Aiz šīs pārdomātās un apmaksātās propagandas daudzi aizmirst, ka Ķīna, kur uzliesmoja vīruss, sākumā ignorēja savu zinātnieku brīdinājumus un vēlāk stingri cenzēja informāciju par epidēmijas uzliesmojumu, vēstī medijs “The Insider”.

Vēl pirms gada Ķīnas zinātnieki no Uhaņas Virusoloģijas institūta un Ķīnas Zinātņu akadēmijas universitātes publicēja ziņojumu, brīdinot par jauna koronavīrusa uzliesmojuma iespējamību Ķīnā, kura izcelsme būtu sikspārņi. Infektologi arī skaidroja, kāpēc uzliesmojums varētu notikt tieši tur. “Ķīna ir trešā lielākā valsts teritorijas ziņā un visapdzīvotākā pasaulē. Plaša teritorija apvienojumā ar dažādām klimatiskajām zonām rada lielu bioloģisko daudzveidību. Lielāko daļu koronavīrusu veidu (22 no 38) identificējuši Ķīnas zinātnieki, kuri pētījuši vietējos sikspārņus un citus zīdītājus. Lielākā daļa koronavīrusu ir atrodami Ķīnā, turklāt lielākā daļa sikspārņu, kuri pārnēsā šos vīrusus, dzīvo līdzās cilvēkiem, tādā veidā tiem potenciāli ir iespēja nodot vīrusus cilvēkiem un mājlopiem. Ķīnas ēšanas kultūrā pastāv stingra pārliecība, ka tieši svaigi nokauti dzīvnieki ir uzturvielām bagātākie. Šis uzskats var palielināt vīrusa nodošanas iespējamību [no dzīvnieka uz cilvēku].” Šajā ziņojumā bija teikts arī par nepieciešamību steidzami rīkoties, lai novērstu nākamo uzliesmojumu.

Tomēr Ķīnas vara šo brīdinājumu noignorējusi. Līdzīgi notika ar vairākiem ķīniešu ārstiem, kuri 2019. gada decembra beigās pamanīja, ka strauji izplatās kāda jauna infekcija. Pie šiem ārstiem ieradās policija, pieprasot neizplatīt baumas. Vēlāk ārvalstu mediji rakstīja par vienu no šiem mediķiem – Uhaņas centrālās slimnīcas oftamologu Lī Veņlianu, kurš pats bija inficējies ar jauno vīrusu, un par šo uzliesmojumu paziņoja Ķīnas populārākajā tīklā “Weibo”. 6. februārī ārsts zaudēja cīņā par dzīvību ar Covid-19. Marta beigās Austrālijas žurnālisti arī vērsa uzmanību uz faktu, ka bez pēdām ir pazudusi Veņliana kolēģe – neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas vadītāja Ai Fena. Vēlāk viņas “Weibo” profilā parādījās savāds ieraksts: “Upe. Tilts. Ceļš. Pulksteņi”.

Novēlota reakcija

Līdz 10. janvārim zinātnieki no Uhaņas un Šanhajas, sadarbojoties ar Sidnejas Universitāti, ātri identificēja un izdalīja jauna veida koronavīrusa DNS, bet slēgta Uhaņa tika vien 23. janvārī. No brīža, kad Hubejas vara uzzināja par jaunām briesmām, līdz pilsētas slēgšanai pagāja trīs nedēļas. Šajā laikā pirmie saslimšanas gadījumi tika fiksēti Dienvidkorejā, ASV un Taizemē. Sauthemptonas Universitātes (Lielbritānija) pētnieki secināja, ka uzliesmojuma sākuma stadijās katra izniekotā nedēļā noveda pie tā, ka saslimušo un mirušo skaits sāka strauji augt. Izpēte arī parādīja, ka tad, “ja ieviestu ierobežojumus vienu, divas vai trīs nedēļas ātrāk, inficēšanās gadījumu skaits varētu attiecīgi būt par 66, 86 vai 95% mazāks, kas būtiski ierobežotu vīrusa ģeogrāfisko izplatīšanos. Savukārt tad, ja pasākumi [sākot no rok mazgāšanas līdz pašizolācijai] tiktu uzsākti par vienu, divām vai trim nedēļām vēlāk [nekā tas bija izdarīts], tad jaunu gadījumu skaits attiecīgi varētu pieaugt 3, 7 vai 18 reizes,” teikts ziņojumā.

