Šādu radikālu priekšlikumu izteicis Krievijas Sabiedriskās palātas Demogrāfijas, ģimenes, bērnu un tradicionālo ģimenes vērtību aizsardzības komisijas vadītājs Sergejs Ribaļčenko. Viņaprāt, pietiks ar skolā pavadītajiem 8–10 gadiem, kā arī mazāku mācīšanās laiku augstskolās.

Krievijas Federācijas Sabiedriskā palāta ir 2005. gadā izveidots konsultatīvs veidojums, kura uzdevums ir nodrošināt iedzīvotāju mijiedarbību ar valsts varas un pašvaldību institūcijām.

Sergejs Ribaļčenko uzskata, ka viņa priekšlikums palīdzēs ilgtermiņā samazināt vecumu, kurā Krievijas sievietēm piedzimst pirmais bērns.

Viņš paskaidroja, ka pašlaik augstāko izglītību ieguvušais speciālists mācās skolā 11 gadus, pēc tam četrus gadus bakalaura studijās un vēl divus – maģistratūrā. Kopā tas ir 17 gadi, un, ja pieskaita vēl trīs gadus pēcstudiju adaptācijas periodu, tad jaunieši sāk domāt par ģimenes izveidi un bērnu dzemdēšanu tikai ap 27 gadu vecumu, un tas nav normāli.

Tādējādi, viņaprāt, Krievijā varētu samazināt sociālās pieaugšanas vecumu, kas savukārt veicinātu agrāku laulību un līdz ar to arī bērnu dzimšanu.

Taču pagaidām šāds priekšlikums nav guvis atbalstu. Krievijas Valsts domē norādīja, ka nav saiknes starp ģimenes izveidi un mācību ilgumu, bet skolēnu kopējais attīstības līmenis “jau tāpat ir samazinājies”. Savukārt skolotāju arodbiedrībā Ribaļčenko iniciatīvu nosauca par “atgriešanos pie primitīvisma”.

Pirms tam Valsts domes deputāts, odiozais homoseksuālistu apkarotājs Vitālijs Milonovs ierosināja aizliegt filmas un seriālus, kur redzamas bezbērnu sievietes. “Pirmām kārtām, tie ir jauni cilvēki līdz 30 gadu vecumam. Viņi iegādājas kaķīšus vai muļķīgus sunīšus, braukā ar skrejriteņiem īsos šortiņos, kamēr labākā jaunatnes daļa jau pēc 20 gadu vecuma devusies aizstāvēt valsti,” izdevumam “gazeta.ru” sūrojās šis Milonovs. “No otras puses, protams, tas viss ir tēls. Kurā seriālā vai filmā mēs redzam veiksmīgu jaunas ģimenes tēlu? Tagad tāda vispār nav! Toties bieži redzam kaut kādu raganu, kurai tuvojas 40, bērnu nav, bet viņa it kā ir biznesa sieviete, tāda efektīva un lietišķa. Viņa arī kapā aizies ar savu naudu, tikai tā viņai vairs nebūs vajadzīga.”

“Mums taču ir aizliegums rādīt tabaku, smēķēšanu, narkotikas. Ir jāaizliedz filmās rādīt arī bezbērnu sievietes. Filmu varonēm ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Nedrīkst rādīt kailus cilvēkus, smēķētājus, nedrīkst rādīt cilvēkus, kas atsakās no ģimenes. Tie ir cilvēki, kuri atsakās no ģimenes, kuriem vispār nav bērnu, kuri nekad nav bijuši precējušies. Tie ir tādi paši kā smēķētāji. Viņus nedrīkst rādīt,” paziņoja Milonovs.

Nesen izdevums “Vesti”, atsaucoties uz dzimtsarakstu nodaļu informācijas un analītikas portāla “Reestr ZAGS” datiem, ziņoja, ka pēdējo piecu gadu laikā Krievijā ievērojami pieaudzis vidējais laulībā stājušos vīriešu un sieviešu vecums. Sievietēm tas pieaudzis no 30,7 līdz 33,2 gadiem, bet vīriešiem – no 32,8 līdz 35,3 gadiem. Analītiķi norāda, ka šie rādītāji stabilu kāpumu uzrāda jau vairākus gadus, un to skaidro ar jauniešu prioritāšu maiņu un kopējiem sociāli ekonomiskajiem faktoriem.

