Kad jaunā māmiņa sāka vest savu tobrīd tikai vēl pusotru gadu veco dēliņu uz bērnudārzu, viņa vēl nenojauta, kāds emocionāls pārbaudījums tas būs ne tikai viņas bērnam, bet arī viņai pašai. Adaptācija izrādījās krietni sarežģītāka, nekā gaidīts.

“Adaptācijas periods bija, maigi sakot, traks! Bērns bija nemitīgā stresā, neēda, kliedza un nepārtraukti raudāja,” viņa atceras ar rūgtumu balsī.

Pirmie trīs mēneši jaunajā vidē kļuva par īstu murgu. Zēns nespēja mierīgi uzturēties dārziņā pat pāris stundas. “Es aizvedu puiku uz dārziņu pēc pulksten 8.00, bet ap pulksten 10.00 jau man regulāri zvanīja un teica, ka ir jānāk pakaļ,” viņa stāsta. Ilgākais laiks, ko audzinātājas piekrita bērnu paturēt, bija līdz pusdienlaikam – arī tad ar nelabprātību. “Es gribēju pavilkt laiku ar cerību, ka ātrāk adaptēsies un varēšu attiecīgi ātrāk sākt strādāt. Tikmēr bērnudārzā skatījās uz mani ar šķību aci un teica, ka bērns neesot gatavs bērnudārzam,” viņa piebilst.

Situāciju vēl sarežģītāku darīja fakts, ka māmiņai tieši tajā laikā bija jāatsāk darba gaitas. “Es sapratu – tas nav iespējams!” viņa saka, atzīstot, ka bez darba devēja sapratnes nebūtu iztikusi. “Par laimi, darba devējs bija pretimnākošs – ļāva izņemt iekrājušos atvaļinājumu, un pēc tam sakārtoja arī bezalgas atvaļinājumu. Joprojām par to esmu neizsakāmi pateicīga! Zinu, ka cits darba devējs būtu pateicis, ka tā nav viņa problēma...”

Darbu viņa varēja atsākt tikai pēc trim mēnešiem – laikā, kad bērns beidzot bija apradis ar jauno vidi. “Uzreiz jāsaka – adaptācijas periodā milzīgs stress bija ne tikai bērnam, bet arī man. Brīžiem likās, ka darba attiecības būs jāpārtrauc un jāsūkā īkšķis,” viņa atzīst, vēl joprojām atceroties to spriedzi. Viņa arī piebilst, ka periods bijis ļoti, ļoti izaicinošs arī finansiālā ziņā.

Taču, kad beidzot viss sāka nostāties savās vietās, nāca nākamais trieciens – vasaras mēnesī bērnudārzs tiek slēgts, jo skolotājām ir atvaļinājums. “Protams, tiek piedāvāta opcija pa šo laiku vest uz citu dārziņu, bet man tā nav opcija!” viņa uzsver. Atmiņas par adaptācijas drāmu vēl ir pārāk dzīvas.

“Es atceros, kādu stresu viņš toreiz piedzīvoja, nonākot jaunā vidē, un nevēlos to vēlreiz viņam nodarīt. Turklāt es tāpat nevarētu strādāt, ja man atkal zvanītu dienas vidū, ka ir jānāk pakaļ! Man ir pilnas slodzes darbs līdz vakaram.”

Diemžēl arī atvaļinājumu uz mēnesi māmiņa izņemt nevar – viņa nav nemaz tik daudz nostrādājusi, turklāt pat ja būtu -darbā visiem ļauj paņemt maksimāli tikai divas nedēļas pēc kārtas. “Esmu sprukās!” viņa atzīst, aprakstot situāciju, kurā nonākusi, jo nav neviena cita, kas varētu pieskatīt bērnu.

Vienīgais iespējamais risinājums – aukle. Taču tas ir emocionāli un finansiāli sarežģīts solis. “Man faktiski ir jāmeklē aukle, jo citas izejas nav. Turklāt es pat nezinu, vai viņš pieņems tagad tā pēkšņi svešu cilvēku. Nemaz nerunājot par to, ka es pelnu salīdzinoši maz – tātad visa alga būs jāatdod auklei, un jāsēž uz diētas piespiedu kārtā.”

Līdzsvars bērnu vajadzībām un pieaugušo atpūtai

Bērnu aizsardzības centra vadošā eksperte struktūrvienību sadarbības un stratēģiskās plānošanas nodrošināšanai Simona Saule Jauns.lv uzsver, ka bērnu interesēs vērsta pieeja ikdienas aprūpē nozīmē daudz vairāk nekā vienkāršu pienākumu izpildi – tā prasa empātiju, rūpību un elastību. Ikdienas aprūpes procesos ir jānodrošina līdzsvars starp bērna vajadzībām un pieaugušo iespējām rūpēties arī par savu labbūtību.