“Tikko kā parādījās informācija, ka izplatās jauns koronavīrusa paveids, Uhaņas vietējā vara nobijās, ka viņus par šādu izgāšanos sodīs, un sāka slēpt patiesos apmērus. Vēlāk, balstoties uz šo neprecīzo informāciju, daudzas valstis sāka būvēt savas stratēģijas cīņai ar koronavīrusu,” uzskata vecākais zinātniskais darbinieks no Makdonalda-Lorjē institūta Kanādā Čārlzs Bērtons. Viņš arī atgādina, ka Ķīnas Komunistiskās partijas pārstāvji nekad par neko nav snieguši precīzu informāciju vai statistiku. “Ārpusē nonāk tikai tā informācija, kuru valsts iekšienē un ārpus tās akceptē daudzus gadus valdošā Ķīnas Komunistiskā partija. Tai pat laikā valsts iedzīvotāji labi saprot, ka kompartijas sniegtajai informācijai nav zinātniskas nozīmes.

Tajā pašā laikā Ķīnas varas iestādes atrod aizvien jaunus veidus, kā pastiprināt iedzīvotāju kontroli. Piemēram, martā visiem pilsoņiem tika likts lejupielādēt lietotni “Alipay Health Code”, kurā katram pilsonim tiek piešķirts individuālais QR kods. Laikraksta “New York Times” žurnālisti analizēja šo lietotni un secināja, ka ar tās palīdzību ne tikai ir iespējams noteikt, ko un kur viedtālruņa īpašnieks varēja inficēt, bet arī nodrošina policijai tiešu piekļuvi tālruņa īpašnieka personīgajai informācijai. Izdevums arī atgādina, ka Ķīnas interneta pakalpojumu sniedzēji bieži dalās informācijā ar varu. Tomēr līdz koronavīrusa uzliesmojumam šīs darbības nebija tik acīmredzamas un atvērtas, tāpēc izdevuma žurnālisti ir pārliecināti, ka jaunas lietotnes ieviešana vēl vairāk nojauc jau tā nelielās robežas, kuras atdala valsts tehnoloģiju gigantus no kompartijas vadību.

Vai tiešām bezmaksas palīdzība?

Medijs “The Insider” norāda, ka faktiski viss bizness Ķīnā ir kompartijas rokās. Lielie uzņēmumi ir spiesti strādāt plecu pie pleca ar valsts vadību ne tikai valsts iekšienē, bet arī ārpus tās. Kad Ķīnas valdība aptvēra, ka situācija ar koronavīrusu ir aizgājusi par tālu un ir steidzami nepieciešams glābt valsts starptautisko tēlu, Pekina palaida bezprecedenta propagandas kampaņu – tās ietvaros pastiprināti tiek atainots, kā Ķīnas vadība sakoncentrējusi visus spēkus, lai glābtu tās valstis, kuras ir vissmagāk cietušas jaunā vīrusa uzliesmojuma dēļ. Prāgas centra “Eiropas vērtības” rīkotajā diskusijā eksperti norādījuši, ka Ķīnas sniegtā palīdzība, pirmkārt, ne vienmēr bijusi palīdzība klasiskā izpratnē, bet, otrkārt, tā vienmēr ir īstenota tā, lai cilvēkam, kurš nepārzina sistēmu Ķīnas iekšienē, rastos iespaids, ka šajā valstī ir arī no valdības neatkarīgi spēlētāji. Piemēram, palīdzību Itālijai atsevišķi sniedza gan Ķīnas kompartija, gan korporācijas “Alibaba”, “Xiaomi” un “Huawei”, gan Ķīnas Sarkanais Krusts.

