Tiem, kuri pašreiz dzīvo Covid-19 smagāk skartajās valstīs, došanās uz Islandi var šķist ļoti vilinoša. Parasti šajā gada laikā Islande ir tūristu pārpildīta, bet ne šogad, turklāt Islande ir viena no nedaudzām valstīm, kurām izdevies lielā mērā izskaust Covid-19.

Pandēmijas sākumā situācija uz salas bijusi nopietna. Islandē reģistrēts viens no augstākajiem inficēšanās rādītājiem Eiropā - 513 Covid-19 pozitīvi gadījumi uz 100 000 cilvēku, salīdzinot ar 450 gadījumiem uz 100 000 cilvēku Apvienotajā Karalistē.

Pateicoties stingram vīrusa izsekošanas režīmam un iedzīvotāju masveidu pārbaudēm, Islandei izdevies vīrusu apkarto, un jau 15.jūnijā valdība pieņēmusi lēmumu atvērt robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Jau divas dienas vēlāk, 17.jūnijā, valstī pilnā jaudā svinēti nacionālie svētki - Islandes Republikas dibināšanas gadadiena.

Pūlis, kas bija sapulcējies, lai klausītos premjerministres Katrinas Jakobsdotiras uzrunu, nenēsāja sejas maskas un neievēroja jebkādu sociālo distancēšanos, kā tas pašlaik ir noteikts daudzās citās valstīs.

Piesardzība lidostās

Lai nodrošinātu, ka Islandē no jauna nenotiek Covid-19 uzliesmojums, dažādas papildu pārbaudes ieviestas lidostā.

Uz Islandi ceļojošajiem lidmašīnā obligāti jāvalkā sejas maskas. Tām jābūt uz sejas arī, atrodoties lidostā. Visiem iebraucējiem pēc ielidošanas tiek noņemti Covid-19 testi.

No 1. jūlija, kad Islande atvērs savas robežas arī valstīm, kas atrodas ārpus Šengenas zonas, lidostas apmeklētājiem par šīm pārbaudēm būs jāmaksā 101 eiro. Testa rezultātus ieceļojušais dažu stundu laikā saņem ar īsziņas palīdzību. Ja Covid-19 apstiprinās, cilvēkam jādodas 14 dienu paškarantīnā. Pasažieriem ir arī iespēja atteikties no veselības pārbaudēm, bet tas nozīmē, ka viņi automātiski piekrīt 14 dienu paškarantīnai.

Ja testa rezultāts ir negatīvs, iebraucējs drīkst brīvi izbaudīt valsts piedāvāto atpūtu un dabu bez ierobežojumiem.

Islandes plaši veiktās testēšanas un kontaktu izsekošanas sistēma ir bijusi tik efektīva, ka valsts nu var lepoties ar vienu no zemākajiem vīrusu mirstības rādītājiem pasaulē: trīs uz 100 000 cilvēku, salīdzinot ar, piemēram, 440 mirušajiem uz 100 000 Apvienotajā Karalistē.

Neskatoties uz pozitīvajiem valsts veselības rādītājiem, Islande pandēmijas laikā piedzīvojusi smagu ekonomisko krīzi. Bezdarba līmenis valstī no janvāra līdz aprīlim dubultojies līdz 7% un premjerministre lēš, ka šobrīd bezdarbnieku ir vēl vairāk. Īpaši smagi skarta tūrisma nozare, un tieši tāpēc valdība, līdzīgi kā citas valstis, lēmusi atvērt robežas, riskējot no jauna valstī ievest arī koronavīrusu. Jakobsdotira CNN atzīst, ka viņai ir bažas par Covid-19 otro vilni Islandē.

Premjerministre norāda, ka ekonomiskā situācija Islandē, salīdzinot ar citām valstīm, ir īpaši sarežģītāka arī tāpēc, ka tā ir salu valsts.

Islandes tūrisma kompānijas "Hidden Iceland" vadītājs Skots Drumonds stāsta, ka dienā, kad valsts paziņojusi par robežu atvēršanu, uzņēmuma mājaslapas apmeklējumu skaits pieaudzis par 500%.

Tomēr eksperti ir piesardzīgi, runājot par šo straujo Islandes plānu atbalstīt tūrisma nozari. Zināms, ka Islandē tūrisma nozare sastāda aptuveni 8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ekonomisti brīdina, ka robežu atvēršana ne vienmēr var palīdzēt ekonomikai.

"Šī situācija noteikti ir postoša tūrisma nozarei, taču kopumā Islandes tirdzniecības bilance nav tik smagi ietekmēta, un robežu atvēršana var izraisīt valūtas aizplūšanu no valsts, islandiešiem dodoties uz ārzemēm," saka Islandes Universitātes profesore Tinna Asgeirsdotira. "Islandieši līdz šim šīs Covid-19 krīzes laikā lielāko daļu naudas ir tērējuši Islandē, tāpēc ir daudz faktoru, kas šobrīd ir jāņem vērā."

Ķīnā konstatēts jauns bīstams vīruss