Igaunijā dzīres beigušās

Līdz 2021. gadam pensiju 2. līmenis visās Baltijas valstīs bija obligāts. Pirmā, atļaujot iedzīvotājiem izņemt uzkrāto naudu, izmaiņas likumdošanā ieviesa Igaunija. Reforma paredzēja trīs iespējas: palikt pensiju 2. līmenī, izņemt tajā uzkrāto naudu vai atvērt savu pensiju investīciju kontu, pārskaitīt tur līdzekļus un investīciju lēmumus pieņemt pašiem. Trešajā gadījumā ienākuma nodoklis nebija jāmaksā, bet otrajā – izņemot naudu priekšlaikus, iedzīvotāja ienākuma nodoklis bija 20 %.

Latvijā un Lietuvā ar aizturētu elpu sekojām līdzi Igaunijas eksperimentam un, likumsakarīgi, abās valstīs uzvirmoja diskusijas par līdzīgām izmaiņām pensiju 2. līmeņa likumdošanā. Varam tikai iztēloties, kādu scenāriju paredzēja Igaunijas valdība, taču tiklīdz jaunie noteikumi stājās spēkā, uzkrātos naudas līdzekļus pirms pensijas sasniegšanas izņēma vairāk nekā 250 tūkstoši cilvēku jeb nepilni 30 % iedzīvotāju. Igaunijas Finanšu ministrijas dati liecina, ka trešā opcija – pārskaitīt līdzekļus uz savu pensiju investīciju kontu un to patstāvīgi pārvaldīt, nav guvusi lielu atsaucību.

No 5,7 miljardus eiro lielā pensiju 2. līmeņa uzkrājuma tika izņemti 1,34 miljardi eiro. No šīs summas tika ieturēts 20 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis un praktiski to cilvēku kontos, kuri nolēma izstāties no pensiju 2. līmeņa, kopumā ieplūda 1 miljards eiro. Uz personīgajiem pensiju investīciju kontiem tika pārskaitīti vien 47 miljoni eiro.

Igaunijas Bankas dati liecina, ka izņemt uzkrājumu izmantoja iedzīvotāji bez uzkrājumiem, ar lieliem kredītiem vai grūtībām saņemt no bankas vēlamo aizdevumu. Aptuveni ceturtā daļa izņemto naudu izmantoja patēriņam – lielākā daļa iegādājās automašīnas un sadzīves tehniku. Lai gan pirmajā mirklī šķiet, ka tā ir iespēja apmierināt aktuālās finansiālās vajadzības vai realizēt nepiepildītus sapņus, patiesība ir citāda. Tas ir tāpat kā aizņemties naudu, lai nopirktu svētku dāvanas un pēc tam gadiem dzīvot parādos. Dzīres un palielinātais patēriņš Igaunijā rezultējās paaugstinātā inflācijā, kas ietekmēja visus iedzīvotājus, turklāt patiesā ietekme diemžēl vēl nopietni atspēlēsies šo cilvēku vecumdienās.

Pašlaik Igaunijā strādājošajiem ir iespēja brīvprātīgi pievienoties otrajam pensiju līmenim, novirzot tam daļu no algas, vai arī saņemt šo summu un izmantot pēc saviem ieskatiem.

Lietuva nākotnes izaicinājumu krustcelēs

Igaunijas pieredze šķita labs piemērs, no kura mācīties, taču valstis, tāpat kā cilvēki, citu kļūdas nereti atkārto, nevis gūst mācību. Par spīti Eiropas Komisijas kritikai, arī Lietuvas Seims šovasar pieņēma lēmumu reformēt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu sistēmu.

Jaunie noteikumi paredz, ka cilvēki vairs netiks automātiski iekļauti pensiju uzkrāšanas sistēmā, viņi varēs no tās pilnībā izstāties, vienreiz izņemt 25 % no uzkrātajiem līdzekļiem vai visu summu smagas slimības gadījumā. Tiem, kuri turpinās uzkrāt pensiju, tiks saglabāta valsts iemaksa 1,5 % apmērā.

Salīdzinot ar Igauniju, nodokļi par uzkrājumu izņemšanu paredzēti krietni zemāki – 3 %, ja persona vēlēsies izņemt 25 % no savas uzkrātās pensijas pirms pensionēšanās. Savukārt iedzīvotāji, kuri būs uzkrājuši 5400 – 10 800 eiro, varēs izņemt visu naudu uzreiz, bet tikai noteiktajā periodā (2026. – 2027. gads). Šie līdzekļi, tāpat kā izņemot uzkrājumu pēc pensionēšanās, būs atbrīvoti no nodokļiem.

Lietuvas 2. līmeņa pensiju fondu aktīvu apjoms šobrīd sasniedz 9,1 miljardu eiro jeb 11,6 % no valsts iekšzemes kopprodukta. Tiek lēsts, ka no pensiju uzkrāšanas sistēmas varētu izstāties aptuveni 20 % cilvēku. Ņemot vērā Igaunijas piemēru, pieļauju, ka šīs aplēses ir pārāk optimistiskas. Visticamāk, tiks izņemta puse no kopējiem uzkrājumiem. Apmēram piektā daļa šo līdzekļu tiks ieguldīti nekustamajā īpašumā, bet lielākā daļa vienkārši iztērēta īstermiņa ieguvumam.