Medijos visbiežāk izskanēja runas par palīdzību bez atlīdzības, taču patiesībā Itālijai vitāli nepieciešamās medicīniskās iekārtas vien daļēji tika dotas bez maksas. Berlīnē bāzētā Ķīnas pētījumu institūta pētniece Lukrēcija Pogetti norāda, ka Pekina piepušķo faktus. “Būtībā tas bija eksports. Itālija ar Ķīnu noslēdza līgumus par medicīniskajām iekārtām, kuras tika iegādātas gan par budžeta, gan privātu filantropu līdzekļiem. Itāļi nopirka aptuveni tūkstoti ventilācijas iekārtu. Domāju, ka šie līdzekļi palīdzējuši Ķīnai, kur bizness ir ļoti cietis. Patiesais atbalsts bija tajā, ka Pekina Itāliju izvirzīja kā prioritāro valsti to valstu sarakstā, kuras vēlējās iegādāties maskas, ventilēšanas ierīces un citus nepieciešamos līdzekļus,” viņa skaidro.

Tomēr arī tam, kas tiek darīts bez atlīdzības, ir sava cena, jo īpaši propagandas izpartnē. “Svarīgs nosacījums palīdzības saņemšanai no Ķīnas ir valdības līmeņa sagaidīšana lidostā. Piemēram, Čehijas premjers Andrejs Babišs bija personīgi spiests piedalīties šajā propagandas šovā un televīzijas kameru priekšā pateikties kompartijas vadībai,” skaidro “Eiropas vērtības” direktors Jakubs Janda. Vienlaikus čehu specdienesti vēl marta sākumā esot brīdinājuši, ka kompānijas Ķīnas valdības uzdevumā visā Čehijā iepirka medicīnisko aprīkojumu, pēc kā tas tika nogādāts Ķīnā.

Pēdējo divu dekāžu laikā Ķīna savā kontrolē pārņēma visu piegādes ķēdi, kas saistīta ar pandēmijas laikā nepieciešamo aprīkojumu. ASV un Eiropas Savienība to esot noignorējusi, norāda medijs. “Tagad Eiropa un Amerika nonākusi situācijā, kad tām nav savas masku un ventilēšanas ierīču masveida ražošanas,” skaidro Vācijas Māršala fonda eksperts Mets Šrēders, kurš norāda, ka tam nepieciešamie materiāli tiek ražoti Ķīnā, tāpēc vairākus mēnešus mēs būsim situācijā, kad būsim spiesti to iepirkt no Ķīnas.

Atšķirībā no ASV un virknes Eiropas valstu, kuras savu palīdzību sūtīja bez akcijām un noteikuma, ka jāizsaka publiska pateicība, Pekina veikli uzbūvēja savu propagandas kampaņu, sniedzot eiroskeptiķiem jaunus argumentus. “Tagad Itālijā viņi saka vēl skaļāk – Eiropas Savienība mūs pameta grūtā brīdī, bet Ķīna tieši pretēji nepameta mūs nelaimē. Uz šī fona pat viltotie video, kuros redzama Ķīnas himnas dziedāšana no Itālijas pilsētu balkoniem vairs nešķiet nekas nereāls,” saka Lukrēcija Pogetti. Viņa norāda, ka Itālijas ārlietu ministrs Luidži di Maio tiešraidē “Facebook” paziņoja, ka viņam ar Ķīnu izveidojušās īpaši draudzīgas attiecības, bet Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs, lidostā sagaidot nebūt ne bezmaksas palīdzību no Pekinas, noskūpstījis Ķīnas karogu.