Kā norāda Saule, empātiska, uz bērna vajadzībām tendēta pieeja nozīmē ne tikai bērna komforta un drošības saglabāšanu, bet arī atzīšanu, ka speciālistiem nepieciešama atpūta. “Empātiska, uz bērna vajadzībām tendēta pieeja paredz līdzsvaru – meklēt risinājumus, kas pēc iespējas saglabā bērna ikdienas komfortu un drošības sajūtu, vienlaikus pieņemot, ka arī speciālistiem atpūta ir būtiska, lai kvalitatīvi turpinātu pildīt savus darba pienākumus,” viņa uzsver.

Eksperte skaidro, ka šādu līdzsvaru iespējams panākt ar rūpīgu plānošanu un savlaicīgu komunikāciju. Būtiska loma ir gan vecāku informēšanai, gan bērna sagatavošanai pārmaiņām: “Piemēram, iepriekšēja informēšana par izmaiņām, iespēja bērnam pakāpeniski iepazīt aizvietojošo pedagogu vai alternatīvu vidi, kā arī emocionāls atbalsts pārmaiņu laikā – tas viss var ievērojami mazināt stresu un palīdzēt bērnam justies droši arī pārmaiņu kontekstā.”

Vienlaikus Simona Saule atzīst, ka vecākiem bieži vien nav alternatīvu iespēju bērna pieskatīšanai, kas var radīt negatīvas emocijas. “Nereti vecākiem nav pieejamas alternatīvas bērna pieskatīšanas metodes, kas var raisīt dusmas un izmisumu,” viņa skaidro. Taču, pēc viņas teiktā, ikvienā situācijā svarīgi ir saglabāt līdzsvaru starp bērna vajadzībām pēc drošības un pieaugušo vajadzībām pēc atpūtas.

Ir būtiski, lai arī vasarā tiktu nodrošināts pirmsskolas izglītības pakalpojums

Izglītības kvalitātes valsts dienests Jauns.lv norāda, ka ir iepriekš vērsis uzmanību, ka ir būtiski, lai arī vasarā tiktu nodrošināts pirmsskolas izglītības pakalpojums. Tomēr par šī procesa organizēšanu atbild pašvaldība. Gadījumā, ja pirmsskolas pedagogu un darbinieku atvaļinājumu nodrošināšanai viena pirmsskola uz laiku pārtrauc darbību, pašvaldībai ir jāpiedāvā bērniem vieta citā tuvākajā pirmsskolā. Līdz ar to – gadījumā, ja vecāki uzskata, ka bērnam vasarā netiek pilnvērtīgi nodrošināts pirmsskolas pakalpojums, vecākiem ir jāvēršas pie pašvaldības, kurā bērns deklarēts un apmeklē pirmsskolu.

Vai pašvaldībai bērnudārzs jānodrošina arī atvaļinājumu laikā?

Kā iepriekš laikrakstam "Likums un Taisnība" skaidroja Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte Jana Veinberga, viena no likuma Par pašvaldībām 15. pantā noteiktajām pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, tai skaitā – pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšanu ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs. Pirmsskolas izglītības vadlīnijām (Ministru kabineta 2018. gada noteikumi Nr. 716 Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem) pievienotajos paraugos noteikts, ka to plāno un organizē divos posmos.

No 1. septembra līdz 31. maijam nodrošina mācību procesu obligātā satura īstenošanai un bērnam plānoto sasniedzamo rezultātu apguvei, no 1. jūnija līdz 31. augustam – mācību procesu bērna vispusīgas attīstības un iepriekšējā laikposmā iegūto zināšanu, kā arī vērtībās balstītu tikumu un ieradumu nostiprināšanu.

Tātad normatīvajos aktos noteikts, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt pirmsskolas izglītības iespējas visa gada garumā. Kārtība, kādā to nodrošina vasarā, jānosaka pašvaldībai. Ir pašvaldības, kas vasarā izglītības procesu pirmsskolās īsteno apvienotās grupās, citas piedāvā apmeklēt citu tuvumā esošo pirmsskolu. Par šīm iespējām pašvaldībai un izglītības iestādes vadītājiem laikus jāinformē vecāki.

Par izglītības iestādes darbu kopumā atbild tās vadītājs. Līdz ar to vadītāja komunikācijai ar vecākiem vajadzētu būt savlaicīgai, savstarpēju sapratni veicinošai, un izglītības iestādei būtu jāsniedz izskaidrojoša informācija, arī par mācībām vasaras mēnešos.

"Mēs nomirsim, pirms koronavīruss mūs sasniegs" - Indijā Covid-19 krīze pārtapusi humānā traģēdijā