Komentējot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča lēmumu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, Kažoka uzsvēra, ka viņa lēmums var mainīt situāciju, jo arī opozīcijas deputāti sākuši pārdomāt savu rīcību.

Par šo varētu liecināt gan vairāku politiķu izteikumi, gan arī pagājušajā nedēļā notikušās Saeimas debates par Stambulas konvenciju, kurās vairāki politiķi bija norādījuši, ka būs jāmeklē vidusceļš.

Politoloģe pārliecināta, ka retorikas maiņa no vairākiem politiķiem ir saistīta ar to, ka Stambulas konvencija mobilizējusi lielu cilvēku grupu, kurai ir būtiski saglabāt eiropeiskas vērtības un kultūras telpu Latvijā.

Opozīcijā esošās partijas nebija rēķinājušās, ka tik lielai sabiedrības daļai Eiropas vērtības ir tik būtiskas, kā arī tās nebija pārdomājušas, ka pēc būtības starp šīm Eiropas alternatīvo vērtību partijām ir milzīga iekšējā konkurence, sprieda Kažoka.

Līdz ar to tagad partijas sāk domāt par to vēlētāju, kuram Eiropas vērtības ir būtiskas, uzsvēra Kažoka, papildinot, ka Saeimai ir vairākas iespējas, kā lemt par turpmāko Stambulas konvencijas virzību.

Piemēram, Saeima šo jautājumu var atstāt lemšanai nākamajam parlamentam, kad būs zināms mandātu sadalījums. Vēl deputāti varētu mēģināt "saglabāt savu stāju un vienkārši noraut kādu no nākošajiem balsojumiem", proti, deputāti varētu šo jautājumu atstāt bez virzības, ja saprastu, ka nepieciešamo balsu vienkārši nav. Tāpat deputāti var vērsties pie starptautiskajām institūcijām, lai vilktu laiku un jautājumu atliktu, viņa norādīja.

Pēc Kažokas paustā, partijas ir sapratušas, ka, ja šis Saeimas sasaukums pieņems lēmumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu, tad tas neizzudīs no dienas kārtības un varētu būt svarīgākais jautājums nākamajās Saeimas vēlēšanās.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēki, kuriem šie jautājumi ir svarīgi, izdarīs visu, lai tie būtu centrālie jautājumi nākamajās Saeimas vēlēšanās," pārliecināta Kažoka.

Politoloģe uzsvēra, ka pret Stambulas konvenciju apvienojās opozīcijā esošās partijas, bet nav šaubu, ka, piemēram, Nacionālās apvienības (NA) un "Stabilitātei" "draudzība" nebūs uz ilgu laiku, līdz ar ko arī NA droši vien sāk saprast, ka viņu darbošanās kopā ar partijām, kuras pārstāv Kremļa naratīvu, ilgtermiņā varētu izmaksāt daudz dārgāk, sprieda Kažoka.

Šādas koalīcijas funkcionē tikai uz atsevišķiem jautājumiem un tikai līdz brīdim, kad top skaidrs, ka patiesībā viņu izmaksas, iesaistoties šādā kompānijā, ir lielākas nekā potenciālais ieguvums, uzsvēra Kažoka, papildinot, ka tieši tas pašlaik arī notiek.

Tāpat Kažoka pauda pārliecību, ka uzvarētāji jebkurā gadījumā šajā jautājumā būtu "Jaunā vienotība" (JV), jo tā spēja mobilizēt savus vēlētājus un apvienot ap sevi arī tos, kuri apsūdzēja partiju par nepietiekamām reformām, ekonomisko izaugsmi un citām lietām.

"JV vēlētājs ir sajutis valstiskus draudus, un ir loģiski, ka vēlētāji apvienojas ap valdošo partiju, lai nosargātu savas vērtības un valsti," uzskata Kažoka.

Jau ziņots, ka Rinkēvičs nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas.

Turklāt prezidents aicina šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai. Nākamās parlamenta vēlēšanas notiks 2026. gada rudenī.

"Šis jautājums pēc būtības būtu jālemj nākamajai Saeimai. Mums ir bijušas diskusijas gan ar politisko partiju, gan nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Ceru, ka Saeima manos argumentos ieklausīsies un šo lēmumu pārskatīs, kā arī ievēros otrreizējās caurlūkošanas lūgumā minētos aspektus," Rīgas pilī notikušajā preses konferencē sacīja Valsts prezidents.

Prezidents pauda pārliecību, ka visdemokrātiskākais risinājums būtu ļaut politiskajām partijām nākamajās vēlēšanās skaidri paust savu nostāju par šo jautājumu un jaunajai Saeimai to izvērtēt. Viņš klāstīja, ka aizvadīto dienu laikā notikušas konsultācijas arī ar politisko partiju pārstāvjiem un tiesībsargu. Valsts prezidenta ieskatā gan konvencijas atbalstītāji, gan pretinieki ir gatavi meklēt risinājumu un kompromisu.

Pamatojot savu lēmumu, Rinkēvičs norāda, ka pēc likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā ir palikuši neatbildēti būtiski jautājumi, kurus likumdevējam vajadzētu atkārtoti apsvērt, un tādēļ ir nepieciešama likuma otrreizēja caurlūkošana.

