Sirds un asinsvadu veselības saglabāšanā viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem ir asinsspiediena kontrole. Paaugstināts arteriālais asinsspiediens jeb hipertensija ilgtermiņā būtiski palielina sirds slimību, insulta un nieru bojājumu risku. Lai šos riskus samazinātu, ārsts nozīmē asinsspiediena zāles, kuru mērķis ir palīdzēt to uzturēt normas robežās, pasargājot dzīvībai svarīgos orgānus.

Pareiza un regulāra asinsspiedienu pazeminošo zāļu lietošana ir būtiska efektīvai ārstēšanai, taču tikpat svarīgi ir arī saprast, kā šos medikamentus pareizi lietot un kā atpazīt situācijas, kad, iespējams, nepieciešama terapijas maiņa.

Konsultē Andris Šļahota, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Sirds un asinsvadu slimību klīnikas kardiologs.

Kurā brīdī ārsts iesaka pacientam sākt asinsspiedienu pazeminošu medikamentu lietošanu?

Šī tēma ir ļoti plaša, praktiski neizsmeļama. Sāksim ar to, ka pacients vēršas pie ārsta ar sliktu pašsajūtu vai arī, pamērot asinsspiedienu mājas apstākļos, konstatē, ka tas ir virs pieļaujamām normām, tas ir, virs 140/90 mm/Hg, kas noteikts Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijās. Un nav tā, ka 70–80 gadu vecumā spiediens drīkst būt augstāks. Nē, tas ir mīts. Taču iemeslu, kāpēc asinsspiediens paaugstinās jaunam cilvēkam, 90 % gadījumu nevar pateikt. Pat meklējot sekundāru iemeslu un veicot analīzes, datortomogrāfiju un magnētisko rezonansi, vairumā gadījumu vienu iemeslu neatrod. Parasti tas ir vairāku riska faktoru kopums – mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, psihoemocionāls stress, smēķēšana, vecums, arī iedzimtība.

Dzirdēts sakām, ka vecmammai, mammai bija paaugstināts asinsspiediens, ka kādam ģimenē bijis infarkts vai insults un, iespējams, tas ir iedzimts…

Hipertensijas problēma ir veca kā pasaule, un teorijas, kāpēc tā rodas, ir dažādas. Ja pacients sūdzas par sliktu pašsajūtu, ko, iespējams, rada paaugstināts asinsspiediens, primāri uzliekam viņu uz paškontroli: mājās kontrolēt asinsspiedienu divus trīs mēnešus, mērot to divreiz dienā miera stāvoklī – no rīta pirms brokastīm un vakarā pirms gulētiešanas. Jo ārsta kabinetā tas, visticamāk, būs paaugstināts – stresa dēļ, ko rada vizīte pie ārsta. Šos rādījumus vajadzētu fiksēt dienasgrāmatā un tad ar šo dienasgrāmatu doties pie sava ģimenes ārsta, kurš, izvērtējot un izanalizējot asinsspiediena dinamiku, varēs spriest, vai ir nepieciešams sākt medikamentozu terapiju vai tikai pamainīt dzīvesveidu. Piemēram, uzturā mazāk lietot sāli, kas aiztur šķidrumu un var paaugstināt spiedienu, naktī izgulēties, nevis iet uz ballītēm un lietot alkoholu. To uz kādu brīdi vajadzētu reducēt, ievērot miera režīmu un tad pakontrolēt, vai asinsspiediens, “uzvedoties kārtīgi”, joprojām ir augsts. Tāpat svarīgi ir nodot bioķīmiskās analīzes, paskatīties aknu, nieru darbību, vai tajās neuzrādās kādas problēmas. Ja analīzēs viss ir labi, bet asinsspiediens iet ārā no normas un ir iespēja, ka tas varētu radīt kādas komplikācijas, kompetents ģimenes ārsts vai kāds cits speciālists var nozīmēt asinsspiedienu pazeminošu medikamentu.

Kādas komplikācijas var radīt paaugstināts asinsspiediens?

