Es cīnījos par viņu

Ralfa un Ivetas stāsts sācies vilcienā pirms vairāk nekā 35 gadiem. Tolaik Ralfs studējis Jelgavā un vilcienā ievērojis gaišmatainu meiteni, kura regulāri iekāpusi Aizkraukles stacijā. Viņas vārdu noskaidrojis caur saviem draugiem jeb, kā pats šķelmīgi saka, “uzticības personām”. Tad viņi satikušies Stāmerienas klubiņā Alianse, kur Ralfs bija dīdžejs diskotēkā. Viņš uzaicinājis Ivetu uz randiņu, kurā aizrautīgi runājis par lauku darbiem, lopiem un kūti. “Es toreiz domāju – nu nopietni?” Iveta ar smaidu atceras. Tomēr puisis piesaistījis uzmanību, lai arī sākumā viņa nekādu mājienu par to nav devusi. “Pirms tam man bija attiecības ar meitenēm, kuras bija iekarojušas mani. Iveta bija pirmā, par kuru es cīnījos,” atzīstas Ralfs.

Pēc kāda laika Ralfs aicināja Ivetu pārcelties pie viņa uz Stāmerienu. Kā jau pilsētas meitenei Ivetai tas bija grūts lēmums, tomēr viņa piekrita. Laiks ritēja, viņi izaudzināja meitu un dēlu, uzcēla savu īpašumu. “Mums ir divas ēkas – ģimenes māja, kas ir vācu projekts no žurnāla, un otra saimniecības ēka, kuru es pats uzzīmēju. Tajā ir garāža, kurtuve, pirts un otrajā stāvā mana veča ala jeb mancave,” stāsta Ralfs. Viņam patīk uzturēties arī dzīvojamās mājas pirmajā stāvā, kur sienas ir no atklātiem guļbaļķiem; tur esot jūtams liels miers. Ralfs gan uzreiz piebilst, ka sievai pieder viss ģimenes mājas otrais stāvs. Tur ir skaistas tapetes, flīzes un dažādas bildes. “Šķiet, vienīgie strīdi saistībā ar māju mums ir bijuši par vannasistabas iekārtojumu,” sirsnīgi uzlūkojot vīru, nosaka Iveta. Lai gan abi esot ļoti atšķirīgi pēc rakstura, piemēram, Iveta uzlādējas atpūtas brīžos starp cilvēkiem un apmeklē pasākumus, kamēr Ralfs labprāt brauc ar riteni pa parku un atceras, kā bērnībā, neviena netraucēts, stundām varēja vērot kurkuļus.

25 gadi kopā, tikai pēc tam kāzas

Kā Rubeņu pāris pēc kopā nodzīvotiem 25 gadiem nonāca līdz oficiālajam jāvārdam? Ralfs jokojot teic, ka “ļoti uzmanīgi aizgāja”, un nopietni piebilst – bija svarīgi pašam apzināties, ka viņš beidzot ir pieaudzis. “Iespējams, pirms tam es nebiju līdz galam izpratis attiecību dziļāko nozīmi. Uzskatu, ka par attiecībām vajadzētu jau skolā mācīt. Piemēram, par to, ka esam tik dažādi, par to, kas ir svarīgs sievietei un ka tas var nebūt tik svarīgs vīrietim. Ja to mācītu skolā, mums būtu daudz mazāk šķirto pāru.” Viņš uzskata – jāprecas nav tāpēc, ka tā ir tradīcija, bet gan tāpēc, ka abi cilvēki ir gatvi saistīt savu mūžu. “Nonācu pie atziņas, ka ar mani taču kaut kas dzīvē var notikt. Juridiskās puses sakārtošana ir nozīmīgs ieguldījums attiecībās un sievietes drošības izjūtai. Pēc kāzām iestājās ļoti liels miers.”

Arī Iveta novērojusi, ka savstarpējās attiecības, esot laulībā, kļuvušas daudz kvalitatīvākas. “Protams, dzīvē ir bijis gan balts, gan melns periods, bet pēdējos desmit gadus mums ir ļoti, ļoti labi,” viņa neslēpj gandarījumu.

Pāris apprecējās Madonā, turklāt tik klusi, ka par kāzām nenojauta pat vecāki. Zināja tikai bērni, kuri kopā ar vedējiem bija klāt īpašajā dienā. “Tā patiešām bija skaista diena – tikai mums,” atceras Iveta. Dēls un meita par šo notikumu bija ļoti priecīgi. Kad par kāzām uzzināja plašāka publika, šī karstā ziņa, ka Ralfs Rubenis apprecējies, pilnīgi aizēnoja otru lielo jaunumu – tikko iznākušo grupas Tranzīts albumu. “Tas uz brīdi nevienu vairs neinteresēja,” mūziķis smejas.