Viņš pauž, ka nopietnas bažas rada pretruna starp likumdevēju un izpildvaru jautājumā, kurā likumdevējs ir nepārprotami piešķīris izpildvarai būtisku kompetenci, bet kurā nav sniegts likumdevēja pienācīgs vērtējums par izpildvaras viedokli, ko tā izteikusi likumdevēja piešķirtajā kompetencē. "Varas dalīšanas sistēmā būtisks ir varu savstarpējais dialogs un sadarbība kopējo valsts mērķu sekmēšanā," pausts Valsts prezidenta vēstulē.

Tāpat prezidents uzsver, ka konvencijas ratifikācija un denonsēšana viena Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgu vēstījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan sabiedrotajiem starptautiski par Latvijas gatavību labā ticībā pildīt savas starptautiskās saistības.

Valsts prezidents vērš uzmanību, ka Latvijas rīcība, izstājoties no kādas Eiropas Padomes konvencijas, kas nodrošina cilvēktiesību aizsardzību, ir nebijis precedents Eiropas tiesību telpā. Šāds precedents tālu pārsniedz Latvijas iekšpolitiskos tiesībpolitikas jautājumus un var apdraudēt kopīgo Eiropas tiesiskuma arhitektūru, uzskata prezidents.

Tāpat jāņem vērā, ka Latvija būtu pirmā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas izstātos no starptautiska cilvēktiesību līguma, norāda Rinkēvičs. Tāpēc būtu nopietni jāvērtē, vai šāda rīcība ir savietojama ar Līgumā par ES nostiprināto lojālās sadarbības principu un ES dalībvalstu pienākumu ar patiesu savstarpējo cieņu palīdzēt cita citai veikt uzdevumus ES mērķu sasniegšanai, tostarp Līguma par ES 2. pantā minēto sieviešu un vīriešu līdztiesību, akcentē Valsts prezidents.

Rinkēviča vērtējumā tikpat pretrunīgu vēstījumu rada arī Saeimas lēmums izstāties no Konvencijas vēl pirms pašas Saeimas noteiktā termiņa, līdz kuram Ministru kabinetam ir jāizstrādā visaptverošs "Vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanas un izskaušanas likums". Prezidents uzsver, ka tādējādi rodas bīstams pārrāvums visaptverošā tiesiskajā regulējumā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu, nonākot pretrunā ar publiski vairākkārt pausto argumentu, ka vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu pilnībā nodrošina Latvijas nacionālie normatīvie akti.

Minētais tiesību pārrāvuma periods no brīža, kad spēkā vairs nebūs starptautiskajā līgumā nostiprinātie aizsardzības pret vardarbību materiālie un procesuālie instrumenti, līdz brīdim, kad tiktu izstrādāts visaptverošs nacionālais normatīvais regulējums vismaz līdzvērtīgā tvērumā, radīs nepieļaujamu tiesisko nenoteiktību, uzsver prezidents.

Kā uzsver prezidents, nav strīda, ka Saeima, pastāvot noteiktiem apstākļiem un paveiktiem priekšdarbiem, var lemt par izstāšanos no starptautiska līguma atbilstošā procedūrā. "Diemžēl nākas secināt, ka nav paveikti nepieciešamie priekšdarbi, lai šāda izstāšanās būtu pienācīgi pamatota," norāda Rinkēvičs.

Likums tika pieņemts pagājušajā nedēļā ar opozīcijas un ZZS balsīm.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - NA, "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas JV un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Gan daudzas nevalstiskās organizācijas, gan partijas JV un "Progresīvie" iepriekš iesniedza prezidentam aicinājumu šo likumu neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Savukārt platformā "ManaBalss.lv" par Valsts prezidentam paredzētu iniciatīvu, aicinot viņu neizsludināt šo likumu, nepilnu četru dienu laikā parakstījušies vairāk nekā 63 000 cilvēku. Tikmēr Saeimā jau iesniegtajā iniciatīvā, kurā parlaments aicināts turpināt dalību konvencijā, parakstu skaits sasniedzis vismaz 33 000.

Aizvadītajā trešdienā protests pret izstāšanos no konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Šonedēļ Latvijā un ārvalstīs gaidāmi jauni protesti.

Pagājušās nedēļas ceturtdienā pie parlamenta notikušais pikets par konvencijas denonsēšanu pucēja ap 20 cilvēku. Pēdējās dienās aktualizējās arī vēl 2016. gadā sāktā parakstu vākšana par Latvijas nepievienošanos konvencijai. Tā nepilnā desmitgadē piesaistījusi nedaudz vairāk par 33 000 cilvēku atbalstu. Tāpat pirmdien tika sākts vākt parakstus vēl vienai iniciatīvai, kurā Rinkēvičam prasa izsludināt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Šai iniciatīvai pagaidām izdevies savākt nedaudz vairāk par 2000 iedzīvotāju parakstu.

Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.

"Viss kļūs tikai sliktāk" - Beirūtas sprādzienā izdzīvojusī igauniete dalās pārdomās par notikušo