Novembra sākumā Igaunijā apcietināts videooperators un blogeris Oļegs Besedins. Viņš ilgstoši sadarbojās ar propagandas medijiem Maskavā, vienlaikus veidojot dokumentālās filmas un sižetus, kas saskanēja ar Kremļa retoriku. Lai gan Igaunijas drošības dienesta ziņojumos Oļega Besedina vārds parādās regulāri kopš 2010. gada, pierādījumus par pasūtījumu no Maskavas izdevās savākt tikai tagad.

“Viņš ļoti prasmīgi izmantoja pašas demokrātijas priekšrocības, jo viņa gadījumā vārda brīvība bija ļoti ierobežota — tā robežojās ar to, ko jūs saucat par Krievijas propagandas starpniecību un vārda brīvību,” raidījumam sacīja Igaunijas Iekšējās drošības institūta vadītājs Erki Korts.

Vienā no pēdējiem Besedina Youtube ierakstiem no Latvijas aizbēgušais prokremliski noskaņotais blogeris Romans Samuļs sūdzējies par Latvijas specdienestiem, savukārt par krievu valodas diskrimināciju Eiropā neapmierinātību demonstrējis kādreizējais Krievijas prezidenta administrācijas pilnvarotais bērnu tiesību jautājumos Pāvels Astahovs.
Igaunijas valsts prokurors Tāvi Perns raidījumam “de facto” izklāstīja Besedina aizturēšanas iemeslus: “Oļegs Besedins ir turēts aizdomās par iesaisti informatīvās ietekmes kampaņās, sadarbojoties ar cilvēkiem, kuri dzīvo un darbojas Krievijā. Tātad runa nav tikai par to, ka viņš pauž savu viedokli par Igauniju vai citām Baltijas valstīm — viņš to dara sadarbībā ar personām, kas atrodas Krievijā. Saskaņā ar mūsu aizdomām šie cilvēki ir specializējušies informatīvajās kampaņās.”

Igaunijas Iekšējās drošības institūta vadītājs Erki Korts piebilst: visticamāk, Besedinam nāca pavisam konkrētas instrukcijas. Piemēram, par to, kā rīkoties, kādus stāstus publicēt, par kādiem jautājumiem runāt un, iespējams, kādi politiskie virzieni jāatbalsta.

Šo scenāriju atpazīst Latvijas pilsonis Marats Kasems, kurš agrāk strādāja Krievijas propagandas medijā “Sputnik Lietuva” par galveno redaktoru. Kad Valsts drošības dienests viņu aizturēja, viņš savu vainu atzina, bet tagad pats atmasko Kremļa propagandas paņēmienus sociālajos medijos. Besedina kopējais sekotāju skaits sociālajās platformās – Youtube un Facebook – esot bijis ap 250 tūkstošiem cilvēku, tostarp – no Latvijas. Un šis varētu būt nopietns trieciens Kremļa propagandai. Kasems skaidrojis, kāpēc.

“Piemēram, Youtube vai citas Rietumu platformas bloķē Krievijas propagandistus. Bet propagandistus tas neaptur. Viņi sāk veidot jaunus kanālus. (..) Tāpēc, kad kādam, nezinu, Samuļam, Mamikinam, kādam citam ir bloķēti viņu konti, viņi atnāk ciemos raidījumā pie Besedina, piemēram, viņam ir liela auditorija, un viņi reklamē savu jauno kanālu. Viņi saka – redziet, mums ir izveidots jauns kanāls. Mūs neviens neapturēs,” klāstīja Marats Kasems.

Šī gada februārī Marats Kasems ir publicējis informāciju par Krievijas NVS institūta rīkoto konferenci, kas ir notikusi tiešsaistē. Konferences ierakstā uz īsu brīdi starp runātājiem ir parādījies arī Besedins, kurš neformālā sarunā spriedis, ka visu konferences ierakstu nedrīkstot publicēt, jo tas draud ar arestu tiem, kas neatrodas Krievijā.

Fragmentā, kuru vēlāk izgrieza, ar runu par it kā izvērsto etnocīdu Latvijā uzstājās prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko no Latvijas. Viņš ir pieļāvis, ka gadījumā, ja Krievija izvēlēsies rīkot “humanitāro intervenci Baltijas valstīs”, tad tam ir jānodrošina ideoloģiskā sagatavošana. Šajā runā teiktais ļāva celt apsūdzību Gapoņenko. Proti, par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, kā arī nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. Lieta šobrīd tiek skatīta tiesā. Pats viņš vainu neatzīst.

Šādas krimināllietas Maskavas propagandisti atspoguļo maksimāli plaši, jo tas ieguļas Kremlim izdevīgajā naratīvā par Rietumu pasaules sazvērestību pret Krieviju.

