53 gadus vecais Starovoits nošāvies Maskavas apgabala Odincovas rajonā. Tiktāl valda vienprātība. Tomēr jau pašā sākumā sāka parādīties dīvainības. Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka Starovoita līķis atrasts viņa automašīnā “Tesla”, un viņš nošāvies ar “Makarov” pistoli, kuru viņam 2023. gadā bija uzdāvinājusi Krievijas Iekšlietu ministrijas vadība. Tomēr publicētajos video redzams, ka Starovoita līķi iznes no krūmājiem.

6. jūlijā Satiksmes ministrija ziņoja, ka Starovoita vadībā notikusi apspriede par incidentu Ustjlugā, kur notika šķidrā amonjaka noplūde. Savukārt “Telegram” kanāls “VČK-OGPU” apgalvo, kaStarovoits 7. jūlijā ieradies darbā un uzvedies kā parasti, vadījis ierasto rīta sanāksmi ar vietniekiem. Kanāla avots norāda, ka ministrs nojautis par iespējamo atlaišanu, taču uzzinājis to tikai pirmdienas rītā. “Plkst. 09.15 parādījās ziņa par prezidenta rīkojumu. Tieši pēc piecām minūtēm Romāns Starovoits deva rīkojumu: “Izbraukšana plkst. 09:35” un ieslēdzās kabinetā. Noteiktajā laikā ierēdnis, ne ar vienu neatvadoties, pameta darba vietu,” raksta kanāls.

Tādā gadījumā nav skaidrs, kādēļ ar ģimeni viņš nebija kontaktējies kopš 5. jūlija. “Telegram” kanāls “Baza” apgalvo, ka pēdējo reizi ar ģimenes locekļiem viņš sazinājies 5. jūlijā, kad aizbrauca pie meitas uz sacensībām “panīkušā stāvoklī, bija tur mazāk par stundu, apskāva viņu un aizbrauca”.

Starovoita senākas nāves versiju pauda arī šķietami solīda amatpersona, Valsts domes deputāts, Aizsardzības komitejas vadītājs un propagandas šovu regulārais dalībnieks Andrejs Kartapolovs apgalvoja, ka Starovoits nošāvies “jau diezgan sen”. Viņš nav vienīgais — arī izdevums “Forbes.ru” atsaucas uz izmeklēšanas iestādēm tuvu personu, apgalvo, ka Starovoits bija miris jau vismaz vienu dienu pirms oficiālā paziņojuma, iespējams, padarot sev galu naktī uz svētdienu. Savukārt izdevums RBK, atsaucoties uz saviem avotiem, apgalvo, ka Starovoita līķi atrada jau sestdien, tātad divas dienas pirms oficiālā paziņojuma un tieši tajā dienā, kad viņš pēdējo reizi sazinājies ar ģimeni.

Paziņojums par Starovoita atlaišanu parādījās 7. jūlija rītā. Nekāda informācija par šī lēmuma iemesliem netika sniegta. Vēlāk Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka rīkojumā nav minēts par “uzticības zaudēšanu”. “Ja būtu runa par uzticības zaudēšanu, tas būtu skaidri pateikts. Kā redzējāt – šādas frāzes nebija,” uzsvēra Peskovs. Viņš piebilda, ka prezidenta skatījumā amatā ieceltais transporta ministra pienākumu izpildītājs Andrejs Ņikitins vislabāk veiks ministrijas uzdevumus.

Oficiālie Krievijas mediji par Starovoita nāvi ziņoja skopi, kaut gan šāda ministra aiziešana ir unikāls gadījums Putina 25 gadu valdīšanas laikā.

Kaut gan Putins Starovoitu atlaida bez paskaidrojumiem, sākotnēji medijos minēja, ka tas saistīts ar sestdien piedzīvoto Krievijas gaisa satiksmes sabrukumu sakarā ar ukraiņu dronu uzbrukumu draudiem. Jauns.lv toreiz vēstīja, ka atcelti vai aizkavēti simtiem reisu, pasažieri spiesti gaidīt ilgāk nekā deviņas stundas, vietu trūkuma dēļ daudzi guļ uz grīdas. Ļoti daudz reisu atcelti Maskavā un Sanktpēterburgā, turienes lidostas vairākkārt pārtraukušas darbu.

Krievijas plašsaziņas līdzekļi atzina, ka vissmagākā situācija bijusi Maskavas Šeremetjevas lidostā, tur aizkavēti vairāk nekā 170 reisi, bet gandrīz 50 reisi atcelti. Cietušas arī citas Maskavas lidostas. Tādējādi radies pamatīgs haoss. Pasažieri, kas tikko ielidojuši, sajaucas ar tiem, kuri vēl nav atstājuši lidostu. Cilvēki bija spiesti sēdēt un gulēt uz grīdas, jo brīvu vietu vairs nav ne kafejnīcās, ne biznesa zālēs. Situācija nav bijusi labāka arī Putina dzimtās Sanktpēterburgas Pulkovas lidostā, kur toreiz tika atcelti vairāk nekā 30 reisi, vēl ap 100 reisu aizkavēti. Turklāt lidosta uz laiku apturējusi darbu dronu uzbrukuma draudu dēļ.

