“Mežs ir pati lielākā mācību klase,” – ar tādu atziņu tiek realizēta vides izglītība Latvijas valsts mežos. Dažāda vecuma skolēniem tiek veidotas īpašas izglītojošas programmas, kas ļauj iepazīt mežu un dabas daudzveidību. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad cilvēki dzīvo arvien urbanizētākā vidē un ikdienā ar dabu saskaras arvien mazāk.

Kā novērst dabas deficītu

“Skolēniem vienmēr uzsveram, ka mums ir paveicies dzīvot valstī, kur mežs sedz vairāk nekā pusi teritorijas. Mežā ir vieta gan dabai, gan cilvēkam. Tai pašā laikā arvien vairāk iedzīvotāju Latvijā un arī visā Eiropā atsvešinās no dabas, bērni informāciju par dabu lielākoties saņem no telefona vai datora ekrāna, veidojas abstrakts un nepilnīgs priekšstats – var šķist, ka pīles ir dzeltenā krāsā, ka stirna ir brieža sieva un tamlīdzīgi. Tādēļ ir svarīgi audzināšanā novērst dabas deficītu,” skaidro LVM vides izglītības vadītāja Līga Abizāre. Arī koku atpazīšana un spēja atšķir priedi no egles mūsdienās vairs nav pašsaprotama.

Viena no populārākajām LVM vides izglītības programmām ir meža ekspedīcijas 6. klašu audzēkņiem – iespēju doties šajos LVM rīkotajos mācību pārgājienos 2025. gadā izmantoja 6436 skolēni. Ekspedīcija tiek veidota kā aizraujošs piedzīvojums mežā, kur dalībniekiem jāapmeklē desmit izzinošas stacijas. Tajās var iegūt zināšanas par ilgtspējīgu mežsaimniecību un gūt praktiskas iemaņas, piemēram, meklēt dabas vērtības mežā, mācīties ar parauglaukumu metodi noteikt koku skaitu noteiktā teritorijā un daudz ko citu, kas vajadzīgs mežsaimniekam, lai plānotu veicamos darbus. To visu māca lietpratēji, jo meža ekspedīcijas palīdz vadīt vairāk nekā 150 LVM darbinieki.

Sava vides izglītības programma ir arī vidusskolu 10.–12. klasēm, kuru vajadzībām izstrādāts īpašs “Lietkoku čemodāns” ar koksnes paraugiem, kas domāti praktiskiem pētījumiem un koksnes eksperimentiem. Ja vien ir interese, vairāk par meža nozari var uzzināt arī LVM organizētajās Latvijas Meža dienās dabas parkā Tērvetē, kas ik gadu notiek maija beigās divu dienu garumā. Šeit ģimenes var piedalīties meža stādīšanā un atjaunošanā, lai labāk izprastu mežsaimnieka profesiju.

Skandināvijas pieredze

Piedalīšanās vides izglītības programmās nav obligāts pasākums, jo mācību standarts neuzliek par pienākumu apgūt zinības dabā. Tomēr atsaucība ir liela, jo skolotāji saprot, ka šāds piegājiens ļauj labāk sasniegt vēlamos rezultātus virknē mācību priekšmetu – ne tikai dabaszinībās un bioloģijā, bet arī matemātikā un ķīmijā. Jebkurā mācību priekšmetā var veidot saikni ar mežu, piemēram, stāstot par koka mūzikas instrumentiem vai iedziļinoties kāda konkrēta meža vēsturē.

No skolotāju puses ir vērojama liela interese par mācībām brīvā dabā. Līga Abizāre stāsta: “Man nav nekādu šaubu par to, ka mēs esam satikuši pašus foršākos un aktīvākos skolotājus, kuri dara vairāk, nekā no viņiem prasa, un ir gatavi iziet no komforta zonas. Protams, tas prasa zināmu piepūli, taču rezultāti ir tā vērti. Eiropā veiktie pētījumi liecina, ka, ejot dabā un svaigā gaisā, uzlabojas veselība, kā arī uzlabojas mācību rezultāti, jo paveras iespēja apgūt to, ko nav iespējams izzināt klasē. Tas ir labs papildinājums jau esošajam mācību procesam. Latvijas Universitātes pētījumā noskaidrots, ka tādā veidā bērniem vairojas motivācija mācīties, jo viņi dabā redz praktisku pielietojumu savām zināšanām. Turklāt tā bērni stiprina piederības izjūtu savai zemei.”