Mīlestības valoda ir mūzika

Grupas Tranzīts pirmais albums Paralēlās pasaules iznāca 1995. gadā. Pirms tam vairākus gadus Ralfs spēlēja kopā ar Aldi Zaļūksni ballītēs, paralēli bija dīdžejs Stāmerienas klubiņā Alianse. Iveta sākotnēji pat nenojauta, ka Ralfa mūzika būs arī viņas darbs. “Tas notika pamazām, bet tagad tā ir mūsu ikdiena.” Iveta ir koncertu organizatore, un viņas darba galds atrodas netālu no vietas, kur bieži strādā arī Ralfs.

“Kad sadzirdu Ivetas sarunas un to, ka viņa risina kaut kādas lietas, vienmēr esmu gatavs palīdzēt ar padomu,” viņš smaida. Un tad piebilst, ka reizēm tas raksturojams kā “būšana ar terapeita misiju”, jo sieva ir jāuzklausa, un vislabāk strādājot jautājums – mīļotā, tu gribi, lai es šo problēmu atrisinu, vai man vienkārši klausīties tevī? Ivetu šī vīra atklāsme sasmīdina. Pēc tam viņa jau nopietni saka, ka ir pārliecināta – otra cilvēka uzklausīšana, izrunāšanās ir vitāli svarīga katram pārim.

Kad par savām emocijām ir grūti runāt, lieti noder mūzika. Ralfs atceras, ka brīžos, kad jaunībā kaut kas ne tā ticis sarunāts, nācies pat nedēļu no vietas domāt, kā lai izlūdzas mīļotās meitenes piedošanu. Viņš Ivetai veltījis ne mazums dziesmu. Piemēram, daļa Ralfa sirds ievīta 2004. gadā izdotajā dziesmā Kā agrāk, arī Zelta būrītis ir veltījums sievai.

Iveta vienmēr ir pirmā klausītāja visām jaunajām dziesmām. “Ralfs joprojām man prasa padomu, kā un ko labāk un kurš variants der,” viņa stāsta. Mūziķa daba Ralfu naktīs notur nomodā, dažkārt pat līdz četriem rītā. Iveta zina, ka šāds režīms ir vajadzīgs, lai vīrs pēc tam izturētu koncertus. Arī šī vasara solās būt ar tiem bagāta – plānotājā ierakstīti jau vienpadsmit koncerti.

Labā mamma un tētis, kas nelasa pasaciņas

Ivetai bija tikai 17 gadu, kad piedzima meita. Viņi visi mitinājās pavisam mazā istabā, kur bija bērnu gultiņa, Ralfa klavieres un naktīs pie iedegtas gaismas tika rakstītas dziesmas. “Toreiz tie bija citi laiki, bet mēs tikām galā. Es mācījos būt atbildīgs. Neprasiet, lai es vakaros lasu pasaciņas, bet es varu ziemā uztaisīt bobsleja trasi vai izvadāt uz visām mūzikas skolas nodarbībām,” saka Ralfs. Tagad Patrīcija ir izaugusi un jau ilgus gadus ir viena no Tranzīta dejotājām. “Es domāju, ka esmu bijusi laba mamma,” Iveta par sevi saka, un Ralfs to apstiprina, atzīstot, ka viņš laikam ir bargais tētis, lai arī vienmēr visu jūt ar sirdi.

Meitu Patrīciju un dēlu Niku vecāki audzinājuši atbildīgi, tajā pašā laikā ļaujot bērniem izpausties un neko strikti neliedzot. “Ja meita pusaudžu vecumā gribēja būt emo, viņa to drīkstēja. Skolotāji nesaprata, bet mēs abi ļāvām iziet cauri tam posmam,” stāsta Iveta. “Vienīgais, ko nācās piespiest, bija mūzikas skolas pabeigšana. Tur gan nekādas atlaides nedevām,” stingri nosaka Ralfs.

Kopā ceļot, kopā baudīt mākslu

Ralfs ir pārliecināts, ka to, kādas būs attiecības, var redzēt jau pašā sākumā. “Cilvēki vienkārši uzliek rozā brilles un paši izvēlas daudz ko neredzēt. Kad pamana to, kas nepatīk, nodomā – gan jau es to otru mazliet pamainīšu. Ļoti labi visi nelabumi izlien ārā nestandarta situācijās, tāpēc vajag, piemēram, aizbraukt kopīgā ceļojumā.” Arī viņi šo posmu ir piedzīvojuši. Tagad gan ceļojumi vairs nav tādēļ, lai labāk iepazītu otru, bet vajadzība un vēlme izrauties ārpus ikdienas. Kad Iveta sāk dīdīties, vīrs zina – kaut kur jāaizbrauc. Reizi gadā Rubeņi divatā dodas nosvinēt kāzu gadadienu un tad parasti noīrē naktsmājas pie jūras.