Tiesa, jaunākā informācija liecina, ka zem Starovoita, kurš līdz 2024. gada maijam bija Kurskas apgabala gubernators — tā paša, kur 6. augustā ukraiņi sarīkoja savu “speciālo militāro operāciju”, pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara laikiem iebrūkot Krievijas teritorijā, dodot milzīgu reputācijas triecienu Putinam — “raka” jau sen. Dažādos “Telegram” kanālos apgalvo, ka Starovoita pēctecis Kurskas apgabala vadītāja amatā Aleksejs Smirnovs, kurš kopā ar vairākām citām augsta ranga amatpersonām aprīlī tika arestēts par krāpšanos milzu apmērā, būvējot nocietinājumus uz Ukrainas robežas, jau ir sniedzis liecības pret Starovoitu. Starovoitam draudēja līdz 20 gadu ieslodzījums.

Savukārt vairāki prokremliskie politologi izteikušies, ka Starovoita atstādināšanas iemesls ir “politiskā atbildība” par Kurskas apgabala negatavību ukraiņu iebrukumam. Par spīti tam, ka Krievijas propaganda dižojas par savas armijas varenību, ukraiņu vienību padzīšanai no viena apgabala bija nepieciešams vairāk nekā pusgads, turklāt lūdzot Ziemeļkorejas armijas palīdzību.

Tikmēr “Z patrioti” slavē Starovoitu par labprātīgu šķiršanos no dzīves. “Lūdzam visām personām amatos ar korupcijas riskiem izsniegt apbalvojuma ieroci. Ar vienu patronu,” raksta “Telegram” kanāls “Dva majora”. “Puisim vismaz pietika drosmes rīkoties pēc labākajām krievu muižniecības un agrīno padomju ģenerāļu tradīcijām,” lepojas ”Zapiski veterana”.

Jāpiebilst, ka Starovoits nav pirmais Putina ministrs, kurš miris mīklainos apstākļos. 2021. gada 8. septembrī ūdenskritumā nositās bijušais Putina miesassargs, vēlāk Kaļiņingradas apgabala gubernators un ārkārtas situāciju ministrs Jevgēņijs Ziničevs. Arī toreiz jau no pirmā mirkļa no atskanēja visdažādākās versijas par notikušo. Vispirms oficiāli paziņoja, ka viņš mācību laikā Noriļskā gāja bojā, glābjot režisoru Aleksandru Meļņiku, kurš it kā paslīdējis un nokritis no klints, bet ministrs lēcis ūdenī, lai viņu glābtu un nositās uz akmeņiem. Par to stāstīja Krievijas propagandas impērijas vadītāja Margarita Simonjana. Drīzumā gan parādījās ziņas, ka Ziničevs un Meļņiks nebūt negāja bojā Noriļskā, bet apmeklējot kādu ūdenskritumu 120 kilometru attālumā no Noriļskas un nevis ministrs glāba režisoru, bet tieši otrādi — Ziničevs paslīdējis, pārāk tuvu pieejot ūdenskrituma malai. Kā vēstīja “Novaja gazeta”, abi vīrieši nokrituši no apmēram 7-8 stāvu augstuma. Toreiz Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs visas oficiālajai versijai neatbilstošās ziņas nosauca par “zaimojošām”.

Ja Ziničevs bija pirmais Putina Krievijas ministrs, kurš šķīrās no savas dzīvības, tad augsta ranga biznesa amatpersonas, sevišķi kritiski svarīgajā enerģētikas sfērā, pēdējā laikā mirst kā mušas.

Jāpiebilst, ka 1991. gada 22. augustā pēc “augusta puča” izgāšanās kopā ar savu sievu nošāvās PSRS iekšlietu ministrs Boriss Pugo, kad konservatīvie komunisti, armijas vadība un impērijas saglabātāji PSRS viceprezidenta Genādija Janajeva vadībā mēģināja gāzt PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu, taču ar Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina atbalstītāju pūlēm tas cieta neveiksmi. Pugo no 1984. gada 14. aprīlim līdz 1988. gada 4. oktobrim bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs, faktiski galvenā persona padomju okupētajā Latvijā. Pirms tam no 1980. gada novembra viņš bija Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs.

Turcijā trīs krievu tūristes sarīko skandālu un ar čību iemet medmāsai, kura lūdza uzvilkt sejas aizsargmaskas