Apkopojot avotu un iestāžu sniegto informāciju, raidījums rekonstruējis šīs nakts notikumus Latgalē. Raidījums vēsta, ka ap plkst. 3 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) gaisa radaros fiksēja aizdomīgus objektus, kas, iespējams, liecināja, ka Latvijai tuvojas apdraudējums. Tomēr sistēmas informācija nebija pilnīga - tā nevarēja pateikt, vai lido tieši drons. Tonakt tehnika nenostrādāja kā nākas, un lidojošos objektus NBS pazaudēja, vēsta raidījums.

NBS komandieris Kaspars Pudāns komentē, ka "tajā naktī neredzējām", bet tagad, saliekot vēl dažādus sensorus, redzot nokrišanas punktu un izvelkot datus no sistēmu ierakstiem, "tās trajektorijas šobrīd var redzēt."

Armija vēl nezina, bet viens drons jau ir šķērsojis Latvijas robežu. Tas plkst. 3.24 ietriecas naftas produktu rezervuāros netālu no Rēzeknes centra, notikumu gaitu turpina rekonstruēt raidījums.

Nākamo minūšu laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma trīs zvanus no aculieciniekiem, kas dzirdējuši un jutuši sprādzienu. Kamēr VUGD meklēja, kur noticis sprādziens, NBS iedarbināja brīdinājuma izsūtīšanas algoritmu.

Glābēji plkst. 3.36 saņēma ziņu no NBS, ka jāapziņo Balvu, Rēzeknes, Ludzas, Krāslavas un Alūksnes novadu iedzīvotāji. Dažas sekundes vēlāk glābēji saņēma arī zvanu. Glābējs izstāstīja par aculiecinieku ziņoto, un ar bruņoto spēku dežurantu vienojās brīdinājuma sūtīšanu nogaidīt, kamēr ugunsdzēsēji apbraukās iespējamās sprādziena vietas.

Kā skaidro VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis, viņaprāt, nav pareizi pilnībā izņemt šo informācijas apmaiņas elementu no jebkura apdraudējuma fāzes. Vienlaikus viņš atzīst, ja NBS pārstāvis būtu teicis "nē, laižam", brīdinājums tiktu izsūtīts.

No NBS komandiera paustā saprotams, ka bruņoto spēku dežurants lēmumu balstīja VUGD ziņotajā, ka informācija par nokritušu dronu nav apstiprināta, kā arī joprojām nebija informācijas par lidojušu objektu, bet gan par sprādzienu. "Un tad viņa rīcībā vienīgā informācija ir par iespējamiem, potenciāliem uzbrukumiem Krievijā, tātad par iespējamiem Ukrainas droniem, kuri ir ārpus mūsu robežas, bet tajā brīdī atbilstoši mūsu tehniskajiem izlūkošanas un tehniskajiem radaru datiem, vēl nešķērsoja mūsu ziņojuma vai lēmuma pieņemšanas līnijas," skaidro Pudāns.

Ap to pašu laiku armija sazinājās ar NATO patruļvienību, kura gaisa telpas apsekošanai pacēla gaisā iznīcinātājus.

Plkst. 3.41 VUGD ziņoja armijai, ka sprādziena vietu neatrada, taču ir sagatavojis brīdinājuma ziņu. Dažas minūtes vēlāk armijas dežurants atzvanīja un paziņoja, ka šūnapraide jāatliek uz nenoteiktu laiku, jo nav informācijas, ka kāds drons būtu šķērsojis valsts robežu.

Pudāns paskaidro, ka tobrīd situācija no NBS puses nebija mainījusies. Dežurants joprojām nebija saņēmis no dienestiem apstiprinātu informāciju, ka kaut kas ir nokritis. Dežurants balstās uz informāciju, ko viņam dod gaisa telpas novērošana vai izlūkošanas sensori, kuriem tajā brīdī nebija informācijas, ka robeža ir šķērsota, uzsver NBS komandieris.

Nākamās 20 minūtes dienesti nesazinājās. VUGD apbraukāja vietas, par kurām ziņoja cilvēki, taču sprādziena vietu neatrada.

