Siksnis norāda, ka ir pateicīgs visiem, kuri pēdējās dienās pauduši viņam atbalstu gan ar publiskiem paziņojumiem, gan privātiem telefona zvaniem vai īsziņām.

Vienlaikus Klapkalnes apvainojumi par laiku, kad viņa bija "Latvijas Radio" vadītāja, bet Siksnis vadīja SEPLP, viņam nākuši kā pārsteigums. Viņaprāt, Klapkalnes rīcība nav sabiedriskā medija darbinieka cienīga.

Siksnis apgalvo, ka var argumentēti atspēkot visus "faktos nebalstītos pārmetumus", ko Klapkalne iekļāvusi savā vēstulē valdošās koalīcijas partiju politiķiem. "Šoreiz tikai izteikšu nožēlu par to, ka Klapkalnes kundze nav pieminējusi tās daudzās reizes, kad SEPLP manā vadībā un lielā mērā pateicoties tieši man stingri aizstāvēja gan viņu personīgi, gan visu "Latvijas Radio" kopumā," norāda Siksnis. Tā esot bijusi, piemēram, Klapkalnes atkārtota virzīšana "Latvijas Radio" vadītājas amatā 2022. gadā, neraugoties uz pirms tam notikušajiem konfliktiem ar pārējo valdi, vai Latvijas Televīzijas darbinieku pārmetumu atvairīšana par, viņuprāt, pārāk lielu Latvijas Radio interešu lobēšanu vienotā medija veidošanas procesā, vai aizstāvība pret aso sabiedrības kritiku par nespēju laikus nodrošināt operatīvo informāciju Latvijas Radio ēterā bēdīgi slavenā "matrača sadūmojuma" gadījumā 2024. gada sākumā.

Viņš nenoliedz, ka SEPLP brīžiem diemžēl tiešām valdīja, "maigi izsakoties, ļoti saspringta gaisotne", kam par iemeslu, pēc Sikšņa teiktā, galvenokārt bija tas, ka pirmajā padomes sastāvā bija ievēlēti trīs profesionālās pieredzes, zināšanu un nozares izpratnes ziņā ļoti atšķirīgi, savos uzskatos brīžiem pilnīgi pretēji, bet savā statusā teju līdzvērtīgi cilvēki, un personīgo ambīciju līmenis nereti pārsniedza pieļaujamo. "Arī visa veida ārējais, tostarp politiskais, spiediens bija neatslābstošs," piebilst Siksnis.

Kādreizējais SEPLP vadītājs atzīst, ka daudzi mediju darbinieki negribēja ar apvienošanu saistītās pārmaiņas, politiķi un lēmumu pieņēmēji lielākoties "bija aizkaitināti par mūsu uzstājību cīņā par lielāku finansējumu". "Tam visam pāri klājās nepārejoši centieni ietekmēt mediju redakcionālo neatkarību," apgalvo Siksnis.

Viņš norāda, ka, esot šādā situācijā pirmo reizi, noteikti ne vienmēr izvēlējies pareizāko rīcību, un ir lietas, ko ar šodienas pieredzi Siksnis darītu citādi. "Tomēr ar pilnu pārliecību varu apgalvot, ka tika izdarīts viss iespējamais, lai aizsargātu un stiprinātu mūsu atbildībā esošos sabiedriskos medijus, un tajā ir ļoti liels mans personīgais ieguldījums," uzsver Siksnis.

Viņaprāt, ja SEPLP priekšsēdētāja amatā būtu kāds cits ar lielāku vēlmi "audzināt" savus padotos un izpildīt publiskajā telpā dzirdamās prasības "beidzot ieviest kārtību", SEPLP ne reizi vien būtu pieņemti tādi lēmumi, kas gan Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, gan abu uzņēmumu vadītājus nostādītu daudz apdraudētākās situācijās.

Siksnis izceļ, ka par katra paveikto vislabāk runā viņa darbi, nevis emocijas. "Es varu lepoties ar to, ka pirmais SEPLP sasaukums izpildīja tam uzticētos uzdevumus," saka Siksnis. Tostarp beidzot tika īstenota ilgstoši apspriestā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana un trīs gadu laikā par 50% palielināts mediju budžets, kas, ja vien netiks pieņemti kādi nepārdomāti lēmumi parlamentā, nodrošinās Latvijas Sabiedriskajam medijam stabilu attīstību nākotnē, pauda SEPLP locekļa kandidāts.

Viņš arī ir pārliecināts, ka, ja vienotais medijs būtu izveidots gadu agrāk, šobrīd Latvijas Sabiedriskais medijs jau būtu ticis daudz tālāk ceļā uz mūsdienīgu, "digitāli-vispirms" mediju uzņēmumu. Siksnis arī atzīmē, ka lēmums par vienota sabiedriskā medija izveidi jau no 2024. gada janvāra sākotnēji "pilnīgi pamatoti" bija visu SEPLP locekļu vienbalsīgs lēmums, bet Klapkalne to pārmetot tikai Siksnim personīgi.

