Vienlaikus priekšplānā atradās arī ziņa, ka Putins neatsakās no sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, bet pagaidām nevarot pateikt ne to norises laiku, ne vietu. Jā, un atkal vecā dziesma, ka runāt ar Zelenski varot, bet nekādus līgumus parakstīt gan nevarot, jo viņam trūkstot leģitimitātes.

Ārkārtīgi uzskatāms un klātesošs kārtējo reizi bija krievu mēģinājums šķelt Rietumu sabiedrotos. Proti, ideoloģiskais naratīvs ir nepārprotams: ASV Trampa personā ir pragmatisks sarunu partneris, kas vēlas mieru, bet, nosacīti runājot, debilā Eiropa tam pretojas un tās "nacistu pēcteči" grib nepārtrauktu karu.

Vatikāns krieviem nav "pietiekami elegants"

Kad krievi bija izjūsmojušies par Vladimira un Donalda lielisko telefonsarunu, kurā abi sarunu biedri bija uz "tu" un "neviens negribēja pirmais nolikt klausuli", Kremļa ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Putins varētu tikties ar Zelenski, bet laiks un vieta vēl ir lielajā "apspriešanas procesā". Taču jebkādu dokumentu parakstīšana ar Zelenski gan neesot iespējama, jo tur tūdaļ esot klātesošs jautājums par viņa leģitimitāti.

Vienlaikus Lavrovs paziņoja, ka divām pareizticīgām valstīm apspriest nākotni katoļu teritorijā, Vatikānā, nebūtu eleganti. Jo īpaši arī tāpēc, ka viens no konflikta cēloņiem esot bijis Zelenska režīma uzņemtais kurss uz Ukrainas pareizticīgās baznīcas iznīcināšanu.

Turklāt visi propagandisti kliedza, ka Vatikānā neesot iespējams garantēt Krievijas delegācijas (lasi, Putina) drošību, jo Vatikāns neesot paziņojis, ka tam nav saistošs Starptautiskās Krimināltiesas lēmums izdot Putina aresta orderi.

Lai arī Putins pēc telefonsarunas paziņoja par Krievijas gatavību izstrādāt memorandu, saskaņā ar kuru varētu notikt miera sarunas un sarunas par iespējamu pamieru, Lavrovs savā paziņojumā bija daudz atklātāks.

Rietumu pasaulei vajadzētu ņemt vērā divas lietas no Lavrova teiktā. Pirmkārt, viņš uzsvēra, ka nav iespējams pamiers pirms sarunām. Otrkārt, Lavrovs skaidri pateica, ka Krievija nekad nepieļaus, ka tiek noslēgts miers, kura rezultātā turpina pastāvēt pašreizējā Ukraina ar tajā valdošo "režīmu".

Starptautiskie analītiķi daudz spriež par to, vai Putins patiešām vēlas mieru Ukrainā. Krievijas pētniece, starptautiskās domnīcas "Carnegie Endowment for International peace" vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja uzskata, ka Putins vēlas izbeigt karu, bet tikai pēc saviem noteikumiem. No viņa skatupunkta karš ir jāturpina tik ilgi, kamēr Kijiva pieņem Krievijas prasības.

"Karadarbības turpināšana nav pašmērķis, bet gan sekas tam, ka nav izdevies panākt labvēlīgu izlīgumu, izmantojot ierobežotu militārā spēka izmantošanu. Šī atšķirība ir būtiska: spēja ieņemt visu valsti būtiski atšķiras no stratēģijas, kas apvieno pakāpenisku agresiju ar pastāvīgiem eskalācijas draudiem. Pat četru reģionu aneksija 2022. gada septembrī notika bez pilnīgas fiziskas teritoriju kontroles," raksta Stanovaja.

Viņa uzskata, ka Putins vēlas, lai ukraiņi pieņemtu, ka viņi nevar uzvarēt, ka nav jēgas turpināt cīnīties pret Krieviju un ka Maskava ir gatava neatlaidīgi turpināt cīnīties neatkarīgi no izmaksām, jo tā uzskata šo konfliktu par eksistenciālu. Attiecīgi kara augstās izmaksas un Krievijas lielie zaudējumi neliek pārvērtēt Putina mērķus vai nodomus.

