Asociācija norāda, ka plāns ietver vairākus priekšlikumus, kas ģimenes ārstiem būšot jānodrošina un kas pieprasa papildu resursus. Priekšlikumu īstenošanai nepieciešams papildu darba laiks, atlīdzība, kā arī tehniskie līdzekļi, tostarp apmierinoši strādājoši digitālie rīki.

Piemēram, VM plānā minēts, ka līdz 2026. gadam ģimenes ārstu praksēs jāievieš BAASIK agrīnās attīstības skrīnings bērniem līdz 6 gadu vecumam. Pasākums ietver instrumenta efektivitātes izvērtēšanu, pielāgošanu primārās aprūpes vajadzībām un ģimenes ārstu apmācības instrumenta praktiskai lietošanai.

Nākamgad paredzēts izvērtēt BAASIK testēšanas pieredzi un efektivitāti. Balstoties uz veiktā izvērtējuma rezultātiem, minētais instruments pielāgots praktiskai lietošanai primārajā veselības aprūpē. Instrumenta ieviešanas mērķis ir agrīni identificēt attīstības novirzes un nodrošināt savlaicīgu nosūtīšanu pie speciālistiem.

Tāpat plānā minēts, ka primārās aprūpes ārstiem būs jānodrošina bērnu līdz 18 gadu vecumam augšanas datu integrācija e-veselībā, nodrošinot bērnu augšanas traucējumu un svara dinamikas noviržu agrīnu diagnostiku.

Bērna augšanas līkņu regulāra aizpildīšana, izmantojot digitālus rīkus, dzīves pirmajā gadā būs jāveic reizi mēnesī, viena līdz četru gadu vecumposmā - reizi sešos mēnešos, bet vecumposmā no četriem līdz 18 gadiem - reizi gadā.

Viens no plāna uzdevumiem ir savlaicīga augšanas un svara noviržu noteikšana primārajā aprūpē.

Asociācija iebildumā norāda, ka BAASIK rīka ieviešana un bērnu profilaktisko apskašu datu ievadīšana e-veselības sistēmā paredz "jauna darba pienākumu noteikšanu", jo tiek pieprasīta profilaktisko apskašu darba paplašināšana un dokumentēšana, kurai nepieciešams lielāks darba laiks nekā līdz šim veiktajām bērnu profilaktiskajām apskatēm.

Analoģiski lielāks darba laiks nepieciešams plānā paredzēto digitalizācijas pienākumu izpildei, uzskata LĢĀA.

"Redzams, ka plāns paredz noteikt ģimenes ārstiem jaunus darba pienākumus un grozīt iepriekš noteiktos darba pienākumus," secina asociācija.

LĢĀA prasa "respektēt ģimenes ārstu darba tiesības" un ņemt vērā Augstākās tiesas (AT) spriedumu par ģimenes ārstu kā strādājošo darba tiesību aizsardzību. Asociācija aicina Ministru kabinetu (MK) nepieņemt tādus priekšlikumus, kuri paredzētu, ka MK vienpusēji nosaka ģimenes ārstiem jaunus darba pienākumus.

Asociācija atsaucas uz AT atzinumu, no kā izrietot, ka šāda rīcība pārkāptu tiesības kolektīvo sarunu ceļā vienoties par darba tiesību jautājumiem.

Tā kā starp LĢĀA kā arodbiedrību un MK ar tā pārstāvi - VM - notiek kolektīvās darba sarunas, tad VM priekšlikumi par jaunu ģimenes ārstu darba pienākumu noteikšanu, tostarp par profilaktisko apskašu saturu un kārtību, ir iekļaujami kolektīvajās sarunās apspriežamo priekšlikumu lokā un par tiem ir jāvienojas kolektīvo sarunu ietvarā, uzsver asociācija.

