Valainis akcentē, ka AS "Latvenergo" siltumenerģijas ražošanas tarifi šobrīd ir tādi paši, kā pagājušās apkures sezonas sākumā un zemāki, nekā aukstākajos ziemas mēnešos, līdz ar to nav saprotams, kāpēc "Rīgas siltums" ir paziņojis par tarifa pieaugumu, ja siltuma ražošanas tarifi nav mainījušies.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas ir jānodrošina pilnīga caurskatāmība un jāizvērtē visas iespējamās alternatīvas, lai nepieļautu cenu pieaugumu.

Vienlaikus EM sagaida, ka gan "Rīgas siltums", gan regulators rīkosies atbildīgi un atradīs risinājumus, kas pasargā iedzīvotājus no nepamatotu izmaksu celšanas.

"Rīgas siltums" ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) siltumenerģijas tarifa projektu, kas paredz, ka no 2025.gada 1.septembra tarifs pieaugs par 21,5% - no 74,17 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa līdz 90,15 eiro par MWh.

Tostarp siltumenerģijas ražošanas tarifa pieaugums paredzēts par 16,6% - līdz 62,99 eiro par MWh, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifa pieaugums paredzēts par 5,6% - līdz 22,88 eiro par MWh, bet siltumenerģijas tirdzniecības tarifs saglabāsies 1,83 eiro apmērā par MWh. Vienlaikus akcīzes nodokļa komponente pieaugs par 53,8%, sasniedzot 0,4 eiro par MWh, bet neparedzētie izdevumi veidos 2,05 eiro par MWh.

Pirmdien, 30.jūnijā, notika EM, "Rīgas siltuma" un "Latvenergo" vadības tikšanās, kuras laikā ministrija pauda nostāju pret iecerēto tarifa kāpumu un pieprasīja iesaistītajiem partneriem meklēt reālus, ekonomiski pamatotus risinājumus, lai novērstu tik strauju tarifa pieaugumu.

Savukārt otrdien plkst.10 Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (P) tiksies ar "Rīgas siltuma" vadību, lai pārrunātu uzņēmuma iecerēto siltumenerģijas tarifu palielinājumu.

"Rīgas siltumā" iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka Rīgas siltumapgādes sistēmu veido divas, pagaidām nesavienotas daļas - siltumtīkli Daugavas kreisajā un labajā krastā. Kreisajā krastā un Vecmīlgrāvī siltumenerģiju ražo "Rīgas siltums". Tikmēr labajam krastam nepieciešamo siltumenerģiju, kas ir divas trešdaļas no Rīgas patēriņa, "Rīgas siltums" pērk no citiem siltumenerģijas ražotājiem, galvenokārt no AS "Latvenergo". Tāpēc, aprēķinot tarifu, siltumenerģijas ražošanas un iepirkuma izmaksas tiek vērtētas atsevišķi.

Būtiskākais pieaugums tarifa projektā ir iepirktajai siltumenerģijai, kuras cenu nosaka "Latvenergo" saražotās siltumenerģijas tarifs. Ja 2024.gada vasarā, kad tika izstrādāts pašreizējais tarifs, "Latvenergo" saražotās siltumenerģijas cena bija 55 eiro par megavatstundu, tad jūnijā cena ražotnei TEC-1 ir 76,51 eiro par MWh un ražotnei TEC-2 -79,75 eiro par MWh.

Bez "Latvenergo" siltumenerģiju Daugavas labajā krastā ražo arī citi ražotāji, kuru piedāvātā cena konkurē ar "Latvenergo" siltumenerģijas tarifu. Lai veicinātu šo konkurenci, "Rīgas siltums" izveidoja siltumenerģijas iepirkumu tirgu, kurā var piedalīties gan neatkarīgie ražotāji, gan "Latvenergo".

Vasaras mēnešos, kad patēriņš ir zems, ražotāju uzstādītās siltumenerģijas ražošanas jaudas ir lielākas, nekā nepieciešams. Tas nodrošina konkurenci starp ražotājiem un zemākas siltumenerģijas cenas - jūnijā vidēji tās bijušas 2,5 reizes lētākas par "Latvenergo" tarifu.

Savukārt ziemas mēnešos siltumenerģijas patēriņš ir vidēji piecas reizes lielāks, tāpēc konkurence ir iespējama vien par trešdaļu no Daugavas labajam krastam nepieciešamās siltumenerģijas. Pārējo nodrošina "Latvenergo". Vislielākie ieguvumi ir dienās, kad "Latvenergo" piedalās tirgū ar savu atlikuma siltumenerģiju, kas rodas elektroenerģijas ražošanas procesā. Tas ļauj daļu nepieciešamās siltumenerģijas nopirkt par 50% lētāk nekā "Latvenergo" tarifs vai pat vēl izdevīgāk, klāstīja kompānijā.

Tāpat kompānijā norādīja, ka "Rīgas siltums" aptuveni 56% no siltumenerģijas ražo ar biomasu (šķeldu), kuras cena biržā jau ilgstoši ir bijusi stabila un pat nedaudz samazinājusies. Atlikusī siltumenerģija tiek ražota ar dabasgāzi, kuras cena ir pieaugusi. Tomēr uzņēmumam ir izdevies vairākos iepirkumos nopirkt dabasgāzi par izdevīgu cenu, aptuveni 13% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada cenu. Tāpēc "Rīgas siltuma" pašu saražotās siltumenerģijas izmaksu pieaugums ir neliels. Ja tās īpatsvars tarifā pirms gada bija 16,39 eiro, tad jaunajā tarifa projektā tas pieaug par 0,7-17,09 eiro.

No nākamā gada janvāra "Rīgas siltums" sāks ražot siltumenerģiju, izmantojot jauno 49 MW elektrodu ūdenssildāmo katlu. Tas ļaus aizvietot dabasgāzi siltumapgādē brīžos, kad elektroenerģijas cenas būs zemas, pozitīvi ietekmējot tarifu un veicinot Latvijas energoapgādes drošību ar frekvences balansēšanu, skaidroja uzņēmumā.

Vienlaikus "Rīgas siltumam" nav atļauts pelnīt no energoresursu vai iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņām. Tās tiek pārliktas klientu rēķinā viens pret viens. Tomēr tarifu izstrādā un apstiprina ilgākam laika periodam un cenas, īpaši dabasgāzes, mēdz gan pieaugt, gan samazināties. Šo izmaiņu ietekme arī ir izlīdzināšanas komponente, un jaunajā tarifa projektā tā ir 2,05 eiro par megavatstundu, ņemot vērā dabasgāzes cenas pieaugumu pēdējā gada laikā.

Uzņēmumā skaidro, ka iepriekš situācija bija pretēja - dabasgāzes cenai krītoties, faktiskās izmaksas bija zemākas, nekā tarifā noteiktās, tādējādi veidojās pārmaksa par siltumenerģiju 29 miljonu eiro apmērā. Radušos pārmaksu "Rīgas siltums" atgrieza klientiem pagājušajā apkures sezonā - gan ar komponenti, samazinot tarifu par 3,6 eiro par MWh, gan kompensējot iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu.

Tāpat ziņots, ka "Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 31.martam, bija 189,28 miljoni eiro, kas ir par 12% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 31,7% un sasniedza 33,38 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 189,25 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 21,8%, bet uzņēmuma peļņa kritās par 12% - līdz 22,465 miljoniem eiro.

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.

Viņš gribēja pasargāt ģimeni: apsēstība ar koronavīrusu noved indieti līdz pašnāvībai