ļoti augstām cenām, gan ar to, ka valdīja saules enerģijas "bums" un liela daļa no saules saražotās elektroenerģijas tika izmantota pašpatēriņam un tīklā nemaz nenonāca. Proti, elektroenerģijas patēriņa statistikā tiek uzskaitīts tas apjoms, ko patērētāji iegādājas no tīkla, jo pašpatēriņa apjomu precīzi uzskaitīt ir būtiski sarežģītāk.

Savukārt pērn mēs atgriezāmies jau 2019. gada patēriņa līmenī. Šogad janvārī un februārī patēriņš pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija par 18% lielāks, kas ir ievērojams pieaugums. Arī šī gada martā ir novērojams lielāks elektroenerģijas patēriņš nekā pērn šajā laikā. Vasara visdrīzāk būs ar līdzīgu elektroenerģijas patēriņu kā pērn vai pat ar nelielu kāpumu. Līdz ar to elektroenerģijas patēriņa kāpumu ir veicinājusi gan siltumapgāde, gan transports. Tāpat elektroenerģijas patēriņu veicina arī BESS, jo sākotnēji tās elektroenerģiju patērē, bet pēc tam to nodod tīklā.

Ņemot vērā šos faktorus, elektroenerģijas patēriņš šogad turpinās augt. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka aukstās ziemas dēļ, kas janvārī un februārī būtiski palielināja enerģijas patēriņu, šis statistikā būs izņēmuma gads, jo siltuma ģenerācijā klāt ir nākušas būtiskas jaudas, kas izmanto elektroenerģiju. Piemēram, "Rīgas siltums" izbūvēja elektrodu ūdenssildāmo katlu, kura jauda ir 49 megavati. Piemēram, ja šāds katls strādātu pilnā jaudā visu diennakti, tas palielinātu diennakts elektroenerģijas patēriņu par 5%. Līdz ar to elektroenerģijas patēriņa pieaugums turpināsies, un kopumā tā ir laba ziņa, jo tātad būs mazāks spiediens uz sadales tīkla tarifiem.

Vai patēriņa pieaugums ir pietiekams, lai Latvijā varētu parādīties vēl kāds elektroenerģijas tirgotājs?

Izslēgt to nevar, bet Latvijas tirgus ir salīdzinoši mazs, un es teiktu, ka tirgotāju skaits šobrīd ir pietiekams. Manuprāt, ienākt vēl kādam elektroenerģijas tirgotājam būtu pat salīdzinoši grūti, īpaši ņemot vērā, ka cenu starpība starp tirgotājiem ir ļoti minimāla. Izteikti tas ir mājsaimniecību segmentā. Piemēram, ja degvielas tirgotāji nereti klientu piesaistē cīnās ar to, kuram garšīgāka kafija, tad elektroenerģijas tirdzniecībā bieži cīņas notiek ar to, kuram ērtāks klientu portāls vai interesantāki bonusi. Juridisko personu segmentā tas, protams, ir nedaudz citādāk.

Ar kādiem finanšu rezultātiem "AJ Power" noslēdza pagājušo gadu?

Konsolidētie grupas dati vēl nav pieejami, bet jau tagad ir redzams, ka pagājušajā gadā uzņēmumu grupas apgrozījums sasniedza 110–115 miljonus eiro, kas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Arī peļņa ir saglabājusies stabila 2024. gada līmenī. Mēs vienmērīgi augam visos segmentos - elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecībā, enerģētikas projektu būvniecības segmentā, kā arī atkritumu apsaimniekošanā. Protams, ka apgrozījumā ļoti liela ietekme ir energoresursu cenām, attiecīgi šī gada janvāris un februāris ar augstākām elektroenerģijas cenām veidos arī lielāku apgrozījumu, bet tā ir izņēmuma situācija.

Esat minējis, ka "AJ Power" 2026. gadā plāno sākt nozīmīgus energoobjektu projektus arī siltumenerģijas jomā. Varat pastāstīt vairāk?

Tas ir saistīts ar vēlmi vairāk izmantot elektroenerģiju siltumenerģijas ražošanā. Strādājam pie projekta, kas ir paredzēts Rīgas centralizētai siltumapgādei, un ceram, ka šī gada otrajā pusē varēsim uzsākt būvniecības procesu. Projekts paredz lieljaudas siltumsūkņa izbūvi, un kopējās investīcijas tiek lēstas tuvu 15 miljoniem eiro.

Iegūto siltumenerģiju plānots pārdot "Rīgas siltumam"?

Jā, tas ir centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai. Uzsāktais projekts nodrošinās to, ka Rīgas pilsēta varēs saņemt siltumu par konkurētspējīgu cenu brīžos, kad elektroenerģijas cena būs zema. Protams, tādos apstākļos kā šā gada janvārī un februārī, kad elektroenerģijas cenas bija augstas un strādāja gāzes koģenerācijas stacijas, šim projektam būtu grūti konkurēt, bet mēs raugāmies uz periodiem, kad ir pietiekami zema elektroenerģijas cena, lai siltumenerģiju būtu izdevīgi ražot ar siltumsūkņa risinājumu.

Vai jums jau ir vienošanās ar "Rīgas siltumu", jo tam pašam ir pietiekami apjomīgi projekti?

Mums nav jāslēdz atsevišķa vienošanās, jo ir saņemti tehniskie noteikumi un tiek veidots pieslēgums tīklam. Attiecīgi, kad būsim gatavi un izpildījuši visas tehniskās prasības, mēs varēsim startēt siltumenerģijas tirgū kā jebkurš cits spēlētājs ar tādiem pašiem nosacījumiem. Savukārt "Rīgas siltums" iegūs vēl vienu siltumenerģijas ražotāju, kurš ir gatavs konkurēt un tādējādi mazināt siltumenerģijas cenas.

Ir nepieciešams maksimāli izmantot elektroenerģiju, kad tās ir daudz, kad saule spīd un vējš pūš, un siltuma ģenerācija tam ir ļoti pateicīga. Es pat gribētu izteikt prognozi, ka nākamo trīs līdz četru gadu laikā mēs varam nonākt līdz situācijai, kurā Rīgas siltumapgādē periodā no marta līdz oktobrim vairs nevajadzētu izmantot ne šķeldu, ne biomasu un pilnīgi pietiktu ar elektroenerģiju. Savukārt, kas attiecas uz "Rīgas siltuma" projektiem, tie top Daugavas kreisajā krastā, bet labajā krastā vairāk tiek domāts par modernizāciju.

Tātad jūsu jaunais objekts būs labajā krastā?

Jā, labajā krastā.

Kad plānojat pabeigt?

Pašlaik paredzam, ka projekts tiks pabeigts un siltumsūkņa risinājums varētu sākt darbu 2027./2028. gada apkures sezonā.

Vai plānojat vēl kādas investīcijas?

Turpinām investēt mūsu izstrādātajā enerģijas vadības sistēmā "TRON", kas nodrošina enerģijas aktīvu pārvaldību gan "AJ Power", gan mūsu klientiem. Kopējais investīciju apjoms "TRON" sistēmas attīstībā jau tuvojas vienam miljonam eiro.

Divus Somijas uzņēmumus tur aizdomās par Krievijas apgādi ar militāro tehniku