Tajā bija viss, ko var un nevar iedomāties, jo digitālajā laikmetā karš kļūst par saturu. Tas ne tikai notiek, bet arī tiek nepārtraukti komentēts, reinterpretēts un pārvērsts par stāstu, kurā ironija bieži vien izrādās spēcīgāks izteiksmes līdzeklis nekā analīze. Un sociālie mediji šajā procesā darbojas kā pastiprinātājs.

Izšauto raķešu un skatījumu statistika

Vēl pirms pāris desmitgadēm karu lielākā daļa pasaules redzēja televīzijas reportāžās vai nākamās dienas laikrakstu fotogrāfijās. Informācija bija filtrēta un izplatījās salīdzinoši lēni. Sociālo mediju laikmetā šī distance ir gandrīz izzudusi. Tagad konflikta ainas var redzēt vienā lentē ar pavisam citu saturu - receptēm, ceļojumu video vai kaķu klipiem. Tieši turpat parādās arī kara video. Un dažkārt pat kara ikdiena tiek parādīta ar tādu pašu estētiku kā influenceru saturs.

Sociālajos medijos saturs par karadarbību Tuvajos Austrumos izplatījies arī populārā formāta "Get ready with me" variantā, kurā kareives rāda, kā gatavojas doties uz fronti. Video sākas gluži kā tipisks dzīvesstila saturs - sakārtoti mati, tiek pielāgots ekipējums, bet beigās kamera atklāj pilnu militāro ekipējumu.

Šāda kara estetizācija rada dīvainu sajūtu. Konflikts vienlaikus ir ļoti reāls, bet digitālajā telpā tas bieži izskatās kā vēl viens interneta trends.

Nafta pannā

Internets uz ģeopolitiku un tās interpretācijām reaģē sev raksturīgā veidā – ar mīmiem. Vienā no popularitāti iemantojušajiem attēliem redzama panna ar eļļu, kurā peld ASV aviācijas bāzes kuģis. Virs tās lidinās transporta helikopteri "Chinook", bet teksts skaidro: "Kas notiek, kad pannā pielej par daudz eļļas." Joks balstās uz angļu valodas vārdu spēli. "Oil" nozīmē gan eļļu, gan naftu.

Mīma būtība ir ironiska piezīme par bieži dzirdēto pieņēmumu, ka ASV militārā klātbūtne pasaulē bieži sakrīt ar vietām, kur atrodami energoresursi. Šāda satura izplatīšana arī rada teoriju par to, ka uzbrukuma patiesie iemesli ir nevis aizsardzība, bet ekonomiskās intereses.

Šādos apstākļos arī politiskie līderi kļūst par interneta joku varoņiem. "Es saviem bērniem teikšu, ka Trešo pasaules karu sāka viens no "Viens pats mājās 2" aktieriem," ironizē kāds lietotājs, atgādinot, ka ASV prezidents Donalds Tramps savulaik parādījās epizodiskā lomā šajā filmā.

Šāda ironija nav tikai nejauša asprātība. Tā parāda, cik cieši mūsdienu politika savijusies ar popkultūru un interneta valodu.

Internets neko neaizmirst

Sociālajos medijos ātri izplatījās arī video ar ASV aizsardzības ministra Pīta Hegseta uzrunu. Tajā viņš saka: "Mēs nesākām šo karu, bet prezidenta Trampa vadībā mēs to pabeigsim." Daudzi lietotāji pamanīja līdzību ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina retoriku par karu Ukrainā. Putins vairākkārt izmantojis formulējumu, ka Krievija karu neesot sākusi, bet tikai mēģinot to pabeigt. Sociālo mediju komentāros abas frāzes tika saliktas blakus. Rezultātā politiskā retorika pārtop par ironisku paralēli.