Bezbērnu sieviešu cenzēšana nebūt nav vienīgā ideja plašajā aizliegumu klāstā, ar ko Krievijas varasvīri cer beidzot piespiest jaunas sievietes dzemdēt. Nesen Brjanskas apgabala domes deputāts un kustības “Pareizticīgā Krievija” priekšsēdētājs Mihails Ivanovs piedāvāja nakts laikā atslēgt internetu jaunām ģimenēm, kurām vēl nav bērnu. Viņš paziņoja, ka internets kļuvis par atkarību, kas novērš gados jaunos cilvēkus no domām par bērniem, un apdraud valsts demogrāfisko drošību. “Internets ir kļuvis par jaunu atkarības formu, kas grauj ģimenes pamatus. Tā vietā, lai sarunātos, veidotu attiecības un domātu par bērniem, jaunie cilvēki stundām ilgi pārskata ziņu lentu, spēlē spēles vai skatās seriālus,” viņš izteicās izdevumam “Abzac”. “Iecirkņa un ģimenes psihologi varētu palīdzēt pāriem, izskaidrojot dzīvās komunikācijas un ģimenes veidošanas apzinātas pieejas nozīmi. Mēs neaicinām uz pilnīgu kontroli, bet ja jaunie cilvēki pavada naktis telefonos tā vietā, lai pievērstu uzmanību viens otram, tas ir ceļš uz nekurieni.”

Citu metodi dzimstības veicināšanai savulaik piedāvājusi Krievijas Valsts domes Veselības aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietniece Tatjana Solomatina. Viņa uzskata, ka jāpastiprina kontrole kontracepcijas tablešu pārdošanā sievietēm, un vispār — kontraceptīvus vajadzētu izsniegt tikai pēc ārsta receptes.

Jāpiebilst, ka kopš izgāzās Krievijas iecerētais “zibenskarš” Ukrainai ar tās galvaspilsētas Kijivas sagrābšanu “trijās dienās”, kā televizorā optimistiski bazūnēja propagandisti, un karš sāka izvērsties asiņainā gaļasmašīnā arī agresorvalsts okupantiem, aizvien biežāk atskanēja dažādas idejas par dzimstības stimulēšanas metodēm.

Piemēram, Krievijas Izglītības ministrija šogad ierosināja atjaunot diskotēkas skolās un izveidot bērnu randiņu vietas, lai, kā izteicās Izglītības ministrijas Ģeopolitikas audzināšanas, papildu audzināšanas un bērnu atpūtas departamenta direktore Natālija Agre, “speciālās militārās operācijas” (kā Krievijā jau trīsarpus gadus dēvē tās izraisīto asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara) apstākļos veicinātu skolēnu romantisko attiecību veidošanos un vēlmi izveidot ģimeni ar bērniem. “Pie mums notiek speciālā militārā operācija, [mēs ļoti daudz rīkojam] nopietnus, svarīgus pasākumus. Bet kur ir bērnu romantika?” vaicāja Agre. “Es nesen uzmanīgi sāku apspriest, kur ir mūsu skolas diskotēkas?”

Viņa pauda satraukumu, ka tikai 8% Krievijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 21 gadam vēlas izveidot ģimeni, un iemesls ir tas, ka valsts nav radījusi apstākļus skolēnu romantiskajām attiecībām. “Mums ir vajadzīgas vietas, kur zēns var uzaicināt meiteni uz randiņu. Labi, ka pakāpeniski atgriežas skolas forma, kur zēni ir ģērbti kā zēni un meitenes kā meitenes. Tas ir ļoti svarīgi, jo pat ārējais izskats nosaka pilnīgi citādas kvalitātes attiecības starp zēniem un meitenēm.” Viņa norādīja, 2024. gada aptaujā noskaidrojies, ka gada laikā to bērnu skaits, kuri nevēlas veidot ģimeni, samazinājies no 11% līdz 8%, bet to, kuri neplāno bērnus, – no 16% līdz 14%. Šeit viņa kautrīgi noklusē, ka darbaspēka un lielgabalgaļas skaita palielināšanai Krievijā 2024. gadā pieņēma likumu, aizliedzot popularizēt dzīvesveidu bez bērniem. Pati Agre uzskata, ka pozitīvu ietekmi atstājušas skolās aizvien aktīvāk ieviestās “Sarunas par svarīgo”, kā arī attiecīga satura televīzijas pārraides, garīgi tikumiskās grāmatas un filmas.

Valsts domes deputāte Žanna Rjabceva pērn paziņoja, ka Krievijas sievietēm jādzemdē jau 18 gadu vecumā. “Varu teikt: dzemdēt, dzemdēt un vēlreiz dzemdēt, vajag dzemdēt,” paziņoja Rjabceva. Šim nolūkam nekāda materiāla stimulēšana neesot nepieciešama, jo Krievijā “nopelna pietiekami” un “izdzīvot nevienam nenākas”. Valsts domes ģimenes aizsardzības komitejas vadītāja Ņina Ostaņina aicināja valstī veikt “speciālo demogrāfisko operāciju”, bet Valsts domes deputāte Tatjana Larionova nevēlas, lai skolās propagandētu izsargāšanos no grūtniecības. “Šis sauklis “dod prezervatīvu, lai izsargātos no grūtniecības” bija lieks,” viņa paziņoja izdevumam “Vedomosti” un uzsvēra, ka valsts cīnās par katru grūtniecību un, tā kā līdz 50 procentiem meiteņu sāk dzimumdzīvi jau 15,5 gados, nevajag problēmu uzpūst un “iet [uz skolu] ar prezervatīviem”.