LĢĀA aicina izņemt no plāna norādes par to, ka ģimenes ārstiem būs jāveic BAASIK un bērnu profilaktisko apskašu datu ievadīšana e-veselībā. Tā vietā asociācija aicina VM, ja tas ir svarīgi, iekļaut kolektīvajās sarunās priekšlikumu par ģimenes ārstu darba satura grozīšanu, kas paredzētu BAASIK ieviešanu un bērnu profilaktisko apskašu datu ievadīšanu e-veselībā.

Vienlaikus LĢĀA aicina ņemt vērā, ka skrīningu paplašināšana palielina ģimenes ārstu prakšu darba apjomu gan šo pasākumu veikšanai, gan šo pasākumu dokumentēšanai - birokrātijai. Tāpēc attiecīgi ir jāparedz, kā tiks nodrošināti papildus resursi - darba laiks, darba līdzekļi un rīki, kas būs nepieciešami jauno darba pienākumu izpildīšanai.

Kā norāda asociācijā, lielākā daļa ģimenes ārstu un to prakšu darbinieku jau šobrīd strādā pilnu darba laiku, tāpēc jaunu pienākumu noteikšana ir iespējama tikai tad, ja tiek grozīts līdz šim noteiktā darba apjoms, kādu daļu no tā samazinot.

Līdz ar to LĢĀA aicina VM izstrādāt un izteikt priekšlikumus par to darba saturu, kas būtu samazināms, lai tā vietā varētu paplašināt profilakses pasākumus bērniem.

Jau vēstīts, ka šodien valdībā tiks skatīts VM sagatavotais mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025.-2027. gadam.

Plāna mērķis ir uzlabot sabiedrības veselībpratību, mazināt mātes, zīdaiņu un bērnu mirstību, palielināt agrīnu grūtniecības uzskaiti un veicināt zīdīšanu. Kopumā plānā ietverti vairāk nekā 100 pasākumi seksuālās un reproduktīvās veselības izglītībā, primārajā profilaksē, skrīningos, pakalpojumu pieejamībā un grūtnieču aprūpē.

Cita starpā plāns paredz pilnveidot ģimenes ārstu praksē veicamās apskates, sākot ar asinsspiediena mērīšanu no trīs gadu vecuma, elektrokardiogrāfijas veikšanu bērniem sešu līdz septiņu gadu vecumā un kardiovaskulāro risku izvērtējumu ģimenes dislipidēmijas gadījumos.

Plānots arī pilnveidot bērnu redzes un dzirdes skrīningu, ieviest optometristu iesaisti, kā arī digitāli integrēt bērnu augšanas līknes e-veselības sistēmā, nodrošinot bērnu augšanas traucējumu un svara dinamikas noviržu agrīnu diagnostiku.

Veselības aprūpes pieejamības blokā paredzēts paplašināt bērniem pieejamo pakalpojumu klāstu. No 2026. gada tiks uzlabota speciālistu konsultāciju pieejamība un dienas stacionāru pakalpojumi.

Tāpat viens no plāna pasākumiem paredz uzlabot briļļu pieejamību bērniem reģionos, līdztekus nodrošinot speciālista konsultāciju un izmeklējumus.

Vienlaikus paredzēts uzlabot asins komponentu pieejamību, paplašināt kompensējamo medikamentu nodrošinājumu un diagnosticēt retas slimības, tai skaitā primāro ciliāro diskinēziju.

VM sola izveidot Bērnu attīstības multiprofesionālās komandas reģionos atbalsta organizēšanai bērniem ar agrīnās attīstības skrīningā identificētiem vairākiem augstiem riskiem attīstībā.

Jaundzimušo aprūpē plānots pilnveidot pārvietošanas sistēmu, nodrošinot B hepatīta imunoglobulīna ievadīšanu jaundzimušajiem ar augstu B hepatīta infekcijas risku, kā arī izveidot vienotu jaundzimušo transportēšanas dokumentāciju.

Vērtēs arī iespēju nodrošināt Mātes piena bankas pieejamību visā valstī.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV "miera plāna" jaunā versija ietver Ukrainas galvenās prioritātes