Kādas sekas tas atstās uz Lietuvas ekonomiku, kas pēdējos gados uzrādījusi izaugsmi? Visticamāk, sagaidāms straujāks IKP pieaugums, augstāka inflācija un mājokļu cenu kāpums. Eiropas Komisija ir brīdinājusi, ka pieņemtais lēmums var radīt Lietuvas kapitāla tirgus attīstības bremzēšanos un ierobežot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem. Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds ir paziņojis, ka reforma nākotnē varētu samazināt pensijas un radīt spiedienu uz valsts finansēm, jo sabiedrība noveco. Ne tikai Lietuvā, arī pārējās Baltijas valstīs un Eiropā. Nākotnes pensionāri saņems mazākas pensijas, savukārt strādājošajiem būs lielāks nodokļu slogs. Sekas izjutīs visi.

Ir pilnībā saprotams, ka cilvēkiem ir grūti iztēloties nākotni pensijā – tas liekas tālu un abstrakti. Ikdienas rūpes šķiet svarīgākas. Turklāt daudzi dzīvo ar pārliecību, ka pensijas jau nebūs tik un tā. Un, ja tā padomā – jā, nebūs, ja rīkosimies bezatbildīgi un domāsim īstermiņā. Aprēķini liecina, ka daudzi cilvēki Igaunijā, kuri izvēlējās priekšlaikus izņemt pensiju uzkrājumus, ilgtermiņā zaudēja vairāk nekā ieguva, jo pensiju fondu vidējā peļņa 20–40 gadu periodā sasniedz 5–8 % gadā, kas pārsniedz inflācijas vidējo līmeni. Tādējādi uzkrātās naudas vērtība laika gaitā pieaug ātrāk nekā cenu kāpums.

Latvijā arī iedzīvotājiem jāuzņemas atbildība

Arī Latvijā daudz diskutēts par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma ātrāku izņemšanu. Savulaik pat vietnē manabalss.lv tika vākti paraksti, lai Saeimai iesniegtu iniciatīvu sekot Igaunijas piemēram. Par laimi, šīs diskusijas ir norimušas un jācer, ka priekšvēlēšanu gaisotnē, dzenoties pēc popularitātes, pensiju jautājums šajā griezumā atkal nenonāks varas gaiteņos.

Jau pērn, kad tika pieņemts lēmums par viena procentpunkta pārnesi no pensiju 2. līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju 1. līmeni, tika lauzti šķēpi. Daudzi uzskatīja, ka tas ir nepareizi un skaļi iestājās par pensiju uzkrājumu neaizskaramību. Valsts vīri solīja “paņemto” procentpunktu pēc četriem gadiem “nolikt atpakaļ” pensiju 2. līmenī. Attiecīgi kopš šī gada sākuma Latvijā pensiju 2. līmenī tiek novirzīti 5 % no bruto algas (nevis 6 % kā līdz šim), savukārt 15 % tiek novirzīti pensiju 1. līmenim.

Jāatzīst, ka Latvijā valsts līmenī pašreiz tiek visvairāk domāts par pensiju sistēmas ilgtspējību. Piemēram, šovasar stājās spēkā izmaiņas pensiju 2. līmeņa likumdošanā, kuru mērķis ir palielināt uzkrājumu ienesīgumu, samazinot iedzīvotāju izmaksas. Latvijas bankas aplēses liecina, ka, pateicoties šīm izmaiņām, Latvijas iedzīvotāju uzkrājums desmit gadu laikā palielināsies vismaz par 60 miljoniem eiro.

Lielākā problēma, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, ir iedzīvotāju nevēlēšanās interesēties par savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu un domāt par pensiju kā tādu. Bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management augustā veiktā aptauja liecina, ka tikai katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs ir aprēķinājis, cik daudz naudas viņam varētu būt nepieciešams pensijā. Turklāt finanšu eksperti novērojuši, ka aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju ir tikai virspusēja izpratne par pensiju 2. līmeni, par savu pensijas uzkrājumu kopumā un to, kur vispār nonāk viņu līdzekļi.

Diemžēl Igaunijas pieredze ir nopietns signāls par iedzīvotāju finanšu pratību. Lietuvas iedzīvotājiem šīs izvēles vēl ir priekšā, savukārt Latvijā jācer, ka līdz tām nekad nenonāksim un cilvēki kļūs aktīvāki, interesējoties par savu uzkrājumu pensijas 2. līmenī.

Idejas par brīvprātīgu dalību pensiju 2. līmenī politikas veidotājiem ir viegli pasniegt sabiedrībai kā izdevīgu risinājumu, kas dod jūtamu labumu šodien. Patiesībā tas ir ļoti riskants solis, kas radīs izaicinājumus nākamajām paaudzēm, nākotnes pensionāriem un valstij. Jāapzinās, ka finansiālā drošība būs atkarīga ne tikai no valdības lēmumiem, bet arī no tā, kā rīkosies katrs iedzīvotājs.

Hitleram viņš bija "cilvēks ar dzelzs sirdi" - Berlīnē atver augsta ranga nacistu kapu