Nē, tā nebija Diānas pirmā reize Norvēģijā. Trīs gadus viņa arī šeit dzīvoja. Tāpēc kaut kāds priekšstats par šo valsti sievietei ir. Rīdziniece apbrīno norvēģu laipnību, valsts sakārtoto infrastruktūru, dāsnās sociālās garantijas un nenoliedzami skaisto dabu. Tomēr šoreiz viņu pārsteigušas... degvielas cenas.

Konkrēts piemērs - degvielas uzpildes stacijā netālu no Kristiansanas E95 cena bija - 1 eiro 60 centi, bet dīzeļa - 1 eiro 67 centi. Tikmēr Latvijā E95 maksā - 1 eiro 80 centus, bet dīzelis - 1 eiro 85 centus.

Diāna ikdienā ar savu privāto automašīnu nepārvietojas, jo uzskata, ka savas automašīnas uzturēšana ir dārga un absurda naudas izšķērdēšana. Tā vietā viņa labāk izvēlas kaut kur paceļot.

Tomēr katru reizi atgriežoties šajā valstī, Diānai mazliet iesāpas sirds par to, kā ir Norvēģijā, un kā - Latvijā.

"Jā, pārtika tur nav lēta, tāpat arī dzīvošana, bet algas ir vismaz trīsreiz lielākas. Un dzīves līmenis cilvēkiem acīmredzami ir augstāks nekā Latvijā. Tāpēc man tiešām nav saprotams, kā degviela pie mums Latvijā var maksāt tikpat vai pat vairāk nekā Norvēģijā. Man tas liekas absurds. Es zinu, ka norvēģiem ir sava nafta un citi labumi, bet tomēr..." rūgtums par situāciju Latvijā Diānu nepamet.

Brauciena laikā ar Diānu notika neparasta situāciju, kas spilgti parāda norvēģu vēlmi palīdzēt: "Biju pārtikas veikalā pie kases, bet manu bankas karti aparāts nepieņēma. Pārdevējā skaidroja, ka problēma ir viņiem, jo todien visā Norvēģjā pārstāja darboties bankas termināli, vietējie pauda pārliecību, ka to dara Krievija.

Lai nu kā, man nebija iespēju tobrīd samaksāt par savu pirkumu. Sieviete aiz manis neko nesakot un neprasot apmaksāja manu 35 eiro rēķinu. Es biju šokā. Spēju tikai mulsi pateikt paldies, paņemt lietas un doties prom. Latvijā diez vai kāds būtu tik dāsns. Bet pieļauju, ka norvēģim šāda summa nešķiet nekas liels," aizdomājas Diāna.

2024. gadā Jauns.lv rakstīja par latvieti Jāni, kurš jau vairākus gadus dzīvo un strādā Norvēģijā. Savā "YouTube" blogā viņš togad stāstīja, ka "Norvēģijā minimālā alga "uz rokas" ir apmēram 2300 eiro".

Tikmēr Latvijā minimālā alga 2026. gadā ir 780 eiro mēnesī (pirms nodokļu atskaitīšanas) — tā ir zemākā mēneša alga, ko darba devējs drīkst maksāt par pilnu normālo darba laiku (parasti ~40 stundas nedēļā).

Valsts	Benzīns (€ / L)	Dīzelis (€ / L)

Malta

~1.34

~1.21

Polija

~1.51

~1.58

Latvija

~1.88

~1.89

Vācija

~2.03

~1.94

Francija

~2.05

~2.12

Itālija

~1.97

~2.07

Portugāle

~2.02

~1.96

Kāpēc Norvēģijā degviela maksā tikpat vai pat mazāk nekā Latvijā

Naftas ieguve un tuvums – Norvēģija ir viena no lielākajām naftas ražotājām Eiropā. Tas nozīmē, ka naftu nav jāpārved no tālienes, kas samazina transporta izmaksas. Latvijā nafta tiek iepirkta no ārvalstīm, un tas padara degvielu dārgāku.
Valsts atbalsts un nodokļu sistēma – Norvēģijā degvielas cenas satur nodokļus, bet valdība dažreiz tos pielāgo, lai degviela saglabātos pieejama vietējiem iedzīvotājiem. Dažreiz nodokļu atlaides vai subsīdijas padara degvielu lētāku.
Latvijā nodokļi uz degvielu ir augsti un stabilāki, tāpēc cenas bieži ir augstākas.
Valūtas ietekme – Norvēģijas krona ir stipra un stabila, kas palīdz saglabāt degvielas cenu konkurētspējīgu vietējam iedzīvotājam.
Tirgus dinamika – Norvēģijā ir daudz degvielas staciju un konkurence ir liela, tāpēc cenas dažkārt ir zemas. Latvijā konkurence ir mazāka un cenas bieži pakļautas starptautiskajām tirgus svārstībām.

Vienkārši sakot: Norvēģijā ir savs naftas avots, valdība dažkārt atbalsta degvielas cenas, un konkurence ir liela, tāpēc cenas var būt tikpat zemas vai pat zemākas nekā Latvijā, pat ja Norvēģija ir bagāta valsts.

Kas traucē Latvijā samazināt degvielas cenas, un kāpēc valsts neiesaistās (optimistiskie iemesli)

Latvijā degvielas cenas ir salīdzinoši augstas, un tam ir vairāki galvenie iemesli:

Nodokļi – lielākā daļa degvielas cenas ir nodokļi (akcīze un PVN). Šie nodokļi ir fiksēti un valsts budžetam dod ļoti lielus ienākumus. Ja valsts samazinātu nodokļus, budžetā trūktu nauda, ko izmanto ceļu būvei, veselībai, skolām utt.
Atkarība no importa – Latvija pati naftu neizstrādā. Degvielu iepērk no ārvalstīm, un tās cena tirgū ir atkarīga no globālās naftas cenas. Valsts nevar tieši kontrolēt, cik maksā nafta uz pasaules tirgus.
Riska politikas apsvērumi – ja valsts censtos mākslīgi samazināt cenas (piemēram, dot subsīdijas degvielas stacijām), tas varētu būt dārgi un sarežģīti. Pastāv arī risks, ka tas veicinātu lielāku patēriņu, kaitējot videi un ilgtspējai.
Konkurences mehānisms – Latvijā degvielas tirgus ir daļēji konkurētspējīgs, bet cena galvenokārt tiek diktēta importa piegādātājiem un globālajiem naftas tirgiem, nevis valsts lēmumiem.

Vienkārši sakot: valsts varētu kaut ko darīt, bet tas būtu ļoti dārgi un ietekmētu budžetu, turklāt cenas lielākoties nosaka globālais naftas tirgus, nevis Latvija.

"British American Tobacco" pasaulē likvidēs 2300 darbvietas