Nopietnas un tālejošas. Arteriālais asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām. Tas ir atkarīgs no sirds saraušanās spēka, sirdsdarbības ātruma, cirkulējošo asiņu daudzuma organismā un asinsvadu stāvokļa. Ja artērijas ir sašaurinātas, neelastīgas, asinsspiediens paaugstinās, un tas rada papildu slodzi sirdij.

Hipertensijas gadījumā pastiprinās asins plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām un sirds muskuli, tas rada sirds muskuļa hipertrofēšanos jeb paplašināšanos, līdz ar to sekundāri radot sirds mazspējas un sirds aritmiju risku. Tas attiecīgi tālāk noved pie galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem, infarkta, insulta. Tāpēc asinsspiediena problēma ir jārisina iespējami ātri. Jo vēlāk tas tiks darīts, jo sekas būs nopietnākas.

Ja pacients ir gados jauns, jāsāk ar dzīvesveida izmaiņām, nevajag uzreiz ar zālēm. Piemēram, jauna, apaļīga sieviete, iespējams, gribēs veidot ģimeni un radīt bērnus, bet tad medikamentus lietot nedrīkstēs. Tāpēc viņa jāpierunā vingrot, pasēdēt uz diētas un nodzīt lieko svaru, lai var iztikt bez zālēm. Tikai tad, ja tas neizdodas vai ir kādi ļoti nopietni riska faktori, sāk medikamentozu ārstēšanu. Parasti sāk ar ļoti viegliem medikamentiem. Protams, viss atkarīgs no spiediena skaitļiem – ja jau sākotnēji bez kāda iemesla asinsspiediens ir pāri 200/90 mm/Hg, tas norāda, ka tāds tas nav pirmo dienu un pacients ar paaugstinātu spiedienu dzīvojis jau kādu laiku, tas ir pakāpeniski gājis uz augšu. Es nerunāju par atsevišķām hipertensijas krīzēm uz stresa vai pārslodzes fona, kas gan arī, protams, nav normāli, bet vēl būtu pieļaujams. Bet arī tad ir jāpapēta, kāpēc ir šādas krīzes.

Asinsspiedienu pazeminoši medikamenti ir dažādi. Kā ārsts izvēlas, kas konkrētajam pacientam nepieciešams?

Asinsspiediena pazemināšanai tiek izmantotas vairākas zāļu grupas, kuras ārsts izvēlas, ņemot vērā pacienta vecumu, veselības stāvokli, blakus saslimšanas un asinsspiediena līmeni. Visbiežāk tas ir ģimenes ārsts, kurš to izvērtē, ņemot vērā arī pacienta sociālo statusu. Kāpēc es tā saku? Jo ir dārgākas zāles un ir lētākas zāles. Ir oriģinālās jeb inovatīvās zāles (pirmās zāles ar konkrēto aktīvo vielu, kuras ir izgudrotas, izstrādātas un patentētas) un ir ģenēriskās zāles jeb ģenēriskie preparāti (tās ir tādu pašu aktīvo vielu saturošas zāles, kas tiek ražotas pēc tam, kad oriģinālo zāļu patents ir beidzies; tām jābūt līdzvērtīgām oriģinālajām zālēm efektivitātes, kvalitātes un drošības ziņā). Un ārstam ir jāizvērtē, ko pacients var atļauties, jo – šīs zāles būs jālieto ilgstoši. Protams, katrs medikaments ir jāaprobē konkrētajam pacientam – vidēji sešas nedēļas, kas ir šo medikamentu ekspozīcijas laiks, jāveic pieraksti, kā spiediens reaģē uz zālēm, vai nav kādas būtiskas blakusparādības. Ja tādas konstatē, zāles maina.

Kādas ir iespējamās blakusparādības?

To ir milzīgi daudz. Katram medikamentam savas. Zāļu lietošanas instrukcijā, kas parasti ir “palagi četru metru garumā”, tās visas ir uzskaitītas. Bet tā ir atsevišķa tēma. Es nerunāju par galvassāpēm vai izsitumiem – tādas “blakusparādības” var būt arī no veļas pulvera. Es runāju par specifiskām blakusparādībām, piemēram, klepu vai bronhospazmām. Jo ir asinsspiedienu pazeminošas zāles, kas, piemēram, samazina sirds darbības biežumu vai ko nevar dot glaukomas pacientiem. Ir visādi knifiņi, kas ārstam, kurš izraksta zāles, jāzina.