Marta otrajā pusē Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Sji Dziņpins telefoniski veica pārrunas ar daudzu valstu vadītājiem un dažiem nosūtīja vēstules, tādā veidā meklējot jaunus atbalstītājus. Īpašu uzmanību Pekina pievēršot Centrāleiropas valstīm, kuras uzskata par potenciālajām “durvīm uz Eiropu”. Piemēram, Polijas prezidents Andžejs Duda sarunā ar Dziņpinu bijis spiests teikt, cik augstu vērtē draudzību ar Ķīnas valsts galvu, pateikties par “savlaicīgi sniegto palīdzību”, kura kļuva par “dziļas draudzības iemiesojumu starp abām valstīm”, kā arī vērsa uzmanību uz “mūsdienīgiem, izlēmīgiem un enerģiskiem pasākumiem, kuru dēļ veiksmīgi izdevās apturēt epidēmijas izplatīšanos.”

Par to, cik svarīgi ir Ķīnai uzlabot savu starptautisko tēlu, liecina ne tikai piespiedu pieklājība, kura tiek pieprasīta apmaiņā pret medicīnas aprīkojumu, bet arī rādītāji, kas liecina par pieaugošo Pekinas plašsaziņas līdzekļu klātbūtni visā pasaulē. “Ķīnas valsts propaganda strauji izplatās dažādās platformās. Visaktīvāk Pekina lieto “Twitter”, kas pašā Ķīnā ir aizliegts. Tas nozīmē, ka kampaņa ir tieši mērķēta uz ārvalstu auditoriju,” saka Mets Šrēders no Vācijas Māršala fonda, norādot, ka šodien pieci vai seši populārākie “Twitter” konti ir Ķīnas valsts mediju konti. Tomēr ir arī maskētie it kā neatkarīgie konti. Turklāt arvien aktīvāk internetā darbojas arī Ķīnas vēstniecības. Šrēders norāda, ka fonda analītiķi aplēsuši – kopš gada sākuma oficiālo Ķīnas kontu skaits “Twitter” vien pieaudzis divas reizes - no 70 līdz aptuveni 150.

Eksperti arī norāda, ka Ķīnas propagandas mašinērija pirmo reizi sākusi imitēt Krievijas dezinformēšanas metodes, izplatot neskaitāmas sazvērestības teorijas, lai destabilizētu informatīvo vidi. Šrēders norāda, ka konspirācijas sāka parādīties privātajos kontos, bet tad tās sāka paķert arī valsts mediji, kuri tās aktīvi tiražē. “Tā kā internetu Ķīnā pilnībā kontrolē valdība, izplatīt tādas teorijas var tikai ar partijas atļauju,” norāda analītiķis.

Piemēram, Ķīnas lielākais angliski rakstošais interneta izdevums “Global Times” savā “Twitter” kontā paziņoja, ka jaunais koronavīruss patiesībā radies Itālijā vēl pērnā novembra beigās vai decembra sākumā, bet viens no Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem Žao Lijans sacīja, ka koronavīrusu Ķīnā varēja nogādāt ASV armija, kad amerikāņu sportisti pērn rudenī piedalījās militārajās sacensībās Uhaņā. “Esiet atklāti! Publicējiet savus datus! ASV ir pienākums mums visu paskaidrot,” savā “Twitter” kontā rakstīja amatpersona.

Šodien, kad cilvēkiem dažādās valstīs rodas sajūta, ka viņu demokrātiskās valdības nespēj tikt galā pat ar vīrusa infekciju, Ķīnas “maigā vara” kļūst īpaši iedarbīga. Ideja, ka tikai autoritāri režīmi ir spējīgi ātri mobilizēt sabiedrību cīņai ar jebkuru draudu, rod labvēlīgu augsni uz ikdienas upuru skaita ziņojumu fona.

ANO komisāre bažīga, ka Ķīnā un Krievijā Covid-19 izmanto kā instrumentu vārda brīvības ierobežošanai