Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
3 komentāri
Sakārtot:
Dzintars Lielais
10. oktobrī 18:07
90 gadu vidū Igaunija bija pirmajā vietā pasaulē krāsaino metālu eksportā, tagad estiņi piekopj citu rūpalu...
beerdrinkers
10. oktobrī 18:37
Jahtā bija kokaīna krava un igaunis? Kokaīnu arestēt, igauni atbrīvot!
Svešinieks garāmejot
10. oktobrī 20:02
Es nezināju , ka Igaunijai deviņdesmito gadu vidū , zemes dzīlēs bija krāsaino metālu resursi . Kur tad tie palika šodien ? Ja runājam par tā laika krāsaino metālu eksportu no Padomju Krievijas , pārstrādi Igaunijā un eksportu uz pasaules valstīm , tad jā , bet tā bija Padomju Savienības teritoriāli saimnieciskā politika - Izmantot toreizējo Baltijas republiku ostas , pirms tam uzbūvējot lielu skaitu rūpnīcu un fabriku ar specifiska darbaspēka prasībām , kurš tika nodrošināts ar ieceļotājiem no visas padomju savienības . Tas tika darīts ne tikai ražošanas vajadzību dēļ . LPSR konstitūcijā formāli bija pants , kurš Latvijai deva iespējas izstāties no padomju savienības . 1940 . gadā Latvija , Igaunija un Lietuva prettiesiski , ultimāta prasībās tika iekļauta Padomju Savienības sastāvā un lai visādu gadījumu dēļ netiktu īstenota LPSR konstitūcijā paredzētā republiku pašnoteikšanās realizācija , plānveidīgi tika palielināts republikās iebraukušo iedzīvotāju skaits , kas referenduma gadījumā nepieļautu īstenot šo pašnoteikšanos iespēju . Ir dzirdēts runājam , ka arī ES parlamentā nav sveša ideja par Eiropas Savienības federāciju . Ko tas nozīmē Latvijai un citām valstīm ? Latviju ik dienu atstāj vairāki desmiti pamatiedzīvotāju un to pierāda skolu optimizācija , kas gluži , kā tradīcija notiek katru gadu . Naudas budžetā nav , jo valsts pārtiek faktiski tikai no nodokļu ienākumiem , kuri dramatiski pietrūkst . Valsts uzņēmumi , ja pelnītu naudu , varētu atrisināt problēmu , bet to nepamatoti neatļauj darīt Konkurences Padome , motivējot , ka valsts uzņēmumi ar Savu jaudu deformēšot privātuzņēmēju vidi un to nevēlas darīt arī valdība , jo tad būtu jādomā , kā vadīt uzņēmumu darbību . Vieglāk visu ekonomiku atdot privātā kapitāla apritē un pēc tam katrai ministrijai sadalīt nodokļu naudu . Rezultāts ir tāds , ka dzīves dārdzība ceļas , iedzīvotāji šeit nevar atbilstoši nopelnīt un dodas emigrācijā , bet viņu vietā tiek aicināti tuvo aizrobežu viesstrādnieki , tā , kā mēs to darījām Lielbritānijā un Īrijā . Lielbritānijā tāds viestrādnieku un imigrācijas efekts izsauca Brexit . Labklājības ministrija un NA atbalstot darbaspēka imigrāciju . Cik garš , tik plats . Padomju laikā uzrādot partijas veterāniem problēmas , kaut vai par latviešu valodu , viņi klusēja , lai gan labi apzinājās šovinisma sekas . Tagad tas pats ar nacionālās apziņas patriotiem un tā laika disidentiem . Greizības ir , bet neviens nerunā Skaļi , vai klusē .

Pievienot komentāru

Autorizēties
Komentāru noteikumi