Vai, gadiem ejot, tiek atklāti inovatīvāki medikamenti arteriālā asinsspiediena regulēšanai?

Protams. Parādās arvien jauni medikamenti ar ilgstošāku iedarbību, ar mazāk blakusparādībām, kas negatīvi neietekmē citus orgānus. Mēs arī mēģinām vecās zāles nomainīt pret jaunākām, mazāk bīstamākām, taču, ja “vecās zāles” konkrētajam pacientam ideāli palīdz, tās parasti nemaina.

“Vecās zāles” ir lētas, arī tāpēc pacienti nevēlas tās mainīt. Ir pacienti, kuri joprojām tās lieto, jo ir lētas. Tam gan viena no blaknēm ir sauss, neproduktīvs, kairinošs klepus, bet pacienti pat to ir gatavi paciest. Dažkārt mēģinām ieteikt jaunākas, efektīvākas zāles, bet ne vienmēr izdodas.

Kad un kādās situācijās pacientam, kurš jau gadiem ilgi lieto kādu konkrētu asinsspiedienu pazeminošu medikamentu, būtu jākonsultējas ar ārstu par zāļu maiņu vai pielāgošanu?

Hipertensijas gadījumā pārsvarā ir runa par sirds kreisā kambara hipertrofiju jeb sirds mazspējas attīstību, tāpēc reizi pāris gados pie ģimenes ārsta būtu jāaiziet, jāveic asins analīzes un jāpārbauda aknu un nieru darbība. Jo hipertensija ir cieši saistīta ar nierēm, visādas nepatikšanas var būt tieši no nieru puses – ilgstoši paaugstināts asinsspiediens izsauc nieru asinsvadu sašaurināšanos, nieres filtrē mazāk šķidruma, un vielas, kas ir jāizvada no organisma, var uzkrāties organismā. Protams, arī elektrokardiogramma un ehokardiogramma reizi divos trīs gados būtu jāuztaisa. Un neparedzētu atradņu gadījumā būtu vēlama konsultācija pie kardiologa un attiecīgi – terapijas maiņa vai pastiprināšana. Vai gluži otrādi – jāpārvērtē spiediena zāļu nepieciešamība, ja spiediens konkrētā pacienta organisma īpatnību dēļ kļūst ārkārtīgi zems, kas arī nav labi. Īpaši vasaras karstumā.

Karstā laikā spiediens var pazemināties? Tas ir meteojutīgums?

Nē, šajā gadījumā mehānisms ir mazliet cits. Ļoti daudzām zālēm, kas saistītas ar paaugstinātu asinsspiedienu, klāt ir diurētiķi jeb viegli urīndzenoši līdzekļi. Tā ir biežākā kombinācija. Karstā laikā pastiprinās ūdens iztvaikošana caur ādu, papildus vēl diurētiķis liek vairāk čurāt, tādējādi organisms pastiprināti zaudē šķidrumu, un dehidratācija rada hipotensiju – situāciju, kad asinsspiediens ir zemāks par 90/60 mm/Hg. Tāpēc ārstam ir jābūt ļoti uzmanīgam, uz vasaru izrakstot urīndzenošus līdzekļus. Tos vajadzētu stingri ierobežot vai vispār noņemt. Bet, kas attiecas uz asinsspiediena zālēm, tad karstā vasarā devu var samazināt, bet rudens/ziemas/pavasara periodā atkal palielināt.

Vai pacients pats to var tā izvērtēt – ir vasara, tuvojas ilgstošs karstums, dzeršu tikai pustabletīti?

Jā, es ar saviem pacientiem to pārrunāju, jo uz vasaru ļoti bieži spiediens ir zems. Un pacienti parasti to sajūt, jo sareibst galva, īpaši pieceļoties vai ātri kustoties, ir nogurums, vājums. Nu, protams, ir arī izņēmumi. Bet pavisam noņemt šīs zāles bez konsultācijas ar ārstu nedrīkst.