"Viss iepriekš minētais un vēl daudz vairāk tika izdarīts, ne par mata tiesu nesamazinot SEPLP un mediju politisko neatkarību. Tādēļ dīvaini un satraucoši šķiet tas, ka SEPLP locekļu pārvēlēšanas gaitā viens kandidāts, kā izskatās, varētu būt panācis kādu vienošanos ar politiķiem, kas būtiski samazināja vai pat izslēdza citu pretendentu iespējas atklāta konkursa atlases procesā," uzsver Siksnis.

Viņš izsaka cerību, ka Latvijā būs tāds sabiedriskais medijs, kādu "jau sen esam pelnījuši - ar daudzveidīgu, uzticamu un aizraujošu saturu, ar modernām tehnoloģijām un infrastruktūru, ar talantīgiem un uzņēmīgiem cilvēkiem".

Siksnis arī cer, ka arī SEPLP locekļu izraudzīšanas un apstiprināšanas process pēc iespējas tuvākā nākotnē vairs nenonāks "politiskā aprēķina un šauru personīgo ambīciju slazdā".

Jau ziņots, ka SEPLP locekle Klapkalne ir nosūtījusi vēstuli Saeimā pārstāvēto koalīcijas frakciju vadītājiem, kurā aicina trešā padomes locekļa amatā neapstiprināt tam izvirzīto kandidātu Siksni, pretējā gadījumā solot atkāpties pati, liecina rīcībā esošā vēstule. Viņai kā "Latvijas Radio" valdes priekšsēdētājai bijusi iespēja strādāt ar iepriekšējo SEPLP, kuru tolaik vadīja Siksnis, un vērot tās darbību. Klapkalnes ieskatā, lēmumu pieņemšana un sabiedrisko mediju pārvaldība Sikšņa vadītās padomes laikā bieži bijusi haotiska un nepārdomāta.

Tāpat vēstīts, ka Sikšņa apstiprināšanu par SEPLP locekli neatbalstīja vairums Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība un opozīcijas partijas "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība un partija "Latvija pirmajā vietā" Saeimas balsojumā 13. novembrī neatbalstīs Sikšņa kandidatūru.

Iepriekšējo padomes vadītāju Siksni amatam izvirzījusi Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padome.

Siksnis tika atzīts par labāko kandidātu Memoranda padomes atkārtoti rīkotajā konkursā uz šo vakanci. Šoreiz, atšķirībā no iepriekšējā konkursa, Memoranda padomes locekļiem bija jābalso atklāti, un balsojumā nebija iespējams atturēties. Zināms, ka Siksnis bija saņēmis augstāko punktu skaitu arī iepriekšējā konkursā, tomēr Memoranda padome balsojumā atbalstīja Ivara Beltes, nevis Sikšņa kandidatūru.

Skaidrojot motivāciju pieteikties SEPLP locekļa amatam, Siksnis norādījis, ka mediji ir viņa nozare, kurā pavadījis gandrīz visu savu profesionālo mūžu. Viņu šī nozare interesējot un viņš saredzot, kā ar savu pieredzi var ieguldīt notiekošajos procesos.

Runājot par pašas padomes darbu, Siksnis atzina, ka saredz lielas atšķirības tajā, kā tai vajadzētu strādāt šobrīd no tā, kā padome strādāja iepriekšējos četrus gadus. Viņaprāt, SEPLP būtu vairāk jāpāriet tieši uz Latvijas sabiedriskā medija (LSM) uzraudzību, līdz ar to padomes locekļiem darbs SEPLP vairs nebūtu veicams arī pilnu slodzi. Tas nozīmētu arī SEPLP locekļu algas samazinājumu. Vienlaikus, pēc Sikšņa domām, būtu nepieciešama SEPLP locekļu skaita palielināšana, paplašinot padomes kompetences.

Siksnis bija SEPLP priekšsēdētājs līdz 2025. gada 3. augustam.

Saeimas deputāti 19. jūnijā SEPLP locekļu amatos iecēla Unu Klapkalni un Sanitu Upleju-Jegermani. Līdzšinējo SEPLP locekli Upleju-Jegermani darbam padomē izvirzīja Valsts prezidents, bet bijušo Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Klapkalni - Saeimas deputāti. Līdz ar šīm pārmaiņām amatus SEPLP zaudēja Siksnis, kuru pirms vairākiem gadiem darbam padomē bija virzījusi Memoranda padome, un Jānis Eglītis, kurš savulaik bija Saeimas virzīts SEPLP loceklis.

SEPLP locekļa mēnešalga ir 5196 eiro pirms nodokļu nomaksas.

SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet vēl vienu - Saeima. SEPLP locekli var apstiprināt amatā ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko mediju jomā.

Grieķija apgalvo, ka Turcija okupējusi salu Eirosas upē