Tramps “ir skaidri norādījis, ka Grenlandes iegūšana ir Savienoto Valstu nacionālās drošības prioritāte, un tas ir vitāli svarīgi, lai atturētu mūsu pretiniekus Arktikas reģionā,” paziņoja Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita. “Prezidents un viņa komanda apspriež dažādas iespējas, kā sasniegt šo svarīgo ārpolitikas mērķi, un, protams, augstākā virspavēlnieka rīcībā vienmēr ir ASV armijas izmantošanas iespēja.”

Kaut gan Tramps jau savas pirmās prezidentūras laikā apcerēja Grenlandes iegūšanu, pēc atgriešanās Baltajā namā viņa retorika kļuvusi krietni agresīvāka, ar aneksiju draudot pat savai vistuvākajai sabiedrotajai Kanādai. Kādu laiku Tramps, šķiet, bija “piemirsis” par šo Dānijas autonomo teritoriju, taču pēc zibenskara Venecuēlā un tās prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšanas gan Tramps, gan viņa administrācijas amatpersonas ar vēl lielāku enerģiju atsākuši sist kara bungas. Tagad Baltais nams uzsvēris, ka Grenlandes sagrābšana ir “nacionālās drošības prioritāte”.

Atsaucoties uz divām personām, kas ir labi informētas par Trampa administrācijā notiekošajām diskusijām, izdevums “Politico” norāda, Balto namu neinteresē Dānijas premjerministres piedāvājums palielināt ASV militāro klātbūtni Grenlandē, kur tai jau pieder karabāze. Viena amatpersona izteicās, ka to, ko Tramps grib iegūt no Grenlandes — piekļuvi investīciju resursiem, tostarp kritiski svarīgajiem minerāliem, vairāk amerikāņu karavīru un karabāžu šajā salā — būtu bijis iespējams viegli sasniegt tiešās sarunās ar ASV uzticamo sabiedroto Dāniju.

Tomēr Tramps ir apsēsts ar tā dēvēto “Donro doktrīnu”, kas ir pārveidotais nosaukums 1823. gadā paziņotajai toreizējā ASV prezidenta Džeimsa Monro doktrīnai par to, ka visa Rietumu puslode ietilpst ASV interešu zonā un Amerika noraida Eiropas koloniālismu. “Problēma ir tā, ka Tramps ir ieņēmis galvā, ka “Donro doktrīna” ir viņa jājamzirdziņš. Tagad viņa visa uzmanība ir koncentrēta uz to. Grūti vienoties ar dāņiem, kad Tramps uzskata, ka viņš var to vienkārši pievākt,” izteicās šī vārdā neminētā amerikāņu amatpersona, kurai ir cieši sakari ar Trampa administrāciju un Eiropas valstu amatpersonām.

Trampa izteikumi par Grenlandi ir satraukuši Eiropu un jo īpaši Skandināviju, ņemot vērā katastrofālās sekas kontinentam, kas šobrīd jau cenšas nostiprināt savu aizsardzību pret Krievijas radītajiem draudiem.

ASV iebrukums Dānijas teritorijā Grenlandē būtu briesmīgs trieciens NATO, kuras dibināšanas līguma 5. pants nosaka, ka uzbrukums jebkurai alianses dalībvalstij ir uzbrukums visām dalībvalstīm. Kaut gan starp NATO dalībvalstīm ir bijuši vairāki konflikti, piemēram, tā dēvētie “mencu kari” starp Islandi no vienas puses un Lielbritāniju, Rietumvāciju un Beļģiju no otras puses, kā arī pastāvīgi gruzdošās Grieķijas un Turcijas nesaskaņas, vēl nekad nav noticis tiešs vienas NATO dalībvalsts uzbrukums otrai dalībvalstij.

Otrdien Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas, Polijas un Spānijas, kā arī Dānijas līderi uzsvēra, ka suverenitāte, teritoriālā integritāte un robežu neaizskaramība ir universāli principi, ko viņi nepārstās aizstāvēt. Eiropas līderu kopīgajā paziņojumā teikts, ka “Arktikas drošība joprojām ir svarīga Eiropas prioritāte, un tā ir ļoti svarīga starptautiskajai un transatlantiskajai drošībai”. Eiropas valstu līderi uzsvēra, ka Dānija, tostarp Grenlande, ir NATO sastāvā. “Tāpēc drošība Arktikā ir jāpanāk kolektīvi, kopā ar NATO sabiedrotajiem, tostarp Savienotajām Valstīm, ievērojot ANO Statūtu principus, tostarp suverenitāti, teritoriālo integritāti un robežu neaizskaramību. Tie ir universāli principi, un mēs nepārstāsim tos aizstāvēt,” uzsvērts paziņojumā, ko parakstījuši Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Itālijas premjerministre Džordža Meloni, Polijas premjerministrs Donalds Tusks un Spānijas premjerministrs Pedro Sančess. “Grenlande pieder tās iedzīvotājiem. Dānijai un Grenlandei, un tikai tām, ir jālemj par jautājumiem, kas attiecas uz Dāniju un Grenlandi,” uzsvērts kopīgajā paziņojumā.

Par Trampa “pelēko kardinālu” dēvētais ārkārtīgi ietekmīgais Baltā personāla vadītāja vietnieks Stīvens Millers jau paziņojis, ka ASV pretenzijas uz kontroli pār Grenlandi ir “oficiāla ASV valdības nostāja”, un nicīgi izmeta, ka “neviens negrasās militāri cīnīties ar Savienotajām Valstīm par Grenlandes nākotni”. Viņš arī apšaubīja Dānijas suverenitāti pār šo teritoriju, jautājot, uz kāda juridiska pamata Grenlande pieder Dānijai un kāpēc salai būtu jāpaliek “Dānijas kolonijai”.

Pirms tam viņa sieva, bijusī Trampa pirmā viceprezidenta Maika Pensa preses sekretāre Ketija Millere mikroblogošanas vietnē “X” publicēja karti, kurā Grenlande attēlota ASV karoga krāsās, ar piebildi “drīz”.

Dānija ir kontrolējusi Grenlandi apmēram 300 gadus, un 1916. gadā ASV oficiāli atzina Dānijas intereses Grenlandē, pretī iegūstot Dānijas Rietumindijas salas Karību jūrā, kas kļuva par ASV Virdžīnu salām. Kopš 1814. gada Grenlande pieder Dānijai, to pilnībā integrējot karalistes sastāvā saskaņā ar 1953. gada konstitūciju, kas Grenlandes iedzīvotājus padarīja par Dānijas pilsoņiem. 1979. gada referendumā grenlandieši nobalsoja par salas pašpārvaldi ar savu parlamentu, kamēr Dānija saglabā kontroli pār Grenlandes ārpolitiku un aizsardzību. Kaut gan aptaujas liecina, ka vairums Grenlandes iedzīvotāju vēlas neatkarību no Dānijas, absolūtais vairākums nevēlas salas nonākšanu amerikāņu kundzībā.

Tramps nebūt nav pirmais ASV prezidents, kurš vēlas iegūt Grenlandi, jau 1860. gados salas nopirkšana tika apsvērta prezidenta Endrū Džonsona administrācijas laikā, kad 1867. gadā valsts sekretārs Viljams Sjūards izskatīja iespēju iegādāties ne vien Grenlandi, bet arī Islandi, taču pretestība ASV Kongresā pielika punktu šai idejai. 1946. gadā ASV piedāvāja Dānijai nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, taču piedāvājums tika noraidīts.

Bankas kļūdas dēļ pāris no Pensilvānijas saņem 120 000 dolāru; abi notriec naudu divās nedēļās