Bet ja ir kādas blaknes?

Ja ir nozīmīgas blaknes, tad – jā. Bet tad vislabāk sazināties ar savu ģimenes ārstu vai kardiologu, ja tāda iespēja ir. Ārsts tad zāles var nomainīt. Man savā praksē ir nācies saskarties ar pacientiem, kuri pārtrauc kādu spiediena zāļu lietošanu ne tāpēc, ka būtu kādas blaknes, bet – ir “pārbaudījuši” tās ar zelta gredzenu, un tas rāda, ka neder, ka tām ir melnā enerģija… Un neparko neieskaidrosi, ka konkrētās zāles tomēr ir jālieto. Ir arī tādi pacienti, kuriem “vecās zāles” nepalīdz, spiediens tik un tā ir paaugstināts (ap 180/90 mm/Hg), taču, nomainot pret jauniem, mūsdienīgākiem medikamentiem, tas nostabilizējas līdz aptuveni 130/80 mmHg. Tomēr viņi tās pārtrauc lietot jau pēc nedēļas, sakot, ka jūtas slikti, un atgriežas pie “vecajām zālēm”. Spiediens atkal ir 180/90 mm/Hg, un viņi atkal jūtas labi…

Bet tas taču nav normāli?

Nē, tas nav normāli. Adaptācijas periods – 6 nedēļas – ir jāiztur. Bet ne jau visiem to var ieskaidrot.

Vai, lietojot asinsspiedienu pazeminošas zāles, drīkst dzert kafiju?

Jā, bet bez pārmērībām, dienas pirmajā pusē. Man arī garšo kafija un, lai arī lietoju spiediena zāles, dienas laikā izdzeru divas tasītes – vienu no rīta mājās, otru – ierodoties darbā. Kofeīns minimāli paaugstina spiedienu. Drīzāk spiediens paaugstinās, ja cilvēkam, kurš pieradis pie kafijas, to neļauj lietot.

No stresa, ka nedrīkst?

Tieši tā. Man ir bijis tā, ka eju uz kafijas automātu pacientam pēc kafijas, lai spiediens mazliet “nobrauc uz leju”. Esmu redzējis, ka tā notiek. Pacients padzer kafiju un ir laimīgs, saka, ka jūtas, kā no jauna piedzimis. Tad lai tik lieto, galvenais, lai guļ pa nakti.

Kā pareizi lietot asinsspiedienu pazeminošās zāles – no rīta vai vakarā, pirms vai pēc ēšanas?

Ir medikamenti, kas jādzer tukšā dūšā, bet lielāko daļu medikamentu iesaka pēc ēšanas vai ēšanas laikā. Spiedienu pazeminošie medikamenti ir ar ilgstošu iedarbību, tie izšķīst kuņģa un zarnu traktā un uztur asinsspiedienu 24 stundu garumā, pat drusciņ ilgāk. Protams, to sastāvā ir dažādas vielas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt kuņģa gļotādu, tāpēc es ieteiktu tās lietot no rīta pēc ēšanas. Ja vien zāļu lietošanas instrukcijā nav norādīts citādi.

Kas notiek, ja no rīta aizmirst iedzert devu?

Vidēji 24 stundu laikā zāļu iedarbība beigsies, bet tieši šo aizmāršu dēļ zāļu izstrādātājs ir paredzējis, ka tās strādā drusciņ ilgāk. Kad zāļu iedarbība beidzas, spiediens var sākt strauji iet uz augšu un tad vakarā var būt hipertensijas krīze. Tāpēc, ja tikai vakarā atceraties, ka no rīta zāles nav iedzertas, iedzeriet. Un tad no rīta atkal ierastajā laikā. Varbūt uz brīdi spiediens būs zemāks. Bet – mūsdienās jau var ielikt telefonā atgādinājumu uz konkrētu laiku, ka jāiedzer zāles. Nepieciešamības gadījumā konsultējieties ar ārstu.

Vai ir jādzer zāles, ja asinsspiediens ir normāls un cilvēks jūtas labi?

