Zīmīgi, ka Pāvels „pēc paša vēlēšanās” atvaļinājies pēkšņi, pāris dienas pēc Lukašenko telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tiek izteiktas aizdomas, ka valstu galvas uz Pāvelu un Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu izdarījušas spiedienu, lai Lukašenko režīmam neērtais baznīcas galva būtu spiests pamest Baltkrieviju. Baznīcas oficiālajos paziņojumos gan nekas nav minēts, kāpēc tā noticis.

Krievijas pareizticīgā baznīca vien paziņojusi, ka „Svētā sinode apmierinājusi metropolīta Pāvela lūgumu viņu atbrīvot no Baltkrievijas metropolīta amata”.

Skaidrs vienīgi tas, ka šis 67 gadus vecā garīdznieka solis nav saistīts ne ar metropolīta veselības stāvokli, ne pensionēšanās vecuma iestāšanos, ne reliģiskās pārliecības maiņu, ne kādām kriminālām darbībām. Tūlīt pēc atlūguma apmierināšanas, viņš tika iecelts par Kubaņas eparhijas Krievijā metropolītu no Covid-19 mirušā Kubaņas eparhijas vadītāja metropolīta Izidora vietā. Līdz ar to runām, ka Baltkrievijas baznīcas galvas izraidīšanai no valsts varētu būt politisks iemesls, ir savs pamats.

Te arī jāmin fakts, ka Pāvels it nebūt nebija iecerējis pamest Baltkrieviju. 2013. gadā, stādamies Baltkrievijas baznīcas galvgalī, viņš apliecināja gatavību apgūt baltkrievu valodu un iegūt Baltkrievijas pilsonību. Pāvels, laicīgajā vārdā Georgijs Ponamorjovs, ir Krievijas pilsonis, kas varētu būt arī viens no iemesliem, lai viņu dabūtu prom no Baltkrievijas uz dzimteni. Te gan jāteic, ka pēc Maskavas Garīgās akadēmijas beigšanas viņš salīdzinoši neilgu laiku kalpojis par garīdznieku tēvzemē. Viņa garīgās kalpošanas darbs pārsvarā noticis ārzemēs – Jeruzalemē, ASV, Austrijā, Ungārijā un Baltkrievijā.

Nu Baltkrievijas metropolīta amatā pirmo reizi stājies Baltkrievijas pilsonis – līdzšinējais Barisavas (Borisovas) arhibīskaps Benjamiņš. Jāuzsver, ka Benjamiņš ārpus Baltkrievijas ir mazpazīstams garīdznieks, savukārt savā dzimtenē viņš pēdējā laikā izcēlies kā viens no retajiem Baltkrievijas baznīcas hierarhijas pārstāvjiem, kurš iestājies pret „masu nekārtībām” un par „stabilitātes saglabāšanu”. Tātad nu par Baltkrievijas pareizticīgās baznīcas galvu kļuvis garīdznieks – izteikts Lukašenko režīma piekritējs.

Par Krievijas patriarha Kirila kritizēšanu no kalpošanas atstādinātais baltkrievu garīdznieks Aleksandrs Šramko radio „Brīvība” paudis: „Domāju, ka Baltkrievijas baznīcas vadības saistīta ar to, ka Lukašenko nesen ar apvainojumiem uzbruka baznīcai, jo tā, lūk, piedalās, politikā un atbalsta protestus. Un valdība šai sakarā pieņems mērus, Un, re, pieņēma arī...”

Metropolīts Pāvels Baltkrievijas baznīcā bija kā tilts starp valdošo režīmu un protestētājiem. Pāvels viņš pēdējās nedēļās nav ne nosodījis, ne izvērsis kādas represijas pret saviem padotajiem, kuri atklāti vērsās pret Lukašenko, savukārt Benjamiņš jau no sākta gala bijis Lukašenko fans un nosodījis režīma pretiniekus.

Arī katoļi izjutuši Lukašenko „stingro roku”. Baltkrievijas robežsargi pirmdien lieguši iebraukt valstī Baltkrievijas katoļu baznīcas vadītājam, Minskas un Mogiļevas arhibīskapam metropolītam Tadeušam Kondrusevičam, kurš pagājušajā nedēļā piedalījās dievkalpojumos Polijā. „Nelaiž pāri un nesaka, kādēļ, atbild - nekomentēsim,” viņš stāstījis žurnālistiem. „Staigāja, staigāja, visbeidzot atdeva dokumentus un paziņoja, ka man aizliegts iebraukt Baltkrievijā”.

Pagājušajā nedēļā arhibīskaps izplatīja publisku paziņojumu, kurā kā rupju sirdsapziņas brīvības un ticīgo tiesību pārkāpumu nosodīja Baltkrievijas OMON rīcību 26. augustā, kad omonieši uz laiku bloķēja Minskas Sarkanās baznīcas durvis, neizlaižot no dievnama daļu tur patvērušos protestētāju un draudzes locekļu. Viņš atgādināja, ka saskaņā ar Baltkrievijas konstitūciju cilvēkiem ir tiesības lūgties, netraucēti ieejot dievnamā un atstājot to, un uzsvēra, ka šāda spēka struktūru rīcība nepalīdz mazināt spriedzi un atjaunot mieru un saskaņu sabiedrībā. Kondrusevičs intervijā Polijas katoļu televīzijas kanālam „TV Trwam” arī teicis, ka 9. augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nav bijušas godīgas.

Jauns.lv jau rakstīja, ka baltkrievu kristieši ir abās frontes pusēs – gan režīma spēka struktūrās, gan protestēju vidū, gan arī rāmo nogaidītāju pulkā. Nu jau bijušais Baltkrievijas pareizticīgās baznīcas vadītājs Pāvels, kurš bija pasteidzies Lukašenko apsveikt ar uzvaru vēlēšanās, vēlāk pieprasīja politieslodzīto atbrīvošanu un tiesībsargājošām iestādēm pārtraukt vardarbību.

Baptisti kategoriski iestājas pret Lukašenko iniciēto vardarbību, luterāņi mudina sēsties pie miera sarunu galda, bet katoļu līderis arhibīskaps Tadeušs Kondrusevičs aicina rokās neņemt ne ieroci, ne akmeni.

Sieviete, kurai pilnībā uzticas Lukašenko: viņas norādēm klausa visi