Saeimas Budžeta komisija pirmdien uzklausīja nozaru pārstāvjus, kā arī ministrijas saistībā ar plānotajām reformām izdienas pensiju sistēmā.

Opozīcijas deputāte Aiva Vīksna (AS) komisijas sēdē vaicāja, vai nepieciešams šīs reformas skatīt budžeta paketē tikai divos lasījumos, vai arī tās vajadzētu izdiskutēt trijos lasījumos. Viņa atzīmēja, ka fiskālā ietekme uz 2026. gada budžetu šīm reformām vēl nebūs.

Valsts kancelejas pārstāvis Pēteris Vilks atbildēja, ka par šo jautājumu diskusijas ilgst jau vairāk nekā desmit gadus - tās sākušās 2013. gadā, tostarp plašākas diskusijas bijušas 2021. gadā, iesaistītas arodbiedrības, uzklausīti darba devēji. Vilks norādīja, ka likumprojektiem ir ietekme uz 2027., 2028. un 2029. gada budžetiem. Valsts kancelejas ieskatā, fiskālā ietekme esot pietiekami liela, un tā strauji pieaugs nākotnē.

"Jo ilgāk atliekam lēmuma pieņemšanu, jo nākotnē varētu būt lielākas grūtības šo sistēmu finansēt," teica Vilks, norādot, ka vairākās nozarēs ir ievērojami palielināts atalgojums, un, ja netiks veikta reforma, tas izsaukšot ievērojamu izdienas pensiju izmaksu kāpumu no valsts budžeta.

Opozīcijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) pauda viedokli, ka izdienas pensiju reformas izstrādātas "pietiekami nekvalitatīvi un diezgan lineāri". Viņš uzskata, ka pēc būtības nekas netiek mainīts, vien palielināts izdienas pensiju vecums.

Zivtiņš uzsvēra, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija neatbalstīja grozījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, jo uzskatīja, ka Saeimā nepieciešams to skatīt trijos lasījumos un kārtīgi izdiskutēt sabiedrībā. Viņš domā, ka no izdienas pensijām vispār varētu atteikties, visiem iedzīvotājiem noteikt vienādu pensionēšanās vecumu, bet specifiskajās profesijās strādājošajiem piemērot koeficientus atkarībā no riska pakāpes.

Zivtiņa ieskatā reformas nepieciešams skatīt trijos lasījumos, un, iespējams, nepieciešams pavisam cits skatījums uz izdienas pensiju sistēmu kā tādu.

Vilks teica, ka tas esot vērtīgs piedāvājums, un šāda sistēma ar koeficientiem dienestos jau pastāvot. Piemēram, diplomātiem un militārpersonām atalgojumam tiek piemēroti koeficienti, ja persona atrodas kara zonā. "Ieviest pilnā mērogā šādu regulējumu nozīmē sistēmas pilnīgu pārskatīšanu, tā lielā mērā ir arī lielāka birokrātija sistēmas iekšienē," sprieda Vilks.

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins sēdē aicināja likumdevēju šajā jautājumā skatīties ar daudz lielākām ambīcijām. Viņš teica, ka daudzas valstis no izdienas pensijām atsakās, un ir izdomāti daudzi citi mūsdienām atbilstošāki mehānismi. Viņa skatījumā, pārejas periods piedāvāts ar "ļoti baltiem un pūkainiem cimdiem", un tas varētu būt daudz īsāks, kas ļautu finanšu aspektu risināt daudz ātrāk.

Korčagins piekrita, ka izmaiņas izdienas pensiju sistēmā Saeimā varētu skatīt ierastajā kārtībā ārpus budžeta paketes, jo finansiālā ietekme no izmaiņām tuvākajos gados gaidāma salīdzinoši neliela.

Latvijas Brīvo arodbiedrības savienības (LBAS) pārstāve sūkstījās, ka likumprojekti neesot pietiekami izdiskutēti ar arodbiedrībām, attiecīgi tos vajagot skatīt trijos lasījumos.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris komisijas sēdē iebilda izdienu pensiju piešķiršanas kārtības izmaiņām attiecībā uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem. Arī viņš aicināja par reformām nelemt budžeta pakotnē, bet skatīt Saeimā trijos lasījumos.

Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs aicināja Tiesnešu un prokuroru speciālo pensiju likumu skatīt "bez spiediena budžeta kontekstā". Strupišs nolēmis aicināt Saeimu šo likumprojektu atlikt, lai tas netiktu skatīts "politiskā spiediena ietekmē". Prokuratūras pārstāvis atzīmēja, ka konceptuāli atbalsta Tieslietu ministrijas piedāvājumu, bet neiebilst, ja izmaiņas skatītu ārpus budžeta pakotnes.

Savukārt tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) sēdē uzsvēra, ka Valsts kancelajas piedāvājums iekļauj visus iespējamos kompromisus, tai skaitā ar arodbiedrībām. Reizē viņa gan piekrita pārmetumam, ka neesot bijusi politiskā drosme izdienas pensiju reformās "iet ar lielākiem soļiem".

"Mēs paļāvāmies uz to, ka Saeima, kā mēs visi zinām, šobrīd ir priekšvēlēšanu gaidās, un mums ir svarīgi, lai mēs izdarām soli, lai [..] pozīcija un opozīcija varētu vienoties, nevis kārtējo reizi "paraustām aizkariņu", aizveram to ciet, solot, ka kaut kad atgriezīsimies un darīsim visu "pa īstam"," teica tieslietu ministre, norādot, ka šis esot tas brīdis, kad šo soli varētu spert, jo nākotnē būšot jāsper vēl vairāki izlēmīgi soļi. Tas, savukārt, būšot nākamās Saeimas un vēlētāju izšķiršanās jautājums, teica Lībiņa-Egnere.

Komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV) norādīja, ka par atbalstu izdienas pensiju reformām komisija lems piektdien, 31. oktobrī.

Kā vēstīts, Valsts kanceleja piedāvāja, sākot ar 2027. gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka izslēgt visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, vienlaikus neskarot šobrīd izdienas profesijās nodarbinātos, kuriem gan būs jārēķinās ar augstākām prasībām darba stāžam un potenciāli arī koriģētu izdienas pensijas apjomu.

Valsts kanceleja piedāvāja no izdienas pensiju profesiju loka izslēgt prokurorus, tiesnešus (paredzot speciālo pensiju), diplomātus, baleta māksliniekus, leļļu teātra aktierus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus (paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā), kā arī visus amatus un profesijas, kurās personas darba (dienesta) pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus. Tas būtu saistoši tikai tām personām, kuras konkrētajā profesijā sāks strādāt pēc 2026. gada beigām.

Pēc tam reformas konkrētos likumu grozījumos izstrādāja jau ministrijas, virkni priekšlikumu padarot mīkstākus, bet kopumā ieturot līniju, ka izdienas pensiju saņemšanai tiks celts gan pensionēšanās vecums, gan arī nepieciešamais darba stāžs.

Krievijā jauna bērnudārza atklāšanu nosvin ar "viltus" bērniem, kamēr vietējie stāv aiz durvīm