Ja zāles ir izrakstītas, tās ir jālieto. Jo ārstēšanas pamatmērķis ir asinsspiediena pastāvīga kontrole. Iedzerot zāles tikai tad, kad asinsspiediens ir paaugstināts, nevar pasargāt sevi no iespējamām komplikācijām.

Cik bieži jūs pats kontrolējat savu asinsspiedienu?

Ne katru dienu, bet kontrolēju. Man ir nakts darbs, ikdiena ir stresaina. Bet, kā jau minēju, es dzeru zāles, un viss ir labi. Es pie zālēm esmu adaptējies, un man spiediens ir labs. Zāles gan ir dārgas, jo lietoju oriģinālās, bet es jau 25 gadus nesmēķēju, uz to es ietaupu.

Smēķēšana paaugstina asinsspiedienu?

Jā. Sašaurina asinsvadus. Smēķēšana ir liels riska faktors sirds un asinsvadu slimībām, faktiski pirmajā četriniekā. Tas ir ļoti, ļoti slikts ieradums. Tāpat kā dažas narkotikas, kas arī būtiski paaugstina asinsspiedienu.

Vai paaugstinātu asinsspiedienu var izārstēt tā, ka nav vairs jālieto zāles?

To var koriģēt. Ja spiediens ir simptomātisks, ja tas paaugstinās, uz kaut ko reaģējot, tad tas pāriet pats. Tāpēc jauniem cilvēkiem, pakoriģējot dzīvesveidu – ieviešot veselīgākus ikdienas paradumus, samazinot ķermeņa masu, esot fiziski aktīviem un nesmēķējot –, to ar lielu varbūtību var arī izārstēt un pārtraukt lietot hipertensijas medikamentus. Jo jaunāks cilvēks, jo tas ir vieglāk izdarāms. Ja spiediens nav pamatīgi ielaists, ar minimāliem līdzekļiem to var stabilizēt un pat panākt, ka tas gadiem ilgi saglabājas normāls. Es esmu redzējis tādus cilvēkus, kuri ir izārstējuši spiedienu. Pamatā tās ir sievietes, viņas ir paklausīgākas – iet uz sporta zāli, skrien no rītiem.

Es nerunāju par tiem, kuriem spiediens ceļas kādu sekundāru iemeslu dēļ, piemēram, ja jaunam cilvēkam atklāj virsnieru adenomu. Arī tā gadās. Tas ir savdabīgs virsnieru audzējs, kas pastiprināti izdala kortizolu. Veicot operāciju un virsnieri izņemot, arī spiediens normalizējas.

Bet, ja asinsvados sācies jau aterosklerotisks process (aterosklerotisko plātnīšu izgulsnēšanās uz asinsvadu sieniņām), to izārstēt nevar. Tad spiediena zāles jālieto visu mūžu, ārstam koriģējot to devas un nosaukumus.

Svarīgi

• Ņemot vērā Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas, ideālam arteriālajam asinsspiedienam jebkurā vecumā ir jātuvinās 120/80 dzīvsudraba staba milimetru (mm/Hg) līmenim.

• Mērot arteriālo asinsspiedienu, tiek ņemti vērā divi lielumi: augstākais, kas tiek dēvēts par sistolisko asinsspiedienu un kas raksturo asinsspiedienu sirds saraušanās brīdī, kad asinis tiek ieplūdinātas artērijās, un zemākais, kas tiek dēvēts par diastolisko asinsspiedienu un atbilst asinsspiedienam starp divām sirds saraušanās kustībām.

• Ja arteriālais asinsspiediens pārsniedz 140/90 mm/Hg robežu, tad to uzskata par sirds un asinsvadu slimību riska faktoru.

• Asinsspiediena svārstības diennakts laikā ir pieļaujamas, tomēr, ja asinsspiediens paliek paaugstināts visu laiku, to sauc par paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu jeb hipertensiju.

• Nereti paaugstināts arteriālais asinsspiediens var neradīt nekādas sajūtas, un cilvēks par to uzzina, kad jau konstatētas kādas komplikācijas, tāpēc ir svarīgi to kontrolēt un zināt savu asinsspiedienu.

