“Bocuse d’Or” tiek uzskatīts par vienu no autoritatīvākajiem konkursiem augsta līmeņa gastronomijā pasaulē un nereti tiek dēvēts par “kulinārijas olimpiskajām spēlēm”.

“Man šī nav pirmā dalība “Bocuse d’Or” konkursā, un katru reizi tas atklājas no jauna. Mainās uzdevumi, konkurences līmenis joprojām ir ļoti augsts, un sacensību atmosfēra vienmēr ir ļoti intensīva. Aiz dažām stundām sacensību laukumā stāv mēnešiem ilgs sagatavošanās darbs un visas komandas ieguldījums. Īpaši patīkami redzēt līdzās jaunus dalībniekus, kas ir zīme, ka profesionālā pavāru kopiena turpina augt un attīstīties,” dalījās “Bocuse d’Or Europe 2026” kandidāts Dinārs Zvidriņš.

Delegācijas sastāvā bija arī treneris Nils Ģēvele, pirmais latvietis, kurš piedalījās “Bocuse d’Or” pasaules finālā Lionā 2025. gadā. Par žūrijas locekli kļuva Artūrs Arnicāns, biedrības “Pavāru klubs” prezidents, bet pavāra palīga lomā startēja Fjodors Ņekazakovs. Uz Marseļu devās arī “Bocuse d’Or Latvia” akadēmijas prezidente Svetlana Riškova.

““Bocuse d’Or” konkursā vienmēr ir noteikti obligātie produkti, un viens no galvenajiem komandas uzdevumiem ir parādīt tos pēc iespējas augstākā līmenī. Šogad starp sastāvdaļām bija, piemēram, jūras ezis un tintes zivs, ar kuriem pavāri Latvijā ikdienas restorānu praksē ne vienmēr strādā, tāpēc mums bija svarīgi atrast veidu, kā izteiksmīgi izcelt galveno produktu un ap to veidot harmonisku ēdiena kompozīciju. Vienlaikus komanda centās uzsvērt Latvijas gastronomisko identitāti, izmantojot mūsu virtuvei raksturīgas sastāvdaļas — mārrutka sakni, dilles un iesalu. Dalība šādā konkursā ļauj salīdzināt Latvijas virtuves līmeni ar pasaules mērogu, apmainīties ar pieredzi ar šefpavāriem no dažādām valstīm un turpināt attīstīt “Bocuse d’Or” kustību Latvijā,” komentēja komandas treneris Nils Ģēvele.

“Mūsu uzdevums ir ne tikai prezentēt Latvijas kulināriju, bet arī iepazīstināt Eiropu un pasauli ar Latvijas gastronomiskajiem galamērķiem. Šogad par mūsu komandas simbolu kļuva Kuldīga — pilsēta ar unikālu ūdenskritumu un izteiksmīgu vēsturisko arhitektūru, kas iedvesmoja mūsu uzstāšanās koncepciju. Kā vizuālu metaforu mēs izveidojām komandas vizītkarti: tajā salīdzinām sevi ar zivīm, kuras, tāpat kā zivis Kuldīgas ūdenskritumā, peld pret straumi. Šis tēls atspoguļo mūsu komandas garu, neatlaidību un vēlmi virzīties uz priekšu kopā, pārvarot jebkurus šķēršļus. Balstoties uz šo ideju, tika izstrādāts komandas logotips “Go Upstream” (“Pret straumi”), kā arī radīts īpašs servēšanas paplātes dizains, kas simbolizē ūdenskrituma plūsmu un ūdens spēku. Šī kustības enerģija un dabas stihija kļuva par mūsu motivācijas un iedvesmas avotu dalībai konkursā,” norādīja “Bocuse d’Or Latvia” akadēmijas prezidente Svetlana Riškova.

“Bocuse d’Or Europe 2026” Eiropas atlasē Marseļā piedalījās divdesmit nacionālās komandas no dažādām Eiropas valstīm. Pirmo reizi Eiropas atlases vēsturē uz vienas skatuves vienlaikus startēja visas trīs Baltijas valstis — Latvija, Lietuva un Igaunija. Divu sacensību dienu laikā komandas demonstrēja augstu meistarības līmeni, tehnikas precizitāti un spēju strādāt profesionālās spriedzes apstākļos. Pēc konkursa rezultātiem Latvijas komanda ieguva 11. vietu. Komandai pietrūka tikai vienas vietas, lai iekļūtu finālā, kas nākamgad notiks Lionā (Francijā). Lietuva ieguva 12. vietu, bet Igaunija — 20. vietu. Uzvarētāju pjedestālu veidoja Dānija (1. vieta), Norvēģija (2. vieta) un Itālija (3. vieta). Papildus galvenajām balvām tika piešķirti arī vairāki speciālie apbalvojumi. Zviedrija saņēma balvu Theme on Platter, Somija — Best Mediterranean Theme, bet Norvēģijas komandas pavāra palīgs tika apbalvots ar titulu Best Commis Chef.

“Bocuse d’Or Europe 2026” Eiropas atlasē komandai bija jāizpilda konkursa programma 5 stundās un 35 minūtēs, stingri ievērojot sacensību reglamentu un tehniskās prasības. Pirmais uzdevums paredzēja četrpadsmit identisku ēdienu pagatavošanu no jūras gaiļa. Receptē obligāti bija jāiekļauj piedevas no turku zirņiem un violetā mini artišoka, kā arī mērce, kuras pamatā bija jūras ezis. Vērtēšanā žūrija ņēma vērā garšas līdzsvaru, ēdiena pasniegšanas estētiku, izpildījuma precizitāti un darba tehniku.

Svarīga nozīme šajā uzdevumā bija ēdiena prezentācijai. Zivju ēdienam komandas gatavoja īpašu paplāti, kas tika izgatavota atbilstoši “Bocuse d’Or” prasībām. Tās noformējumā bija jāatspoguļo uzdevuma tēma un valsts nacionālā identitāte. Šāds elements ir viena no raksturīgākajām konkursa iezīmēm un uzsver lielo nozīmi, kas tiek piešķirta vizuālajai pasniegšanai.

Otrajā uzdevumā dalībnieki prezentēja četrpadsmit ēdienus, kuros tika apvienota sēpija un Kamargas buļļa fileja. Kompozīciju papildināja sezonas dārzeņi un emulsija, kas pamatā veidota no ķiplokiem un olīveļļas. Ēdienā bija jāiekļauj arī elements, kas atspoguļo valsts kulināro identitāti un autora konkursa tēmas interpretāciju.

Šogad konkursa programma ietvēra arī jaunu pārbaudījumu — demonstrācijas posmu uz skatuves žūrijas priekšā. Pēc 2 stundām un 10 minūtēm kopš sacensību sākuma kandidātam desmit minūšu laikā ar rokām bija jāpagatavo emulsija Provansas aioli stilā, demonstrējot klasisko tehniku, pārliecību un spēju strādāt žūrijas un publikas uzmanības centrā.

“Eiropas komandu līmenis “Bocuse d’Or” konkursā joprojām ir ļoti augsts, un dalība šādā konkursā ir nopietns, profesionāls izaicinājums jebkuram pavāram,” norādīja “Bocuse d’Or” žūrijas loceklis no Latvijas un biedrības “Pavāru klubs” prezidents Artūrs Arnicāns.

Komandu atbalstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atbalstīt komandu Marseļā ieradās arī līdzjutēju grupa no Latvijas, tostarp nozares pārstāvji un atpazīstami šefpavāri.

Plašu starptautisku konfliktu izsauc Hitlera skulptūra Indonēzijas muzejā