Latvija ar šādu pieeju izglītībai nav unikāla – līdzīgas programmas pastāv arī Skandināvijā, Eiropā un citviet pasaulē. Aizvadītajā vasarā LVM dabas parkā Tērvetē norisinājās pirmais starptautiskais skolotāju forums “DABĀ”, kurā piedalījās ap 120 Latvijas skolotāju, uzklausot un praksē izmēģinot ziemeļvalstu ekspertu idejas un atziņas par mācībām dabā. Latvija ir Eiropas Meža pedagoģijas apvienības (http://forestpedagogics.eu/portal/) dalībvalsts; šajā organizācijā aktīvi darbojas ne tikai skandināvi, bet arī vācieši, grieķi, šveicieši, čehi, slovāki un poļi. Mums, latviešiem, tuvāka ir skandināvu domāšana un viņu pieeja attiecībām ar dabu. “Skandināvijā, kur klimats ir diezgan skarbs un var sagādāt pārsteigumus, daudzām ģimenēm ir goda lieta brīvdienās iet dabā un būt gataviem, lai spētu izdzīvot neparedzētās situācijās. Ideālā variantā tā būtu normāla prakse arī skolēniem kopā ar skolotāju – vismaz reizi mēnesī doties dabā, kā tas notiek Norvēģijā,” uzskata Līga Abizāre.

Latvijas skolēni gluži katru nedēļu mežā neiet, taču nav arī tā, ka viņi nenovērtētu šo iespēju. Tā nav tikai lauku bērnu privilēģija, kuriem mežs ir “tepat aiz stūra”. Arī daudzas pilsētu skolas regulāri brauc uz tuvējiem mežiem, kur dodas meža ekspedīcijās un veic dažādus pētījumus. Tādēļ var teikt, ka pilsētas bērniem, kuriem mežs ir zināma eksotika, vēlme izzināt dabu, iespējams, pat ir lielāka. Savā ziņā tas skaidrojams ar to, ka pilsētniekiem dabas deficīts kļūst arvien izteiktāks, tādēļ rokrokā ar tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstību pieaug cilvēku vēlme pēc dabas un taustāmām lietām.

Mērķis – dzīve harmoniskā vidē

Te var rasties jautājums – kādēļ tāds uzņēmums kā LVM, kura galvenais uzdevums ir ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, velta līdzekļus un laiku vides izglītības programmām? “Mēs esam valstij piederošs uzņēmums, un mūsu ilgtermiņa stratēģijā ir noteikta sociālā atbildība. Mūsu mērķis ir plaukstoša Latvija, kas nav iedomājama bez mežiem, izglītotiem un laimīgiem cilvēkiem, kuri dzīvo harmoniskā vidē. Meži Latvijas iedzīvotājiem dod gan darbu, gan iespēju atpūsties, gan arī glabā kultūrvēsturiskas un ekoloģiskas vērtības, bez kurām mūsu eksistence nebūtu iedomājama. LVM ir jābūt atbildīgam sabiedrības loceklim, kas izglīto sabiedrību par meža vērtību saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Ne velti pērn mēs sākām sadarboties arī ar Zemessardzi, vadoties pēc principa “Mana Latvija. Mana atbildība”. Jāsaprot, ka mežs ir vērtība, ko mēs nekur nevaram aizvest līdzi, tādēļ mums jāspēj stingri stāvēt uz zemes,” skaidro Līga Abizāre.

Ukrainas aizstāvji pie Verbivas pārrāvuši krievu okupantu aizsardzības līniju