Tikmēr ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW) secina, ka Rietumu militārās palīdzības Ukrainai pārtraukšana ir Krievijas vienīgā reālā cerība uzvarēt šajā karā.

Staļins un Mamikins

Līdz šim propagandisti mēdza atturīgi pozitīvi pieminēt Staļinu viņa nopelnu dēļ Krievijas uzvarā Otrajā pasaules karā. Staļins tika slavēts kā izcils karavadonis, par pārējo, piemēram, represijām, klusējot. Taču šī slavēšana līdz šim tomēr notika tādos kā pieklusinātos toņos. Taču pagājušajā nedēļā bija vērojams zināms pavērsiens. Proti, ārpus jebkāda konteksta sarunu šovā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" tā vadītājs pēkšņi paziņoja, ka vēlas teikt Staļina tostu, kuru viņš teicis īsi pēc uzvaras. Sižetā bija redzama liela Staļina bilde un tika lasīts viņa teksts, kurā asiņainais tirāns pauda, ka vēlas pacelt tostu par varonīgo krievu tautu, kura ir visizcilākā un drosmīgākā no visām padomju tautām, un krievu tauta ir virzošais spēks Padomju Savienībā. Tālāk sekoja pasāža, ka pēc 1941.-1942. gada īslaicīgajām padomju armijas neveiksmēm cita tauta būtu prasījusi valdībai slēgt mieru, taču krievu tauta uzticējās valdībai, un tas beigu beigās noveda pie uzvaras.

Protams, ka ar šī tosta atskaņošanu propagandists vēlējās vilkt paralēles ar šodienu. Proti, "varonīgajai krievu tautai" atkal ir jāuzticas valdībai, nav jāprasa slēgt kāds tūlītējs miers, un "gudrā valdība" atkal tautu aizvedīs līdz uzvarai.

Jāteic, ka kopš kara sākuma, regulāri sekojot līdzi krievu propagandai, šī noteikti bija pirmā reize, kad ar lielu Staļina bildi fonā tika lasīts ģenerālisimusa teksts. Tas nozīmē, ka krievu pareizticīgajam fašismam vēl tiek pievienots staļinisms.

Tikmēr bijušais eiroparlamentārietis no Latvijas Andrejs Mamikins kārtējo reizi gānīja baltiešus par nacisma atdzimšanu un klāstīja viltus ziņas par Eiropu. Proti, pirms desmit gadiem esot bijušas eiropiešu aptaujas, kurās liela daļa respondentu atzinuši, ka par Eiropas līderi vēlētos Putinu. Tagad, kad Eiropā, pēc Mamikina vērtējuma, vairs neesot vārda brīvības, šādas aptaujas notikt nevarot, taču, ja tādas būtu, noteikti vēl lielāks skaits eiropiešu paustu atbalstu Putinam.

Šādus izteikumus var nodēvēt tikai par izdomājumiem, labākajā gadījumā, bet sliktākajā - par murgiem. Aptauju ar šādiem rezultātiem vienkārši nav bijis. Proti, aptaujas kā tādas ir notikušas, tikai noslēgušās ar pilnīgi citiem rezultātiem. 2017.gadā domnīca "Pew Research Center" veica aptauju dažādās valstīs par attieksmi pret Krieviju un Putinu. Lūk, ko saka aptaujas rīkotāji: "Eiropieši Putina vērtējumā ir īpaši bargi, un vidēji 78% Eiropā pauž neuzticību Krievijas līderim. ASV un Kanādā tikai retais ir pārliecināts par Putina globālo līderību, un vairāk nekā trīs reizes vairāk cilvēku atbild, ka viņiem Putins drīzāk nepatīk kā patīk."

Vienlaikus redzams, ka Mamikins ārkārtīgi aktīvi seko līdzi katram visnenozīmīgākajam "skandālam" Latvijas sociālajos tīklos, lai tos uzdotu par Latvijas teju galveno aktivitāti. Šoreiz kārta bija pienākusi kādas mātes izkliedzieniem džudo klubā savam dēlam, lai saņemas un sadod savam pretiniekam, jo viņš taču ir krievs.