Viens no pamanāmākajiem Kremļa propagandas satura veidotājiem ir bijušais Rīgas domes deputāts, no Latvijas aizbēgušais Ruslans Pankratovs, kurš tagad Krievijas NVS valstu institūtā vada Baltijas nodaļu.

Septembrī šis institūts rīkoja vēl vienu sanāksmi, kurā kārtējo reizi kritizēja it kā Latvijā notiekošo tautiešu un krievu valodas apspiešanu. Pie apspiešanas viņi pieskaita arī valsts valodas pārbaudes, kas jānokārto Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem. Šādu naratīvu izplatīšana, tostarp TikTok un Telegram vietnēs, ir tipisks Krievijas informācijas operāciju piemērs.

“Aktīvi, protams, turpina izmantot gan sociālās koplietošanas platformas, gan arī slēgtās platformas. Tā ir realitāte. Protams, ka Valsts drošības dienests arī ļoti rūpīgi seko tam, lai šāda finansējuma iespējamība tiktu mazināta, jo visi šie pasākumi, ja viņus tā varētu nosaukt, protams, saistīti ar finansējuma piesaisti,” sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Latvijas drošības dienestu vērtējumā Krievija pieliek lielas pūles, lai tās propaganda un dezinformācija nonāktu līdz Latvijas sabiedrībai un ietekmētu to. “Krievijas Ārlietu ministrijas pārraudzītais Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds (Tautiešu fonds jeb Pravfonds) joprojām tiek izmantots Krievijas ietekmes aktivitāšu finansēšanai Baltijas valstīs. Tāpat Tautiešu fonds joprojām sedz advokātu pakalpojumu izmaksas tiesvedībās, kurās apsūdzēti Baltijas valstu prokrieviskie aktīvisti,” informēja Satversmes aizsardzības dienests.

Savukārt VDD vērtējumā “nav izslēdzami Krievijas mēģinājumi nodrošināt Latvijā dzīvojošajiem Krieviju atbalstošajiem aktīvistiem finansējumu, izmantojot skaidru naudu, kriptovalūtu vai arī jaunas, starptautiskajām sankcijām nepakļautas un pirmšķietami ar Krievijas valdību nesaistītas organizācijas.”

Lai arī propagandas vēstījumus ražo specdienesti Krievijā, tiem izdodas savervēt izpildītājus tepat Latvijā. Kā stāsta Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors Mārtiņš Jansons, ir fiksēti gadījumi, kad caur garu ķēdi Krievijas specdienesti Telegram kanālā uzdod izdrukāt lapas ar Latvijas valsti un drošības iestāžu noniecinošiem vēstījumiem un vēlāk izlīmēt tās dažādās Latvijas pilsētās. Prokurors arī minēja, ka pēdējā laikā parādās arī uzdevumi izplatīt tekstus ukraiņu valodā, radot patiesībai neatbilstošu priekšstatu, ka Latvijā dzīvojošie ukraiņi vēršas pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Tipiskais profils šādu pasūtījumu izpildītājiem – jaunieši, personas bez regulāriem ienākumiem, cilvēki, kurus motivē nauda, nevis ideoloģija. “Līdz ar to faktiski personas šo 15 eiro dēļ, reizēm vairāk, protams, ir 100, 200, 500 eiro, bet par šādām naudas summām faktiski ir gatavas riskēt ar kriminālatbildību,” uzsvēra prokurors Mārtiņš Jansons.
Gadījumos, kad pierādījumi sadarbībai ar Krieviju ir pārliecinoši, uzsāk kriminālprocesu pēc panta – palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā. Kopš 2022. gada šis pants parādās 14 uzsāktajos kriminālprocesos. Lielākajā daļā no tiem vēl turpinās izmeklēšana. Divas lietas izbeigtas, viena – pabeigta ar prokurora priekšrakstu par sodu, vēl viena lieta ir skatīta tiesā.

Savākt pierādījumus un pierādīt arī nodomu tam, ka kāds tiešām sniedzis atbalstu Krievijai darbībās, kas ir vērstas pret Latviju, mēdz būt problemātiski.

Šonedēļ Valsts drošības dienests rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret bijušo Saeimas, bet šobrīd Rīgas domes deputātu Alekseju Rosļikovu (“Stabilitātei”) par mērķtiecīgu naida un nesaticības izraisīšanu starp latviešiem un krieviem. Vienlaikus sākotnējās aizdomas par to, ka deputāts rīkojās Krievijas interesēs, vairs neparādās.

Lietuvā miruši vēl divi Covid-19 slimnieki; Igaunijā 14 jauni inficētie