Izraēla sociālajos medijos joprojām ir viens no polarizētākajiem tematiem. Dažos video Izraēla tiek attēlota kā valsts, kas aizstāvas pret eksistenciāliem draudiem, citos - kā agresors, kura militārā rīcība rada nesamērīgas sekas civiliedzīvotājiem. Šī polarizācija digitālajā telpā bieži vien izskatās pat asāka nekā tradicionālajos medijos.

Internets šeit darbojas kā pastiprinātājs. Lietotāji dalās ar video, veciem citātiem un fragmentiem no politiķu uzrunām, kas apstiprina jau esošos uzskatus. Vieni izceļ Izraēlas drošības argumentus, citi - Palestīnas civiliedzīvotāju ciešanas.

Tieši tāpēc sociālajos medijos īpaši aktīvi cirkulē arī veci Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu izteikumi par Irānas kodolprogrammas draudiem. Daudzi lietotāji ironizē par to, ka Irānas iespējamais atomtrieciens tiek piesaukts jau gadu desmitiem. Komentāros bieži parādās piebilde, ka šis "tūlīt, tūlīt" ilgst jau gandrīz 30 gadus.

Digitālajā laikmetā politiskie izteikumi nepazūd. Tie tiek arhivēti, pārpublicēti un reinterpretēti katrā jaunā krīzē. Un katru reizi tie kļūst par vēl vienu argumentu jau tā polarizētās debatēs.

Paņemiet mani šaudīties!

Līdzīgā veidā sociālie mediji mēdz ironizēt arī par citiem pasaules līderiem. Vienā populārā video Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns redzams vērojam ballistiskās raķetes izmēģinājumu. Fonā skan dramatiska mūzika, bet uzraksts vēsta par viņa "skumjām", ka viņš nav uzaicināts kopā ar citiem spēlēt kariņu.

Video it kā parodē bērnu sarunu rotaļu laukumā: "Kāds, lūdzu, sāciet karu arī ar mani, man taču arī ir atomieroči." Atbilde, protams, ir ironiska - citas valstis viņu it kā neņemot spēlē, jo pastāv risks, ka viņš tiešām izmantos kodolieročus.

Šāds joks vienlaikus ir absurds un satraucošs. Tas reducē vienu no bīstamākajām ģeopolitiskajām realitātēm - kodolieročus - līdz rotaļas metaforai. Tomēr tieši šāda absurda forma internetā bieži vien kļūst par veidu, kā runāt par bailēm.

Digitālajā laikmetā pat kodolieroču draudi var kļūt par mīmu. Un tas daudz pasaka par to, kā cilvēki mēģina sadzīvot ar pasauli, kurā globālā politika arvien biežāk šķiet ārpus individuālās kontroles.

Epstīna faili un citas sazvērestības

Līdz ar jebkuru krīzi aktivizējas arī sazvērestības teorijas. Sociālajos medijos daļa lietotāju apgalvo, ka konflikts patiesībā ir uzmanības novēršana no citiem skandāliem. Šoreiz bieži tiek piesaukts Džefrija Epstīna lietas konteksts.

"Trešais pasaules karš tikai tāpēc, ka kāds negrib atzīt, ka izmantojis bērnus uz salas," raksta kāds "Instagram" lietotājs komentāru sadaļā. Citi ironizē, ka drošākā vieta pasaulē šobrīd esot "Epstīna faili", jo tur informācija tiekot īpaši rūpīgi sargāta.

Šādi komentāri parasti izplatās ļoti ātri. Tie piedāvā vienkāršu skaidrojumu sarežģītiem notikumiem. Nenoteiktība vienmēr ir laba augsne spekulācijām. Sociālie mediji šādas teorijas ne vien pastiprina, bet arī padara redzamākas. Jo provokatīvāks apgalvojums, jo lielāka iespēja, ka tas kļūs virāls.