Valsts amatpersonas grasās arī “piekukuļot” ļoti jaunās māmiņas, lai tik viņas dzemdētu. Federācijas padomes senators Andrejs Kutepovs 2024. gada septembrī ierosināja dzemdējušajām skolniecēm piešķirt papildu punktus, viņām iestājoties augstskolā. Vairākos reģionos dzemdējušajām nepilngadīgajām skolniecēm piesola naudas atlīdzību.

Grūtniecības kūdītāju frontē aktīvi iesaistījušies arī melnsvārči. Piemēram, Irkutskas apgabala garīdznieks Oļegs Zirjanovs aicināja Krievijas sievietes dzemdēt pēc iespējas vairāk nākotnes karavīru, atgādinot Kremļa uzticamā sulaiņa, patriarha Kirila teikto par aizmugures ietekmi uz “speciālās militārās operācijas” panākumiem. “Karus uzvar sievietes,” paziņoja Zirjanovs. “Kurš gan karos, kurš vispār aizstāvēs mūsu krievu pasauli, ja nebūs dzimstības?”. Un vispār — nedzemdējošas sievietes ir “grēcinieces”, pret kurām agrāk “izturējās attiecīgi”. Cits melnsvārcis Filips Iļjašenko aicināja nepieļaut abortus, ja grūtniecība iestājusies izvarošanas rezultātā.

Ja ar aģitēšanu un pierunāšanu nepietiek, var sist pa maku. Krievijas Finanšu universitātes Sociāli ekonomisko pētījumu institūta direktors Aleksejs Zubecs ierosinājis ieviest valstī bezbērnu nodokli sievietēm, kas vecākas par 35 gadiem, un vīriešiem, kas vecāki par 40 gadiem.

Krievijas veselības ministra vietnieks Viktors Fisenko janvārī bija paziņojis, ka pašreizējie dzimstības rādītāji Krievijā ir nokritušies līdz 2000. gada līmenim, kas ir viens no viszemākajiem tās mūsdienu vēsturē, toreiz vēstīja laikraksts “Kommersant”. Krievijas Sociālā fonda dati liecināja, ka Krievijā kopš 2014. gada (1,943 miljoni bērnu) katru gadu dzimst aizvien mazāk. 2023. gadā piedzima 1,245 miljoni bērnu (minimālais rādītājs kopš 1999. gada, kad piedzima 1,215 miljoni), bet 2024. gadā piedzima vēl mazāk —1,172 miljoni bērnu, kas ir minimālais rādītājs kopš 90. gadu sākuma. Fonds prognozēja vēl lielāku kritumu arī turpmāk — 1,153 miljonus 2025. gadā un 1,143 miljonus 2026. gadā.

Krievijas diktators Vladimirs Putins ne reizi vien publiski žēlojies par darbaroku trūkumu daudzās ekonomikas nozarēs. Problēmu padziļina arī milzīgie dzīvā spēka zaudējumi jau vairāk nekā trīs gadus ilgstošajā Krievijas invāzijā Ukrainā, kuru propagandisti katru dienu izbazūnē kā sekmīgu, ziņojot par “atbrīvotajiem” ciemiem un par dažiem kilometriem pavirzīto frontes līniju.

Zīmīgi, ka kara pirmajās dienās Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs pastāvīgi stāstīja par simtiem nogalināto “ukraiņu nacionālistu”, kamēr Krievijas armijā “zaudējumu nav”. Pirmo reizi Krievija oficiāli atzina 498 karavīru zaudējumu 2022. gada 2. martā, pēc tam 25. martā paziņoja par 1351 nogalināto, bet 2022. gada 21. septembrī — par 5937. Kopš tā laika vienu vienīgu reizi par zaudējumiem toreizējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pastāstīja 2023. gada 6. jūlijā, turklāt nevis par kopējiem, bet par kāda uzbrukuma atvairīšanā kritušajiem (71 krievu karavīrs). Kopš tā laika Krievija par saviem zaudējumiem neziņo vispār, toties regulāri atskaitās par desmitiem un pat simtiem tūkstošiem nogalināto Ukrainas karavīru. Savukārt Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka 2024. gadā Krievijas dzīvā spēka zaudējumi pārsniedza divu iepriekšējo summu, un tikai pērnā gada decembrī krievi zaudējuši 48 670 karavīrus, bet līdz 11. jūlija rītam krievu okupantu zaudējumi jau krietni pārsnieguši miljonu — 1 031 620 karavīrus.

Itālijā ukraiņu karavīram par žurnālista un tulka nāvi Donbasā piespriež 24 gadus cietumā