Mamikina mērķis ir skaidrs. Radīt krieviem sajūtu, ka Latvija ir rusofobiska valsts, kur pret krieviem tiek vērsts teju genocīds. Tas absolūti nav nevainīgi un par to nevar tikai augstprātīgi pasmīkņāt. Vērts atcerēties, ka 2014.gadā krievu ofensīva Donbasā sākās tieši kā "krievvalodīgo" aizstāvības operācija ar "zaļajiem cilvēciņiem" un visu pārējo.

Solovjovs jau pēc Mamikina tirādes piebilda, ka ir virkne "nepateicīgu" valstu, kas par savu pastāvēšanu ir parādā Krievijas impērijai un Padomju Savienībai, bet ir to aizmirsušas. "Ņemsim to vērā," draudēja propagandists.

Portnovs kā kārtējais krievu trumpis

Līdztekus Staļinam un Mamikinam par trešo krievu "varoni" kļuva pagājušajā nedēļā Spānijā nogalinātais bijušā promkremliskā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča padomnieks Andrejs Portnovs. Propagandisti nekavējās apgalvot, ka to noteikti ir paveikuši ukraiņi pēc Zelenska pavēles, jo Portnovs esot bijis reāla alternatīva iespējamās Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Tāpat krievi apgalvoja, ka Portnovs neesot nekādi bijis saistīts ar Kremli. Viņš esot licis pamatus neatkarīgai tiesu varai Ukrainā un pārāk daudz zinājis par pašreizējā Ukrainas establišmenta noziegumiem.

Lieki teikt, ka neviens no šiem apgalvojumiem neatbilst patiesībai. Portnovs nekad nav bijis reāla kandidatūra Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Viņš ir tieši saistīts ar Krieviju. Tāpat viņš nekad nav bijis neatkarīgas tiesu sistēmas aizstāvis. Gluži otrādi. Saistība ar tiesu sistēmu viņam bija, taču pilnīgi cita.

"Portnovs bija ļoti cieši saistīts ar tiesu sistēmu. Savulaik viņš vadīja lielu skaitu dažādu tiesas prāvu. Viņš ietekmēja tiesnešus, viņš ietekmēja drošības dienestu amatpersonas," laikrakstam "Current Time" norādījis militārais analītiķis Ivans Stupaks, kurš iepriekš strādājis Ukrainas drošības dienestā.

Radio "Brīvā Eiropa" atzīmē, ka Janukoviča vadībā Portnovs uzņēmās atbildību par centieniem atjaunot valsts Kriminālkodeksu. Šie centieni tika kritizēti, cita starpā par to, ka tie apgrūtināja taisnīgu tiesu norisi un kavēja oficiālas izmeklēšanas par korupciju un kukuļošanu.

Savukārt "The Guardian" atgādina, ka 2021.gadā ASV noteica Portnovam sankcijas, apgalvojot, ka viņš ir "veicis pasākumus, lai kontrolētu Ukrainas tiesu varu, ietekmētu ar to saistītos tiesību aktus, centies iecelt lojālas amatpersonas augsta līmeņa tiesu iestāžu amatos un pircis tiesas lēmumus".

Starptautiskā prese arī norāda, ka pašlaik absolūti nav skaidrs, vai Portnova nogalināšanu ir organizējuši ukraiņi. Izskan versijas, ka tie varētu būt arī Krievijas specdienesti, jo Portnovs ir pārāk daudz zinājis un kļuvis neērts.

Krievijas propagandistiem tikmēr viss ir skaidrs, tiek runāts par Ukrainas "starptautisko terorismu", masveida politiskajām slepkavībām utt. Solovjovs pat izteica absurdu apgalvojumu, ka Polijas lielveikalu dedzināšanu, kurā nezin kāpēc apvaino Krieviju, arī esot veikusi Ukraina.

Tikmēr pašu krievu politiskās slepkavības - Anna Poļitkovska, Vlads Ļistjevs, Boriss Ņemcovs, Aleksandrs Navaļnijs, Sergejs Skripaļs, Aleksandrs Ļitviņenko u.c. - tiek paslaucītas zem tepiķa, it kā to nebūtu bijis.

Peru izsludina ārkārtas stāvokli, lai bloķētu nelegālo migrantu kustību