• Asinsspiediens var paaugstināties arī dažādu medikamentu, uztura bagātinātāju un ikdienā lietotu produktu rezultātā.

• Paaugstināts asinsspiediens bojā sirdi, nieres, artērijas, redzi un smadzenes.

• Cilvēkiem ar hipertensiju asinsspiediens ir jāmēra 1–2 reizes nedēļā.

Sirdsdarbības frekvence

• Sirdsdarbības frekvence vistiešākajā veidā ir saistīta ar hipertensijas (paaugstināta asinsspiediena), aterosklerozes un sirds un asinsvadu slimību veidošanos, infarkta un insulta risku.

• Normāla sirdsdarbības frekvence (pulss) miera stāvoklī ir aptuveni 60 +/– 5 reizes.

• Par paātrinātu sirdsdarbības frekvenci miera stāvoklī tiek uzskatīts pulss virs 80 sitieniem minūtē.

• Sirdsdarbības frekvenci iespējams samazināt ar zāļu palīdzību, ilgākā laikā arī ar dzīvesveida maiņu.

Augsta asinsspiediena biežākie simptomi

• Galvassāpes

• Reibonis

• Nervozitāte

• Sirdsklauves

• Aritmija

• Troksnis ausīs

• Bezmiegs un trauksme

• Paaugstināta svīšana

• Elpas trūkums

• Sāpes sirds apvidū

Īpaši bīstams

paaugstināts arteriālais asinsspiediens (virs 140/90 mm/Hg) ir kombinācijā ar citiem riska faktoriem, tostarp augstu ZBL jeb “slikto” holesterīnu. Tas ir nopietns drauds gan sirds, gan smadzeņu un citu orgānu asinsvadiem, jo rada paaugstinātu infarkta vai insulta risku.

Mīts

Pastāv mīts, ka cilvēkiem vecumā virs 60 gadiem paaugstināts asinsspiediens ir pieļaujams. Tomēr kardiologi uzsver, ka asinsspiedienam jebkurā vecumā jābūt robežās no 120/80 mm/Hg līdz 140/90 mm/Hg.

Hipertensijas kontrole

• Mazāk lietojiet uzturā sāli.

• Ēdiet veselīgi un sabalansēti.

• Palieliniet fizisko aktivitāti.

• Uzturiet normālu ķermeņa svaru, holesterīna un cukura līmeni asinīs.

• Atmetiet smēķēšanu.

• Nelietojiet alkoholu.

• Atrodiet veidu, kā izvairīties no ikdienas stresa.

• Nepārstrādājieties un izgulieties.

• Lietojiet zāles, ja ārsts tās ir izrakstījis.

• Regulāri uzmaniet savu asinsspiedienu.

Ārsts iesaka

1. Regulāri kontrolēt asinsspiedienu

• gan jauniem un veseliem cilvēkiem, lai laikus pamanītu atkāpes no normas. Tas tādēļ, ka pie paaugstināta asinsspiediena organisms pierod ļoti ātri, un pacients pat var nesaprast, ka ir apdraudēts;

• gan cilvēkiem, kuriem jau ir jālieto zāles tā normalizēšanai. Tad svarīgi pārzināt izrakstītā preparāta iedarbību un iespējamo mijiedarbību ar citiem lietotajiem medikamentiem.

2. Aprunāties ar savu ārstu

• par to, kādas zāles vajadzētu nēsāt līdzi un lietot situācijās, ja asinsspiediens izteikti paaugstinās.

3. Ja asinsspiediens pēkšņi strauji paaugstinās

• un tas kombinējas ar stiprām galvassāpēm, traucētu redzi, sliktu dūšu/vemšanu, krampjiem, apjukumu, samaņas traucējumiem, elpas trūkumu, sāpēm krūtīs, stipru deguna asiņošanu, sauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību, tālrunis 113;

• šaubu gadījumā zvaniet savam ģimenes ārstam vai uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās 17.00–8.00; brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).

"Twitter" vadītājs atzīst, ka bloķēt Baidenam nelabvēlīgo rakstu bija nepareizi