Tālāku ceļojumu plānošanu uzņemas Ralfs – naktsmītnes, auto īre, biļetes, atsauksmju pētīšana forumos un YouTube video skatīšanās. Reizēm plānošanā paiet pat divas nedēļas. Pa šiem gadiem būts daudzās vietās, šur tur bijuši spilgti piedzīvojumi. Piemēram, Madeirā devušies kalnos, bet Ivetai sākumā bijušas lielas bailes no augstuma un serpentīnu ceļiem. “Es jau domāju, kā nu būs,” smejas Ralfs. “Izrādījās, viņa mums bija pati žirgtākā un smaidīgākā taku staigātāja.” Mazliet baisa, bet atmiņā spilgti palikusi arī pērn izietā taka Caminito del Rey Malagas tuvumā.

Tāpat abiem svarīgi kopā apmeklēt koncertus. “2019. gadā sieva uzdāvināja biļetes uz mana mīļākā dziedātāja Maikla Bublē koncertu Polijā. Pēc pandēmijas kopā ar meitu lidojām uz Milānu klausīties otru favorītu Ticiāno Ferro. Pagājušogad visi kopā Tallinā mirkām Džastina Timberleika koncertā. Patīk apmeklēt pasākumus Siguldas pilsdrupu estrādē – bijām uz abiem Hurts, A-ha koncertiem,” uzskaita Ralfs.

Pašiem sava labu attiecību atslēga

“Sievietei vajag drošības izjūtu, un sievieti vajag mīlēt, bet vīrieti vajag censties izprast. Un tas nav grūti – mēs reizēm esam tik vienkārši kā grābeklis. Instrukcija par mums ir uz vienas lapas,” smejas Ralfs. Attiecību kvalitātei mūziķis ikdienā pievērš lielu uzmanību un, lai tās uzlabotu, klausās raidierakstus, pēta, mēģina labāk saprast sevi un otru. “Tas palīdz citādi paskatīties un it kā no jauna ieraudzīt arī draugus un citus ģimenes locekļus. Bet, protams, reizēm ir vieglāk runāt nekā to izdarīt. Mēs visi esam cilvēki un visi kādreiz esam vāji. Visiem kaut kas nāk līdzi no bērnības, kas ietekmē visu atlikušo dzīvi. Otra lieta ir mūsu gēni – no tiem nevaram nekur izbēgt,” Ralfs rezumē.

Attiecības bieži jūk un brūk – par to teju katru dienu lasām presē. Mūziķis saprot, ka viss plūst un mainās – gan dzīvē, gan cilvēku attiecībās. Turklāt cilvēks ir paradis uz āru rādīt tikai to labo. “Daudzi mēģina savstarpējām attiecībām uzbūvēt skaistu fasādi, cerot, ka arī iekšpusē viss būs pa skaisto, bet ne vienmēr tā notiek. Pārī svarīga ir mijiedarbība. Kā tu varēsi izglābt otru, ja nemācēsi izglābt sevi? Skābekļa maska lidmašīnā arī vispirms ir jāuzliek sev,” viņš spriež. Rubeņu pāra saskaņas un veiksmes atslēga 35 gadus ir spēja izrunāties, jo lietas nevajag ielaist.

Stāmerienas pils Gulbenes novadā Ivetai un Ralfam ir ļoti īpaša. Tur notikuši vairāki Ivetas rīkotie koncerti, arī grupas Tranzīts 25 un 30 gadu jubilejas un Zvaigznes dienas balle. “Es visiem iesaku atvest savu princesi uz Stāmerienas pils Zvaigznes dienas balli. Vīrietis tad var ieraudzīt, ka viņa sieviete ir laimīga. Un tas ir svarīgi abiem.”

Ralfs Rubenis ar grupu Tranzīts šovasar koncertēs

13.06. Penkulē, 23.06. Daugavpilī, 27.06. Salā, 11.07. Vecumniekos, 25.07. Jaunjelgavā, 8.08. Bērzpilī, 15.08. Gaujienā, 29.08. Neretā.

Tiesa liek Vācijai uzņemt atpakaļ sievieti, kura ar saviem bērniem pievienojās islāmistiem Sīrijā

Komentāri (1)