LBAS atgādina, ka Darba likuma grozījumu izstrādē Labklājības ministrijas vadībā notikušas ilgstošas pārrunas, panākot kompromisa risinājumu, ko atbalstījuši arī sociālie partneri. Tā kā pēc kompromisa panākšanas darba devēji rosinājuši papildu izmaiņas, kas, pēc LBAS domām, būtiski pasliktinātu darbinieku situāciju, arodbiedrība iesniegusi Saeimai arī savus uzlabojumu priekšlikumus.

Starp tiem ir rosinājums Darba likumā noteikt, ka darbiniekam ir tiesības uzteikt darba līgumu gadījumā, ja netiek izmaksāta darba samaksa kopumā, nevis tikai darba alga. LBAS skaidro, ka darba samaksa ietver arī piemaksas, prēmijas, pabalstus un atvaļinājuma kompensācijas, kas praksē var veidot nozīmīgu ienākumu daļu.

Tāpat LBAS aicina pilnveidot dīkstāves regulējumu, paredzot, ka atlīdzības samazinājums par dīkstāvi būtu pieļaujams tikai gadījumos, kad dīkstāve radusies no darba devēja gribas neatkarīgu apstākļu dēļ, piemēram, nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu rezultātā.

Vienlaikus arodbiedrība rosina izvērtēt elastīgāku regulējumu, kas veicinātu arī darba koplīgumu slēgšanu. LBAS ieskatā pārejas noteikumos skaidri jānosaka, ka jaunie grozījumi attiecas tikai uz tiem darba koplīgumiem, kuri beidzas pēc grozījumu spēkā stāšanās, lai netiktu skarti jau spēkā esošie koplīgumi.

Arodbiedrība arī norāda uz nevienlīdzību prasības celšanas termiņos - patlaban prasības par neizmaksātu darba algu var celt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka darbinieki, kuriem nav izmaksāta darba alga, prasību var celt divu gadu laikā, vienlaikus darbinieki, kuri ir uzzinājuši, ka pret viņiem ir pārkāpts vienlīdzīgas darba samaksas princips, ir spiesti rīkoties krietni īsākā termiņā - trīs mēnešu laikā. Šajā situācijā diskriminētajiem darbiniekiem prasības celšanas noteikumi ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kas attiecas uz "vienkāršas darba samaksas" neizmaksas gadījumiem. LBAS aicina abus termiņus noteikt triju gadu apmērā.

Papildus LBAS rosina precizēt regulējumu par ilgstošu pārejošu darbnespēju, paredzot, ka tajā neieskaita laiku, kad darbiniekam izsniegta darbnespējas lapa slima bērna kopšanas dēļ līdz 18 gadu vecumam, neierobežojot to tikai ar smagu saslimšanu gadījumiem, kuros Bērnu slimnīcas ārstu konsīlijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne.

Līdztekus LBAS uzsver, ka darba koplīgumu slēgšana ir ilgstošs un sarežģīts process, kas prasa ievērojamus resursus no arodbiedrību puses un var radīt riskus koplīguma pārrunās iesaistītajiem darbiniekiem. Tādēļ arodbiedrība ierosina noteikt, ka darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība, un tā noteikumi attiektos uz arodbiedrības biedriem, ja koplīgumā nav paredzēts citādi.

LBAS cer, ka Saeima, izskatot Darba likuma grozījumus, ņems vērā arodbiedrību iesniegtos priekšlikumus un nepieļaus darbinieku sociālās aizsardzības līmeņa pazemināšanu.

LBAS norāda, ka darba devēju organizācijas un Ekonomikas ministrija Saeimai iesniegušas priekšlikumus, kas, arodbiedrību vērtējumā, būtiski pasliktinātu darbinieku un viņu ģimeņu tiesisko un finansiālo stāvokli. Tostarp LBAS kategoriski iebilst pret iecerēm dzēst vai būtiski mainīt Darba likuma 110. pantu, kas paredz papildu aizsardzību arodbiedrību biedriem, samazināt piemaksu par virsstundu darbu apmēru tieši likumā, kā arī vēl vairāk saīsināt termiņu vienpusējai atkāpšanai no darba koplīguma.

Arodbiedrībā uzsver, ka nav pieļaujams uzņēmumu efektivitātes vai peļņas pieaugumu panākt uz darbinieku un viņu ģimeņu rēķina, vienlaikus radot ieņēmumu samazinājumu arī valsts, pašvaldību un sociālajā budžetā.

Jau vēstīts, ka Latvijas Darba devēju konfederācijas ieskatā, jāveic izmaiņas, kas neparedz darba koplīguma noteikumu spēkā esamību pēc tā termiņa izbeigšanās, jāizslēdz no likuma noteikums, kas paredz arodbiedrības piekrišanas saņemšanu darba attiecību uzteikuma tās biedram gadījumā, kā arī jānosaka piemaksa par virsstundu darbu 50% apmērā no algas.

LBAS vairākkārtīgi uzsvērusi, ka virsstundu darba apmaksai ir jābūt saglabātai 100% apmērā. LBAS uzskata, ka virsstundu piemaksu samazinājums vairāk atgādina mēģinājumus veikt ienākumu pārdali un izdevumu samazinājumu uz darbinieku rēķina. Darbinieki 2026. gadā zaudētu darba samaksā 146,3 miljonus eiro, bet sociālajā, pamata un pašvaldību budžetā - nodokļus vairāk nekā 100 miljonu eiro, liecina LBAS aplēses.

Jau ziņots, ka priekšlikumu iesniegšanai grozījumiem Darba likumā uz otro lasījumu termiņš ir šī gada 6. februāris.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: izmantojot stindzinošo salu Kijivā, krievi ar raķetēm un droniem cenšas naktī nosaldēt iedzīvotājus