Dažas minūtes pēc plkst. 4 VUGD saņēma instrukciju no armijas, ka par droniem jābrīdina cilvēki Balvu un Ludzas novadā, un šo paziņojumu trīs minūtes vēlāk izsūtīja. Pēc VUGD priekšnieka teiktā glābējiem jauna informācija tobrīd nebija. Bija tikai e-pasts un zvans ar norādi aktivizēt šūnapraidi, kas uzreiz izpildīts.

NBS komandieris skaidro, ka šis armijas dežuranta lēmums bija balstīts tajā, ka izlūkošanas sensors tuvāk valsts robežām jau redzēja iespējamos apdraudējumus, tātad nākamos dronus, kuri, iespējams, pat nešķērsoja robežu. "Tas bija viņa pamats. Ja jūs skatāties hronoloģiju, tajā laikā par nokritušu dronu arī Rēzeknē mums šeit informācijas nebija, arī VUGD un Valsts policija tajā brīdī tikai pārbaudīja ziņojumus," atklāj Pudāns.

Visticamāk, ap to laiku vēl viens drons ir šķērsojis Latvijas robežu. NBS atzīst, ka radaros to neredzēja. Tomēr dronu pamanīja NATO gaisa patruļvienības piloti. Kā atzīmē raidījums, NBS to uzzinās vēlāk, jo informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem nenotiek uzreiz. Savukārt lēmumu par tā notriekšanu patrulētāji pieņem neatkarīgi no Latvijas armijas.

Pudāns skaidro, ka mērķēta un droša trieciena veikšanai neizpildījās visi kritēriji. Viņš atklāj, ka par to ir runāts arī ar augstākajiem NATO komandieriem. Proti, "pārskatīt, vai mēs to arī varam samazināt, saprotot, ka tas palielina riskus, bet mēs kā uzņemošā valsts vai tā, kas uzņemas, esam izteikuši gatavību (..) uzņemties šos riskus".

Plkst. 4.18 tajā pašā naftas bāzē, kur trāpīja pirmais, ietriecās arī otrais drons. To pamanīja ne tikai iedzīvotāji, bet arī ugunsdzēsēji, kas joprojām meklēja pirmā sprādziena vietu.

Lokācijas atrašanai vajadzēja vēl 15 minūtes. Glābēji naftas produktu uzglabāšanas objektā ieradās ap plkst. 4.32, pēcāk arī policija, mediķi un NBS.

Paralēli iedzīvotāji ziņoja par droniem debesīs Ludzas apkārtnē, un bruņotie spēki radaros atkal fiksēja aizdomīgu kustību, tāpēc plkst. 4.40 glābēji saņēma instrukciju brīdināt cilvēkus arī Rēzeknē. Trīs minūtes vēlāk ziņu izsūtīja. Savukārt trīs ar pusi stundas vēlāk apdraudējums beidzās.

NBS komandieris Pudāns atzīst, ka kļūdas bija. Armija tagad labošot algoritmus un pārvērtēs, kur uzstādīti radari un sensori.

Raidījums noskaidrojis, ka tonakt Latvijas gaisa telpā ielidojušo trešo dronu sabiedrotie pavadīja ārā no Latvijas.

Apkopojot informāciju par notikušo, bruņotie spēki secinājuši, ka kaut kādus datus gaisa novērošanas sistēmas tomēr ir piefiksējušas. Tagad vērtē, vai 7. maija naktī tie tiešām neuzrādījās vai operators tos nenolasīja.

Kā ziņots, šūnu apraides paziņojumus Latgales iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā saņēmuši vairākkārt, un tie bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Vairākas reizes šādi droni Latvijas teritorijā ir arī sprāguši, tostarp pēdējo reizi iepriekšminētajā maz izmantotā naftas bāzē Rēzeknē.

Cilvēki līdz šim šādos incidentos nav cietuši, bet dronu uzsprāgšana Rēzeknē noveda vispirms pie aizsardzības ministra un pēc tam arī visas Evikas Siliņas (JV) valdības krišanas.

Visi uzbrukumā Hāgā cietušie ir nepilngadīgi; aizturēts 35 gadus vecs vīrietis