Influenceri un šeihi gumijas laivā

Karš sociālajos medijos ietekmē arī pavisam citus stāstus. Ziņas par Irānas raķetes triecienu Dubaijas tuvumā ātri vien radīja virkni video ar influenceriem, kuri sūdzas par sabojātu atvaļinājumu. Daži uztraucas par iztraucētu mieru, citi - par neskaidrību, vai lidostā saņems savu bagāžu.

Šādi video kļuva par ironijas objektu. Vienā populārā klipā teikts: "Influenceri tikko saprata, ka Dubaja nav pasaka aiz trejdeviņiem kalniem, bet vieta Tuvajos Austrumos."

Sociālajos medijos izplatījās arī karikatūras par iespējamo bēgļu plūsmu. Tajās Grieķijas robežsardze tālumā redz piepūšamo laivu. Tomēr šoreiz tajā nav tradicionālie bēgļi, bet modeles un šeihi no Dubaijas.

Ironija šeit ir asa, bet arī atklāj interneta spēju pārvērst pat nopietnas tēmas absurda jokos.

Kad pat F-1 nevar aizbēgt no ģeopolitikas

Arī autosporta pasaule pēkšņi nonākusi ģeopolitikas ēnā. Lai gan jaunā Pirmās formulas (F-1) sezona sākas Melburnā, fani ar bažām raugās uz aprīlī paredzētajiem posmiem Bahreinā un Saūda Arābijā. Spriedzi pastiprināja ziņas par Irānas raķetes triecienu Bahreinas autotrases tuvumā.

Šī nav pirmā reize, kad F-1 spiesta sadzīvot ar militāru spriedzi. 2022. gadā Saūda Arābijas "Grand Prix" nedēļas nogalē hutiešu raķete trāpīja naftas objektam netālu no Džidas trases. Dūmi bija redzami pat no boksiem.

Arī šis notikums sociālajos medijos pārtapa jokos. Lietotāji ironizē par komandu "Scuderia Ferrari", kurai it kā izdevies uztaisīt ātru mašīnu tieši tajā brīdī, kad pasaules līderi nolēmuši sākt karu.

Humors atkal kļūst par veidu, kā internets mēģina tikt galā ar satraukumu.

Mileniāļu cinisms par pasaules galu

Trešā pasaules kara piesaukšana sociālajos medijos kļuvusi par sava veida interneta žanru. Lietotāji joko par iespējamo "outfitu" Trešajam pasaules karam - haki minisvārkiem vai militārā stila aksesuāriem.

Citi video ironizē par mileniāļu paaudzi. "Aiz loga sākas Trešais pasaules karš, bet es joprojām mēģinu notievēt," vēsta viens no populāriem jokiem. Tas ir absurds, bet vienlaikus arī precīzs komentārs par paaudzi, kas piedzīvojusi finanšu krīzi, pandēmiju un vairākus karus. Vēl kāds klips rāda kontrastu starp individuālo un globālo atbildību: "Es dzeru no papīra salmiņa, lai glābtu planētu. Pasaules līderi tikmēr visu spridzina." Šāda ironija var šķist ciniska. Taču tā ir arī kolektīvs aizsardzības mehānisms. Jo neskaidrāka kļūst realitāte, jo aktīvāk internets mēģina to atbruņot ar humoru.

Digitālajā laikmetā karš ir arī informācijas konkurence. Kamēr valdības skaidro militāros mērķus, sociālie mediji jau ir izveidojuši savu versiju par notiekošo. Tajā līdzās eksistē ģeopolitika, sazvērestības teorijas un ironija. Dažkārt tas izskatās absurdi. Taču tas arī atklāj kaut ko būtisku par mūsu laiku. Pasaules politika kļūst arvien sarežģītāka, bet tās digitālā interpretācija - arvien vienkāršāka.

Un dažkārt tā sākas ar vienkāršu jautājumu komentāru sadaļā: "Vai tas jau ir Trešais pasaules karš?"

Hitleram viņš bija "cilvēks ar dzelzs sirdi" - Berlīnē atver augsta ranga nacistu kapu